Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.
Viņš norāda, ka sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošana palīdz ne tikai profesionāliem sportistiem, bet dod iespēju ikvienam - arī bērniem, jauniešiem un amatieriem - nodarboties ar sportu, veicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu.
2022. gada 27. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais sporta centrs, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības – kultūras un sporta centru Daugavas stadions, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks. Šobrīd tām pievienojušās arī jaunuzceltā Komandu sporta spēļu halle un sporta bāze Kleisti. Kāpēc bija nepieciešams apvienot būtībā tik dažādas sporta bāzes?
It kā dažādas, bet tajā pašā laikā pieder valstij Izglītības un zinātnes ministrijas personā. Līdz ar to, lai efektivizētu pārvaldību, tika nolemts tās apvienot zem viena jumta. Skatoties uz finanšu datiem, šobrīd var teikt, ka šāds solis ir nesis vēlamos augļus un lēmums neapšaubāmi bijis pareizs. Iepriekš pastāvēja četras mazas kapitālsabiedrības, bet tagad ir viena vidēja izmēra kapitālsabiedrība ar vairāk nekā 110 miljonu eiro bilanci. Tomēr ne jau tikai finanšu dati ir galvenais raksturlielums, kas nosaka šāda veida kapitālsabiedrības reorganizācijas efektu. Es teiktu, ka būtiski ir paskatīties uz jaunām kompetencēm, kas tiek nodrošinātas reorganizācijas ietvaros, proti, juridiskais atbalsts, mārketings, pārdošana, vienota grāmatvedības un lietvedības sistēma un arī viens liels zīmols, uz kā pamata ir iespējams būvēt pavisam cita līmeņa sadarbību arī ar privāto sektoru.
Redzamākais, protams, ir Daugavas stadiona komplekss, kur pēdējos gados ne tikai rekonstruēts futbola stadions, bet arī blakus tam uzbūvēta ledus halle un vieglatlētikas manēža.
Šādu infrastruktūru būtu teju neiespējami uzbūvēt tikai par valsts līdzekļiem, līdz ar to šis objektu kopums tika realizēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu kā Grīziņkalna apkaimes revitalizācijas projekts. Projekta kopējais finansējums sasniedza ap 67,5 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni 39,9 miljoni eiro bija ERAF līdzekļi. Šīs investīcijas ir ļāvušas pilnībā revitalizēt teritoriju Rīgas vēsturiskajā centrā un izveidot jaunu, daudzfunkcionālu sporta kompleksu. Cerams, ka jau šogad klāt nāks arī futbola halle ar piepūšamo kupolu, kas ir mūsu sadarbības projekts kopā ar Latvijas Futbola federāciju (LFF).
Ar futbola halli Daugavas komplekss būs pabeigts?
Vēl mums palikušas divas privātās investīciju zonas. Vietā, kur savulaik bija vecā bobsleja starta estakāde, ir 2500 kvadrātmetru liels apbūves laukums, kam publiski izsolīsim apbūves tiesības. Tur mēs vēlētos ieraudzīt dienesta viesnīcu, un tad varēsim teikt, ka komplekss no multifunkcionalitātes viedokļa ir pilnīgs. Savukārt vietā, kur bija tenisa korti, plānota biroja ēku būvniecība. Iepriekš risinājās sarunas ar LFF, ka tur varētu realizēt Sporta mājas projektu ar viņu biroju un Latvijas Sporta muzeju, tomēr šobrīd LFF savus resursus koncentrē potenciālā jaunā nacionālā futbola stadiona projekta realizācijai, kam mēs esam izraudzīti kā publiskais partneris no valsts puses.
Turklāt Daugavas komplekss ieguvis arī ģenerālsponsoru, ko Latvijas apstākļos galīgi nav viegli piesaistīt.
Esam ļoti priecīgi, ka ir izdevies piesaistīt tiešām lielu partneri - apdrošināšanas akciju sabiedrību BTA. Mums ļoti svarīgi bija, ka partneris, ar ko turpmāk ejam kopā, ir ar ļoti labu reputāciju, un BTA tāds neapšaubāmi ir. Atrodamies ilgtermiņa sadarbības sākuma posmā un kā partneri vēl viens ar otru taustāmies, bet esam pozitīvi noskaņoti, ka kampaņai Kusties, kusties, lai var labi justies! izdosies motivēt sabiedrību vairāk kustēties un uzlabot dzīves kvalitāti. Šobrīd gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju savu brīvo laiku pavada mazkustīgi, bet veselīgo dzīves gadu skaits pie mums ir pārliecinoši viszemākais Eiropas Savienībā.
Visu interviju lasiet 16.decembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
