Jaunākais izdevums

Šonedēļ Baltijā izziņots viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem akciju sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), kas sniedz iespēju ikvienam līdz 14. oktobrim iegādāties Baltijā vadošā atjaunīgās enerģijas ražotāja Enefit Green akcijas par sākotnējo cenu pirms to tirdzniecības sākuma Nasdaq Tallinn biržā, kas paredzēts 21. oktobrī. Ņemot vērā šā brīža straujo elektroenerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu pēc videi draudzīgas enerģijas, atjaunīgās enerģijas ražošanas nozarei ir labs izaugsmes potenciāls.

Enefit Green ir Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi videi draudzīgā enerģijas ražošanā. Uzņēmums ir lielākais vēja elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs, kas pārvalda 22 vēja parkus četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat arī atjaunīgā elektroenerģija tiek ražota 38 saules paneļu parkos, četrās koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijā. Šobrīd tiek attīstīti arī vairāki jauni vēja un saules enerģijas parku projekti, kuri tiks finansēti ar akciju piedāvājumā piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Šobrīd vērojama stabila tendence, ka Baltijas reģionā un visā pasaulē strauji aug nepieciešamība pēc elektroenerģijas un vienlaikus valstīm tiek noteikti stingri mērķi jau tuvākajos gados pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu. Ir skaidrs, ka atjaunīgā enerģija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti un Baltijas reģionā tieši vējš un saule ir zaļie energoresursi ar lielāko potenciālu. Tādējādi Enefit Green akciju piedāvājums ir laba iespēja gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem iesaistīties atjaunīgās enerģijas nozarē.

Kā skaidro Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas), akciju publiskais piedāvājums ir loģisks solis, lai īstenotu uzņēmuma izaugsmes plānu jau 2025. gadā 2,3 reizes palielināt savu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu: “Lai sasniegtu šo mērķi, paredzams, ka Enefit Green 2021.–2023. gadā būs nepieciešami ieguldījumi līdz 600 miljonu apmērā, kuriem tiks novirzīti akciju emisijas laikā iegūtie līdzekļi, kā arī citas finansēšanas iespējas, piemēram, banku aizdevumi. Galvenais ieguldījumu mērķis jaunajos vēja un saules enerģijas parkos ir palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un attiecīgi arī uzņēmuma ieņēmumus. Enefit Green kā lielākajam vēja enerģijas ražotājam Baltijas valstīs un vienam no vadošajiem atjaunojamās enerģijas uzņēmumiem visā Baltijas jūras reģionā ar diversificētu ražošanas portfeli galvenokārt ir izaugsmes potenciāls, bet tiek plānota arī dividenžu izmaksa akcionāriem.”

“Ņemot vērā Enefit Green līdzšinējo stabilo darbību un IPO apjomu, mēs sagaidām lielu interesi par piedāvājumu. Ieguldītājiem ir iespēja kļūt par īpašniekiem vienā no reģiona spēcīgākajiem atjaunojamās enerģijas uzņēmumiem laikā, kad visā pasaulē strauji pieaug pieprasījums pēc atjaunojamās enerģijas. Dalība atjaunojamās enerģijas ražotāja akciju piedāvājumā ir arī iespēja ikvienam atbalstīt videi draudzīgāku enerģijas ražošanu un tādējādi palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas,” skaidro Swedbank investīciju pakalpojumu vadītājs Baltijā un Somijā Mīkels Torims (Mihkel Torim).

Tikai līdz 14. oktobrim potenciālajiem ieguldītājiem ir iespēja parakstīties uz Enefit Green akciju iegādi, sazinoties ar savu banku vai citu finanšu iestādi, kas ir Nasdaq Tallinn biržas dalībniece un pārvalda ieguldītāja vērtspapīru kontu. Piedāvājumā iekļauto akciju cenas ir robežās no 2,45 līdz 3,15 eiro; galīgā piedāvājuma cena tiks noteikta, apkopojot pirkšanas pieprasījumus, un tā būs vienāda gan privātajiem, gan institucionālajiem ieguldītājiem. IPO periods dod iespēju aktīvākajiem ieguldītājiem iegādāties akcijas par to sākotnējo cenu, pirms tās nonāk Nasdaq Tallinn biržas kopējā piedāvājumā.

Uzzini vairāk par uzņēmumu Enefit Green un tā akciju iegādi, apmeklējot saiti www.enefitgreen.ee/lv/ipo.

Nav domāts izplatīšanai Amerikas Savienotajās Valstīs vai jebkurā citā valstī, kurā tas būtu prettiesiski. Šis paziņojums ir reklāma Prospekta regulas (ES) 2017/1129 izpratnē un nav prospekts vai vērtspapīru pārdošanas piedāvājums Amerikas Savienotajās Valstīs vai jebkurā citā jurisdikcijā, kurā tas būtu prettiesiski. Pirms pieņemt lēmumu par ieguldījumu, ieguldītājiem vajadzētu izlasīt Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes (turpmāk – “IFUI”) apstiprināto prospektu, lai pilnībā izprastu iespējamos riskus un ieguvumus, kas saistīti ar lēmumu ieguldīt Enefit Green AS (turpmāk – “Emitents”) akcijās un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ekspertu. Emitenta akcijas tiek publiski piedāvātas vienīgi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Prospekts ir pieejams attiecīgi Emitenta tīmekļvietnē www.enefitgreen.lv/ipoun IFUI tīmekļvietnē www.fi.ee. IFUI prospekta apstiprinājums nav jāsaprot kā vērtspapīru atzīšanas apliecinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green uzsācis sagatavošanās darbus uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un to iekļaušanai Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā.

Precīzais akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma laiks tiks paziņots pēc sagatavošanās darbu noslēguma.

Eesti Energia valdes un Enefit Green uzraudzības padomes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Eesti Energia ir kompānija, kas pieder Igaunijas iedzīvotājiem, bet ar Enefit Green IPO procesu ikvienam būs iespēja kļūt par īpašnieku daļai no Eesti Energia.

“Enefit Green akciju piedāvājums ir pirmā iespēja Baltijas iedzīvotājiem investēt un iesaistīties reģionā vadošās energokompānijas attīstībā. Ieguldījums Enefit Green, kas ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā un viens no līderiem atjaunīgās enerģijas jomā ar izvērstu ražošanas jaudu portfeli Baltijas jūras reģionā, tā ir iespēja sniegt savu pienesumu videi draudzīgā enerģijas ražošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” skaidro Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmums Enefit Green publicējis uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), emisijas prospektu un paziņojis par reģistrēšanos IPO akciju iegādei, kas ilgs līdz 2021. gada 14. oktobrim.

Paredzams, ka tirdzniecība ar Enefit Green akcijām Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā varētu sākties 2021. gada 21. oktobrī.

Akciju sākotnējā publiskajā piedāvājuma apjoms ir līdz 115 miljoniem eiro, ko veido jaunas Enefit Green akcijas ar kopējo vērtību līdz 100 miljoniem eiro un uzņēmuma Eesti Energia sekundārās akcijas 15 miljonu eiro vērtībā. Pamata scenārijs paredz, ka tiek piedāvāti līdz 17,3% no visām Enefit Green akcijām. Sekundāro akciju skaits var tikt palielināts līdz 60 miljoniem eiro. Ja tiek izmantota iespēja palielināt akciju skaitu, kopējais darījuma apjoms var sasniegt 175 miljonus eiro, kas atbilstu līdz 26,4% no visām Enefit Green akcijām. Akcijas tiek publiski piedāvātas tikai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green, kurš ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā, aizvadītajā pusgadā veicis būtiskas investīcijas vēja parku attīstībā un saražojis 557 gigavatstundas elektroenerģijas.

Uzņēmuma nozīmīgākais attīstības lēmums ir 60 miljonu eiro ieguldījums vēja parka “Šilale II” izveidē Lietuvā. Paredzams, ka jaunais vēja parks tiks pabeigts 2023. gada sākumā un tā 43 megavatu jauda palīdzēs ievērojami paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomus Baltijā.

Enefit Green valdes loceklis Innars Kāsiks (Innar Kaasik) norāda, ka jauna vēja parka būvniecība Lietuvā ir vēl viens solis atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā visā Baltijas reģionā: “Enefit Green pastāvīgi strādā pie tā, lai nākotnē mums būtu pietiekami daudz no atjaunīgiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas. Plašāka zaļās enerģijas izmantošana ikdienā, piemēram, transporta nozarē, mājsaimniecībās vai lauksaimniecībā, ir vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 nospiedumu. Tas arī ir galvenais ilgtermiņa risinājums pret augstajām elektrības cenām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green vienojies par sadarbību ar Latvijā lielāko privāto mežu īpašnieku Södra Latvia, lai valsts austrumos attīstītu divus potenciālos vēja enerģijas parku projektus.

Saskaņā ar šonedēļ noslēgtajiem līgumiem Enefit Green būs tiesības izmantot Södra Latvia uzņēmumam piederošo zemi vēja parku izveidei.

Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas) skaidro, ka Latvijai, tāpat kā citām kaimiņvalstīm, ir jāpalielina atjaunīgās enerģijas ražošana. “Ilgtspējīga un videi draudzīga vēja enerģija ir izdevīga un vienlaikus atbalsta gan Latvijas klimata mērķus, gan enerģētisko drošību. Vēja parku attīstība Latvijā ir nozīmīga Enefit Green ilgtermiņa izaugsmes plāna sastāvdaļa, un mēs ceram sadarboties ar Latvijā lielāko meža īpašnieku arī turpmāk,” sacīja Kērmass.

Zemes ilgtermiņa lietošanas tiesības ir pirmais sagatavošanās solis vēja parku būvniecībā. “Šobrīd plānojam uzsākt komunikāciju ar attiecīgajām iestādēm un pašvaldībām, kam sekos ietekmes uz vidi novērtējums. Paredzam, ka saskaņošanas un izpētes posms var ilgt vismaz trīs gadus, taču šo periodu var ietekmēt Latvijas valdības lēmums vienkāršot procedūras un noteikumus atjaunīgās enerģijas attīstības projektiem,” piebilda Kērmass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražotājs Baltijas jūras reģionā Enefit Green ir parakstījis līgumus par investīciju un likviditātes aizdevumiem ar SEB un OP banku 130 miljonu eiro apmērā.

Aizdevumi tiks izmantoti jaunu vēja ģeneratoru parku attīstības finansēšanai.

Saskaņā ar Enefit Green finanšu direktora Veiko Reims (Veiko Räim) teikto, šie aizdevumi palīdzēs nostiprināt uzņēmuma likviditātes rezerves un finansiālo elastību. “Pateicoties sadarbībai ar reģiona vadošajām bankām, mēs varam īstenot Enefit Green izaugsmes stratēģiju un finansēt investīcijas mūsu jaunajos vēja parkos, kas nodrošina oglekļa neitrālu elektroenerģijas ražošanu. Zaļā elektroenerģija ir pirmā, kas ienāk tirgū, un pieprasījums pēc tās ir milzīgs,” skaidro Reims. Jaunie nenodrošinātie aizdevumi paredz trīs līdz septiņu gadu kredītlimitu.

“SEB banka ir gandarīta par iespēju atbalstīt videi draudzīgu projektu īstenošanu un izaugsmi. Mūsu mērķis ir būt vadošajam atjaunīgās enerģijas finansētājam Ziemeļvalstīs un Baltijā. Tādēļ esam priecīgi būt par Enefit Green finansēšanas partneriem, atbalstot uzņēmuma attīstības plānus. Enefit Green ir viens no reģionā vadošajiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem, kurš saskata ilgtermiņa stratēģisko perspektīvu šajā enerģētikas jomā gan uzņēmumam, gan Igaunijai kopumā,” saka SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā Anderss Larsons (Anders Larsson).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņojis par plāniem būvēt 110 MW saules enerģijas parku Tārgalē, Ventspils novadā. Tas būs pirmais European Energy projekts Latvijā, kā arī līdz šim lielākais saules paneļu parks Latvijā.

Tārgales saules enerģijas parku elektrotīklam paredzēts pievienot 2024. gadā, un tas sniegs iespēju ik gadu saražot aptuveni 110 000 MWh zaļās enerģijas, nodrošinot apmēram 52 tūkstošus mājsaimniecību ar to gada elektroenerģijas patēriņu.

European Energy atjaunīgās enerģijas projektus Latvijā sāka attīstīt 2021. gadā, un līdz ar biroja atvēršanu Rīgā uzņēmumam Latvijā ir pievienojušies vēl četri darbinieki, lai attīstītu spēcīgu atjaunīgās enerģijas projektu klāstu mūsu valstī. Šobrīd uzņēmumam Latvijā ir vairāk nekā 1 GW attīstības plāns, kas ietver gan saules, gan vēja parku projektus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs atklāšanas pasākumā uzsvēra: “Šodien Eiropas Zaļais kurss ir kļuvis par mūsu, Latvijas un Eiropas, drošības kursu, tāpēc atzinīgi vērtēju European Energy iniciatīvu veidot savu atjaunīgās enerģijas biznesu arī Latvijā. Kopš šā gada 24. februāra enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi ne vien par iespēju ietaupīt naudu vai aizsargāt vidi, šobrīd enerģētiskā neatkarība ir finansējuma liegšana agresoram, nepiedalīšanās nevainīgu cilvēku nogalēšanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atvērta sadarbībai, vedot Latvijas sabiedrību uz drošību un ilgstpējību, veicinot Eiropas kopējo labklājību.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas Enefit Green investē gandrīz 83 miljonus eiro vēja parka izveidē Somijā

LETA--ERR, 28.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas atzars "Enefit Green" investēs 82,9 miljonus eiro vēja parka izveidē Somijā.

Tās ir pirmās kompānijas investīcijas Somijā.

Plānots, ka vēja parks Tolpanvārā tiks pabeigts līdz 2024.gada nogalei. Vēja parkā plānotas 13 turbīnas ar kopējo jaudu 72 megavati (MW).

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Āvo Kermass norādīja, ka investīcijas Somijā ir daļa no kompānijas plāna īstenot atjaunīgās enerģijas projektus no Somijas līdz Polijai.

Kermass pauda, ka "jaunajā vēja parkā saražotais nodrošinās elektrību bez oglekļa izmešiem klientiem kaimiņvalstīs un palīdzēs stabilizēt vietējās elektrības cenas".

Viņš informēja, ka jau noslēgto ilgtermiņa elektrības tirdzniecības līgumu izpildei būs nepieciešami 60% no pirmajos septiņos gados Tolpanvāras vēja parkā saražotās elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, energouzņēmums Enefit sācis pilotprojektu Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.

Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas, kas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū.

Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu.

Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.

Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savas pozīcijas Baltijas tirgū, "I Asset Management" pārvaldītais ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds "Baltic Green Fund" saņēmis 18 miljonu eiro aizdevumu no bankas Citadele, kas ir izmantots, lai paplašinātu savu meža portfeli Latvijas teritorijā.

"Baltic Green Fund" mežsaimniecības nozarē strādā kopš 2019.gada un, nodarbojoties ar ilgtspējīgu mežu audzēšanu un stādīšanu, spējis piesaistīt institucionālo investoru uzticību. Pateicoties piesaistītajam finansējumam, pārvaldāmo īpašumu apjoms pieaugs līdz 15 000 hektāru plašas mežsaimniecības Baltijas valstīs, no kurām vairāk kā 13 000 hektāru platībā tiek audzētas tieši Latvijā.

Fonda galvenais mērķis ir stiprināt savu portfeli ar mežiem, kuriem ir liels bioloģiskās izaugsmes potenciāls un kuri atbilst FCS starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem, kas nozīmē, ka mežu īpašniekiem jāievēro īpaši noteikumi attiecībā uz komercdarbības ierobežošanu, koku izciršanas apjomiem un citiem parametriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija ceturtdien izsludinājusi valsts vēsturē lielāko publisko iepirkuma konkursu no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības iegādei.

Plānots, ka konkursa rezultātā Igaunijas elektrības tirgū ieplūdīs elektrība no atjaunīgiem resursiem, ar kuru gadu varētu apgādāt gandrīz 150 000 mājsaimniecību.

"Augstā elektrības cena visā Eiropā pierāda, ka joprojām esam ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā. Tādēļ ir svarīgi tirgū nodrošināt arvien vairāk ierīču, kas ražo elektrību no atjaunīgiem resursiem, kas būtu ieguldījums ne tikai vides ilgtspējā, bet arī elektrības cenu samazinājumā," norādīja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.

"Ar šo iepirkumu mēs vēlamies Igaunijas energosistēmā iekļaut lielu daudzumu - 450 gigavatstundas (GWh) - no atjaunīgiem resursiem ražotas elektrības," ministrs pauda, piebilstot, ka tāds daudzums atbilst gandrīz 150 000 mājsaimniecību gada patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas grupa “Utilitas” pabeigusi Grobiņas vēja parka iegādi – tas ir viens no lielākajiem vēja parkiem Latvijā, ko veido 33 “Enercon” vēja turbīnas ar kopējo jaudu 19,8 MW.

“Vēja enerģijas attīstība ir daļa no mūsu uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas – veidot vēja un saules enerģijas parkus un nostiprināt mūsu pozīciju kā vienam no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem reģionā. Esam priecīgi paplašināt savu portfeli, iegādājoties Grobiņas vēja parku, kas papildinās “Utilitas” Tārgales vēja parku, kurš tiks pabeigts 2022. gada rudenī un kura kopējā jauda būs 58,8 MW. Mēs esam apņēmušies ieguldīt atjaunojamās enerģijas sektorā, lai palīdzētu risināt enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumus Baltijas reģionā,” stāsta Renē Tammists (Rene Tammist), “Utilitas” vēja enerģijas uzņēmuma “OÜ Utilitas Wind” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvija nevar atļauties pretnostatīt dažādus elektroenerģijas ražošanas avotus?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ierosina 300 miljardu eiro vērtu plānu, lai atteiktos no Krievijas enerģijas importa

LETA--DPA, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2030.gadam būs jāinvestē līdz pat 300 miljardiem eiro, lai kļūtu neatkarīga no Krievijas enerģijas importa, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mums tagad pēc iespējas ārtāk jāsamazina mūsu atkarība no Krievijas fosilajiem kurināmajiem," uzrunā Briselē sacīja Leiena, prezentējot ES stratēģiju, lai līdz desmitgades beigām spētu atteikties no Krievijas enerģijas importa.

Šis plāns palīdzēs taupīt enerģiju, diversificēt enerģijas importu un paātrināt atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, sacīja EK prezidente.

Plāns paredz, ka līdz 2030.gadam 45% no ES enerģijas vajadzībām tiks iegūti no atjaunīgajiem resursiem, nevis 40%, kā tika plānots iepriekš. Savukārt enerģijas patēriņš varētu samazināties par vismaz 13%, nevis 9%.

Lai šos rādītājus sasniegtu, EK vēlas saīsināt apstriprināšanas procedūru laiku atjaunīgās enerģijas projektiem, noteikt prasību uz atsevišķām ēkām uzstādīt saules paneļus un importēt videi draudzīgāku ūdeņradi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit: Kopš vasaras vidus klienti aktīvāk maina elektrības piegādātājus

LETA, 13.12.2021

Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš vasaras vidus, kad elektroenerģijas tirgotāji sāka ziņot par esošo līgumu un cenu pārskatīšanu, klienti aktīvāk maina elektrības piegādātājus, sacīja Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

"Mēs redzam diezgan aktīvu rosību gan mājsaimniecību, gan biznesa klientu segmentā, un šī rosība parādījās jau no vasaras vidus, kad arī bija pirmie paziņojumi par to, ka tirgotāji pārskata esošos tirdzniecības līgumus un cenas," stāstīja Mertens, piebilstot, ka šī aktivitāte, pēc "Enefit" aplēsēm, varētu būt sasniegusi sava veida "pīķi".

Mertens norādīja, ka "Enefit" saņemto pieteikumu skaits ir vēsturiski augstākajā līmenī kopš uzņēmums sācis darbību.

Jautāts, vai aktivitāte, mainot elektroenerģijas tirgotāju, varētu būt atsaucība tirgotāju reklāmām, vai arī cilvēki paši aktīvi meklē piedāvājumus, Mertens teica, ka tie ir abi iemesli.

"Ir enerģijas lietotāji, kas paši jau ir diezgan labi apraduši ar atvērto tirgu un tā sniegtajām iespējām, paši aktīvi seko līdzi cenu izmaiņām un izvēlas tirgotāju. Tāpat tas ir arī mūsu nopelns un komunikācija," teica Mertens, piebilstot, ka aktīvākie enerģijas lietotāji, kuri interesējas par dažādām iespējām, pārsvarā ir gados jaunāki cilvēki, kuri zina un ir apraduši ar tirgus dotajām iespējām, aktīvi meklē un izvēlas no dažādiem tirgotājiem sev vēlamāko produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru