Jaunākais izdevums

Latvijas purvu apskate pēdējos gados kļuvusi īpaši iecienīta, un dažos no populārākajiem galamērķiem brīvdienās rosība nereti ir lielāka nekā Brīvības ielā Rīgā

Iešana dabā ir dabisks, vajadzīgs process, lai atpūstos no pilsētvides ikdienas. Cilvēki dodas dabā gan paši, savas ģimenes lokā, gan piedalās organizētos pārgājienos, un, pieaugot pieprasījumam, organizatoru skaits sazēlis īpaši kupli. DB aptaujātie pārgājienu organizatori ir vienisprātis, ka purvos esošajai faunai un florai šāda cilvēku rosība nenāk par ļaunu, ja vien tiek ievēroti daži vienkārši, bet svarīgi uzvedības likumi, un nemēslošana dabā ir tikai viens no tiem. «Vides un biznesa intereses var sabalansēt, tādēļ cenšos saglabāt esošo ainavu neskartu. Iesaku arī citiem organizatoriem necirst kokus un neierīkot ugunskurus neatļautās vietās, jo, ja katrs nocirtīs pa kokam un izmetīs atkritumus, tad drīz vien vairs nebūs šīs skaistās vides un arī klientu,» pārliecināts SIA Purvu bridēji valdes loceklis Kristaps Kiziks.

Jāievēro noteikumi

Cilvēki vienmēr ir staigājuši pa purviem – pirms simts gadiem purvs bija ikdienā izmantojams dabas resurss. Cilvēki vāca sūnas māju siltināšanai, lasīja ogas, medīja. «Purvs prasa no gājēja zināšanas un koncentrēšanos, lai spertu kāju pareizajā vietā un neiekļūtu kādā lāmā vai akacī. Latvijas vecākie purvi sākuši veidoties pēc ledāja atkāpšanās pirms aptuveni 8–10 tūkstošiem gadu, un dziļākie var sasniegt pat 12 metrus,» teic Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš, kurš iesaka pirms došanās uz purvu noskaidrot, vai tā nav īpaši aizsargājama dabas teritorija. Ja tā tāda ir, tad jāievēro šīs teritorijas noteikumi – kad var staigāt, vai vispār var staigāt. Ejot purvā lielākā kompānijā, būtu labi neiet taisnā līnijā, bet izkliedus, taču kopumā staigāšana, ja tā nav patiešām masveidīga, purva augiem nekādu kaitējumu nenodarīs.

Faktu, ka purvi ir Latvijas dabas bagātība, uzsver arī aktīvā tūrisma portāla Pargajieni.lv (SIA Dzīvojam zaļi) īpašnieks, valdes loceklis Jānis Zariņš, kurš zina teikt, ka gandrīz 10% no Latvijas teritorijas aizņem purvi vai purviem līdzīgas teritorijas ar vai bez meža uz tā. Tāpat mums ir astotais lielākais kūdras krājums pasaulē. Viņaprāt, pēdējos gados pastaigas pa purviem populāras kļūst, jo tajos tiek sakārtota infrastruktūra, tiek veidotas takas, skatu torņi, parādās informācijas stendi, stāvlaukumi, kā arī interesi vairo pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldes izvērstais mārketings.

Visu rakstu lasiet 26. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikaliņš Neiepakots siguldiešiem piedāvā iespēju iegādāties apzinātam patēriņam domātas preces un cieši sadarbojas ar Zaļās villas kvartālu.

Šī brīža veikala Neiepakots koncepcija ir pagaidu variants, kamēr tiks izremontētas «īstās» telpas. Pagaidām veikals vēl nav tādā formā un izpildījumā, kā tā īpašniece Liene Straupe ir iecerējusi. Tas ir neliels produktu stends, kur atrodamas dažādas preces apzinātākam patēriņam – termokrūzes, kas ražotas no pārstrādātām vienreizlietojamām kafijas krūzītēm, stikla ūdens pudeles, bambusa zobu birstes, auduma maisiņi, menstruālās piltuves, mazgājamās autiņbiksītes, ķermeņa kopšanas lietas, piemēram, šampūnziepes. Piedāvājumā ir arī sejas tīrīšanas spilventiņi, kurus šuj vietējā Siguldas organizācija Cerību spārni. «Cenšamies domāt par sociālo ietekmi un tāpēc pasūtām tieši Cerību spārnos, kur darbojas cilvēki ar invaliditāti,» norāda Liene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

200 000 hektāros Latvijā varētu audzēt paludikultūras

Māris Ķirsons, 02.09.2019

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola un SIA Klasmann-Deilmann Latvia izpilddirektors Andis Gredzens

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiekošajā iniciatīvas «Ierēdnis ēno uzņēmēju» dienā 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Iniciatīvas mērķis ir tiesību aktu izstrādātājam, kā arī īstenotājam novērtēt sevis / savas iestādes radītā regulējuma darbību tieši pie lietotāja. Iniciatīvas ietvaros ar ierēdni saprotams jebkurš valsts pārvaldes darbinieks (ne tikai amatpersona). Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «Aktīvi iesaistoties ēnu dienā, darba devēji ir apliecinājuši, ka ir gatavi sadarboties, lai veicinātu vienotu izpratni par uzņēmējdarbības ikdienu. Tas nodrošinātu ne tikai produktīvāku komunikāciju, bet arī veidotu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Novēlam jauniedibināto tradīciju turpināt arī turpmākos gadus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts

LETA, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tirgu «paņem» ar pirts konstruktoru un kempingiem

Māris Ķirsons, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Timber ART ražotais pirts konstruktors, ko pircējs uzbūvē pats, ir guvis Vācijā strādājoša tirgotāja atzinību, lēnām šo produktu iepazīst arī citās valstīs.

«Ražojam termokoka kempinga mājiņas un dažādu formu – apaļas, ovālas un taisnstūra – pirtis, tāpēc pirts konstruktora izveide bija loģisks solis,» stāsta SIA Timber ART valdes loceklis Aivis Lejiņš. Mēbeļu veikalos jau sen tiek pārdoti mēbeļu konstruktori, lai pircējs pats, vadoties pēc instrukcijas, var veikt konkrētā produkta montāžu. «Pirmais pirts konstruktors nonāca Vācijā, kur šā izstrādājuma tirgotājs pats nolēma veikt montāžu un tas arī sekmīgi izdevās, tagad ir vairāki priekšlikumi par montāžas instrukcijas pilnveidošanu un pamācības video attiecīgajā valodā,» skaidro A. Lejiņš. Pašlaik pirts konstruktors tiek eksportēts uz Islandi. «Jā, ir arī pircēji no Latvijas, kuri paši savām rokām ir veikuši pirts montāžu,» uz jautājumu, vai šādu produktu pērk arī pašmāju cilvēki, atbild A. Lejiņš. Pirts konstruktors ir sava veida eksperiments, kurš vēl piedzīvo savu pilnveidi. «Pirts ir 2,3 m liela, tajā vieta ir četriem cilvēkiem, komplektā ir elektrokrāsns, taču tai nav lielo logu, nav arī jumta seguma, kuru katrs pircējs var uzlikt, kādu vēlas,» produkta komplektāciju rāda A. Lejiņš. Šāds pirts konstruktors aizņem divas palešu vietas, un tāpēc to var klientam nogādāt salīdzinoši ātri. «Gatavas pirts transportēšanai un izkraušanai tomēr būs nepieciešama pacēlājtehnika, kamēr konstruktora gadījumā pietiks ar kastes izkraušanu, un pašu pirti pircējs var uzstādīt, kur vēlas, – ūdens tuvumā, pļavā u.tml.,» stāsta A. Lejiņš. Pirts konstruktors nebūt nav vienīgais produkts, ko ražo. «Ražojam visdažādāko formu – apaļas, ovālas un taisnstūra pirtis, tās piegādātas ne tikai klientiem Latvijā un Vācijā, bet arī Lielbritānijā, tur pircējs jau ir izteicis vēlmes nākamajam pasūtījumam,» uz jautājumu par Madonā ražoto produktu noieta tirgu atbild A. Lejiņš. Viņš uzsver, ka ražo un realizē pilnībā aprīkotas un lietošanai gatavas pirtis, kurās ir ventilācija, apgaismojums, elektrokrāsns, bet īpašus pasūtījumus var izgatavot aptuveni mēneša laikā, atkarībā no ražotnes noslodzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ceļojuma iedvesmu pārvērš naudā

Ilze Žaime, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rasas un Raita Šmitu instalācija Purva radio izstādē Kanādā

Lelde Petrāne, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Labietis klusumu bāros kompensē ar piegādēm

Ilze Žaime, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Zlaukts" jeb alus darītava "Labietis" pielāgojusies ārējiem apstākļiem. Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli uzņēmums bijis starp pirmajiem, kas uzsāka alkoholisko dzērienu piegādi mājās.

To, kā norit alus "Labietis" piegāde mājās, uzziniet, skatoties video!

Atsaucas ministra aicinājumam

Jokojot, darītavas izveidotājs Reinis Plaviņš teic, ka atsaucies premjera aicinājumam piegādāt cilvēkiem pirmās nepieciešamības preces. "Un atsaucība bija fantastiska! Pirmajā dienā saņēmām apmēram sešdesmit pasūtījumus. Lai nodrošinātu piegādi tajā dienā, iesaistīti tika visi darbaspēka resursi, pēdējo sūtījumu piegādājot apmēram desmitos vakarā," atceras R.Pļaviņš.

Tā kā "Labietis" jau līdz šim aktīvi nodarbojās ar izbraukumu tirdzniecību, kā arī gatavojās šā gada vasarā dibināt uzņēmumu Igaunijā, kur tirgot alkoholu internetā ir legāli, pārslēgties uz piegādēm bijis samērā viegli. Darbinieki jau bija pieraduši regulāri doties izbraukumos un uzņēmuma īpašumā jau bija tam nepieciešamie transportlīdzekļi. Lielākais izaicinājums bijis izveidot sistēmu, pēc kuras pieņemt pasūtījumus un plānot piegādes.

Komentāri

Pievienot komentāru