Izvēloties iepirkumu uzvarētāju, joprojām tiek izmantots zemākās cenas princips, atzinuši 80% aptaujāto pašvaldību iestāžu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktās aptaujas rezultāti.

Šis princips varētu būt kavējošs faktors vietējiem ražotājiem, lai uzvarētu iepirkumu konkursos. Vairumā gadījumu vietējiem ražotājiem nav izdevīgi piegādāt savu produkciju par tik zemām cenām kā vairumtirdzniecības bāzēs. Šajā kontekstā nozīmīgs ir arī pārtikas produktu dalījums lotēs. Vietējie ražotāji ar vairumtirdzniecības bāzēm nespēj konkurēt, ja vienā iepirkuma daļā ir iekļauti, piemēram, nesezonas dārzeņi vai eksotiskie augļi, uzsver Valsts Lauku tīkla Sekretariāta projektu vadītāja Guna Šulce.

Tomēr interese uzsākt vai paplašināt vietējās produkcijas iepirkšanu ir 93% iestāžu.

Secināts, ka šobrīd lielākā daļa pašvaldību par pārtikas produkcijas iepirkumu līgumus slēdz uz vienu gadu. Tikai neliela daļa aptaujāto būtu gatava pagarināt līgumu termiņus uz 3-5 gadiem, aptaujā atklāto ieskicē G. Šulce. Lai gan garāki līgumu termiņi samazinātu birokrātisko slogu, pašvaldības uzskata, ka ar īsākiem termiņiem tiek saglabāta drošības sajūta. Galvenokārt ir bažas par cenu svārstībām – ilgākā līguma termiņa laikā cenas varētu ievērojami palielināties, kā arī par neveiksmīgi noslēgtiem līgumiem, kā rezultātā varētu būt problēmas ar preces kvalitāti vai sadarbību ar piegādātājiem, norāda G.Šulce.

Lai noskaidrotu Latvijas pašvaldību ieinteresētību paplašināt vietējās pārtikas iepirkšanu publiskajos pārtikas iepirkumos LLKC veica aptauju 92 pašvaldībās. Kopumā LLKC veiktajā aptaujā līdz šim apkopota informācija par 428 pašvaldību iestādēm, noskaidrojot, ka 77% no tām ēdināšanu nodrošina, iepērkot pārtikas produkciju un tikai 23% izmanto ēdināšanas pakalpojumu. Paredzams, ka pēc informācijas papildināšanas un precizēšanas, šie rādītāji mainīsies.