Jaunākais izdevums

Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) šodien ir ieteikusi apstiprināt Covid-19 vakcīnas “Spikevax” (“Moderna”) lietošanu jauniešiem no 12 līdz 17 gadu vecumam, informē Zāļu valsts aģentūra.

Iepriekš tā bija reģistrēta lietošanai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma. CHMP atzinums tiks nosūtīts Eiropas Komisijai, kas tuvākajā laikā pieņems juridiski saistošu gala lēmuma, kurš būs piemērojams visās ES dalībvalstīs. Veselības ministrija norāda, ka pusaudžus vecumā no 12 līdz 17 gadiem ar šo vakcīnu Latvija plānots uzsākt vakcinēt nākamajā nedēļā, pirms tam informējot ārstniecības iestādes par veiktajām izmaiņām vakcīnas reģistrācijas instrukcijā.

Vakcīnas lietošana pusaudžiem no 12 līdz 17 gadiem ir tāda pati kā personām no 18 gadu vecuma. Vakcīna tiek ievadīta 2 injekciju veidā augšdelma muskulī ar četru nedēļu intervālu. Vakcīnas iedarbība tika pētīta 3732 pusaudžu vidū vecumā no 12 līdz 17 gadiem.

Šis pētījums tika veikts saskaņā ar “Spikevax” pediatriskās izpētes plānu (PIP), ko apstiprinājusi EZA Pediatriskā komiteja.

Pētījumi apliecina, ka “Spikevax” ierosinātā imūnā atbilde vecuma grupā no 12 līdz 17 gadiem bija salīdzināma ar imūno atbildi vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem (imūnā atbilde noteikta, balstoties uz antivielu līmeni pret SARS-Cov-2). No 2163 bērniem, kuri saņēma vakcīnu, neviens nesaslima ar Covid-19 salīdzinājumā ar četriem pusaudžiem no 1073, kuri saņēma zāles nesaturošu injekciju. Šie rezultāti atļāva CHMP secināt, ka “Spikevax” iedarbība šajā vecuma grupā ir līdzvērtīga iedarbībai pieaugušo populācijā.

Biežākās novērotās blakusparādības pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem ir līdzīgas tām, kas novērotas arī pieaugušajiem no 18 gadu vecuma. Tās ietver sāpes injekcijas vietā, nogurumu, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, palielinātus limfmezglus, drebuļus, sliktu dūšu, vemšanu un drudzi. Šīs blakusparādības parasti ir vieglas vai vidēji smagas, un pāriet pāris dienu laikā pēc vakcinācijas.

CHMP norāda, ka pētījumā iesaistīto pusaudžu ierobežotā skaita dēļ nav bijis iespējams noteikt jaunas retas blakusparādības vai novērtēt jau zināmo reto blakusparādību, piemēram, miokardīta (sirds muskuļa iekaisuma) vai perikardīta (sirds membrānas iekaisuma), risku.

Pētījums pusaudžu vidū apstiprināja vispārējo vakcīnas drošuma profilu, līdz ar to CHMP uzskata, ka vakcīnas “Spikevax” sniegtie ieguvumi šajā vecuma grupā atsver riskus, īpaši gadījumos, kad pastāv nopietns risks smagai saslimšanai ar Covid-19. Tā kā “Spikevax” tiek izmantota vakcinācijas kampaņās visās ES dalībvalstīs, šīs vakcīnas drošumu un efektivitāti gan bērniem, gan pieaugušajiem pastāvīgi uzraudzīs arī turpmāk gan ES Farmakovigilances sistēmā, gan farmācijas uzņēmuma un Eiropas atbildīgo iestāžu veiktajos papildu pētījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vakcīna visa cita starpā ir arī bizness. Nupat, informējot par savu šā gada otrā ceturkšņa sniegumu, savus finansiālos guvumus no Covid-19 pārdošanas ieskicēja viens no šīs vakcīnas izstrādātājiem un pārdevējiem ASV farmācijas nozares milzis Pfizer.

Kompānija paaugstināja savu šā gada ieņēmumu prognozi no Covid-19 vakcīnu pārdošanas līdz 33,5 miljardiem ASV dolāriem, kur iepriekš tika lēsts, ka šādu vakcīnu pārdošana tai šogad nozīmēs 26 miljardu ASV dolāru ieņēmumus (prognoze paaugstināta gandrīz par 30%.).

Pfizer arī atklāja, ka Covid-19 vakcīnu pārdošana tai šā gada otrajā ceturksnī nozīmējusi teju astoņus miljardus dolāru lielus ieņēmumus. Jānorāda, ka Pfizer Covid-19 vakcīnas gadījumā peļņa no tās pārdošanas šim uzņēmumam uz pusēm jādala ar citu kompāniju – Vācijas BioNTech.

Šobrīd, šķiet, izkristalizējies, ka pasaulē populārākās ir tieši Pfizer un Moderna radītās vakcīnas, kuras valstis sevišķi centīgi turpina pasūtīt uz lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanas fona. Savukārt, piemēram, AstraZeneca un Johnson & Johnson vakcīnas lielākā mērā aptver dažādas bažas par blakusefektiem. Tāpat lielākā mērā vērojamas šo vakcīnu piegādes problēmas, raksta, piemēram, Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No Latvijas iegādātajām vakcīnām pret Covid-19 augstākā cena ir Moderna potei

LETA, 13.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas iepirktajām vakcīnām pret Covid-19 augstākā cena ir "Moderna" ražotajai potei, kurai ar dažu eiro starpību seko "Pfizer/BioNTech", liecina Veselības ministrijas (VM) sniegtā informācija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

14.janvārī valdības sēdē tika atbalstīts "Moderna" vakcīnu iepirkums, kur bija divas cenas par vienu devu - 19,41 eiro un 26,21 eiro. Savukārt 28.janvārī valdības sēdē tika atbalstīts "Moderna" vakcīnu iepirkums, kur viena pote maksāja 24,96 eiro, bet 5.februārī iepirktas šī ražotāja vakcīnas, kur vienas devas cena bija 19,70 eiro.

VM norādīja, ka Latvijai iezīmētas 336 566 "Moderna" vakcīnas devas, kas maksā 19,41 eiro, un par tām saņemts priekšapmaksas rēķins 1,71 miljona eiro apmērā. Vienlaikus no 14.janvārī atbalstītajām 210 353 Latvijai iezīmētajām "Moderna" devām, kuras maksāja 26,21 eiro, Latvija ir saņēmusi priekšapmaksas rēķinu 1,97 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā svētdienas vakarā saņemtas vēl 2400 devas ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, informē Nacionālais veselības dienests.

Saskaņā ar vakcinācijas plānu, kas ceturtdien guva valdības atbalstu, šī gada pirmajā ceturksnī Latvija varētu saņemt kopumā 42 182 šī ražotāja vakcīnas devas.

Vadoties pēc iepriekš Veselības ministrijas (VM) ziņotā, līdz šim vakaram kopējais Latvijā saņemto vakcīnu devu skaits ir 31 425. No tām "Pfizer" un "BioNTech" kopīgi ražotās vakcīnas devas ir 30 225, savukārt līdz šim no ražotāja "Moderna" bija saņemtas 1200 vakcīnas devas.

Kopš piektdienas Eiropas Savienībā ir reģistrētas trīs vakcīnas - "Moderna", "BioNTech" un "Pfizer" kopīgi ražotā, kā arī "AstraZeneca" vakcīna. Tiek prognozēts, ka februārī Latvija varētu saņemt vairāk nekā 72 874 "AstraZeneca" vakcīnu devas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar vairākiem "BioNTech-Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kur Latvija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) rosinājis disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta (NVD) Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.

Vaicāts, vai rezultātā abas amatpersonas zaudēs amatu, viņš teica, ka ierēdņu atbildība vēl tiks vērtēta, norādot, ka iznākumi citu starpā var iekļaut pazemināšanu amatā vai arī atbrīvošanu no amata.

Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība atbalstījusi ieceri iegādāties papildu 420 000 Moderna vakcīnu devu

LETA, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ir atbalstījusi ieceri iegādāties papildu 420 000 ražotāja "Moderna" vakcīnu devu, kuras Latviju varētu sasniegt gada otrajā pusē, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

"Mēs uzskatām to par nepieciešamu lēmumu, lai, ja gadījumā kādu citu ražotāju vakcīnas kavēsies, mēs justos droši, ka mums vakcīnas netrūks," sacīja ministrs.

Tāpat Latvija pieteikusies potenciālo vakcīnu iegādei no diviem citiem ražotājiem - "NovaVax" vakcīnām, kas varētu būt pieejamas gada vidū, un "Valneva" vakcīnām, par kuru nonākšanu ražošanā gan nav skaidru prognožu, pavēstīja ministrs.

Jau ziņots, ka šobrīd Latvijā ir saņemtas vien 31 425 vakcīnas pret Covid-19. No tām ražotāja "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu devas ir 30 225, savukārt ražotāja "Moderna" - 1200.

Vadoties pēc ministrijas informatīvā ziņojuma, kas pagājušajā nedēļā tika skatīts valdībā, šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvija varētu saņemt 497 827 vakcīnas pret Covid-19 devas, kas ļautu sapotēt 248 914 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas kompānijas "Pfizer" un "Moderna" paaugstinājušas Eiropas Savienībai (ES) cenas par savām Covid-19 vakcīnām, vēsta laikraksts "Financial Times".Farmācijas

giganti veikuši jaunas sarunas ar ES par vakcīnu piegādes līgumiem, kā cenu celšanas iemeslus minot inflāciju, sastrēgumu piegādes ķēdēs un augsto pieprasījumu pēc vakcīnām. Līdzīgs cenu kāpums gaidāms arī citos tirgos.

Kā vēsta "Financial Times", tagad "Pfizer-BioNTech" Covid-19 vakcīnas cena ir 19,50 eiro, salīdzinot ar 15,50 eiro iepriekš, bet "Moderna" vakcīnas cena tagad ir 21,49 eiro.

Vakcīnu piegādes līgumi grozīti pēc tam, kad klīnisko izmēģinājumu trešā fāze parādīja, ka abu kompāniju vakcīnas ir efektīvākas nekā konkurentiem.

Pētījumi parādīja, ka "Pfizer-BioNTech" Covid-19 vakcīnas efektivitāte ir 95%, bet "Moderna" - 94,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ Latvija varētu saņemt divas piegādes kopumā 25 170 vakcīnas pret Covid-19 devu apmērā, liecina Vakcinācijas biroja otrdienas valdības sēdē sniegtā informācija.

Pirmā "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde 1170 devu apmērā varētu sasniegt Latviju 8.martā, savukārt otrā - ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu piegāde 24 000 devu apmērā - Latvijā varētu nonākt 9.martā.

Kopumā no 8.marta līdz 4.aprīlim paredzētas desmit vakcīnu piegādes, kā rezultātā Latvija varētu saņemt 164 448 vakcīnas devu. Tas nozīmē, ka nākamajā nedēļā Latvija varētu saņemt kopumā 15% no šajā laika periodā - no 8.marta līdz 4.aprīlim - paredzētajām vakcīnu devām.

Pēc abām minētajām piegādēm, nākamā, ko Latvija varētu saņemt, tiek plānota 15.martā, kad Latvijā varētu pienākt 1170 devu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde. Savukārt ievērojami lielāka piegāde varētu nonākt Latvijā 17.martā, kad plānots saņemt 15 412 vakcīnas devu no "AstraZeneca".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas ceturtajā dienā poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 2392 cilvēki, no kuriem vakcīnas pirmā deva injicēta 2382 cilvēkiem, bet otrā - desmit cilvēkiem, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Līdz ar to vakcinēšanas intensitāte šajā ceturtdienā, salīdzinot ar trešdienu, ir palielinājusies vien par 69 cilvēkiem, lai gan pagājušās nedēļas ceturtdienā vakcinācijas intensitāte, salīdzinot ar trešdienu, pieauga par 1857 cilvēkiem, sasniedzot 5942 sapotētas personas.

Vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā par 11.martu gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šai nedēļai izvirzījis mērķi ik dienu sapotēt vismaz 2500 cilvēku, kas ir par 500 cilvēkiem dienā vairāk, nekā bija pagājušās nedēļas mērķis. Faktiski gan pagājušajā nedēļā vidēji ik dienu vakcīnu pret Covid-19 saņēma 2789 cilvēki, bet šonedēļ vēl nevienu dienu vakcinēto skaits nav sasniedzis 2500, liecina NVD dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien pret Covid-19 vakcīnas pirmo devu saņemot vismaz 5538 cilvēkiem, ar vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu sapotēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā pārsniedzis 21%, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Otrdien Latvijā poti pret Covid-19 kopumā saņēmuši 11 485 cilvēki, apmēram puse jeb 5538 no tiem vakar saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Otro poti, noslēdzot vakcinācijas gaitu, saņēmuši 5173 cilvēki, savukārt 774 cilvēki aizvadītajā diennaktī sapotēti ar "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Līdz otrdienai ieskaitot vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmuši vismaz 401 945 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēgušas 129 396 personas. Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 3347 cilvēki, līdz ar to vakcīnas pret koronavīrusa izraisīto slimību Latvijā saņēmuši jau divi procenti valsts iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) šorīt apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 3383 personas.

Vakar vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, šodien aktualizētajā statistikā trešdien vakcinēto personu skaits ir pieaudzis par 174 cilvēkiem - no 3993 kā tika ziņots vakar, līdz 4167.

Kopumā pēdējās septiņās dienās vakcīnas pirmo vai otro devu kopumā saņēma 14 426 personas, kas ir vidēji 2060 cilvēki dienā, kas atbilst veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iepriekš publiski noteiktajam mērķim šonedēļ diennaktī vakcinēt vidēji 2000 cilvēku. Jaunnedēļ paredzēts dienā vidēji potēt 3000 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš vakcinācijas procesa sākuma Latvijā izlietotas jau vairāk nekā miljons vakcīnu pret Covid-19 devas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Pirmo poti pirmdien saņēma tikai 25% no aizvadītajā diennaktī kopumā vakcinētajiem. Pārējie saņēmuši vai nu vakcīnas pret Covid-19 otro devu, vai "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu.

Aizvadītajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši kopumā 13 186 cilvēki, no kuriem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 3408 cilvēki, bet 8423 - vakcīnas otro devu. Vēl 1355 personas aizvadītajā dienā saņēmušas J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Tā kā vakcinētājiem dati par potēšanas faktu sistēmā jāievada trīs dienu laikā, kopumā vakcinēto iedzīvotāju skaits vēl var pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, no 17.maija, varētu sākt pusaudžu no 16 gadiem vakcinēšanu pret Covid-19, liecina Veselības ministrijas (VM) ceturtdienas valdības sēdei iesniegtā prezentācija.

Potes saņemšanai jaunieši no 16 gadiem varēs pieteikties vietnē "manavakcina.lv" vai, zvanot pa tālruni 8989 vai sazinoties ar vakcinācijas kabinetu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē skaidroja, ka "manavakcina.lv" var pierakstīties tie jaunieši, kuriem ir iespēja vietnē autentificēties. Taču iespējams zvanīt arī pa tālruni 8989 un arī savam ģimenes ārstam, ja speciālists vakcinēšanas pakalpojumu nodrošina.

Primāri jauniešu no 16 līdz 18 gadiem vakcinēšana tiks nodrošināta masu vakcinēšanas centros, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ministrs. Jaunieši tiks potēti ar "Pfizer/Biontech" vakcīnu.

Saskaņā ar ministrijas datiem pašlaik lielāko vakcinēšanas aptveri nodrošina ārstniecības iestādes - 52% no visiem vakcinēšanas faktiem. 35% gadījumu potes tiek saņemtas ģimenes ārstu praksēs, bet 13% nodrošina klīniskās universitāšu slimnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmums "Moderna" ceturtdien paziņojis, ka plāno 2022.gadā tā izstrādātās Covid-19 vakcīnas globālo ražošanas apjomu palielināt līdz trim miljardiem devu.

Uzņēmuma paziņojumā teikts, ka tas uzņemsies jaunas finansiālās saistības, lai palielinātu savu ražotņu produkciju Eiropā un ASV.

Investīcijas dubultos vakcīnas ražošanu "Moderna" šveiciešu partneruzņēmumā "Lonza", bet "Rovi" rūpnīcā Spānijā produkcijas apjoms tiks vairāk nekā dubultots.

"Moderna" ražotnēs ASV produkcijas apjomu iecerēts palielināt par 50%.

Uzņēmums arī paziņojis, ka šī gada produkcijas apjomu plānots palielināt, sasniedzot 800 miljonus līdz miljardam dozu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 vakcīnas radījušas jaunus miljardierus

LETA--YAHOO FINANCE, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija izraisījusi krīzi visā pasaulē, taču vienlaikus tā ļāvusi vairākiem cilvēkiem kļūt par miljardieriem, liecina organizācijas "People's Vaccines Alliance" veikts pētījums.

Tajā norādīts, ka pasaulē pieaug "vakcīnu miljardieru" skaits, jo palielinās farmācijas uzņēmumu akciju cenas saistībā ar prognozēm par Covid-19 vakcīnu pārdošanas izraisītu ienākumu kāpumu.

"People's Vaccines Alliance" vēsta, ka kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma vairāki cilvēki kļuvuši par miljardieriem, pateicoties ar vakcīnām saistītu ienākumu un peļņas pieaugumam farmācijas uzņēmumos.

Kopš pandēmijas sākuma par miljardieriem kļuvuši vismaz deviņi cilvēki, viņu turības kopējai vērtībai veidojot 19,3 miljardus ASV dolāru (15,8 miljardus eiro).

Farmācijas kompānijas "Moderna" vadītājs Stefans Bansels un "BioNTech" izpilddirektors Ūgurs Šahins iekļuvuši miljardieru sarakstā, viņu turībai veidojot attiecīgi 4,3 miljardus dolāru un četrus miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija trešdien saņēmusi "AstraZeneca" vakcīnu piegādi 43 200 devu apmērā, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta birojā.

Pēc piegādes veiktas visas nepieciešamās kontroles, un vakcīnas tiks nogādātas tālāk uz vakcinācijas vietām, lai tuvākajās dienās turpinātu vakcināciju. Saņemtās vakcīnas tiks izmantotas visu pašlaik atvērto prioritāro grupu vakcinācijai.

Patlaban Covid-19 vakcīnu noliktavas un loģistikas pakalpojumus "AstraZeneca" un "Moderna" vakcīnām veic divas vakcīnu loģistikas kompānijas - AS "Recipe Plus" un SIA "Magnum Medical". "Pfizer" vakcīnu loģistiku no to uzglabāšanas vietas Valsts Asinsdonoru centrā līdz saņēmējiem Latvijā nodrošina AS "Recipe Plus".

Jau ziņots, ka šonedēļ bija plānots saņemt divas piegādes, no kurām viena - "Moderna" vakcīnas piegāde 25 200 devu apmērā - saņemta jau otrdien, lai gan iepriekš tika plānots šo piegādi saņemt vien svētdien. Arī šo "AstraZeneca" piegādi sākotnēji bija plānots saņemt piektdien, 2.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.

Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī "AstraZeneca" Latvijā nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir gaidāmas "Pfizer" palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī "Moderna" un "Janssen" vakcīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES brīdina farmācijas uzņēmumus par iespējamu eksporta aizliegumu

LETA--REUTERS, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien brīdinājusi farmācijas uzņēmumus, ka tā izmantos visus legālos līdzekļus vai pat bloķēs eksportu, kamēr uzņēmumi nepiekritīs piegādāt Covid-19 vakcīnas, kā tika solīts.

ES, kuras dalībvalstis vakcinācijas procesā krietni atpaliek no Izraēlas, Lielbritānijas un ASV, cīnās par vakcīnu piegādēm, kamēr farmācijas uzņēmumi palēninājuši piegādes procesu ražošanas problēmu dēļ.

Eiropas Savienība līdz šim ir apstiprinājusi divas Covid-19 vakcīnas, no kurām vienu izstrādāja ASV kompānija "Pfizer" un Vācijas uzņēmums "BioNTech", bet otru - ASV uzņēmums "Moderna".

Gaidāms, ka piektdien Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) apstiprinās arī "AstraZeneca" vakcīnu.

Taču "Pfizer" un "AstraZeneca" paziņojuši, ka vakcīnas devu piegādes kavēsies.

ES ir publiski nosodījusi "AstraZeneca" par kavēšanos ar piegādēm un pat jautājusi, vai uzņēmums nevar piegādāt ES vakcīnas no Lielbritānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izraēla Covid-19 vakcīnu iegādei iztērējusi 662 miljonus eiro

LETA--DPA, 17.03.2021

Valsts ar deviņiem miljoniem iedzīvotāju vakcinācijas kampaņu sāka 19.decembrī. Tā līdz šim bijusi viena no veiksmīgākajām pasaulē.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izraēla par Covid-19 vakcīnu iegādi iztērējusi 662 miljonus eiro, Finanšu ministrijas amatpersona otrdien apliecināja parlamenta komitejai.

Valsts kopumā iegādājusies 15 miljonus devu, vēsta tīmekļa medijs "Ynet". Tiesa gan, Veselības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi atteicās šo skaitli apstiprināt, aizbildinoties ar konfidencialitātes nosacījumiem.

Amatpersonas iztērējušas 2,6 miljardus šekeļu (662 miljonus eiro) vakcīnu iegādei no vairākiem ražotājiem, tika pausts parlamenta komitejai.

Izraēla līdz šim izmantojusi teju vienīgi "Pfizer/BioNTech" vakcīnu.

Izraēla vidēji par vienu vakcīnas devu samaksājusi aptuveni 44 eiro, un tas ir krietni vairāk nekā samaksājušas daudzas Eiropas valstis.

Beļģijas budžeta valsts sekretāre Eva De Blēkere nejauši tviterī publicēja dažu vakcīnu cenas, atklājot, ka viena "Moderna" vakcīnas deva maksā 15 eiro, bet viena "Pfizer/BioNTech" vakcīnas deva - 12 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā ceturtdien pārsvarā pieauga, jo jauni dati liecināja par spēcīgu ASV ekonomikas atkopšanos no Covid-19 pandēmijas.

Vakcīnu ražotāju akciju cenas turpināja kristies pēc tam, kad ASV, vairākas Eiropas valstis un Krievija atbalstīja patentu atcelšanu Covid-19 vakcīnām, tomēr šis kritums bija mazāks nekā trešdien.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" sasniedza jaunu rekordu, un ievērojami pieauga arī indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite".

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 92 000 līdz 498 000, kas ir jauns zemākais līmenis kopš 2020.gada marta, turklāt pieprasījumu skaits sarucis ceturto nedēļu pēc kārtas.

Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 540 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 553 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kariņš: No vairāk nekā 800 000 Pfizer vakcīnām kāds lēma par tikai 97 500 iegādi

LETA, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādi mūsu sistēmā strādājošie cilvēki pieņēma lēmumu atteikties no lielākas "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnu devu piegādes, lai gan ražotājs bija piedāvājis piegādāt vairāk nekā 800 000 vakcīnu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš par šādu rīcību pauda sašutumu, jo viņam šāds lēmums nav saprotams. "Latvijai pirmajā piegājienā piedāvāja vairāk nekā 800 000 "Pfizer" vakcīnu, bet kāds vai kādi mūsu sistēmā strādājošie pieņēma lēmumu pieņemt tikai 97 500 vakcīnas. Ja mēs nebūtu atteikušies, mums šobrīd būtu daudz vairāk vakcīnu," atzina premjers.

Kariņš atzina, ka par šo faktu notiek dienesta izmeklēšana, ko ierosinājis veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un, ja kāds būs jāsauc pie atbildības, tad tas tiks darīts.

"Protams, sākumā jānoskaidro visi lietas apstākļi, lai gan šajā stāstā mani mulsina tikai tas, ka šāds lēmums pieņemts slepenībā. Jaunais veselības ministrs strādā savādāk, tāpēc tagad visi jautājumi par vakcīnu piegādēm tiek lemti valdībā," sacīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldēti flakoni ar ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" Covid-19 vakcīnām var tikt uzglabāti tādās temperatūrās, kādas parasti ir farmācijas produktu saldētavās, uz laiku līdz divām nedēļām, ceturtdien paziņoja ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA).

Šis lēmums mīkstina iepriekšējo prasību, ka šī vakcīna ir jāuzglabā ultrazemās temperatūrās no mīnus 80 līdz mīnus 60 grādiem pēc Celsija.

"Alternatīvā temperatūra transportēšanai un uzglabāšanai palīdzēs atvieglot slogu, ko radīja prasība nodrošināt ultrazema aukstuma uzglabāšanas iekārtas vakcinācijas vietām, un tai vajadzētu palīdzēt nogādāt vakcīnu uz lielāku skaitu [vakcinācijas] vietu," sacīja FDA Bioloģiskās novērtēšanas un pētījumu centra direktors Pīters Markss.

FDA paziņoja, ka tā atbilstoši atjauninās faktu sarakstu veselības aprūpes sniedzējiem.

Temperatūra farmācijas produktu saldētavās parasti ir apmēram mīnus 20 grādi pēc Celsija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ, 20.aprīlī, darbu Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra amatā sāks Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika, paredz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Minēto rīkojuma projektu Pavļuts virzīs izskatīšanai tuvākajā valdības sēdē.

Vakcīnu iepirkumu dēļ amatu zaudē VM valsts sekretāre  

Saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem,...

Nepieciešamība iecelt jaunu VM valsts sekretāru radās pēc ministra lēmuma zemākā amatā pārcelt līdzšinējo valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško. Šāds lēmums pieņemts pēc pārbaudes un disciplinārlietas saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus.

Rīkojumu par Mūrmanes-Umbraško pārcelšanu zemākā amatā Pavļuts parakstījis trešdien. Iepriekš Pavļuts paziņoja, ka Mūrmane-Umbraško saņems arī rājienu.

Dreikai ir ilggadēja pieredze valsts un pašvaldības iestāžu darbā. Pavļuta ieskatā viņas kompetences un prasmes ir būtiskas, lai sasniegtu VM stratēģiskos mērķus sabiedrības veselības labā, savukārt Dreikas juridiskās zināšanas palīdzēšot arī uzlabot un sakārtot lēmumu pieņemšanu ministrijā.

Dreika pauda, ka veselības nozares cilvēki jau vairāk nekā gadu strādā ārkārtējā situācijā. Saspringtajā darbā stratēģisku lēmumu pieņemšanu atvieglotu skaidra un visiem saprotama sistēma, pie kuras viņa sola stingri pieturēties, krīzes risināšanā iesaistot visus ministrijas resursus.

Līdz tiks apstiprināts jauns Veselības inspekcijas vadītājs, šos pienākumus pildīs Veselības inspekcijas vadītāja vietniece veselības aprūpē Anita Slokenberga.

Mūrmane-Umbraško līdz ar Pavļuta parakstīto rīkojumu no 20.aprīļa tiks pārcelta uz vakanto Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka amatu.

Dreika Veselības inspekciju vadījusi kopš 2017.gada 1.novembra. Viņai ir pieredze vadošos amatos starptautiskās kapitālsabiedrībās, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, piemēram, Nacionālajā veselības dienestā, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā, Jūrmalas pilsētas domē, AAS "ERGO Latvija". Dreika absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot diplomu tiesību zinātņu specialitātē. Viņai ir arī maģistra grāds sabiedrības vadībā un uzņēmējdarbības vadībā.

Kā ziņots, Pavļuts bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.

Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.

Disciplinārlietā pret Lācbergu netika konstatētas viņa prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai.

Lai gan pirmajā dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," iepriekš sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Vēlāk martā intervijā Latvijas Televīzijai Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management sākusi Torņakalnā būvēt modernu privāto viesnīcu studentiem.

Projekta investīciju kopapjoms ir 12 miljoni eiro.

I Asset Management projektu attīsta partnerībā ar līdzinvestoriem SIA MBC Capital un SIA Bonum Management, kas iegādājās zemes īpašumu un atbild par projekta dizainu un atļaujām. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija AS LNK Industries.

Projekts Rīgā ir daļa no I Asset Management studentu mājokļu attīstības stratēģijas, kas paredz attīstīt modernas studentu viesnīcas Baltijas valstīs un citviet Centrāl-Austrumeiropā.

Studentu viesnīca tiek būvēta studentiem draudzīgajā Torņakalna apkaimē - Jelgavas ielā 12, kas atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tuvumā. Tā ir ērta vieta, lai dotos arī uz citām augstākās izglītības iestādēm. Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Rīgā sāks darbu 2022.gadā. Sešu un četru stāvu ēkās 6600 kvadrātmetru platībā būs izvietotas 240 atsevišķas istabas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ielikts pamatakmens jaunai sporta zālei, kas būs daļa no jaunās Aspazijas pamatskolas kompleksa un nodrošinās mūsdienīgas un daudzveidīgas sportošanas iespējas Jūrmalas bērniem un jauniešiem, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Skola atrodas Lielupē, Aizputes ielā 1a, un ēku kompleksu plānots pabeigt nākamā gada vasarā.

Sporta zāles ēka būs 2180 kvadrātmetru plaša, iekļaujot pašu sporta zāli, ģērbtuvju, tualešu, gaiteņu un rekreācijas telpas. Multifunkcionālā sporta zāle būs izmantojama rokas bumbas, florbola, volejbola un basketbola spēlēm. Tajā izvietos teleskopiskās tribīnes ar 250 skatītāju sēdvietām.

Līdzās sporta zālei tiks veidota plaša āra sportošanas zona: tiks ierīkots sintētiskā seguma mini futbola laukums 40x20 metru platībā, divi pludmales volejbola laukumi, daudzfuncionāls sporta laukums ar gumijas segumu, uz kura varēs spēlēt basketbolu, volejbolu un citas sporta spēles. Tāpat paredzēti seši 60 metrus gari skriešanas celiņi, tāllēkšanas bedre un lodes grūšanas laukums.

Komentāri

Pievienot komentāru