Jaunākais izdevums

Būvnieku klasificēšanu valdība atliek uz nenoteiktu laiku, komersanti to gaida kā vienu no risinājumiem nozares sakārtošanai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Būvniecībā Latvijā ir nosacīts darba kritums un piemērotākais laiks valstiskiem uzlabojumiem nozarē, spriež Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs. Lai arī jaunā Būvkomersantu klasifikācijas noteikumu projekta izskatīšana Ministru kabinetā tika atlikta, būvnieki tomēr cer, ka ne uz ilgu laiku, jo viņu iedalījums klasēs ieviestu zināmu kārtību nozarē. Ekonomikas ministrijas izstrādātās būvkomersantu klasifikācijas kārtības primārais uzdevums ir samazināt birokrātiju publiskā finansējuma iepirkumos. «Būvniekam, kas ir klasificējies, vairs nekas nav jāpierāda. Klase jau ir redzama, jāgatavo tikai tehniskais piedāvājums,» uz ieguvumu norāda N. Grinbergs.

Visu rakstu Iepauzē ar būvnieku klasifikatoru lasiet 9. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Būvnieku īlens tautsaimniecības maisā

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmēji kā izmēģinājuma trusīši, kas parāda, ar ko jārēķinās, paliekot bez Eiropas pienīgās krūts

DB šonedēļ publicētais Būvnieku TOP 30 iezīmē aprises visai skaudrai nozares nākotnei. Pērn aizvadīts gads ar treknu mīnusa zīmi – nozare sarāvusies mazāka gan naudas (teju simt miljonu mazāks apgrozījums), gan uzņēmumu un to darbinieku skaita ziņā. Savukārt šis gads vairs netiek dēvēts par sliktu vai vienu no sliktajiem, bet gan par nozares izdzīvošanas gadu. Līdzīgi kā cūkkopjus skar cūku mēris, būvniekiem jāsadzīvo ar citu slimību, kas plaši izplatījusies mūsu valstī. Sērgu varētu ārstēt ES struktūrfondu nauda, bet līdz ar tās kavēšanos, būv- uzņēmēju bizness nīkst žēlabās. Diemžēl uz šīs atkarības adatas celtnieki ir jau ilgāku laiku, bet paģiras ir visai smagas un šogad draud ar kārtējo apgrozījuma daudzmiljonu sarukumu. Skurbuma alku neprātā par salīdzinoši sīkiem projektiem ir gatavi cīnīties citkārt solīdi uzņēmumi, kuri tagad rāda zobus kā hiēnas pēc saules rieta. Pie kumosa paģiru lāpīšanai tiek izveicīgākie. Un tie arī izdzīvo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Noraida Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 12,1 miljona eiro piedziņu no valsts

LETA, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzmanības centrā: Arhitekti nevar atbildēt par visiem

Māris Ķirsons, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecībā iesaistīto pušu – pasūtītāju, būvnieku un arhitektu, projektētāju – atbildības robežas normatīvos nav definētas, tādējādi visa atbildība par padarīto vai nepadarīto tiek uzvelta arhitektiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane. Viņa uzskata, ka pašlaik sabiedrības acīs malā ir spējuši nostāties pasūtītāji, kaut arī viņi ir tie, kuri maksā un līdz ar to arī pasūta mūziku.

«Būvniecības likums analizē būvprojekta izstrādē iesaistīto pušu kvalifikāciju, bet nerisina pasūtītāju un būvnieku atbildības jautājumu. Šobrīd gan būvnieku, gan pasūtītāju prioritāte vēl aizvien ir maksimāli zemākā cena, bet kvalitāte un drošība bieži paliek otrajā plānā. Pašreizējie normatīvie akti pieprasa visu iesaistīto pušu – arhitektu, būvnieku – kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu, taču nerisina projektētāju, būvnieku un pasūtītāju atbildības jautājumus. Visur ir nepieciešami projektētāju, arhitektu, būvinženieru paraksti, visam ir jābūt saskaņotam būvvaldēs, visiem projektiem, izņemot privātmāju, jābūt veiktām ekspertīzēm, tā ir vēl viena projekta pārbaude. Visai būvniecībai jābūt saskaņotai, izņemot 25 m2 lielas nesaistītas ēkas. Ir tā, ka projektētājs ir atbildīgs par visu, kaut arī bieži vien pat nezina par atkāpēm vai izmaiņām, kuras īstenojis būvnieks pēc pasūtītāja iniciatīvas. Piemēri? Arhitekts ir izstrādājis būvprojektu, taču tā īstenošanas laikā celtnieki, lai samazinātu izmaksas, maina piedāvātos arhitekta risinājumus un «lūdz» saskaņot – parakstīt šīs izmaiņas. Kāpēc? Latvijā darbojas publisko iepirkumu likuma normas, kuras faktiski pieprasa iespējami zemāku – lētāku – cenu. Arhitekts pat nevar nosaukt materiālu, kurš ir jāizmanto, bet tikai tā tehniskās īpašības, izturības prasības utt., vienlaikus, ja kāds materiāls vai risinājums tiek nosaukts, tad nepieciešams to papildināt ar frāzi «arī, ja tiek atrasts līdzvērtīgs, bet ekonomiski lētāks». Šis lētākais risinājums vai materiāls arī bieži vien tiek atrasts un arhitektam tas faktiski piespiedu kārtā ir jāsaskaņo – jāakceptē. Tajā pašā laikā šos jaunatrastos risinājumus un materiālus nevar 100% apmērā izvērtēt īsajā laikā, kad jau notiek būvniecība. Šādu izvērtējumu varētu izdarīt, apturot celtniecību, taču tas nebūs pieņemams ne celtniekiem, ne pasūtītājam. Tādējādi projekta autoruzraugs – arhitekts – tiek iespiests šaurā rāmī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien plkst.10 apelācijas instancē turpinās skatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 11 449 483 eiro piedziņu no valsts.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 1.martā daļēji apmierināja būvnieku prasību un no KM par labu būvniekiem piedzina 9 272 319 eiro, kā arī tiesāšanas izdevumus 60 083 eiro apmērā.

Tiesā skaidroja, ka būvnieku prasība apmierināta daļēji, proti, prasība apmierināta daļā par parāda piedziņu, taču noraidīta daļās par līgumsoda, kavējuma procentu un procentu par laikā nesamaksāto procentu piedziņu.

KM uzskata, ka valsts ir pilnībā izpildījusi līgumu, tostarp pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, astoņu gadu laikā būvniekam samaksājot 195,6 miljonus eiro.

Tāpat ministrijas ieskatā, būvnieks nodokļu maksātājiem izvirzījis un tiesa pirmajā instancē ir apmierinājusi nepamatotas prasības, proti, finansējuma pieprasījumu, kas starp KM un būvnieku noslēgtā līguma ietvaros nav nedz pamatots, nedz apmierināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Gaismas pils būvnieki no valsts vēlas piedzīt 11,45 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kultūras ministrija uzskata, ka būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā š.g.15. janvārī iesniegusi prasības pieteikumu par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts.

Šo summu būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā.

NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka «prasība nepārsniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. NBA vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos kopš pandēmijas dziļākās bezcerības vērojams straujš cenu kāpums. Kopš vasaras atnākšanas gan šis kāpums ir rimis un izskatās, ka cenas atkal ir jauna virziena meklējumos.

Omu bojā kaut vai tas, ka pār ASV draud velties otrais pandēmijas vilnis. Finanšu tirgu tendenču vērotāji klāsta - tā kā turpmāko ekonomikas attīstības scenāriju diapazons ir plašs, straujas cenu svārstības augšup un lejup, visticamāk, turpināsies arī šā gada otrajā pusē.

"2020. gads it visos aspektos ir izaicinošs laiks ieguldījumu veikšanai. Ir pagājuši vien seši mēneši, bet mēs jau esam piedzīvojuši vienu no vēsturiski visstraujākajiem un dramatiskākajiem tirgus kritumiem, kuru nomainīja netipiski straujš aktīvu cenu pieaugums.

Kustības, kas parasti aizņem vismaz dažus gadus, 2020. gadā norisinājās vien dažu mēnešu laikā. Tirgus situācijai kļūstot aizvien svārstīgākai, pietiek pat ar pāris dienām, lai šķietami izdevīgs ieguldījums izrādītos kļūmīgs un otrādi," notiekošo raksturo "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie pirkšanas un pārdošanas darījumi Baltijā

Žanete Hāka, 04.10.2016

Iegādātais uzņēmums (valsts): Akropolis tirdzniecības centri (Lietuva)
Investors (valsts):Vilniaus Prekyba UAB (Lietuva)
Darījuma vērtība (milj. EUR): >400

Foto: Facebook/Akropolis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) aktivitāte laika periodā no šī gada maija līdz augustam ir samazinājusies salīdzinājumā ar šī gada pirmajiem četriem mēnešiem, liecina jaunākais Prudentia M&A FOLIO apskats.

Atvaļinājumu sezonas periodā Baltijā tika izziņots 51 darījums, kas ir par 20% mazāk nekā 2016. gada pirmajos četros mēnešos, kad tika izziņoti 64 darījumi. Turklāt šī perioda darījumu skaits ir arī samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo vasaras periodu (14% mazāk izziņotu darījumu). Neaktīvākie šī perioda mēneši bijuši jūlijs un augusts, kad bija vērojami attiecīgi 12 un 8 M&A darījumi.

Neskatoties uz mazo M&A aktivitāti šī gada vasaras sezonā, 2016. gada darījumu skaits Baltijā no janvāra līdz augusta beigām salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem ir kāpis par 6%. Ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu Baltijas M&A tendenci gada pēdējo četru mēnešu laikā, ir pamats domāt, ka 2016. gads kopumā noslēgsies ar relatīvi augstu M&A darījumu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunuzņēmumi attālinātam darbam gatavi; investori iepauzē

Anda Asere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jaunuzņēmumi šī brīža situācijai ir gatavāki nekā citi, jo jau ikdienā to darbs ir lielā mērā digitāls un strādāt attālināti tiem nav jāmācās. Uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas arī citiem, pašlaik svin uzvaras gājienu.

"Skaidrs, ka šis visiem ir ļoti turbulents laiks, tomēr tehnoloģiju uzņēmumu ikdienas darbu tas skar mazāk. Jā, pārdošanas apjomi samazinās, jo visiem uz brīdi budžeti ir iesaldēti, tāpat daudzi jaunuzņēmumi ir apturējuši darbinieku piesaisti. Taču darba organizācijas ziņā jaunuzņēmumi ir vislabāk sagatavojušies.

Atšķirībā no citām organizācijām, to darbs jau ikdienā norit digitāli un attālināti, līdz ar to ikdienas darbības ziņā jaunuzņēmumu darbs tiek skarts vismazāk. Protams, biznesa attīstībai tuvākais laiks būs lēnāks, jo neviens nezina, kā šī situācija atrisināsies," biznesa portālam db.lv teic Diāna Lāce, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot zust pamats spēcīgākam ASV dolāram, tā lēš lielākā daļa valūtu ekspertu.

Šis gads neveiksmīgi iesācies ASV dolāram, un tas pēc vairākiem mēnešiem ļāvis eiro cenai atkal nonākt virs 1,15 ASV dolāru līmeņa. Daudz ko valūtu ziņā nosaka pieņēmumi par procentlikmju līmeni. Ja vēl nesen tirgus dalībnieki uzskatīja, ka ASV Federālo rezervju sistēma turpinās palielināt dolāru procentu likmes, tad šobrīd šāda pārliecība mazinājusies. Šīm gaidām koriģējoties, ASV dolāra vērtība piedzīvojusi kritumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Arī nupat veiktās Thomson Reuters forex ekspertu aptaujas rezultāti liek domāt, ka kādā brīdī vajadzētu beigties iemesliem tālākai dolāru uzpirkšanai. Minētājā aptaujā lēsts, ka nākamajos 12 mēnešos ASV dolārs, visticamāk, atdos lielu daļu no saviem nesenajiem guvumiem. Eiro cena ASV dolāros pagājušā gada skatījumā saruka par 4,7%, bet ASV dolāra cenas indekss pieauga par 4%. «Federālās rezerves mums ir pateikušas to, ka, iespējams, ir tuvu tam punktam vai pat jau atrodas tādā stadijā, kad iepauzē ar likmju palielināšanu, un mēs paredzam, ka ASV ekonomikas izaugsme kļūs blāvāka. Šo divu faktoru [procentlikmju kāpuma gaidas un pieņēmumi par spēcīgāku ASV tautsaimniecību] ietekme, kas pagājušogad spēlēja par labu dolāra cenas kāpumam, noteikti pagaisīs. Pamatā vairs nav daudz lietu, kas var likt dolāra cenai pieaugt,» spriež Wells Fargo valūtu stratēģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā iestādīsim divreiz vairāk koku nekā to ir šobrīd, atbildot uz bažām par koku nociršanu jauna daudzdzīvokļu projekta vajadzībām, norāda "Bonava Latvija" projekta attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija otrdien, 19. novembrī, atlika gala lēmuma pieņemšanu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA "Bonava Latvija" iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

"Mēs esam atvērti kopā ar iedzīvotājiem un Rīgas domi atrast visām pusēm pieņemamu risinājumu. Attīstot jauno mājokļu projektu Dumbrāja ielā 29, mēs esam paredzējuši plašas zaļās zonas izveidi, saglabājot lielu skaitu esošo koku un papildinot teritoriju ar jauniestādītiem kokiem, kā arī veidojot arī krūmu un ziemciešu apstādījumus. Vienlaikus esam iecerējuši iestādīt 18 papildu dižstādus Rīgas domes izvēlētajā vietā. Tādējādi kopumā šajā Rīgas apkaimē iestādīsim divreiz vairāk koku nekā to ir šobrīd," stāstīja M. Vonda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir daļēji apmierinājusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» prasību un no Kultūras ministrijas (KM) par labu būvniekiem piedzinusi 9 272 319 eiro, kā arī tiesāšanas izdevumus 60 083 eiro.

Savukārt KM norādīja, ka spriedums tiks pārsūdzēts.

Tiesā skaidroja, ka būvnieku prasība apmierināta daļēji, proti, prasība apmierināta daļā par parāda piedziņu, taču noraidīta daļās par līgumsoda, kavējuma procentu un procentu par laikā nesamaksāto procentu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

KM valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka šis tiesas spriedums nekad un ne pie kādiem apstākļiem nestāsies spēkā un KM vērsīsies nākamajā tiesu instancē, pārsūdzot to.

Viņa skaidroja, ka KM pozīcija nav mainījusies, tā turpinās pastāvēt uz to, ka būvnieka tiesā iesniegtā prasība par vairāk nekā 12 miljonu eiro piedziņu ir nepamatota un nav taisnīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Būtisks valsts un pašvaldību pasūtījuma sarukums būvniecības nozarē ievērojamai daļai būvnieku šajā gadā liek savilkt jostas un kļūt radošiem jaunu pasūtījumu meklēšanā ārpus Latvijas robežām. Tomēr vairums būvnieku šogad strādā ar mazāku peļņas procentu vai vispār bez tā,» vērojot datus par apdrošināšanas tendencēm būvniecības nozarē atzīst AAS Gjensidige Baltic produktu, cenu un risku parakstīšanas daļas galvenais risku parakstītājs Baltijā Kārlis Uzuliņš.

Pēc būtiska darījumu skaita sarukuma 2014. gadā, kad kopējais līgumu skaits būvniecības jomā AAS Gjensidige Baltic saruka līdz 298 līgumiem, kas ir par simtu mazāk nekā 2013. gadā, šogad apdrošinātājs uz kopējo tirgus situāciju raugās cerīgi, kaut arī ir jūtams, ka būvniekiem pietrūkst valsts un pašvaldību pasūtījumu būvniecības segmentā.

«Tā dēļ būvnieku vidū saasinājusies konkurence, tiek samazināts arī peļņas procents. Taču ir arī būvnieki, kas laužas ārā no Latvijas tirgus, sekmīgi startējot konkursos par projektiem Lietuvā un Igaunijā,» tendences būvniecības nozarē raksturo Gjensidige eksperts.

Pašreiz vēl turpinās datu apkopošana un precīzu informāciju par apdrošināšanas portfeli būvniecības jomā nav pieejami. Taču sākotnējie aprēķini liecina, ka 2015. gadā kopējais būvniecībā parakstīto prēmiju apjomus AAS Gjensidige Baltic būs palielinājies par 5 %, sasniedzot 197 100 eiro apmēru. Pozitīvas tendences ir vērojamas arī šā gada pirmajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Virsstundu apmaksā radīts izņēmums vienai nozarei

Irina Kostina - ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā sēdē pirms vasaras brīvdienām Saeima pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi izmaiņas Darba likumā, kas radīs būtiskas sekas Latvijas ekonomikā un mūsu valsts konkurētspējā.

Runa ir par būvnieku rūpīgi gatavoto un lobēto nosacījumu virsstundu apmaksas kārtībā – pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka kādai nozarei, noslēdzot ģenerālvienošanos, par virsstundu darbu varēs maksāt 50% no stundas algas likmes pašreizējo 100% vietā. Nosacījums kopumā labs un atbalstāms, taču nepieņemami ir tas, ka šo būtisko priekšrocību varēs baudīt tikai būvniecības nozare, kas virsstundu apmaksas «atlaidi» izmanto kā bonusu ģenerālvienošanās noslēgšanai. Šis ir gadījums, kad vienas nozares lobijs ir panācis īpaši labvēlīgus nosacījumus savējiem, bet pārējās nozares nonākušas diskriminējošos apstākļos.

Vispirms jāatgādina – grozījumi Darba likumā, kas skar virsstundu darba apmaksu, ir aktuāli jau kopš 2015.–2016. gada, kad par apmaksas samazināšanas plusiem un mīnusiem ilgstoši diskutēja Labklājības ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Valsts darba inspekcija un citu institūciju pārstāvji. Ilgās diskusijas rezultātā tapa kompromisa risinājums – darba samaksu par virsstundām samazināt līdz 50% no stundas algas likmes par pirmajām divām stundām, bet par tālāko virsstundu darbu turpināt maksāt pilnā apmērā. Būtiskākie argumenti: daudzviet Eiropā, arī Lietuvā un Igaunijā, par virsstundām jau tagad ir iespējams maksāt mazāk nekā Latvijā, kas padara mūsu uzņēmumus nekonkurētspējīgus, kā arī neveicina investoru ienākšanu, tiem izvēloties pārējās Baltijas valstis. Samazināta samaksa tikai par pirmajām divām virsstundām bija saprātīgs risinājums, jo jāatceras, ka virsstundu darbs ir ārkārtas situācija un to nevajag padarīt par ikdienas normu. Pavasarī šis ilgstošās pārrunās rastais risinājums tomēr tika noraidīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, atbalstot jau iepriekš minētos grozījumus attiecībā uz ģenerālvienošanās slēgšanu un iespēju tādā gadījumā noteikt samazinātu stundas algas likmi par virsstundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB: Nemainot Liepājas cietuma projektu, izmaksas samazināt nav iespējams

LETA, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemainot jaunā Liepājas cietuma projektu, AS UPB neredz iespējas samazināt tā būvniecības izmaksas, aģentūrai LETA sacīja UPB mārketinga direktore Ilze Rosicka.

«Ja tiek saglabāts esošais projekts, tad iespējas samazināt izmaksas neredzam. Ja projekts tiek mainīts, tad jāskatās un jārēķina, kādas varētu būt izmaksas,» skaidroja Rosicka.

Viņa piebilda, ka UPB patlaban gaida valdības lēmumu par Liepājas cietuma būvniecības iepirkumu. «Līdz šim gan pasūtītājs nav runājis ar UPB par nepieciešamību samazināt izmaksas,» sacīja Rosicka.

Iepirkuma nolikumā ir atrunātas pasūtītāja tiesības pārtraukt iepirkumu, tāpēc gadījumā, ja valdība pieņems šādu lēmumu, UPB, visticamāk, iepirkuma pārtraukšanu neapstrīdēs, skaidroja Rosicka.

Jautāta, vai UPB varētu iesniegt pieteikumu arī jaunā iepirkumā, Rosicka atbildēja, ka interese par šo objektu uzņēmumam ir. «Ja būs jauns iepirkums - skatīsimies, vērtēsim,» piebilda Rosicka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Tabakas fabrikas ēkas Miera ielā 58A, Rīgā, pielāgošanas darbus Jaunā Rīgas teātra (JRT) vajadzībām būvnieks SIA Abora sola pabeigt līgumā noteiktajā termiņā līdz 30.jūnijam, šodien žurnālistiem sacīja Aboras valdes loceklis Juris Kravalis.

Plānots, ka aprīļa vidū būvdarbu pasūtītājs - VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - ar būvnieku fiksēs būvdarbu gaitu un projekta tehnisko gatavību. Tad arī būs iespējams pateikt, cik daudz jau ir paveikts, sacīja VNĪ valdes loceklis Andrejs Milzarājs.

«Šobrīd objektā notiek visu veidu darbi - sākot no metālkonstrukciju montāžas un beidzot ar iekšējās apdares darbiem. Ēkā uzstādīta autonomā apkures sistēma un temperatūra iekštelpās jau tuvojas plus 15 grādiem, kas ir pietiekami, lai veiktu apdares darbus,» skaidroja Aboras projekta vadītājs Aleksejs Merenkovs.

Viņš informēja, ka ēkas pirmajā stāvā plānotajā dekorāciju noliktavā darbi pabeigti par aptuveni 40%. Otrajā stāvā, kur atradīsies aktieru ģērbtuves un režisoru kabineti, jau ir sasniegta visaugstākā gatavība - pabeigti visi konstruktīvie darbi, izbūvētas starpsienas un tiek sākta grīdu ieklāšana un iekšējā apdare. Trešajā stāvā atradīsies skatītāju foajē, kafejnīca un kamerzāle, kurā patlaban tiek veikta sienu apdare ar skaņu izolējošiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta galerija: Paziņotas 2016.gada labākās būves Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar uzvarētāju paziņošanu noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar 13 būvniecības nozares lielajām profesionālajām organizācijām organizētā valsts mēroga skate Gada labākā būve Latvijā 2016, informē Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāve Aija Zūle.

Pirmo reizi 19 gadu laikā, kopš notiek skate Gada labākā būve Latvijā, tika piešķirta Gada lielā balva.

Gada labākās būves skatiet galerijā!

Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību Latvijas Ceļu būvētājs, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu Būvinženieris, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem Dienas Bizness un Latvijas Avīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Naudu demogrāfijas jautājumiem varētu rast, «iesaldējot» Liepājas cietuma projektu

LETA, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfijas problēmu finansēšanai varētu atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien pēc tikšanās ar sociālajiem partneriem žurnālisti Ministru prezidentam vaicāja, vai demogrāfijas problēmu risināšanai nepieciešamo finansējumu varētu rast, piemēram, atliekot Liepājas cietuma būvniecības projektu. Kučinskis atzina, ka tiek pārrunāti dažādi varianti, bet viens no risinājumiem ir kāda investīciju projekta atlikšana. «Esmu tādām sarunām atvērts, neesmu noliedzošs,» teica premjers.

Savukārt finanšu ministre aģentūrai LETA norādīja, ka viņa atbalstītu ideju par Liepājas cietuma būvniecības projekta apturēšanu. «Ja jāizvēlas starp atbalstu ģimenēm ar bērniem vai dubultu izmaksu cietuma celtniecībai, tad šādu ideju atbalstu,» pauda Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms gada visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norādīja būvniecībā strādājošie uzņēmēji, tad tagad tikai 12% būvnieku norādīja uz drīzāk lielu ēnu ekonomikas apjomu savā nozarē, kas ir vismazākais ēnu ekonomikas rādītājs starp nozarēm, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Būvnieki arī visbiežāk uzskata, ka ēnu ekonomika šobrīd samazinās (tā domā 37% būvnieku), nav tādu būvnieku, kas domātu, ka ēnu ekonomika viņu nozarē šobrīd palielinātos. Tagad visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norāda tirdzniecībā strādājošie uzņēmēji (tā norādījuši 32% tirgotāju).

Kopumā 13% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ēnu ekonomika nepastāv vispār. Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika ir maza vai ļoti maza. Katrs ceturtais jeb 24% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē, kurā strādā viņa uzņēmums, ir liela. 31% uzņēmēju domā, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē šobrīd samazinās, 8% – ka palielinās un 42%, ka nemainās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ēnu ekonomikas mazināšanai apsver paplašināt nozaru loku, kurām piemēro reversā PVN maksāšanas kārtību

LETA, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek apsvērta ideja paplašināt to nozaru loku, kurām var piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību jeb t.s. reverso PVN, šodien pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes laikā Finanšu ministrija (FM) ziņoja par paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā 2016.gadā - kopumā izpildīti 19 uzdevumi, bet 44 uzdevumu izpilde vēl ir procesā. Finanšu ministres vērtējumā plāna īstenošanas process virzās labi un tas atspoguļojas arī nodokļu ieņēmumos.

Ministre atzinīgi vērtēja pērn ieviesto reverso PVN maksāšanas kārtību mobilajām elektroierīcēm un graudiem, tāpēc FM Ēnu ekonomikas apkarošanas padomei piedāvāja paplašināt reversā PVN piemērošanas kārtību virknei citu jomu, piemēram, elektronikas, būvniecības, transporta, auto tirdzniecības u.c. jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atvieglos nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm

Dienas Bizness, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības padome 28. jūnija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu atvieglot nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm atsevišķās profesijās, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šobrīd dažādos forumos diskutē par sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus,» skaidro ministrijā.

Profesiju saraksts tiek veidots, uzrunājot Latvijas darba devējus un darba devēju asociācijas ar lūgumu sniegt to rīcībā esošo informāciju par darba spēka iztrūkumu konkrētās profesijās, kā arī izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu, identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu un prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Saredz iespēju autoservisu digitalizācijā

Anda Asere, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzot, ka auto īpašniekiem trūkst uzticības autoservisiem, "Repairo" izveido platformu, kas palīdz izvēlēties autoservisu un pieteikt remontu digitālā formā.

"Daudzi autoservisi joprojām ikdienā izmanto novecojušas metodes, lai pārvaldītu servisu un darbā ar klientiem. Tāpat bieži vien patērētājs neko nezina par blakus esošo remontdarbnīcu – nedz to, kā tur izskatās, nedz cenu politiku. Uzrunājam autoservisus, kuriem nav kauna parādīt savas telpas, pastāstīt par to, kā veidojas cena un kā tiek remontēta automašīna," teic Undis Neilands, "Repairo" līdzdibinātājs.

Platforma "Repairo.eu" darbojas kopš oktobra. "Jaunizveidotais produkts gūst atsaucību no autoservisiem un auto īpašniekiem. Šobrīd esam ļoti apmierināti ar iegūtajiem rezultātiem – rezultāti ir labāki, nekā bijām plānojuši, auto īpašnieki mājaslapu apmeklē regulāri un apjomi pieaug katru dienu," apgalvo U. Neilands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 20 amatpersonas ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NVD E-veselības sistēmā aicina sākt sistēmu testa saslēgšanu

Žanete Hāka, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais veselības dienests (NVD) E-veselības sistēmā aicina sākt sistēmu testa saslēgšanu, informē NVD.

Dienests aicina visas iestādes un organizācijas, kurām jau šobrīd ir noslēgts līgums par E-veselības sistēmas testa vides lietošanu un ir atvērtas piekļuves E-veselības sistēmas testa vides lietošanai (piekļuve E-veselības sistēmas servisiem, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Datu izplatīšanas tīkla testa videi, kā arī saņemti testēšanā izmantojamo klasifikatoru testa dati un elektronisko datu struktūru apraksti, testa datu kopas un tehniskā dokumentācija informācijas sistēmu (IS) saslēguma izveidošanai), uzsākt aktīvu sistēmu testa saslēgšanu.

NVD informē, ka iestādes un organizācijas, kas plāno E-veselību izmantot savās jau līdz šim izmantotajās iestādes informācijas sistēmās, bet vēl nav noslēgušas līgumu par piekļuvi testa videi, informāciju par līgumu slēgšanu var iegūt mājaslapas sadaļā E-veselības ieviešana.

Komentāri

Pievienot komentāru