Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Leļļu teātris ieviesīs draugu kartes

Latvijas Leļļu teātra 64. sezona noslēdzas ar leļļu izrādi Skroderdienas Silmačos 21. jūnijā 18.30 teātra lielajā zālē un 22.jūnijā 19.00 Lizuma brīvdabas estrādē. 2009./2010. gada sezona Latvijas Leļļu teātrim būs 65. – jubilejas darba sezona, informēja teātra pārstāve Daina Strelēvica.

Valmieras teātris dosies viesizrādēs uz Rīgu

Valmieras teātris 2008./2009. gada sezonu noslēgs 22. jūnijā ar izrādi Skroderdienas Silmačos un brīvdabas izrādi Latviešu laiks, kas pirmizrādi piedzīvos 20. jūnijā Cēsu viduslaiku pilsdrupās.

2015. gadā arvien vairāk iedzīvotāju apmeklēja kultūras un sporta pasākumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pēdējo desmit gadu laikā visstraujāk ir palielinājies izrāžu un uzvedumu, kā arī sporta pasākumu apmeklētāju īpatsvars.

2015. gadā 52,4% iedzīvotāju norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā bija apmeklējuši izrādi vai uzvedumu, kas ir par 9,6 procentpunktiem vairāk nekā 2006. gadā. Desmit gadu laikā būtiski pieaudzis arī iedzīvotāju skaits, kuri apmeklējuši sporta pasākumus – no 25,2% 2006. gadā līdz 33,5% 2015. gadā. No visiem iedzīvotājiem 44,2% apmeklējuši kultūras objektus, savukārt 31,9% iedzīvotāju pērn apmeklējuši kino (2006. gadā – 25,6 %).

2015. gadā no visiem Latvijas iedzīvotājiem rīdzinieki visvairāk apmeklēja kino (42,6% rīdzinieku), izrādes un uzvedumus (56,6%), kā arī kultūras objektus (50,8%). Pārējos reģionos kultūras un sporta pasākumus apmeklēja ievērojami mazāks iedzīvotāju īpatsvars. Kino vismazāk apmeklēja iedzīvotāji Zemgalē (21,2%) un Latgalē (21,7%), kā galveno iemeslu minot kinoteātra neesamību tuvākajā apkaimē. Izrādes un uzvedumus vismazāk apmeklēja kurzemnieki (44,6%), kultūras objektus – latgalieši (29,5%), bet sporta pasākumus – rīdzinieki (29,3%) un latgalieši (24,3%).

Pagājušās nedēļas nogalē pirmizrādi piedzīvojusi izrāde Kā kļūt slavenai, kas februārī un martā būs skatāma Teātrī Observatorija.

Izrāde, kuras režisore ir Gaļina Poliščuka, tapusi pēc krievu dramaturģes Jeļenas Isajevas lugas motīviem. Šis ir ļoti patiess un godīgs skatījums uz pasauli bērna acīm — stāsts par kādas mazas meitenes Ļenas sapņiem, viņas ikdienas priekiem un nelaimēm. Ainiņas, kas veido izrādes kopējo stāstījumu, noskatītas skolnieku sacerējumos, tādēļ šis darbs tiek pieteikts kā dažu vēl nepieaugušu rakstnieku stāstu kompilācija, kas skatītājam ļauj vērot paradoksālus, naivi smieklīgus atgadījumus no mūsu dzīves – bērnudārzā, skolā, sporta zālē

Manuprāt, viens no šīs izrādes brīnumiem ir Maija Doveika, kurai, neraugoties uz sarežģīto uzdevumu, bez mazākās šaubu ēnas izdodas uzburt mazas meitenītes tēlu. Raugoties uz viņas sarkano degungalu, izspūrušajām zirgastēm un asaru pilnajām, milzīgajām acīm, man gribas raudāt līdzi nabaga bērnam, kuram tik neizsakāmas ciešanas sagādā pašas mīļākās lelles atdāvināšana. Šajā brīdī, neraugoties uz izrādes scenogrāfijas nosacītību, tik tiešām šķiet, ka tu kopā ar noraudājušos, nopuņķojušos bērnu, kura dzīvē vēl nav noticis nekas briesmīgāks par šo atgadījumu, izcīni savu iekšējo cīņu starp vēlmi apsveikt draudzeni, uzdāvinot viņai kaut ko tiešām vērtīgu, un nepārvaramām alkām nešķirties no savas mīļākās rotaļlietas.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Arēnā Rīga no otrpus Atlantijas okeāna ieradies pasaulē zināmais Cirque du Soleil no Kanādas, lai līdz 18.jūnijam sniegtu šova OVO izrādes.

OVO ir krāsains ceļojums pa kukaiņu pilno pasauli. Izrādē atklājas bioloģiskās daudzveidības skaistums, tāpēc līdztekus iespaidīgajiem akrobātiskajiem trikiem skatītāji tiek iepazīstināti arī ar katra varoņa personību un dažādu kukaiņu sugu spējām.

Šis ir pirmais Cirque du Soleil uzvedums, kuru iestudējusi sieviete, un izrādes nosaukums OVO portugāļu valodā nozīmē "ola", tāpēc izrādes sākumā uz skatuves skatītājus pārsteidz milzīga ola, gandrīz 7 metrus augsta un 8,5 metrus plata. Izrādes turpinājumā redzamas desmit ainas, kas liks gan smieties, gan aizraut elpu. Izrāde ir ļoti viegli uztverama un saprotama bērniem, jo liela komunikācijas daļa notiek žestu un ķermeņa valodā, kā arī bērniem patiks kukaiņu īpatnējā valoda un dabas skaņas, kuras bagātina priekšnesumu.

Latvijas banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 98.2%).

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs jūnijā saruka par 0.8% jeb 158.2 miljoniem eiro. Iekšzemes klientu noguldījumu atlikuma pieaugums, kopumā par 0.9% jeb ~111 miljoniem eiro (attiecīgi par 1.5% jeb 86.3 miljoniem eiro pieauga mājsaimniecību un par 0.1% - uzņēmumu noguldījumi), nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu par 3.1% jeb 269.1 miljonu eiro. Jūnija beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā veidoja 20.3 miljardus eiro.

Kopējā kredītportfeļa atlikums jūnijā saruka par 0.3% jeb 50.9 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu kredītu apjoms pieauga par 0.7% jeb 51.8 miljoniem eiro, kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.2% jeb 8.1 miljonu eiro, savukārt ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmērs saruka par 3.8% jeb 85 miljoniem eiro. Kopējais kredītportfeļa atlikums jūnija beigās veidoja 15 miljardus eiro.

Latvijas Nacionālā Opera (LNO) ir atradusi jaunu veidu, kā vairot Latvijas slavu un arī nopelnīt, eksportējot savus pakalpojumus uz ārzemēm, svētdien vēstīja LNT raidījums Top 10.

Iestudēt oriģinālproduktu ir ļoti dārgi, piemēram, tikko pirmizrādi piedzīvojušās Apburtās princeses izrādes realizācija izmaksājusi teju 100 000 latu. Tāpēc operas nami visā pasaulē meklē dažādus veidus, kā ietaupīt, bet ar nosacījumu, lai neciestu kvalitāte. Ir rasts ekonomisks variants - iestudējumu var īrēt – gan dekorācijas, gan kostīmus, informēja raidījums.

Arī Latvijas Nacionālā opera šogad esot uzsākusi aktīvu savas oriģinālproducijas eksportu. Tā kāda Japānas opera no LNO izīrējusi baletu Anna Kareņina, savukārt opera Itālijā – operu Karmena. Kā apliecinājusi LNO izpilddirektore Selga Laizāne, kopā šie abi darījumi teātrim ir ienesuši 70 000 eiro.

Aizvadītajā gadā Valmieras drāmas teātra (VDT) izrāžu kopējie ieņēmumi pieauguši par 44,99 tūkstošiem latu jeb 17%, liecina Lursoft dati.

VDT ieņēmumi 2012.gadā bijuši 931 tūkstotis latu, no kuriem lielāko daļu jeb 55% veidojis Kultūras ministrijas piešķirtais finansējums.

No kopējiem VDT pērnā gada ieņēmumiem izrāžu biļešu pārdošanas ieņēmumi veido 33% jeb 309 tūkstošus latu.

Pagājušo gadu teātris noslēdzis ar 2,32 tūkstošu latu zaudējumiem.

Aizvadītajā gadā Valmieras drāmas teātrī iestudētas 11 jaunas izrādes, no kurām trīs – latviešu oriģināldramaturģijas izrādes un 1 izrāde jauniešu un bērnu auditorijai vecumā līdz 17 gadiem. Kopumā teātris pērn nospēlējis 328 izrādes, no kurām 26 – Latvijas reģionu kultūras namos, bet 29 – Rīgā.

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām. Tas liecina ka lielākais darba vietu skaits ir profesiju pamatgrupā Vecākie speciālisti (123 660 darba vietas), bet augstākā vidējā stundas likme ir pamatgrupas Vadītāji darba vietās, proti, 8,71 eiro stundā.

Sagatavojot analītisko aprakstu, lietoti dati par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informācija par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem. Analizētais taksācijas periods – 2013.gada novembris. Veicot profesiju analīzi, no iegūtajiem datiem tika izņemtas tās darba vietas, kurās nodarbināto skaits nepārsniedz 10 personas valstī. Šāda korekcija tika veikta, lai saglabātu analīzē pieejamo datu konfidencialitāti, skaidro VID.

Sagatavotajā analītiskajā pārskatā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kuras iekļautas Profesiju klasifikatorā:

- 0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas;

Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.

3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes "Rotkho" viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.

Liepājas teātris 2012. gadā nospēlējis 205 izrādes, pulcējot 81,7 tūkstošus skatītāju.

Tas nozīmē, ka teātra izrādes noskatījies vairāk cilvēku, nekā Liepājā ir iedzīvotāju - saskaņā ar pēdējās tautas skaitīšanas datiem pilsētā ir aptuveni 75 tūkstoši iedzīvotāju.

No kopējā izrāžu skaita 54 izrādes nospēlētas izbraukumā, skatītāju skaits viesizrādēs sasniedzis gandrīz 27,8 tūkstošus, informē teātra mārketinga daļa.

Gadu iepriekš - 2011.gadā - apmeklētāju kopskaits bija nepilni 60 tūkstoši.

2012.gadā teātra 106.sezonai tika pārdoti 238 abonementi (2011.gadā - 140). Maijā Liepājas teātris sācis abonementu tirdzniecību nākamajai - 107.sezonai. Pirmo reizi abonementa īpašnieki uz teātri tiks aicināti 13. septembrī uz sezonas atklāšanu, kad pirmizrādi piedzīvos P. Džemsas lugas Piafa muzikālais iestudējums Lauras Grozas režijā.

Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

23. februārī Liepājas teātris aicina uz iestudējuma Viss par vīriešiem jubilejas - 50. izrādi.

Izrādi Viss par vīriešiem 2007. gada nogalē iestudējis režisors Rolands Augustins (Atkočūns), un tā kļuvusi par vienu no Liepājas teātra skatītāju iemīļotākajām izrādēm. Kopumā to noskatījušies jau vairāk nekā 11 tukstoši skatītāju ne tikai Latvijā, bet arī ASV, kur 2009. gada vasarā viesojās izrādes kolektīvs.

Izrādi iemīļojuši arī tās aktieri – Egons Dombrovskis, Leons Leščinskis un Kaspars Gods.

«Izrādes materiālā jūtamies ļoti brīvi. Tas ir tāds optimāls teātra modelis – trīs vīriešu ansamblis, vīrietis – režisors un ļoti laba luga, kuru arī uzrakstījis vīrietis. Nez cik apakšveļas pāri ir novalkāti šo gadu laikā,» nosmej L. Leščinskis. (Izrādē redzams striptīzs).

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Režisors Ģirts Šolis Liepājas Leļļu teātrī radījis Zanes Zustas bērnu grāmatas "Ucipuci meklē mājas" dramatizējumu.

Bērnu grāmata – rotaļlieta "Ucipuci meklē mājas" dienasgaismu ieraudzīja 2015. gadā. Tā ir Latvijā radīta grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem - četru produktu apvienojums, kas ietver – grāmatu, leļļu teātri, papīra lelles un zinības. 2017. gadā iznāca arī otrā daļa "Ucipuci domā ārpus kastes". Pagājušā gada aprīlī "Ucipuci meklē mājas" tika izdota arī tādā vērienīgā tirgū kā Ķīna.

Pirmās grāmatas un tagad tapušās izrādes galvenā varone ir rotaļu pūcīte Ucipuci, kura ģimenes ceļojuma laikā ir nozaudējusies Itālijā un piedzīvo aizraujošus brīžus, meklējot ceļu mājup pie sava saimnieka – puisēna Kriša. Izrādes veidotāji to nodēvējuši par pasaulē mīlīgāko šausmenīti.

Nacionālā teātra izrāde Vadonis tiks ierakstīta DVD formātā, DB informēja teātra Sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera muzikālās drāmas video ieraksts taps šā gada 19.martā, bet DVD formātā izrādes ieraksts tiks izdots 15.maijā.

Izrādes ieraksta producents ir Pilot Heads Productions, kas piedalījies muzikālās drāmas Adata DVD tapšanā un vairākos citos projektos.

Latvijā pirmo reizi teātra izrādes ierakstā un apstrādē tiks izmantota moderna tehnoloģija, kas ne tikai atļaus saglabāt to šobrīd pasaulē aktuālajā 1080 HD formātā, bet arī izdot, iespējams, pirmo Blue Ray disku Latvijā.

Izrādes režisors ir Edmunds Freibergs. Vadoņa pirmizrāde notika pagājušā gada 17.septembrī un sešu mēnešu laikā jau ir nospēlēta 31 izrāde.

Valmieras teātra Mazajā zālē 16. oktobrī plkst. 18.30 pirmizrādi piedzīvos Raiņa Zelta zirgs, ko iestudē režisors Viesturs Meikšāns. Izrādes koncepcija ir drosmīgi un pat skarbi dekonstruēt šo pasaku, ieliekot to mūsdienu realitātē.

Izrādes režisors Viesturs Meikšāns: «Rainis Zelta zirgu rakstīja par sava laika ideāliem un skaisto un mūžīgo ideju - dots devējam atdodas. Taču šodienas realitātē neviens vairs nevar atļauties sapņot. Šis ir vilšanās laiks, un Saulcerīte nav laime. Saulcerīte ir ilūzija, taču neviena vilšanās nedrīkst iznīcināt tautas garīgās vērtības, kopību, valodu un tradīcijas.»

Kā akcentē teātris, izrādes Zelta zirgs koncepcija ir drosmīgi un pat skarbi dekonstruēt šo pasaku, ieliekot to mūsdienu realitātē.

Antiņa lomā iejutīsies Ivo Martinsons, Saulcerīte būs Dace Eversa. Pārējās lomās: Mārtiņš Meiers, Oskars Morozovs, Rihards Rudāks, Ieva Puķe, Ingus Kniploks, Māris Bezmers un Ilze Lieckalniņa.

Ekspluatācijā nodota Rīgas cirka vēsturiskā ēka Merķeļa ielā 4, Rīgā. Šobrīd no arhitektu biroja NRJA izstrādātā cirka pārbūves projekta veikta pirmā būvdarbu kārta, kuras galvenais uzdevums bija ēkas energoefektivitātes celšana.

Pārbūves laikā arī uzlabota ēkas integrācija pilsētvidē. Jau decembrī un janvārī ēkā paredzētas Ziemassvētku izrādes ģimeņu auditorijai.

Laikā no 2021. gada maija līdz 2022. gadam būvuzņēmējs PS “AIDACO GROUP” veica energoefektivitātes uzlabošanas darbus. Virs vēsturiskās kupola metāla kontrukcijas ārtelpas virzienā izbūvēta jauna kupola konstrukcija no pašnesošiem CLT paneļiem, nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens ārējās sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve.

Ēkas interjerā apvienots arhitektu birojam NRJA raksturīgais industriālais lakonisms ar vēsturiskā mantojuma siltumu, bet ēkas fasādes siluets pietuvināts ēkas sākotnējam vēsturiskajam veidolam. Pārbūves rezultātā cirka arēna padarīta transformējama un pielāgojama mūsdienu cirka vajadzībām.

Sākot ar jūniju, monoizrādi Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam varēs redzēt vēsturiskajā Benjamiņas namā Kr.Barona ielā 12, kur saimnieko viesnīca Europa Royale.

Izrāde Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam stāsta par avīžu pārdevēju, kura kļuva par Latvijas pirmo lēdiju. Par sievieti, kas ar avīzēm, reklāmām, romāniem un modi uzbūvēja sev karaļvalsti Latvijā. Tas ir stāsts par mīlestību un varu, no revolūcijas līdz diktatūrām.

Tieši šajā namā, kas no 1928.- 1940. gadam piederēja Emīlijai Benjamiņai, pērnā gada sākumā radās ideja izveidot stāstu par Emīliju Benjamiņu (1881- 1941), kas bija ekstravaganta, valdonīga un ļoti ietekmīga uzņēmēja un sabiedrības dāma.

Kā stāsta režisore un izrādes scenārija autore Baņuta Rubesa, par preses magnāti Benjamiņu varētu uzņemt veselu seriālu, tāpēc izrādei Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam, pētot vēstures materiālus, izvēlēti tikai paši nozīmīgākie Emīlijas dzīves notikumi.