Viedokļi

Iepazīstoties ar dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Īsumā – es uzskatu, ka dokuments ir jāpārstrādā tieši valodas dēļ. Šī brīža redakcijā to nedrīkst dot apspriešanai profesionāļiem. Otrs svarīgs faktors, kāpēc apstiprināšanas termiņš būtu būtiski jāpagarina, ir COVID – 19 ietekme uz izglītības sistēmu. Dokumentā tas pieminēts garāmejot, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka izglītības sistēma būtiski mainīsies, jo saturā un metodikā jārēķinās ar attālinātajām mācībām un tam nepieciešamajiem resursiem. Latvijas Universitātes pētnieki profesores Zandas Rubenes vadībā rudenī veiks pētījumu par COVID – 19 ietekmi uz mācību procesu, kā arī piedāvās risinājumus. Pētījums būs gatavs decembrī, un, kā uzsvērts sagatavotajās Pamatnostādnēs, ir ļoti svarīgi balstīties uz pētījumiem. Tāpēc aicinu nenonākt pretrunās un patiešām jauno dokumentu balstīt uz kvalitatīviem pētījumiem.

Protams, ka Pamatnostādnēs ir daudz atsauču uz lielajiem OECD pētījumiem, kuru cienītāji nemitējas atgādināt, cik pareizi būtu visus skolēnus salikt lielās pilsētu skolās. Es tam nekad neesmu piekritusi un aicinu veikt arī kvalitatīvus pētījumus, ne tikai kvantitatīvus. Tagad, koronavīrusa laikā, mēs redzam, ka lielajās skolās distancēšanos nebūs viegli ievērot. Tāpat mēs redzam, ka pat vismazākajās novadu skolās varam attālināti piesaistīt labākos skolotājus no jebkuras vietas Latvijā.

Kolēģi no Neatkarīgās izglītības biedrības (NIB) atsūtīja garu sarakstu ar paviršībām un neprecizitātēm, bet šoreiz minēšu tikai dažas. 1. mērķis ir "labi pedagogi" (īsinām garo raksturojumu), bet tajā pašā laikā no Pamatnostādnēm izriet, ka pats būtiskākais ir nodrošināt gados jaunu pedagogu ienākšanu skolās. Pie rādītājiem/indikatoriem, kas attiecas uz pedagogiem, ir minēts par karjeras iespējām, pedagogu vecumu un atalgojuma pieaugumu. Vai tiešām tikai šie parametri raksturo "labus pedagogus", vai tas liecinās par politikas rezultātu sasniegšanu?

Nav saprotams arī terminu "rādītājs" un "indikators" lietojums. Vietām minēts tikai "rādītājs", vietām tikai "indikators", bet citur divi vārdu savienojumi "rādītāji un indikatori" un "rādītāju indikatori". Ar 3. mērķi (atbalsts ikvienam) saistītajā politikas rezultātā ir rādītāji, kas norāda uz izglītības rezultātu.... Tad, kāpēc dažādos politikas rezultātos ir viena veida rādītāji? Idejiski jau tas tā varētu būt, bet tomēr nav uztverama pamata pieeja, koncepcija, kā īsti skatāmies uz rādītājiem, kas demonstrē sasniegto politikas rezultātu.

NIB kolēģi arī pauda satraukumu, ka jaunajā dokumentā bērns nav izglītības procesa centrā. Formāli tas it kā neapstiprinās (3.mērķis – atbalsts ikvienam), jo par indivīdu un viņa vajadzībām runāts daudz, cits jautājums - nepamet bažas par to, ka priekšplānā ir sistēma un birokrātija. Mūsu biedri pamatoti uztraucas arī par mācību vides modernizēšanu, kur ir par maz konkrētības. "Tiks stiprināta izglītības iestāžu digitālo resursu kapacitāte" – pedagogiem ir aizdomas, ka to stiprinās ne jau tagad un tūlīt, bet gan 2026. gadā. NIB pavasarī veica pētījumu par to, kas skolotājiem nepieciešams, lai veiksmīgi organizētu attālināto mācību procesu, absolūtais vairākums norādīja, ka vajadzīgas trīs lietas: datortehnika, digitālie mācību līdzekļi un prasmes. Ļoti konkrēti varam izrēķināt ieguldāmās naudas apjomu, lai katram skolotājam un skolēnam to nodrošinātu, bet tā vietā mēs "stiprināsim kapacitāti". Vai tas ir tik sarežģīti - nešķiest spēkus dažādu birokrātisku aprakstu radīšanai, bet reāli nopirkt katram skolotājam un bērnam datoru un iemācīt to lietot?

Katram uzdevumam un risinājumam nepieciešami konkrēti termiņi un resursu ieguves avoti, citādi tāda tukša parunāšanās vien sanāk. Man traucē arī tas, ka "jaunajās pamatnostādnēs" paustās idejas nav vairs nekādas jaunās, piemēram, jēdziens "skola kā mācīšanās organizācija" (Maija Kokare par to uzrakstīja disertāciju pirms 10 gadiem), kvalitātes monitorings (Marijas Golubevas vadītā darba grupa ministra Roberta Ķīļa laikā - 2012.gadā) u.c.

Šis dokuments liecina par to, ka mūsu izglītības sistēma arvien vairāk tiks birokratizēta. Jaunas datu bāzes, absolventu monitoringi u.tml., manuprāt, ir pārspīlējumi. Laikā, kad ir modē mūžizglītība un visi ir dzirdējuši profesores Zandas Rubenes lekcijas par paaudžu pārmaiņām, šķiet pilnīgi nevietā analizēt studiju programmu kvalitāti pēc absolventu darba gaitām pēc 5 vai 10 gadiem. IZM plānots veidot speciālu nodaļu, kas analizēs viena bērna izmaksas un veiks dažādu datu analīzi. Izklausās it kā labi, taču IZM jau ir speciāla statistikas nodaļa, kas gadiem vāc visu informāciju. Atliek tikai pieķerties un izanalizēt.

Arī skolu autonomija ir pieminēta, bet, palasot risinājumus, nebūs te nekāda autonomija, bet gan direktoru robotizācija. Pie individuālizācijas ir pieminētas atšķirīgas mācību laika un formāta iespējas, taču to nekādi nevarēs savienot ar precīzu instrukciju radīšanu un ievērošanu. Vēl ir arī ļoti daudz atsauču uz OECD un citiem statistiskajiem lielajiem pētījumiem, taču izpaliek iedziļināšanās. Ir daudz skaistu saukļu par personalizāciju un individualizāciju (kuriem dīvainā kārtā nav sniegta definīcija), bet tajā pašā laikā visur tiek uzsvērts, ka īstā kvalitāte var būt tikai lielās skolās, tātad - lielās klasēs. Viss dokuments ir šādu pretrunu pilns. Piemēram, iestājamies par izaugsmi ikvienam (3. mērķis – atbalsts ikvienam), bet līdzekļus skolu vides sakārtošanai paredzam tikai 100 skolām (47 000 skolēniem)! Tas pats ir ar atbalsta personālu, iekļaujošo izglītību utt. - nav ticams, ka šie resursi atradīsies, jo nav nekāda kaut cik ticama plāna, kā to nodrošināt.

Savas pārdomas noslēgšu ar iedvesmojošu konstatējumu, kāpēc skolās būtu jāpalielina birokrātija - "Pieaug arī pieprasījums pēc izglītības iestādes un indivīdus ietekmējošo lēmumu pamatojumiem". Šim dokumentam pietrūkst inteliģences. Aicinu to pārstrādāt!

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

IZM prioritātēm nākamā gada budžetā pieprasa kopumā teju 137 miljonus eiro

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vecāku izglītība ietekmē bērna izglītības un ienākumu līmeni nākotnē

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 21.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē, kurā vienmēr kāds apvainosies un, šķiet, neizbēgami tiks aizskartas kādas arvien marginālāko grupu jūtas, uzņēmējiem jāstaigā pa plānu ledu. Turklāt izskatās, ka veselu kampaņu pret jebkuru uzņēmumu gluži vai jebkurā mirklī var vērst politiskie ideologi un to līdzskrējēji.

Uzņēmuma "Rūjienas saldējums" "Melnītis" jeb "Blacky" izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. Saldējuma ražotājs tika kaunināts par tik "rasistiski izdomātu nosaukumu".

Kopš ažiotāžas ir pagājis nedaudz vairāk nekā mēnesis, un uzņēmums nolēmis nākamo šī saldējuma partiju ražot ar nosaukumu "Black".

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. jūlija numurā:

  • viedokļi - ažiotāža ap "Rūjienas Saldējums" produktu "Melnītis"
  • aktuāli - briti neraujas uz vienošanos ar ES
  • tēma - saldējums nav politiska prece
  • izglītība - intervija ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā izglītības ekspertu Klaudio Riviera
  • izglītība - cer mainīt doktorantu skaitu
  • izglītība - izveido mācībspēku glābējkomandu "Mācītspēks"
  • izglītība - Latvijas Universitāte atver jaunu maģistra programmu "Epidemioloģija un medicīniskā statistika"
  • demogrāfija - iedzīvotāju skaita statistika
  • nekustamais īpašums - nekustamā īpašuma starpnieku likums stājas spēkā 1. augustā
  • elektromobilitāte - "Blue Shock Race" rada elektrokartingus
  • biznesa psiholoģija - krīze kā attīstības iespēja
  • pie stūres - "Ford Puma"
  • Pēteris Senkāns, SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 28.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi ceļu un dzelzceļu infrastruktūras projektos visā Latvijā šogad un turpmākajos divos gados būs viens no būtiskiem ekonomikas "sildīšanas" instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas periodā.

Ķekavas apvedceļa būve būs pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts Latvijā, kas tiks realizēts atbilstoši starptautiskajiem standartiem un praksei.

"Rail Baltica" projekts Latvijas tautsaimniecībā nesīs aptuveni divu miljardu eiro investīcijas, no kurām 85% finansē Eiropas Savienība.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. aprīļa numurā:

  • viedokļi - Covid-19 un ierobežojumu atcelšana
  • aktuāli - nozaru nodokļi valsts kopbudžetā
  • tēma - ieguldījumi ceļu infrastruktūrā; kā virzīsies "Latvijas Valsts ceļi", "Rail Baltica", "Latvijas Dzelzceļš" projekti
  • investors - nafta ārpus rāmjiem
  • atkritumu apsaimniekošana - pēc pandēmijas var pamosties plastmasas krīzē
  • izglītība Latvijā skaitļos un faktos
  • izglītība - saruks izglītības eksportspēja
  • izglītība - kā radīt jaunu televīzijas kanālu trijās nedēļās
  • kreditēšana - mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt
  • nekustamais īpašums - idejas aktīva dzīvesveida ciematam
  • e-komercija - kā no ziediem radīt "Deliv" pārtikas piegādi
  • bizness reģionos - ģimenes saimniecība z/s "Kliģeni"
  • tehnoloģijas - mājās palicējus piesaista TV
  • brīvdienu ceļvedis - Armands Muižnieks, dzīvesstila ekskursiju vadītājs un lektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu straujais dzīves ritms ir iemesls, kāpēc ir gandrīz neiespējami tikai augstskolas solā sagatavot studentu darba dzīvei.

Attīstība notiek daudz straujāk, nekā augstskolas spēj akreditēt programmas, un tā ir mīta uzturēšana – domāt, ka augstskolām ir jāpanāk šis ātrvilciens, ko sauc par tehnoloģiju attīstību un darba tirgus vajadzībām.

Pie šāda secinājuma ir nonākuši arī daudzi uzņēmēji un paši attīsta savos darbiniekos nepieciešamās prasmes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 2. jūnija numurā:

  • viedokļi - situācija darba tirgū
  • viedokļi - studijas pandēmijas laikā
  • aktuāli - nepārvarama vara un pandēmija
  • numura tēma - izglītība

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

IT nozares izglītība paver ceļu uz augošu nozari

Biznesa augstskolas "Turība" IT virziena vadītājs Jānis Pekša, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīgs atalgojums un plašās karjeras iespējas IT jomā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās nav mīts, bet gan realitāte.

Turklāt IT nozare pieprasa profesionāļus ar augstāko izglītību un praktiskām iemaņām. 2020. gada programmētāju aptaujas dati apliecina – 83% IT nozares pārstāvju ir apmierināti ar savu darbu un nemeklē neko citu.

46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds

"Steka pārpilde" (no angļu val. "Stack Overflow") ir lielākā tiešsaistes kopiena, kas paredzēta topošiem un esošiem programmētājiem. Kopienas organizētajā aptaujā 2020. gadā piedalījās 65 000 respondenti, no tiem – 400 IT nozares pārstāvji no Latvijas. Aptauja atspoguļoja, ka 46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds attiecīgajā jomā. Salīdzinot ar 2019. gadu, bakalauru skaits ir audzis par 0,9%, bet maģistru – par 0,1%. Nozare turpina pieprasīt zinošus un profesionālus speciālistus, turklāt augstākā izglītība sniedz papildus kompetences un sekmē konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ar diploma iegūšanu viss tikai sākas

Anda Asere, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Izglītība ir pirmais atspēriena punkts profesionāļa karjerā – vēlmei un spējai mācīties jāsaglabājas visu turpmāko dzīvi.

Cilvēks apstājas, līdzko pārstāj mācīties, neskatoties uz to, vai viņš ir programmētājs vai pavārs, uzskata "Draugiem Group" personāla vadītāja Sintija Mūrniece. Zināšanas jāpapildina nepārtraukti, taču šim procesam ne vienmēr jābūt ļoti formālam – reizēm nepieciešamo var uzzināt kādā podkāstā.

"Orkla Latvija" Personāla departamenta direktores Veronikas Linkumas skatījumā, izglītība ir pirmais atspēriena punkts izaugsmei, bet, lai turpinātu attīstību, praksē ir jāapgūst papildu prasmes un zināšanas, kuras pielāgojas katras profesijas specifikas niansēm. Arī "Orkla Latvija" komandas profesionāļi ieguvuši dažādu specialitāšu izglītību un zināšanas papildinājuši un prasmes attīstījuši darbavietā, jo īpaši ražošanas nozares profesionāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pedagogi Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu nekā OECD valstīs vidēji

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums rada sintezatoru, kurš tekstu pārvērš skaņā

Anda Asere, 26.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "Exceed" sadarbībā ar "ReadSpeaker" izstrādājis jaunu tehnoloģiju - latviešu valodas balss sintezatoru "Oskars".

Tā ir sintezēta, dabiski skanoša balss, kas tekstu pārvērš skaņā. To var izmantot izglītībā, medicīnā, apraides sistēmās, valsts pārvaldē utt. "Sākotnēji sintezators tika izstrādāts, lai palīdzētu vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, bet ar laiku sapratām, ka pielietojums ir daudz plašāks. Produkti neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir tikai 10% no risinājumiem, kur to var izmantot. Piemēram, sintezatoru var izmantot publiskās apraides sistēmās, sabiedriskā transporta informatīvajos paziņojumos, veselības aprūpē. Pielietojums ir plašs un mēs vēl tikai mācāmies, kā to izmantot," stāsta Gatis Grīntāls, SIA "Exceed" vadītājs.

"Oskars" domāts automatizētai dažādu rakstisku paziņojumu nolasīšanai, piemēram, lai dzelzceļa stacijā ar septiņiem peroniem paziņotu, cikos un no kurienes pienāk un atiet vilciens, kurš reiss kavējas utt. Grafikā visu laiku ir izmaiņas un balss sintezators informāciju par to var atskaņot automātiski bez cilvēka iesaistes, turklāt punktuāli un precīzi. "Tagad Rīgas ielās beidzot parādās elektroniskie stendi, kas palīdz ieraudzīt, pēc cik ilga laika atbrauks tramvajs vai autobuss, bet nākamais solis būtu audiāla informācijas atskaņošana, lai informāciju iegūtu arī tie, kuri to nespēj saskatīt. Jo plašākā veidā informācija tiek piedāvāta, jo pieejamāka tā ir," saka G. Grīntāls. Risinājums tekstus ieraksta speciālā programmā un pēc brīža fails dažādos audio formātos ir pieejams datorā. Tas esot noderīgi ne tikai satiksmē, bet arī veselības sektorā, piemēram, sagatavojot senioriem recepšu instrukcijas audiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvās dubultā diploma programmas datorzinātnēs un aviācijā

Krstīne Stepiņa, 26.06.2020

Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden.

FOTO LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un sakaru institūts un Rietumanglijas Universitāte ir nodibinājuši stratēģisko partnerību, kuras rezultātā taps dubultā diploma studiju programmas dažādās jomās, sākot ar datorzinātnēm un aviāciju.

Programmu absolventi iegūs pasaules līmeņa izglītību un plašas starptautiskās karjeras perspektīvas. Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden. Studijas notiks angļu valodā, viena no galvenajām mācību tēmām būs mākslīgais intelekts.

Pirmajai studiju programmai sekos arī citas, kuras šobrīd izstrādā Transporta un sakaru institūta (TSI) Datorzinātņu un telekomunikāciju fakultāte un Rietumanglijas Universitātes (UWE, Bristole, Lielbritānija) Vides un tehnoloģiju fakultāte.

"Programmas būs adaptētas Latvijas apstākļiem, bet ietvers Lielbritānijas, un konkrēti Rietumanglijas Universitātes Bristolē, kvalitātes standartus, līmeni, pieredzi un zināšanas. Ar studentiem strādās pārsvarā vietējie pasniedzēji, bet UWE pārstāvji pastāvīgi uzraudzīs programmu kvalitāti, dos savu vērtējumu un ieteikumus. Mēs esam pārliecināti, ka šīs programmas būs labākās un kvalitatīvākās Latvijā un visā reģionā tādās jomās kā datorzinātnes, aviācijas transports, robotika, elektronika un citās inženierzinātņu nozarēs. Kvalitatīvu, modernu, starptautiski konkurētspējīgu programmu izveidošana palīdzēs TSI sasniegt augstskolas galveno mērķi – sagatavot jaunus kvalificētus speciālistus," ir pārliecināts TSI rektors Juris Kanels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LGS uz pusi samazinās valdes locekļu darba samaksu

Zane Atlāce - Bistere, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" izplatības ierobežošanai izsludinātās ārkārtas situācijas un ieviesto ierobežojumu VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) ieņēmumi ir samazinājušies vairāk nekā par 90 procentiem, tāpēc LGS valde ir pieņēmusi lēmumu apturēt uzņēmuma investīciju plānu realizēšanu ar mērķi koncentrēt finanšu resursus savu pamatfunkciju pilnvērtīgai un drošai realizēšanai Latvijas gaisa telpā.

Vienlaikus ir pieņemts lēmums līdz brīdim, kad aviācijas nozare atjaunos pilnvērtīgu darbību, daļēji apturēt LGS darba koplīguma normu piemērošanu, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Solidarizējoties ar uzņēmuma darbiniekiem, LGS valde ir arī pieņēmusi lēmumu ierosināt uzņēmuma padomei noteikt valdes locekļiem izmaksājamo atalgojumu 50 procentu apmērā no pašreizējās darba samaksas, kā arī krīzes laikā, ievērojot sociālās atbildības principus, samazināt darba samaksu dažādās darbinieku grupās.

"Mēs esam viena komanda, vienots kolektīvs un krīzi pārvarēsim kopā, grūtības uzņemoties solidāri," lēmumu pamato LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairumam iedzīvotāju uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā diviem mēnešiem

Žanete Hāka, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ar saviem naudas uzkrājumiem varētu izdzīvot ne vairāk kā divus mēnešus, liecina Luminor martā veiktās aptaujas* dati.

Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo "no algas līdz algai" un neveido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem – piemēram, tādiem kā Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija.

Luminor aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijā 26% iedzīvotāju pietiek uzkrājumu tikai vienam mēnesim, 32% – līdz diviem mēnešiem, 22% respondentu pietiktu naudas 3 – 6 mēnešiem, bet vairāk nekā pusgadu ar saviem iekrājumiem varētu izdzīvot 20% iedzīvotāju.

"Latvijā vairāk nekā pusei iedzīvotāju nav pietiekamu uzkrājumu, lai varētu veiksmīgi pārdzīvot neparedzētus gadījumus – tādus kā Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtas situācija šobrīd, kad daudzi pēkšņi ir palikuši bez ienākumiem. Šis ir skarbs pierādījums tam, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus laikā, kad ienākumi ir stabili un paredzami. Ieteicamais uzkrājumu apjoms katram ir atšķirīgs, jo arī ikmēneša maksājumi un tērēšanas paradumi cilvēkiem ir atšķirīgi. Vēlamajam uzkrājumu apmēram, lai ienākumu zaudēšanas gadījumā varētu iztikt kādu periodu, vajadzētu būt 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā. Taču diemžēl daļa iedzīvotāju nevar atļauties no saviem ienākumiem atlikt kādu daļu uzkrājumiem, un aptaujas rezultāti atklāj, ka iedzīvotāju ar pietiekamiem uzkrājumiem Latvijā ir mazākumā," saka Normunds Rudzītis, "Luminor" privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs universitātes - Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Liepājas Universitāte (LiepU) un Daugavpils Universitāte (DU) parakstījušas sadarbības memorandu par universitāšu konsorcija izveidi.

Tā mērķis ir stiprināt un sekmēt augstāko izglītību reģionālajās augstskolās, veidojot darba tirgus vajadzībām atbilstošu vidi un studiju programmas.

"Sadarbības memorands ir pirmais solis ciešākas sadarbības veidošanā starp trijām universitātēm, lai tuvākā pusgada laikā izveidotu šo augstskolu konsorciju studiju un pētniecības attīstībai, kopīgi lietojot resursus un veicinot to efektīvu izmantošanu. Tādējādi tiks stiprināta šo universitāšu konkurētspēja gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā," ir pārliecināta LLU rektore Irina Pilvere.

DU rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš norāda, ka konsorcija izveide notiek saistībā ar izmaiņam Augstskolu likumā, balstoties katras universitātes unikālajās konkurētspējas priekšrocībās, izaugsmes potenciālā un daudzveidībā. "Tiks izveidota policentriska inovāciju ekosistēma, kas spēs virzīt sabiedrības un darba tirgus attīstību, ieviest jaunākās tehnoloģijas, veicināt akadēmiskā personāla atjaunošanos, radot jaunu starpdisciplināru akadēmiskā personāla paaudzi," klāsta J. Kudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik saņem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējs?

Mg.iur. Inga Bite, sadarbībā ar ZAB "O.Cers un J.Jurkāns", 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

LASI ARĪ: Vīrusa cirtiens tūrismam

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij

Biznesa augstskolas "Turība" IT virziena vadītājs Jānis Pekša, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēt, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.

Ja vidējā izglītība ir bezmaksas, arī ierīce ar interneta pieslēgumu jānodrošina valstij. Ņemot vērā radušos situāciju, kā arī IT prasmju nozīmi skolēnu izaugsmē, ir nepieciešams ieguldīt ne tikai infrastruktūras attīstībā līdz pēdējam kilometram, bet arī viedierīču nodrošinājumā.

¼ skolu nav kvalitatīva interneta

Pēc nepilniem diviem mēnešiem būs 1. septembris, kad atsāksies arī mācības Latvijas skolās. Aizvien biežāk izskan viedokļi, ka jaunais mācību gads varētu iesākties attālināti vai daļēji attālināti, tomēr bažas izsauc fakts, ka ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta.

Pagūt līdz 1. septembrim

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Bulduru Dārzkopības vidusskolas telpās darbu uzsākusi profesionālās izglītības iestāde - mācību centrs "Magnum" un tā praktisko nodarbību klase.

Šī izglītības iestāde pamatā specializēsies elektrotehniķu apmācībā, kā arī pasniegs elektriķu specializētos kursus automātikā un vadības sistēmās. Apmācības tiks īstenotas kā pieaugušo izglītība.

"Lepojamies, ka varam būt pirmie Latvijā, kuri realizēs elektrotehniķu apmācības neklātienes formā. Mācību centrā "Magnum" pieredzējušu pasniedzēju vadībā sniegsim kvalitatīvu pieaugušo izglītību elektrotehnikas jomā, kā arī veidosim kursus automātikā un vadības sistēmās. Mācībās liels akcents tiks likts uz praktisko iemaņu attīstīšanu, lai sagatavotu pēc iespējas labākus nozares profesionāļus. Turklāt apmācības organizēsim pēc moduļu sistēmas, kā to praktizē arī citviet Eiropā," teic mācību centra "Magnum" vadītājs, pasniedzējs:Ainars Knipšis.

Komentāri

Pievienot komentāru