Jaunākais izdevums

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Bijušie “Laflora” kūdras ieguves lauki 760 ha platībā Kaigu purvā tiks atkārtoti izmantoti – uzstādot 16 Baltijā modernākās Nordex vēja turbīnas ar kopējo uzstādīto jaudu 108,8 MW, kas ik gadu nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību gada patēriņam, radīs darba vietas, samazinās elektroenerģijas importu un veicinās vietējo ekonomiku, tostarp, ļaus šeit attīstīt zaļo industriālo zonu. Vēja parks nodrošinās ienākumus vietējai kopienai - 272 tūkstošus eiro gadā jeb vairāk nekā 8 miljonus eiro parka darbības laikā.

Pēc vēja parka pabeigšanas, daļu atjaunīgās enerģijas iegādāsies uzņēmums “Laflora” Zemgales reģiona nozīmes zaļās industriālās zonas attīstībai uzņēmumam piederošajā Kaigu purvā. Vēja parks un zaļā industriālā zona vairāk nekā 100 ha platībā ļaus ne tikai rekultivēt Kaigu purva bijušās kūdras ieguves platības, bet dos iespēju reģiona emisiju ietilpīgajiem uzņēmumiem virzīties uz klimatneitralitāti. Šāda zaļā industriālā zona Latvijā tiks izveidota pirmo reizi. Līdz ar inovatīvām tehnoloģijām Laflora Energy vēja parks ir paraugs zaļās enerģijas projektiem.

Puse no investīcijām jeb 95 miljoni eiro tiks ieguldīti Latvijas tautsaimniecībā ar nozīmīgiem pasūtījumiem virknei nacionālu uzņēmumu. Arī parka attīstīšanu un būvniecību nodrošina nacionāli uzņēmumi - SIA "Windy", SIA "UPB Nams" un SIA “Forma 2”. Tādējādi parka būvniecība veicina vietējo ekonomiku un nodarbinātību ar jaunām darba vietām, īpaši tādēļ, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē daļa vēja staciju torņu tiks izgatavoti uz vietas Latvijā SIA "Consolis Latvija" jaunajā ražotnē. Tehnoloģiskais risinājums – hibrīdtorņi no dzelzsbetona un metāla – ir ne tikai inovatīvs, bet arī ilgtspējīgs risinājums, jo par 40% samazina oglekļa pēdas nospiedumu, salīdzinot ar tradicionālajiem turbīnu torņiem.

Kā pasākumā uzsvēra klātesošie, Laflora Energy vēja parka pamatakmens likšana ir vēsturisks brīdis, kas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju sadarboties un radīt ilgtspējīgus risinājumus Latvijas nākotnei. Šis projekts ir ne tikai nozīmīgs solis Latvijas enerģētiskās neatkarības un valsts drošības stiprināšanā, bet arī pierādījums tam, ka vietējā industrija var būt konkurētspējīga un inovatīva globālā līmenī.

Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs: "Šodien burtiskā nozīmē ir likts pamats ļoti svarīgam virzienam Latvijas enerģētikā – vēja enerģijai. Tieši šeit, Kaigu purvā, top mūsu valstī lielākais un modernākais vēja parks Laflora Energy. Šis brīdis ir simbolisks, jo tieši 22. maijā tika likts arī Ķeguma spēkstacijas pamatakmens. Attīstība, inovācijas un saskaņa ar dabu – tas joprojām ir Latvenergo dzinējspēks, attīstot Latvijai neaizstājamas elektroenerģijas ražotnes. Jau tagad, būvniecības laikā, Laflora Energy dod ieguvumus mūsu valsts ekonomikai, vēl vairāk visas sabiedrības labā mēs paredzam pēc darbības uzsākšanas jau nākamgad. Ar šo parku top Latvenergo jaunais ražošanas portfelis, kur blakus ūdens un saules enerģijai no šodienas aug arī vēja enerģijas izmantošana. Tāpat kā dzejnieks Imants Ziedonis reiz rakstīja: "Jauns vēl esmu. Gribas sākt no gala. Vēl joprojām ļoti patīk vējš," arī mums vējš ir ne tikai resurss – tas ir iedvesmas spēks. Lai vējš vienmēr pūš Laflora Energy spārnos!"

Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs: “Ar šo projektu faktiski turpinām atbildīgas purvkopības iedzīvināšanu sev piederošajā purva zemē. Iegādājoties vēja parkā saražoto atjaunīgo enerģiju, varēsim attīstīt Laflora zaļo industriālo zonu Kaigu purvā. Tas ļaus uzņēmumam “Laflora” ne tikai kompensēt kūdras ieguvē un pārstrādē radītās emisijas, bet virzīties uz uzņēmuma klimatneitralitāti. Būtiski, ka šāda iespēja tiks piedāvāta arī citām emisiju ietilpīgām ražotnēm aprites ekonomikas un augstas pievienotās vērtības nozarēs, tādējādi šis ir Zemgales reģiona un visas Latvijas ilgtspējas projekts. Bez tam industriālā zona ļaus saglabāt esošās vairāk nekā 300 darbavietas un radīt papildus tikpat jaunas darba vietas. Šī, patiesi, ir inovatīva nozaru sinerģija un izcils Latvijas uzņēmumu izpildījums.”

"“Laflora Energy” vēja parka pamatakmens ielikšana ir nozīmīgs solis Latvijas ceļā uz enerģētisko neatkarību un zaļāku nākotni. Šis projekts ir apliecinājums tam, kā spējam apvienot spēkus, lai radītu tehnoloģiski inovatīvus un videi draudzīgus risinājumus. Tā ir investīcija ne tikai infrastruktūrā, bet arī mūsu kopējā drošībā, ekonomikā un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Būvniecības izmaksas paredzētas aptuveni 185 miljoni eiro. Projekta realizācija stiprinās Latvijas enerģētisko drošību, samazinot elektroenerģijas importu un palielinot Latvenergo atjaunīgo resursu ģenerācijas portfeli. Vienlaikus, kā jau minēts, puse investīciju paliek Latvijas tautsaimniecībā, parka izbūvē sadarbojoties ar vietējiem uzņēmumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien plkst.12 Kaigu purvā, Jelgavas novadā, AS "Latvenergo" piederošajam "Laflora Energy" vēja parkam ieliks pamatakmeni, informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

"Laflora Energy" ir "Latvenergo" un kūdras ieguves uzņēmuma SIA "Laflora" sinerģijas projekts, kas atradīsies "Laflora" piederošajā Kaigu purvā. Paredzēts, ka "Laflora Energy" vēja parks darbu sāks 2026.gadā.

Jau ziņots, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" 2022.gada maijā nodibināja meitassabiedrību "Laflora Energy", lai būvētu sauszemes vēja parku "Laflora" Kaigu kūdras purvā.

Savukārt 2024.gada septembrī "Laflora Energy" nopirka "Latvenergo", lai "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Jelgavas novada Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 108,8 megavati (MW) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ropažu novadā, Rumbulā atklāta modernizētā Consolis Latvija rūpnīca, kurā tiks ražoti Baltijā pirmie hibrīdie vēja parku torņi AS "Latvenergo" piederošajam Laflora Energy vēja parkam.

Šeit taps konstrukcijas vienam no pasaulē lielākajiem vēja turbīnu ražotājiem Nordex, kas jau šovasar tiks montētas Laflora Energy vēja parkā Kaigu purvā. Rūpnīca ir radījusi vismaz 100 jaunas darba vietas.

Jau ziņots, ka drīzumā sāksies Laflora Energy vēja parka, kas pieder AS "Latvenergo", būvniecība, pirmo reizi Baltijā izmantojot videi draudzīgāku hibrīdo torņu konstrukciju no dzelzsbetona un tērauda. Unikālā pievienotā vērtībā ir tā, ka – arī pirmo reizi – šie torņi tiks ražoti uz vietas Latvijā, 7.maijā atklātajā Consolis Latvija ražotnē.

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 miljonu eiro apmērā.

Rūpnīcas modernizācija ietver jaunākās tehnoloģijas un efektivitātes risinājumus, kas ļauj ne vien samazināt emisijas, bet arī optimizēt ražošanas procesus, nodrošinot augstu kvalitāti un samazinot ietekmi uz vidi.

Enerģētika

Uz Laflora Energy vēja parku sāks piegādāt turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas

LETA,04.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Ursus Forwarding" šodien uz AS "Latvenergo" vēja parku "Laflora Energy" sāks piegādāt pirmās hibrīdo vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas, un piegāžu laikā plānoti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, nformēja "Ursus Forwarding" pārstāvji.

Vasaras laikā kopumā tiks transportētas 528 dažāda izmēra dzelzsbetona konstrukcijas.

Visa pārvadājuma laikā lielgabarīta un smagsvara sastāvus pavadīs speciāls pavadošais transports. Konstrukcijām, kuru platums pārsniegs piecus metrus, piegādes tiks organizētas sadarbībā ar Valsts policiju.

Ceļu satiksmes dalībniekiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina kompānija. "Ursus Forwarding" aicina ievērot drošību, respektējot pavadošā transporta un Valsts policijas rīkojumus. Transporta kolonnu kopējais garums plānots no 200 līdz 400 metriem.

No "Consolis Latvija" ražotnes Rumbulā, dzelzsbetona konstrukcijas tiks transportētas pa iepriekš izstrādātu un saskaņotu maršrutu - Granīta iela (V35)-Institūta iela (P5). Tālāka pārvietošanās tiks organizēta pa Rīgas apvedceļu cauri Salaspilij, šķērsojot Rīgas HES. Lielgabarīta un smagsvara transporta kolonas kustības laikā īslaicīgi tiks apturēta satiksme uz Rīgas HES. Kustība turpināsies pa Rīgas apvedceļu (A5) līdz Babītes viaduktam. Tālākais maršruts vedīs pa Ventspils šoseju (A10) līdz Kūdrai, kur sastāvi maršrutu turpinās pa autoceļu P101 cauri Kaļķim un Kalnciemam līdz Kaigu purvam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģija Latvijas elektroenerģijas bilancē tuvāko gadu laikā sāks iegūt savu vietu, ko nodrošinās vēja parku būvniecība.

«Viens no Latvijas mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam iekšzemes enerģijas patēriņš pilnībā tiktu nodrošināts no atjaunīgiem avotiem. Tas nozīmē, ka ļoti būtisks ir laiks. Kompānijas “Eolus” īstenotajā projektā bija veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai uzsāktu vēja parka būvniecību un divu gadu laikā sāktu ražot enerģiju,» skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere. Viņa norāda, ka LIAA portfelī šobrīd ir vairāki desmiti ar zaļo enerģiju saistīti projekti vairāku miljardu eiro apmērā un šādi darījumi apliecina, ka projektu attīstībai ir iespējami dažādi risinājumi.

«Sarežģītākais atjaunīgās enerģijas projektos ir šo projektu sagatavošanas fāze, ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana un citas procedūras, tādēļ arī šobrīd lielākā Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja projekta “Elwind” virzību ir uzņēmusies LIAA, kur pēc visu procedūru veikšanas valsts šo projektu izsolē piedāvās investoram,» tā I. Jāgere. Viņa uzsver, ka ikviens nozīmīgs darījums enerģētikas sektorā stiprina tirgu un investoru uzticību. «Turklāt, šis piemērs apliecina, kā dažādi attīstītāji var sadarboties vēja enerģijas nozarē,» atzīst LIAA direktore.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Būvniecība un īpašums

UPB šogad prognozē aptuveni 10% apgrozījuma pieaugumu

Db.lv,20.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedzis 220 miljonus eiro, un gads noslēgts ar peļņu, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums realizējis projektus ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un citās valstīs, palielinājis industriālās un enerģētikas būvniecības apmērus, kā arī uzsācis aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā.

UPB šogad plāno par 44 % palielināt investīcijas attīstībā un prognozē aptuveni 10% apgrozījuma pieaugumu.

“Centrālo banku inflācijas ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši būvniecības nozari. Taču, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, esam spējuši ievērojami kāpināt apgrozījumu Latvijas tirgū un saglabāt stabilu pozīciju nozarē. Tikmēr mūsu eksporta reģionos, īpaši Skandināvijā, 2024. gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem aktivitātes rādītājiem pēdējā desmitgadē. Tomēr tirgus atkopšanās pazīmes bija redzamas jau 2023. gada vidū, un sagaidām, ka aktivitāte mūsu ražotnēs un būvlaukumos pieaugs 2025. gada otrajā pusē, kas atspoguļosies arī šī gada finanšu rādītājos,” skaidro UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gadā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas Eiropas tirgos bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas ietekmēja arī Latvenergo koncerna finanšu rezultātus, kopumā samazinot ieņēmumus no enerģijas pārdošanas, informē uzņēmums.

2024. gadā koncerna ieņēmumi ir 1 704,0 miljoni EUR, kas ir par 16 % mazāk nekā gadu iepriekš. Latvenergo koncerna EBITDA samazinājusies par 2 % un ir 588,9 miljoni EUR, bet peļņa ir par 21 % mazāka nekā pirms gada – 276,8 miljoni EUR.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads. Šobrīd mērķtiecīgi tiek attīstīts trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfelis, esošo hidroenerģijas izmantošanu papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu EUR, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No kopējām koncerna investīcijām 345 miljoni EUR ieguldīti tieši jaunajos AER elektroenerģijas ražotņu projektos visā Baltijā. Jaunas jaudas stiprina valsts drošību un konkurētspēju, un Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.