Jaunākais izdevums

Fotoradaru fiksēto ātruma pārsniegšanas sodu apmērs nav tik liels, kā plānots

Tā liecina publiski pieejamā statistika, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, kopš šī gada 12. februāra, kad uz Latvijas autoceļiem sāka darboties pirmie stacionārie fotoradari, kopumā ir noformēti un nosūtīti 42,246 tūkst. protokolu par kopējo summu 1,27 milj. eiro, liecina Valsts policijas mājaslapā izvietotā informācija. Savukārt 2013. gadā, kad atsākās sarunas par fotoradaru ieviešanu vēlreiz, Iekšlietu ministrijas ziņojumā bija aplēsts, ka no naudas sodiem 2015. gadā varētu ieņemt 3,83 milj. eiro, 2016. gadā – 7,24 milj. eiro, 2017. gadā – 9,39 milj. eiro, bet 2018. gadā – 11,12 milj. eiro. Jāpiemin, ka ik gadu ir plānots palielināt stacionāro fotoradaru skaitu. Savukārt policisti šogad izrakstījuši kopumā 78,69 tūkst. sodu par ātruma pārsniegšanu, 2014. gadā tie bija 100,47 tūkst., bet 2013. gadā – 92,15 tūkst., DB informēja Valsts policijā.

Visu rakstu Iekasē miljonu, cerēja uz trīs lasiet 30. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperta viedoklis: Apmēram 25 eiro par vienu sistēmas dalībnieku

Dzintars Striks, ekonomists, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprēķini liecina, ka tik lielu summu gadā pārvaldītāji no pensiju plānu aktīviem iekasē par otrajā pensiju līmenī ieskaitītās naudas pārvaldīšanu

Tas ir daudz vai maz? Jāsaka, ka atbilde būs atkarīga no skatu punkta. Tas ir pat pārsteidzoši maz, ja ņem vērā mūžīgos pārmetumus, ka finanšu institūcijas par otrā pensiju līmeņa aktīvu pārvaldīšanu iekasē salīdzinoši lielas komisijas maksas (procentuālā izteiksmē) un labi nopelna. Tas arī nav daudz, salīdzinot ar izmaksām citu valstu pensiju sistēmās, kurās uzkrājumus pēc līdzīgiem principiem pārvalda profesionāli aktīvu pārvaldītāji. Piemēram, Igaunijā par vienu sistēmas dalībnieku tiek iekasēti apmēram 50 eiro, Zviedrijā – 37 eiro, Dānijā – 70 eiro, bet Lietuvā – vien 17 eiro.

Runājot par komisijas maksas iekasēšanas principiem, Latvijas pensiju sistēmai ir vēl viena svarīga priekšrocība – vienkārša struktūra. Proti, no otrajā līmenī novirzītās naudas tiek atskaitītas tikai ar pārvaldīšanu saistītās izmaksas, tostarp maksa par turētājbankas pakalapojumiem: 1% plus mainīgā atlīdzība. Nav jāmaksā ne par jaunu līdzekļu iemaksām, kā tas notiek, piemēram, Bulgārijā, ne par izmaksu, kā tas notiek Igaunijā un Lietuvā. Bulgārijā komisijas maksa par jaunu līdzekļu iemaksāšanu var sasniegt pat 4,5%. Tādējādi sistēmas dalībniekam nav jālauza galva par to, kurā brīdī un kas tiks atskaitīts. Ja interesē, var ļoti vienkārši secināt, tieši cik daudz līdzekļu pārvaldītājs iekasē par savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Sabiedrība šķiet noskaņota mazākai valsts lomai

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu bēdīgās iekasēšanas risinājums ir esošās situācijas fiksēšana, valsts funkciju revīzija un problemātiskāko daļu nodošana privātajam sektoram

It kā Latvijas ļaužu gaidas pret valsti ir lielas, jo valdība tiek lamāta, ka gana nedod šo un pienācīgi nedara to. Citiem vārdiem sakot, tiek sagaidīta t.s. lielā valdība. Bet tikpat labi tās var būt sekas neapdomīgiem solījumiem no politiskās elites puses, kuru pildīšana nemaz nav iespējama. Tā liek domāt arī publiskā sektora visai mazā loma Latvijas ekonomikā – valsts tēriņi ir vien 36% līdz 37% no IKP, salīdzinot ar 48% līdz 49% vidējo rādītāju Eiropas Savienībā. Tā acīmredzamais iemesls ir nodokļu ienākumu zemais līmenis Latvijā – 28% no IKP, kas arī par 11% atpaliek no ES vidējā līmeņa.

Par maz iekasējam? Ne obligāti. Jo skaitļu ziņā Latvijas sabiedriskā sektora apmērs nav ne mazs, ne liels. Tā vienkārši ir proporcija, un pareizais jautājums ir – cik labi tas, ko populāri dēvējam par valsti, pilda šo savu proporcionālo lomu jeb cik veicinoša attiecībā uz pārējo tautsaimniecības daļu ir tās politika? Ļoti iespējams, ka latviešu it kā sagaidītās lielās valdības lielums ir paradoksāls un slēpjas tieši tās nerealizētajā mazumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Lai gan iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem ES, nodokļu slogs Latvijā ir augsts

LETA, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), tomēr nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam mūsu valstī ir augsts, Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Līdz ar to turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzētu ekonomikas izaugsmi un pasliktinātu konkurētspēju.

Eksperts skaidroja nodokļu sloga mērīšanas īpatnības. Piemēram, mēdz mērīt iekasēto nodokļu apjomu pret iekšzemes kopproduktu. Šāda mērījuma secinājums ir, ka Latvijā iekasēto nodokļu apmērs pret iekšzemes kopproduktu ir zems. Tomēr šo rādītāju ietekmē ēnu ekonomika, tāpēc, ja kopumā tiek iekasēts relatīvi neliels nodokļu apjoms, tas vēl nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir zems, bet gan var liecināt, ka ir pietiekami augsta ēnu ekonomika. Papildus ēnu ekonomikai iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājies

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,36 miljardi eiro, kas ir par 0,07% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 875,45 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 1,5% salīdzinājumā ar decembra sākumu, 326,05 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 2,2% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 158,69 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,2% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī bija 71,29% no kopējās parādu summas jeb 969,73 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.janvārī bija atzīti parādi 9,5 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,378 miljardi eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 893,71 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 3,2% salīdzinājumā ar marta sākumu, 320,575 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 1% mazāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,858 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī bija 68,21% no kopējās parādu summas jeb 939,964 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.aprīlī bija atzīti parādi 8,811 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Izcelties var dažādi – arī kā PVN izkrāpšanas lielvalsts

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi deklarē vēlmi pēc lielākiem budžeta ieņēmumiem, tikmēr valstij gar degunu iet vairāk nekā 700 miljoni eiro

Šonedēļ Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija plāno skatīt grozījumus Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likumā.

Pēc Eiropas Komisijas datiem Latvija ir topā pēc neiekasētā PVN apjoma – 2013. gadā valstī netika iekasēts 721 miljons eiro jeb aptuveni 30% no tā PVN apjoma, kas bija jāiekasē.

Protams, simtprocentīgi visu PVN neiekasē neviena valsts, tomēr ir starpība, ja, piemēram, Zviedrija spēj iekasēt teju 97% no paredzētā PVN apjoma, bet Latvija – tikai 70%. Līdz ar to grozījumi PVN likumā, lai uzlabotu šī nodokļa iekasēšanas apjomus, ir vairāk nekā nepieciešami, un paredzētā reversā PVN maksāšanas kārtība kokmateriāliem un elektronikas precēm ir labāk nekā nekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Neiekasēto nodokļu «robs» turpina pieaugt, pārsniedzot 50 miljonus eiro

LETA, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neiekasēto nodokļu «robs» septembrī palielināsies par aptuveni trīs miljoniem eiro un kopumā deviņos mēnešos neiekasēto nodokļu summa pārsniegs 50 miljonus eiro, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kā norādīja VID vadītāja, joprojām lielākais īpatsvars neiekasētajos nodokļos ir pievienotās vērtības nodoklim (PVN). PVN ieņēmumi gan esot lielāki, nekā iepriekšējā gadā, tomēr ne tik lieli kā plānots iepriekš.

Vienlaikus Pētersone norādīja, ka nodokļu iekasēšana palielinās straujāk nekā attīstās tautsaimniecība.

Kā ziņots, astoņos mēnešos nodokļu iekasēšanas gada plānā ir iztrūkums aptuveni 47 miljoni eiro apmērā. Kā iepriekš norādīja Pētersone, lielākā daļa no neiekasētajiem nodokļiem ir PVN - 42 miljoni eiro.

Salīdzinot ar pagājušā gada astoņiem mēnešiem, kopējie nodokļu ieņēmumi ir lielāki par 211 miljoniem eiro, kas ir 4,5% palielinājums. Vairāk nekā pērn ir iekasēts arī PVN - plus 44 miljoni eiro, kas nozīmē, ka astoņu mēnešu laikā PVN ir iekasēts par 4% vairāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Neiekasētā PVN dēļ 2014.gadā ES zaudējusi gandrīz 160 miljardus eiro

LETA, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gadā Eiropas Savienībā (ES) ir zaudēta liela pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu summa - 159,5 miljardi eiro, liecina šodien publiskots Eiropas Komisijas (EK) pētījums.

Pētījumā secināts, ka kopumā atšķirība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN ir nepieņemami liela. Pētījumā gūtie atzinumi apstiprina EK nesen pausto aicinājumu pārstrādāt ES PVN sistēmu, lai vērstos pret krāpšanu un palielinātu sistēmas efektivitāti.

Kā norādījusi EK, dalībvalstīm tagad ir jārīkojas atbilstoši EK Rīcības plānam ceļā uz vienotu ES PVN zonu, kas iesniegts šā gada aprīlī, un jāvienojas par turpmāko virzību uz galīgu PVN režīmu pārrobežu tirdzniecībai ES. Jau tagad sākti vairāki steidzami pasākumi, lai risinātu krāpšanas problēmu PVN jomā, tomēr skaitļi liecina, ka nepieciešamas pamatīgākas reformas, brīdina EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas ir iespējas cīņai ar PVN krāpniecību?

Sintija Ozola, Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas ieņēmumu dienesta vadītājs: Valstij jādomā no privātā sektora pozīcijām - kā nopelnīt naudu sabiedrībai

LETA, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij arvien vairāk jādomā tā, kā to dara privātais sektors, proti, kā nopelnīt naudu sabiedrībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Igaunijas ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Marks Helms.

Viņš pauda pārliecību, ka ieņēmumu dienestam jādomā, kā kopā ar uzņēmumiem nopelnīt naudu sabiedrībai.

Kaimiņvalsts ieņēmumu dienesta vadītājs arī skaidroja savu pozīciju par nodokļu iekasēšanu, proti, nodokļu inspektori nevis iekasē naudu, bet gan ieņem naudu, ko uzņēmumi maksā brīvprātīgi. Lai tā notiktu, ir jāmaina domāšana un jāmotivē uzņēmumi labprātīgi maksāt nodokļus. Lai uzņēmumi maksātu nodokļus, Igaunijas ieņēmumu dienestam ir ļoti laba sadarbība ar uzņēmēju organizācijām, kā arī ir kvalitatīvi e-risinājumi. Nomaksāt nodokļus Igaunija ir ļoti vienkārša neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir mazs vai liels, skaidroja Helms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Pieņem Rīgas pašvaldības 2016.gada budžetu, deficītu plānojot 669 000 eiro apmērā

LETA, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,296 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 825,692 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 0,1% salīdzinājumā ar februāra sākumu, 307,393 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 0,3% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,148 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.martā bija 58,7% no kopējās parādu summas jeb 760,541 miljons eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.martā bija atzīti parādi 10,075 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad marta sākumā bija atzīti parādi 750,465 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 152,667 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 597,799 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 595,669 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 2,13 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 932,305 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 516,115 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir pieaugums par 0,5% salīdzinājumā ar maija sākumu, 277,195 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 1,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 138,994 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā bija 59,4% no kopējās parādu summas jeb 554,133 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūnijā bija atzīti parādi 237,9 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopējie nodokļu parādi Latvijā novembra sākumā - 885,9 miljoni eiro

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 885,946 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 481,144 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, 273,764 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,2%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 131,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.novembrī bija 61,5% no kopējās parādu summas jeb 544,6 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.novembrī bija atzīti parādi 259,8 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā aprīļa sākumā - 1,255 miljardi eiro

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 786,605 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 4,7% salīdzinājumā ar marta sākumu, 308,175 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 0,2% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 160,311 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,7% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī bija 61% no kopējās parādu summas jeb 765,005 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.aprīlī bija atzīti parādi 10,095 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad aprīļa sākumā bija atzīti parādi 754,91 miljona eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 158,799 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 596,111 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 593,931 miljonu eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 2,18 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 747,463 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 1,2% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, 304,372 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir līdzīgi kā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 160,645 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā bija 66,3% no kopējās parādu summas jeb 803,844 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,258 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tiks veikta nodokļu sistēmas revīzija; kapitāla pieauguma nodokļu likmes neplāno pārskatīt

LETA, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā Finanšu ministrija (FM) plāno veikt plašu nodokļu sistēmas revīziju, taču kapitāla pieauguma nodokļu likmes nav plānots pārskatīt, ziņu aģentūras LETA diskusijā par nodokļiem atzina Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens stāstīja, ka Latvijas nodokļu sistēma nav būtiski atšķirīga no citu valstu nodokļu sistēmām, taču drīzumā, piesaistot starptautiskus ekspertus, tiks sākta nodokļu sistēmas revīzija.

«Ar revīziju vēlamies saprast veidu, kā Latvijai vairs nebūt zema nodokļu sloga valstij. Par to vēl vienošanās nav, bet ir skaidrs, ka ilgtermiņā nevarēsim dzīvot ar nodokļu slogu 28%, kas ir zemākais Eiropas Savienībā. Tāpat jābūt skaidram rīcības plānam, lai varētu nodrošināt nodokļu prognozējamību,» norādīja FM parlamentārais sekretārs.

SIA Philip Morris Latvia korporatīvo attiecību vadītājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Juris Stinka aicināja pēc nodokļu revīzijas uzmanību pievērst nevis nodokļu likmēm, bet gan nodokļu iekasēšanai. «Zināms, ka valstis ar līdzīgām nodokļu likmēm iekasē vairāk. Tāpēc jādomā, kā nodokļu sistēmu padarīt vienlīdzīgāku un no nodokļu nomaksas būtu grūtāk izvairīties,» uzsvēra Stinka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarucis kopbudžeta pārpalikums

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,13 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 672,715 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 9,6% salīdzinājumā ar augusta sākumu, 303,012 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 153,928 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,4% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.septembrī bija 65,8% no kopējās parādu summas jeb 743,635 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.septembrī bija atzīti parādi 1,838 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 916,964 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 497,398 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 3,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, 279,892 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir pieaugums par 1%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 139,675 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā bija 59,2% no kopējās parādu summas jeb 542,545 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 248,6 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

80 eiro alga taksometru nozarē liecina par to, ka tā ir tīri acīmredzama šmaukšana. Un lai no šīs šmaukšanas izietu ārā ir viens darbīgs līdzeklis, kas atvieglotu arī nodokļu iekasēšanu un mazinātu birokrātiju - tā ir patentmaksa jeb taksometru nodeva, saka SIA Baltijas taksometrs valdes loceklis Jānis Naglis.

Kādreiz taksometra vadītājs bija auto vadīšanas paraugs. Tagad, nesauksim vārdā taksometru kompāniju, bet tās mašīnu ieraugot, esmu uzmanīgs, pēc pieredzes zinu, ka to var vadīt arī tāds šoferis, kura vadīšanas iemaņas ir iesācēja līmenī. Dzīvē gadās sastapt taksometru vadītājus, kuri nezina pat Rīgas centra ielu nosaukumus. Vai nav notikusi taksometru nozares degradācija?

Vaina ir tajā, ka taksometru kompānijas ļoti bieži pieņem vadītājus bez pienācīgas kvalifikācijas pārbaudes un apmācībām. Ir pāris kompānijas, kurām tas ir pašsaprotami, ka pirms cilvēks uzsāk taksometra vadītāja darbu, notiek apmācības. Ja runājam par tādiem zīmoliem kā RedCab un Baltic Taxi tad šādas apmācības ir vismaz nedēļu garas. Tajās ne tikai tiek dotas iespējas vēlreiz apgūt satiksmes noteikumus, bet arī tiek mācīta apkalpošanas kultūra, dotas konfliktsituāciju risināšanas iemaņas, mācīta Rīgas kartes atšifrēšana, un apmācības beigās ir prakstiskais eksāmens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: 2017. gada budžeta jaunā skolas soma un tajā esošie mājasdarbi

Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: Nodokļu parāds valstij ir 1,4 miljardi eiro, vismaz 900 miljoni ir nepiedzenamie parādi

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Komentāri

Pievienot komentāru