Karjera

Iekļaujas starptautiskā aliansē

Kristīne Stepiņa, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir viena no pirmajām Latvijas augstskolām, kura ir izmantojusi programmas Erasmus+ piedāvātās iespējas iniciatīvā "Eiropas universitātes" un kopā ar Romas Mākslas akadēmiju, Drēzdenes Mākslas akadēmiju un Ungārijas Tēlotājmākslas universitāti izveidojusi kopīgu tēlotājmākslas studiju programmu "EU4ART Alianse".

Izturot sīvu konkurenci, pirmais starptautiskais mākslas augstskolu projekts "EU4ART Alianse" tika atzīts par vienu no labākiem 2019. gadā. Kopumā dalībai šajā starptautiskajā konkursā bija pieteikušās 54 Eiropas augstskolu alianses, no kurām izraudzītas tika 17 Eiropas universitāšu apvienības, kas kopā apvieno 114 augstākās izglītības institūcijas. "EU4ART Alianse" ir vienīgā alianse, kura pārstāv Eiropas mākslas augstskolas. Tās mērķis ir izstrādāt kopīgu elastīgu mācību programmu glezniecības, tēlniecības un grafiskās mākslas izglītības jomā.

Paredzams, ka šī projekta rezultātā tiks izveidots jauns studiju modulis, kas būs elastīgs un dos iespēju Latvijas studentiem personalizēt savu izglītību, izvēloties ko, kur un kad studēt, un iegūt Eiropas grādu, DB stāsta LMA rektors Kristaps Zariņš.

"EU4ART Alianse" ir starptautiska mākslas augstskolu apvienība, kuras ilgtermiņa mērķis ir stiprināt tēlotājmākslas studiju programmas ES dalībvalstīs. Šo projektu finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra EACEA (Briselē). "EU4ART Alianses" projekts atbilst redzējumam par Eiropas izglītības telpas izveidi, kurā visi jaunie cilvēki varētu vislabāk izmantot izglītību un apmācību un atrast darbu visā Eiropā.

«Valsts kontroles 2017. gada revīzijas ziņojumā "Vai augstākās izglītības sistēma ir efektīva?" tika norādīts uz risku, ka, beidzoties Eiropas struktūrfondu finansējumam, pēc 2020. gada netiks nodrošināti līdzekļi studiju attīstībai. Lai novērstu šo risku, LMA vadība pieņēma mērķtiecīgu lēmumu un veica proaktīvu darbību, iesaistoties starptautiskos sadarbības projektos, lai stiprinātu stratēģiskas partnerības starp augstākās izglītības iestādēm Eiropā. Eiropas Komisija atbalsta augstskolu tīklus visā Eiropas Savienībā, kas studentiem jau tuvā nākotnē ļaus iegūt diplomu, kombinējot studijas vairākās ES dalībvalstīs, un sekmēs Eiropas augstskolu starptautisko konkurētspēju,» klāsta K. Zariņš.

Eiropas Komisijas ir nodrošinājusi, ka pirmajām 17 universitāšu apvienībām pieejamais budžets ir līdz 85 miljoniem eiro. Katra universitāšu apvienība nākamo trīs gadu laikā saņems līdz pieciem miljoniem eiro. "EU4ART Alianses" projekta kopējais budžets ir 6, 2 miljoni eiro, tai skaitā ES finansējums veido 80% jeb 5 miljonus eiro. "EU4ART Alianses" projekta ietvaros LMA atvēlētais budžets ir 1 096 874 eiro, tai skaitā ES finansējums veido 80% jeb 877 499 eiro. Projekta ietvaros Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums ir 20% jeb 219 375 eiro.

"EU4ART Alianses" projekts tiek īstenots līdz 2022. gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaisti trauki nav jātur skapī īpašām reizēm, bet gan jālieto ikdienā, lai krāšņa būtu katra diena, uzskata Katrīna Kalniņa, Katrīnas keramikas dizainere.

«Kopš sevi atceros, man vienmēr ir bijis svarīgi, lai viss ir estētiski, – skaists galda klājums, mājas iekārtojums,» saka Katrīna. Tāpēc viņa nonāca Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV), tobrīd vēl īsti nezinot, kas būs tas, ar ko nodarbosies, bet viņai bija vēlme radīt. Katrīna izvēlējās keramiku, bet tā bija visai pēkšņa ideja, jo bērnībā māls un veidošana patiesi nepatika. «Trešajā kursā, kad sākās darbs ar porcelānu, es sapratu – tas ir mans! Mani piesaista šī materiāla cimperlīgums un iespēja to savaldīt. No porcelāna var izveidot jebko – var uztaisīt jebkādu formu un izliet to porcelānā. Man patīk porcelāna smalkums. Neviens cits keramikas materiāls nav tik eleganti viegls,» raksturo Katrīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku lieta LU radīs 1,7 miljonu zaudējumus

Db.lv, 06.03.2023

Situācija, kurā nonākusi Latvijas Universitāte, vērtēja kā visnotaļ īpatna, ņemot vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau 2021. gada septembrī pieņēma lēmumu piemērot universitātes iepirkumam Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtai (Zinātņu centra ēkai) finanšu korekciju 25% apmērā no piešķirtā ES fondu finansējuma. Skaitliski tas nozīmē, ka būvniekiem nelabvēlīga tiesvedības iznākuma būvnieku karteļa lietā rezultātā Latvijas Universitātei būs automātiski jāatmaksā aģentūrai saņemtais finansējums teju 1,7 miljonu apmērā. Tas tātad būs jāatmaksā no publiskajiem līdzekļiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 17.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi

Db.lv, 23.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Noskaidroti Latvijas Dizaina gada balvas 2024 uzvarētāji

Db.lv, 27.05.2024

Pre–Loved biotekstils. Darba autores — Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa. Darba pasūtītājs — Studio Sarmīte.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Studijām pieteicies mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā

LETA, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU iesaistās Eiropas Tehnoloģijas universitātes veidošanā

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotas un stipras Eiropas Savienības (ES) universitātes, vienoti diplomi, nosacījumi un prasības augstākās izglītības iegūšanai - tik ambiciozi ir ES mērķi, kuru īstenošanā ir iesaistījusies Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), līdz ar citām septiņām augstskolām no dažādām Eiropas valstīm ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstu izstrādājot savu piedāvājumu vienotas Eiropas Tehnoloģijas universitātes (ETU) veidošanai.

Spēkus ETU modeļa izstrādāšanai apvienos RTU, Truā Tehnoloģiju universitāte no Francijas, Dublinas Tehnoloģiskā universitāte no Īrijas, Sofijas Tehniskā universitāte no Bulgārijas, Kipras Tehnoloģiju universitāte, Darmštates Lietišķo zinātņu universitāte no Vācijas, Kluža-Napokas Tehniskā universitāte no Rumānijas un Kartahenas Politehniskā universitāte no Spānijas.

Projekta īstenošanai atvēlēti 6,25 miljoni eiro.

Iniciatīvas iecere ir trīs gadu laikā izstrādāt un piedāvāt tehniskās un tehnoloģiju nišas vienotas un saliedētas Eiropas universitātes modeli jeb konfederāciju, kura būtu ievērojami konkurētspējīgāka starptautiskā līmenī nekā katra no augstskolām atsevišķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Kraso Group padomes priekšsēdētājs Kristians Gabaliņš

Armanda Vilciņa, 17.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums gūtu panākumus, svarīgi ir darīt to, kas patiešām sagādā prieku, uzskata Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs.

Arī peļņa, protams, ir svarīga, taču tas nav galvenais, spriež K.Gabaliņš, uzsverot, ka viņš pats nekad nav fokusējies uz tūlītēju un tiešu materiālo rezultātu. Vienmēr esmu uzskatījis, ka svarīgs ir arī process - ko, kā un kāpēc darīt. Es pats, piemēram, nekad nevarētu darīt to, kas ir pretrunā ar manām vērtībām vai to, kam es neticu, atzīmē Kraso Group padomes priekšsēdētājs.

Patīk radošs darbs

Bērnībā, kā jau daudzi mazie puiši, sapņoju kļūt par ugunsdzēsēju, bet vēlāk vēlējos kļūt par celtnieku, atminas K.Gabaliņš. “Tolaik dzīvoju Liepājā, rajonā, kas tapa iedzīvotāju acu priekšā un nebeidzams celtniecības process gluži vienkārši bija tas, kas ikdienā notika visapkārt. Arī viss mans brīvais laiks un spēles ar vienaudžiem aizritēja šajās jaunbūvēs jeb, kā tās dēvēja manā bērnībā, stroikās. Pēc izglītības esmu mākslinieks – meistars. Pēc Liepājas Mākslas skolas absolvēšanas iestājos Viļņas Mākslas akadēmijā, kur studēju arhitektūru. Tātad manai izglītībai ir visai tieša korelācija ar to, ar ko nodarbojos šobrīd. Nekad neesmu bijis ciparu galva, arī savā profesionālajā ikdienā vados pēc sajūtām un emocijām. Mana izglītība, kur aktīvi tika trenēta radošā domāšana tam palīdzējusi, jo vienmēr, meklējot risinājumu problēmjautājumiem, mēģinu paraudzīties uz lietām un jautājumiem no maksimāli dažādiem rakursiem. Un jāteic, ka visai bieži pierādās – jo risinājums ir netradicionālāks, jo labāk,” teic K.Gabaliņš, kurš savu pirmo darba pieredzi guva jau skolas laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Pillar vērsies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ar priekšlikumu piešķirt New Hanza teritorijā esošajai ielai bez nosaukuma slavenas rīdzinieces - arhitektes Martas Staņas vārdu.

New Hanza teritorija atrodas blakus Rīgas vēsturiskajam centram, līdzās modernākajai Rīgas apkaimei Skanste. Tās teritorijas robežas iezīmē Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielas. New Hanza teritorijas attīstības ietvaros ir izveidots iekšējo ielu tīkls un 2017. gadā pēc Pillar iniciatīvas Rīgas dome piešķīra nosaukumus teritorijā no jauna veidotajām ielām, iemūžinot tādas personības kā Mihails Tāls, Oskars Stroks, Aleksandrs Laime, Gustavs Klucis, Vilhelms Ostvalds un Roberts Hiršs.

Šobrīd visām New Hanza teritorijā esošajām un plānotajām ielām ir piešķirti nosaukumi, izņemot vienai esošai ielai, kas savieno Mihaila Tāla ielu ar Pulkveža Brieža ielu, kurai Pillar rosina piešķirt Martas Staņas vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nākamo periodu kā Latvijas Arhitektu savienības prezidents ir ievēlēts LAS padomes biedrs un Latvijas Arhitektu slēpotāju kluba vadītājs - restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Artūrs Lapiņš ir SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" valdes priekšsēdētājs un jau 30 gadus veic vēsturisku ēku un vietu izpētes, izstrādā atjaunošanas projektus, kā arī konsultē un popularizē mantojuma praktiskās saglabāšanas risinājumus. 2022.gadā Latvijas mākslas akadēmijā A. Lapiņš aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu "Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē", kā arī izdeva fotogrāmatu "Drupuainavas".

Arhitekta darbības akcent kā LAS prezidentam uz turpmākajiem gadiem būs vērsts uz to, lai kolēģu vidū popularizētu vēsturiskās vides sniegtās iespējas un atjaunošanas pieejas, ilgtspējīgas arhitektūras kontekstā, veikt arhitektu nama revitalizāciju un turpināt darbību par arhitektūras likuma pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pēc apjomīgas rekonstrukcijas atklāts Jaunais Rīgas teātris

Zane Atlāce-Bistere, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskatot būtiskus trūkumus plastmasas, koka un metāla drēbju pakaramo piedāvājumā, ventspilnieks Aleksandrs Bobrovs uzsāka drēbju pakaramo ražošanu no kartona.

Paralēli studijām Latvijas Mākslas akadēmijā, A.Bobrovs sapņoja par savas ražotnes atvēršanu Ventspilī un atgriešanos dzimtajā pilsētā, lai nodrošinātu cilvēkiem darbu un sniegtu labumu savai pilsētai. Galvenais jautājums bija - ko ražot. 2017. gada sākumā, apsverot dažādas idejas, viņš nolēma, ka vēlas pamēģināt nodarboties ar apģērbu pakaramo masveida ražošanu.

"Daudzi pakaramie, īpaši ar metāla detaļām, ir smagi. Turklāt katru gadu pasaulē saražo līdz pat astoņiem miljardiem plastmasas un metāla apģērbu pakaramo, bet aptuveni puse no tiem nonāk izgāztuvēs, piesārņojot vidi. Diemžēl lielākā daļa veikalu apģērbu demonstrēšanai pārsvarā izmanto plastmasas pakaramos," norāda A.Bobrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māksliniece Aiga Beinaroviča kopā ar partneri Jāni Priekuli radījuši zīmolu «Eyes Up Riga», kas rosina pievērst uzmanību arhitektūrai, Rīgas jūgendstilu iemūžinot uz apdrukātiem krekliem un auduma maisiņiem.

Idejas autore A.Beinaroviča ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Māksla un dizains ir viņas dzīvesveids.

Krekli un maisiņi nav ražoti Latvijā, bet kādā citā Eiropas valstī, kuru A.Beinaroviča nevēlējās atklāt. Pēc iepirkšanas produkti tiek apdrukāti sietspiedes tehnikā. Šo tehniku autori izvēlējušies tās labo īpašību dēļ.

Ideja par jūgendstila arhitektūras detaļu iemūžināšanu šādā veidā partneriem radusies jau pirms vairākiem gadiem, pirms līdzīgi produkti jau bija kļuvuši pieejami pircējiem. Taču A.Beinaroviča uzsver, ka viņu piegājiens atšķiras, tas nes vēstījumu par Rīgas jūgendstilu - UNESCO pasaules kultūras mantojumu.

Informācija par namu vēsturi un arhitektiem ir pieejama uz katra produkta iepakojuma kādā no četrām valodām: latviešu, krievu, angļu un vācu. Iepakojums ir pašu autoru radīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētas arhitekta kolēģija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Rīgas pilsētas Būvvaldes padome atbalstījušas pārbūves risinājumu ēkai Kalnciema ielā 2b, un ēkas pārbūvei ir piešķirta būvatļauja.

Kvartāla apbūves ieceres realizē arhitektu birojs "NRJA" un tā vadītājs Uldis Lukševics. Savukārt kvartāla attīstītājs ir Igaunijas uzņēmums "Novira Capital".

Būvniecības iecere paredz ugunsgrēkā cietušo sešu stāvu dzīvojamo ēku Kalnciema ielā 2b (celta 1914.g., arh. E.V.E. Frīzendorfs) pārbūvēt sākotnējā apjomā pret ielas frontēm, saglabājot un atjaunojot vēsturiskās ēkas Kalnciema ielā 2b fasādi pret Raņķa dambi, kas pēc notikušā ugunsgrēka ēkā tika iekonservēta atbilstoši Būvvaldes nosacījumiem. Tādējādi, braucot vai nākot virzienā no Vanšu tilta puses, ēkas aprises atgādinās to vēsturisko izskatu.

Policija neatklāj ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn izdegušajā 100 gadus vecajā Kalnciema ielas graustā 

Izmeklētāji nav atklājuši ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes pērn notikušajā ugunsgrēkā...

Arhitektu biroja "NRJA" vadītājs un projektēšanas pasniedzējs Latvijas Mākslas Akadēmijā U. Lukševics teic, ka šī kvartāla projektēšana ir ieilgusi dažādu apstākļu sakritības dēļ: "Arhitektu birojs "NRJA" jau bija izstrādājis un apstiprinājis šīs ēkas rekonstrukcijas projektu tās iepriekšējam īpašniekam. Kad 2018. gada novembrī ēkā Kalnciema ielā 2B notika ugunsgrēks, protams, sabiedrībā un pilsētas vadošo ierēdņu vidū radās pastiprināta interese par šo objektu. Līdz tam brīdim ēkām Kalnciema ielā 2b un Raņķa dambī 14 nebija pieminekļu statusa, un tās arī atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra robežām. Tomēr pēc šī notikuma tika lemts, ka abām ēkām tiek piešķirts vietējas nozīmes pieminekļa statuss, un ēkas ir atjaunojamas to vēsturiskajā izskatā. Šī visa kvartāla apbūve vairākas reizes tika izskatīta Rīgas pilsētas Būvvaldē. Tā kā Būvvaldes padomē to izskatīja kā vienu veselumu, gandrīz gadu valdīja neziņa, jo nebija skaidrs, vai vēsturiskajām ēkām tiks piešķirts pieminekļa statuss."

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas un Būvvaldes padomes sēdēs ir atbalstīts arhitektu biroja "NRJA" veidotais piektais pārbūves variants, kas paredz atjaunot zudušo vēsturisko apjomu un fasāžu dalījumu, pašai fasādes plaknei piemērojot mūsdienīgu risinājumu - ķieģeļu "pikselāciju". Masā krāsoto ķieģeļu mūris atveidos vēsturiskos ciļņus un dekorus, lai fasāde, skatā no publiskās āra telpas, atbilstu tās vēsturiskajam izskatam. Tomēr tuvumā detalizācijas mērogs tiks apzināti mainīts, lai kvartāls atbilstu sabiedrības pieprasījumam pēc mūsdienīgas apbūves.

Nākotnē ēka plānota kā viesnīca ar nelieliem numuriņiem, kurā nodrošināta vides pieejamība publiskajām telpām un koplietošanas telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu komercializācijas platforma “Commercialization Reactor” parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU), lai veicinātu Latvijas zinātnieku izgudrojumu komercializāciju, atbalstītu konkurētspējīgu inovatīvu zināšanu radīšanu un to izmantošanu privātajā un publiskajā sektorā Latvijā un ārvalstīs, informē “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

“Commercialization Reactor” ir starptautiska platforma, kas attīsta jaunuzņēmumus, izmantojot savu oriģinālu godalgotu metodi, kas savieno pētniekus un ārējas uzņēmēju komandas. Tā nodrošina pārraudzību un atbalstu, tostarp inkubāciju, paātrināšanu un palīdzību, ar mērķi radīt jaunus, veiksmīgus, uz augstām tehnoloģijām/zinātnes balstītus jaunuzņēmumus un veicināt to attīstību.

“Sadarbības mērķis ir veicināt inovāciju, Latvijas Universitātes radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi komercializācijai, kā arī dot iespēju un sniegt praktisku, prognozējamu un mērķētu atbalstu LU nodarbinātajiem pētniekiem viņu radīto zināšanu un tehnoloģisko objektu valorizācijā un to attīstības turpināšanā, nepārtraucot pētnieku akadēmisko karjeru,” stāsta Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rinkēvičs: Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš oficiālās vizītes laikā Itālijā tikās ar vietējiem uzņēmējiem un augstskolu pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), apaļā galda diskusijā Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijā ir daudz, ko piedāvāt Itālijas uzņēmumiem.

"Mēs koncentrējamies uz inovatīviem un tehnoloģiski ietilpīgiem risinājumiem, lai veicinātu digitālo risinājumu attīstību un zaļās enerģijas projektus. Itālija jau šobrīd ir iesaistījusies "Rail Baltica" projekta attīstībā un potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru arī citās nozarēs, kā piemēram, bioekonomika, biomedicīna vai viedā enerģētika," norādīja Latvijas prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka aizsardzības nozares attīstība un inovāciju paātrināšana ir viens no Latvijas galvenajām prioritātēm. Diskusijā viņš arī norādīja, ka Latvija ir nodibinājusi Dronu koalīciju, kurā tā ir gatava sadarboties ar Itāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izraudzīta apvienotās kapitālsabiedrības Rīgas nami padome

Db.lv, 14.06.2022

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas nami” dalībnieku sapulcē 14. jūnijā tika pieņemts lēmums izveidot SIA “Rīgas nami” padomi trīs locekļu sastāvā, apstiprinot attiecīgos statūtu grozījumus.

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis. A. Vārna ir sertificēts nekustamo īpašumu pārvaldnieks, kā arī ir ieguvis ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par padomes locekli finanšu jautājumu, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ir ievēlēta Ilze Bukulde, kura ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā un finansēs, pabeidzot studijas Rīgas Biznesa skolā ar izcilību, un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņa līdzšinējā darba pieredzē ir pildījusi “PATA GRUPA” un AS “PATA SALDUS” finanšu direktores un valdes locekles pienākumus, kā arī bijusi Lielo korporatīvo klientu segmenta vadītāja AS “SEB banka”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautiski novērtēts RTU ieguldījums uzņēmējspēju veicināšanā

Db.lv, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) vienīgā no Baltijas augstskolām iekļuvusi starp labākajām 40 augstskolām starptautiskā reitinga "World’s Universities with Real Impact" (WURI) sadaļā, kur tiek vērtēta augstskolu kapacitāte uzņēmējspēju veicināšanā un uzņēmējdarbības vides attīstībā.

RTU ierindojusies 31. vietā, uzlabojot savu pērnā gada sniegumu, un šis ir labākais rezultāts ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, jo šajā kategorijā pirmajā piecdesmitniekā nav izdevies iekļūt nevienai citai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas universitātei. Kopumā WURI reitingā RTU ieņem 95. vietu.

Reitinga kategorijā Uzņēmējdarbības gars īpaši novērtētas RTU studentiem sniegtās iespējas darboties Studentu inovāciju grantu programmā, trenējot inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes un radot jaunus produktus, tā jau studiju laikā attīstot savas uzņēmējdarbības spējas. Šī programma tika atklāta 2019. gadā, izmantojot pašas universitātes un Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējumu, kas ļauj studentiem saņemt stipendijas par piedalīšanos jaunradi veicinošajās aktivitātēs. Trīs gadu laikā plānots biznesa ideju attīstībā ieguldīt ap 400 tūkstošiem eiro, bet stipendijās – 1,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru