Jaunākais izdevums

Iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, kuri bija jāsasniedz atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajam, stāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka pērn Rīgā notika LZA rīkota Baltijas jūras reģiona valstu zinātņu akadēmiju tikšanās, kurā eksperti apsprieda iespējas jomā, kas ļautu koordinēt darbu, lai zināšanas pārtaptu produktos.

Pārspriežot arī to, kas pietrūcis Latvijai, lai attīstītos tā, kā gribētos, eksperti nonāca pie secinājuma, ka iepriekšējā zinātnes politika nav devusi cerētos rezultātus, teica Kalviņš. Viņš atklāja, ka pašlaik pieejamie dati par 2018. vai 2019.gadu liecina, ka Latvijas sniegums inovāciju jomā 2018.gadā ļāva Latvijai ierindoties 23.vietā Eiropas Savienībā (ES).

Savukārt rezultāti pētniecībā, attīstībā, inovācijās un izglītībā liecina, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir izpildīti vien par 40% no paredzētā.

LZA prezidents arī stāstīja, ka zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā bija sasniegts 83% apmērā, grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaits - 63% apmērā, vienlaikus piebilstot, ka visnepatīkamākais ir tas, ka šie cipari reflektējas arī eksporta pieaugumā. "Ja mēs apskatām rādītājus, kādi bija jāsasniedz 2018.gadā, tad izpildīti no tā ir tikai 36%," uzsvēra Kalviņš.

Tāpat, viņaprāt, būtiska problēma ir arī zinātnē esošo cilvēku skaita samazināšanās. Pēc viņa paustā, ja 2012./2013.mācību gadā bija vairāk nekā 26 000 studējošo, tad 2018./2019.mācību gadā - tikai 20 000. Sarucis esot arī doktora grādu ieguvēju skaits ir sarucis, proti, ja 2013.gadā doktora grādu ieguva apmēram 315 cilvēki, tad 2017.gadā vairs tikai 150.

Kalviņš arī atzīmēja, ka gadu gaitā LZA pakāpeniski ir atņemtas funkcijas un tās nodotas ierēdņu pārraudzībā, kas nav uzskatāms par pareizu. Viņš uzsvēra, ka negrib kritizēt iepriekšējās [akadēmijas] vadības vai valdības, bet, viņaprāt, bija nepareizi akadēmijai pakāpeniski atņemt funkcijas, tās nododot ierēdņu pārraudzībā, jo visās valstīs zinātņu akadēmijas nodarbojas ne tikai ar iekšējo zinātņu nozaru pārraudzību vai ieteikumu sagatavošanu lēmējinstitūcijām, bet tās arī savstarpēji kooperē.

Kalviņš norādīja, ka arī LZA visā šajā zinātņu akadēmiju sistēmā, kāda pastāv pasaulē, ir uzskatāma par to institūciju, kurai jebkuras citas valsts uztverē uzticēta starptautiskās sadarbības koordinācija.

"Mūsu valstī arvien vairāk šo koordinācijas funkciju nodod ierēdņiem, kuri paši, iespējams, nav zinātnieki un kuriem nav nekāda prestiža attiecīgo ārvalstu zinātnisko institūciju ieskatā," teica akadēmijas prezidents, piebilstot, ka visās zinātņu akadēmijās ir koncentrēta katras valsts zinātniskā elite.

Kalviņa ieskatā, ārvalstu eksperti arī vēlas sadarboties ar tādiem pašiem zinātniekiem citās valstīs, nevis ierēdņiem. "Es saprotu pārprasto, manuprāt, Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi konsolidēt, apvienot visu vienās rokās, bet tādā gadījumā vajadzētu būt vienai universitātei un vienai ministrijai. Bet tas tā nav, un, ja tā būtu pareizi, daudzas valstis jau to būtu izdarījušas," teica Kalviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalviņš: Būtu jāpalīdz izolēties ar Covid-19 inficētajiem, nevis jāizolē sabiedrība

LETA, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāpalīdz izolēties ar Covid-19 inficētajiem, nevis jāizolē sabiedrība, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja jaunievēlētais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš, kurš darba pienākumus sāks pildīt decembrī.

Vaicāts, vai vajadzētu uz pāris nedēļām Covid-19 dēļ "atkal visu apturēt, nobremzēt un cerēt, ka tas palīdzēs", viņš pauda viedokli, ka nevajadzēja apturēt neko nedz pavasarī, nedz tagad.

Viņaprāt, problēma patlaban ir tajā, ka Latvijas valdība un likumdevēji ņem piemēru no Eiropas Savienības un ASV, kas šobrīd esot sliktākie piemēri. "Mums jāņem piemērs no Taivānas, kur uz vairāk nekā 22 miljoniem iedzīvotāju ir nedaudz virs 500 gadījumiem. Un pamatu pamats ir tāds - kamēr mēs sūtīsim mājas inficētos cilvēkus, lai viņi pašizolējas, ja viņiem tādas iespējas ir, bet patiesībā, lai aplipina pārējos, nekādi mēri nepalīdzēs," pauda Kalviņš, piebilstot, ka mums būtu jāpalīdz izolēties ar Covid-19 inficētajiem, nevis jāizolē sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru