Jaunākais izdevums

Šonedēļ Baltijā izziņots viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem akciju sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), kas sniedz iespēju ikvienam līdz 14. oktobrim iegādāties Baltijā vadošā atjaunīgās enerģijas ražotāja Enefit Green akcijas par sākotnējo cenu pirms to tirdzniecības sākuma Nasdaq Tallinn biržā, kas paredzēts 21. oktobrī. Ņemot vērā šā brīža straujo elektroenerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu pēc videi draudzīgas enerģijas, atjaunīgās enerģijas ražošanas nozarei ir labs izaugsmes potenciāls.

Enefit Green ir Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi videi draudzīgā enerģijas ražošanā. Uzņēmums ir lielākais vēja elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs, kas pārvalda 22 vēja parkus četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat arī atjaunīgā elektroenerģija tiek ražota 38 saules paneļu parkos, četrās koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijā. Šobrīd tiek attīstīti arī vairāki jauni vēja un saules enerģijas parku projekti, kuri tiks finansēti ar akciju piedāvājumā piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Šobrīd vērojama stabila tendence, ka Baltijas reģionā un visā pasaulē strauji aug nepieciešamība pēc elektroenerģijas un vienlaikus valstīm tiek noteikti stingri mērķi jau tuvākajos gados pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu. Ir skaidrs, ka atjaunīgā enerģija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti un Baltijas reģionā tieši vējš un saule ir zaļie energoresursi ar lielāko potenciālu. Tādējādi Enefit Green akciju piedāvājums ir laba iespēja gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem iesaistīties atjaunīgās enerģijas nozarē.

Kā skaidro Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas), akciju publiskais piedāvājums ir loģisks solis, lai īstenotu uzņēmuma izaugsmes plānu jau 2025. gadā 2,3 reizes palielināt savu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu: “Lai sasniegtu šo mērķi, paredzams, ka Enefit Green 2021.–2023. gadā būs nepieciešami ieguldījumi līdz 600 miljonu apmērā, kuriem tiks novirzīti akciju emisijas laikā iegūtie līdzekļi, kā arī citas finansēšanas iespējas, piemēram, banku aizdevumi. Galvenais ieguldījumu mērķis jaunajos vēja un saules enerģijas parkos ir palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un attiecīgi arī uzņēmuma ieņēmumus. Enefit Green kā lielākajam vēja enerģijas ražotājam Baltijas valstīs un vienam no vadošajiem atjaunojamās enerģijas uzņēmumiem visā Baltijas jūras reģionā ar diversificētu ražošanas portfeli galvenokārt ir izaugsmes potenciāls, bet tiek plānota arī dividenžu izmaksa akcionāriem.”

“Ņemot vērā Enefit Green līdzšinējo stabilo darbību un IPO apjomu, mēs sagaidām lielu interesi par piedāvājumu. Ieguldītājiem ir iespēja kļūt par īpašniekiem vienā no reģiona spēcīgākajiem atjaunojamās enerģijas uzņēmumiem laikā, kad visā pasaulē strauji pieaug pieprasījums pēc atjaunojamās enerģijas. Dalība atjaunojamās enerģijas ražotāja akciju piedāvājumā ir arī iespēja ikvienam atbalstīt videi draudzīgāku enerģijas ražošanu un tādējādi palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas,” skaidro Swedbank investīciju pakalpojumu vadītājs Baltijā un Somijā Mīkels Torims (Mihkel Torim).

Tikai līdz 14. oktobrim potenciālajiem ieguldītājiem ir iespēja parakstīties uz Enefit Green akciju iegādi, sazinoties ar savu banku vai citu finanšu iestādi, kas ir Nasdaq Tallinn biržas dalībniece un pārvalda ieguldītāja vērtspapīru kontu. Piedāvājumā iekļauto akciju cenas ir robežās no 2,45 līdz 3,15 eiro; galīgā piedāvājuma cena tiks noteikta, apkopojot pirkšanas pieprasījumus, un tā būs vienāda gan privātajiem, gan institucionālajiem ieguldītājiem. IPO periods dod iespēju aktīvākajiem ieguldītājiem iegādāties akcijas par to sākotnējo cenu, pirms tās nonāk Nasdaq Tallinn biržas kopējā piedāvājumā.

Uzzini vairāk par uzņēmumu Enefit Green un tā akciju iegādi, apmeklējot saiti www.enefitgreen.ee/lv/ipo.

Nav domāts izplatīšanai Amerikas Savienotajās Valstīs vai jebkurā citā valstī, kurā tas būtu prettiesiski. Šis paziņojums ir reklāma Prospekta regulas (ES) 2017/1129 izpratnē un nav prospekts vai vērtspapīru pārdošanas piedāvājums Amerikas Savienotajās Valstīs vai jebkurā citā jurisdikcijā, kurā tas būtu prettiesiski. Pirms pieņemt lēmumu par ieguldījumu, ieguldītājiem vajadzētu izlasīt Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes (turpmāk – “IFUI”) apstiprināto prospektu, lai pilnībā izprastu iespējamos riskus un ieguvumus, kas saistīti ar lēmumu ieguldīt Enefit Green AS (turpmāk – “Emitents”) akcijās un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ekspertu. Emitenta akcijas tiek publiski piedāvātas vienīgi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Prospekts ir pieejams attiecīgi Emitenta tīmekļvietnē www.enefitgreen.lv/ipoun IFUI tīmekļvietnē www.fi.ee. IFUI prospekta apstiprinājums nav jāsaprot kā vērtspapīru atzīšanas apliecinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green uzsācis sagatavošanās darbus uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un to iekļaušanai Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā.

Precīzais akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma laiks tiks paziņots pēc sagatavošanās darbu noslēguma.

Eesti Energia valdes un Enefit Green uzraudzības padomes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Eesti Energia ir kompānija, kas pieder Igaunijas iedzīvotājiem, bet ar Enefit Green IPO procesu ikvienam būs iespēja kļūt par īpašnieku daļai no Eesti Energia.

“Enefit Green akciju piedāvājums ir pirmā iespēja Baltijas iedzīvotājiem investēt un iesaistīties reģionā vadošās energokompānijas attīstībā. Ieguldījums Enefit Green, kas ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā un viens no līderiem atjaunīgās enerģijas jomā ar izvērstu ražošanas jaudu portfeli Baltijas jūras reģionā, tā ir iespēja sniegt savu pienesumu videi draudzīgā enerģijas ražošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” skaidro Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmums Enefit Green publicējis uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), emisijas prospektu un paziņojis par reģistrēšanos IPO akciju iegādei, kas ilgs līdz 2021. gada 14. oktobrim.

Paredzams, ka tirdzniecība ar Enefit Green akcijām Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā varētu sākties 2021. gada 21. oktobrī.

Akciju sākotnējā publiskajā piedāvājuma apjoms ir līdz 115 miljoniem eiro, ko veido jaunas Enefit Green akcijas ar kopējo vērtību līdz 100 miljoniem eiro un uzņēmuma Eesti Energia sekundārās akcijas 15 miljonu eiro vērtībā. Pamata scenārijs paredz, ka tiek piedāvāti līdz 17,3% no visām Enefit Green akcijām. Sekundāro akciju skaits var tikt palielināts līdz 60 miljoniem eiro. Ja tiek izmantota iespēja palielināt akciju skaitu, kopējais darījuma apjoms var sasniegt 175 miljonus eiro, kas atbilstu līdz 26,4% no visām Enefit Green akcijām. Akcijas tiek publiski piedāvātas tikai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green, kurš ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā, aizvadītajā pusgadā veicis būtiskas investīcijas vēja parku attīstībā un saražojis 557 gigavatstundas elektroenerģijas.

Uzņēmuma nozīmīgākais attīstības lēmums ir 60 miljonu eiro ieguldījums vēja parka “Šilale II” izveidē Lietuvā. Paredzams, ka jaunais vēja parks tiks pabeigts 2023. gada sākumā un tā 43 megavatu jauda palīdzēs ievērojami paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomus Baltijā.

Enefit Green valdes loceklis Innars Kāsiks (Innar Kaasik) norāda, ka jauna vēja parka būvniecība Lietuvā ir vēl viens solis atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā visā Baltijas reģionā: “Enefit Green pastāvīgi strādā pie tā, lai nākotnē mums būtu pietiekami daudz no atjaunīgiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas. Plašāka zaļās enerģijas izmantošana ikdienā, piemēram, transporta nozarē, mājsaimniecībās vai lauksaimniecībā, ir vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 nospiedumu. Tas arī ir galvenais ilgtermiņa risinājums pret augstajām elektrības cenām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green vienojies par sadarbību ar Latvijā lielāko privāto mežu īpašnieku Södra Latvia, lai valsts austrumos attīstītu divus potenciālos vēja enerģijas parku projektus.

Saskaņā ar šonedēļ noslēgtajiem līgumiem Enefit Green būs tiesības izmantot Södra Latvia uzņēmumam piederošo zemi vēja parku izveidei.

Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas) skaidro, ka Latvijai, tāpat kā citām kaimiņvalstīm, ir jāpalielina atjaunīgās enerģijas ražošana. “Ilgtspējīga un videi draudzīga vēja enerģija ir izdevīga un vienlaikus atbalsta gan Latvijas klimata mērķus, gan enerģētisko drošību. Vēja parku attīstība Latvijā ir nozīmīga Enefit Green ilgtermiņa izaugsmes plāna sastāvdaļa, un mēs ceram sadarboties ar Latvijā lielāko meža īpašnieku arī turpmāk,” sacīja Kērmass.

Zemes ilgtermiņa lietošanas tiesības ir pirmais sagatavošanās solis vēja parku būvniecībā. “Šobrīd plānojam uzsākt komunikāciju ar attiecīgajām iestādēm un pašvaldībām, kam sekos ietekmes uz vidi novērtējums. Paredzam, ka saskaņošanas un izpētes posms var ilgt vismaz trīs gadus, taču šo periodu var ietekmēt Latvijas valdības lēmums vienkāršot procedūras un noteikumus atjaunīgās enerģijas attīstības projektiem,” piebilda Kērmass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražotājs Baltijas jūras reģionā Enefit Green ir parakstījis līgumus par investīciju un likviditātes aizdevumiem ar SEB un OP banku 130 miljonu eiro apmērā.

Aizdevumi tiks izmantoti jaunu vēja ģeneratoru parku attīstības finansēšanai.

Saskaņā ar Enefit Green finanšu direktora Veiko Reims (Veiko Räim) teikto, šie aizdevumi palīdzēs nostiprināt uzņēmuma likviditātes rezerves un finansiālo elastību. “Pateicoties sadarbībai ar reģiona vadošajām bankām, mēs varam īstenot Enefit Green izaugsmes stratēģiju un finansēt investīcijas mūsu jaunajos vēja parkos, kas nodrošina oglekļa neitrālu elektroenerģijas ražošanu. Zaļā elektroenerģija ir pirmā, kas ienāk tirgū, un pieprasījums pēc tās ir milzīgs,” skaidro Reims. Jaunie nenodrošinātie aizdevumi paredz trīs līdz septiņu gadu kredītlimitu.

“SEB banka ir gandarīta par iespēju atbalstīt videi draudzīgu projektu īstenošanu un izaugsmi. Mūsu mērķis ir būt vadošajam atjaunīgās enerģijas finansētājam Ziemeļvalstīs un Baltijā. Tādēļ esam priecīgi būt par Enefit Green finansēšanas partneriem, atbalstot uzņēmuma attīstības plānus. Enefit Green ir viens no reģionā vadošajiem atjaunīgās enerģijas ražotājiem, kurš saskata ilgtermiņa stratēģisko perspektīvu šajā enerģētikas jomā gan uzņēmumam, gan Igaunijai kopumā,” saka SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā Anderss Larsons (Anders Larsson).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija izskaņā likts pamatakmens atjaunīgās enerģijas uzņēmuma Enefit Green Tolpanvaara vēja parkam Somijas ziemeļos. Plānots, ka ar 13 vēja ģeneratoru turbīnām aprīkotais parks zaļo enerģiju sāks ražot nākamā gada beigās.

Šobrīd Enefit Green ir četri vēja parki būvniecības stadijā. Divi no tiem atrodas Lietuvā, viens Somijā un viens Igaunijā. Vēja parks Somijā ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem un pirmais, kurā uzsākta būvniecība.

Kā norāda Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas), uzņēmuma īstermiņa mērķis ir četrkāršot atjaunīgās enerģijas ražošanu Somijā, Baltijā un Polijā. “Lai īstenotu liela apjoma un izmaksās pieejamas atjaunīgās enerģijas ražošanu, ir nepieciešami jauni vēja parki.

Nākamo piecu gadu laikā Enefit Green investīcijām vēja un saules enerģijas parkos novirzīs 1,5 miljardus eiro. Savukārt jauno vēja parku ražotā elektroenerģija būs pieejama tirgū jau nākamgad,” skaidro Kērmass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņojis par plāniem būvēt 110 MW saules enerģijas parku Tārgalē, Ventspils novadā. Tas būs pirmais European Energy projekts Latvijā, kā arī līdz šim lielākais saules paneļu parks Latvijā.

Tārgales saules enerģijas parku elektrotīklam paredzēts pievienot 2024. gadā, un tas sniegs iespēju ik gadu saražot aptuveni 110 000 MWh zaļās enerģijas, nodrošinot apmēram 52 tūkstošus mājsaimniecību ar to gada elektroenerģijas patēriņu.

European Energy atjaunīgās enerģijas projektus Latvijā sāka attīstīt 2021. gadā, un līdz ar biroja atvēršanu Rīgā uzņēmumam Latvijā ir pievienojušies vēl četri darbinieki, lai attīstītu spēcīgu atjaunīgās enerģijas projektu klāstu mūsu valstī. Šobrīd uzņēmumam Latvijā ir vairāk nekā 1 GW attīstības plāns, kas ietver gan saules, gan vēja parku projektus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs atklāšanas pasākumā uzsvēra: “Šodien Eiropas Zaļais kurss ir kļuvis par mūsu, Latvijas un Eiropas, drošības kursu, tāpēc atzinīgi vērtēju European Energy iniciatīvu veidot savu atjaunīgās enerģijas biznesu arī Latvijā. Kopš šā gada 24. februāra enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi ne vien par iespēju ietaupīt naudu vai aizsargāt vidi, šobrīd enerģētiskā neatkarība ir finansējuma liegšana agresoram, nepiedalīšanās nevainīgu cilvēku nogalēšanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atvērta sadarbībai, vedot Latvijas sabiedrību uz drošību un ilgstpējību, veicinot Eiropas kopējo labklājību.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstē topošais biroju komplekss “Verde” un Baltijas vēja enerģijas ražotāja “Eesti Energia” meitasuzņēmums “Enefit” noslēguši ilgtermiņa sadarbības līgumu par telpu nomu divos “Verde” A ēkas stāvos - 9. stāvā tiks iekārtoti “Enefit” biroji, bet 1. stāvā – Latvijā pirmais “Enefit” privāto un juridisko klientu apkalpošanas centrs.

Jaunās “Enefit” biroja telpas būs trīs reizes lielākas nekā šobrīd – virs 900 m2, un turpmāk zem viena “Verde” jumta apvienosies visi trīs “Enefit” uzņēmumi Latvijā – “Enefit”, “Enefit Connect” un “Enefit Green”.

Tāpat kā līdz šim, arī jaunajās telpās uzņēmums darbosies hibrīda režīmā – būs gan atvērtā tipa darbavietas, gan atsevišķi kabineti, kā arī “metropoles” tipa zona.

"Mūsu uzņēmums strauji aug un attīstās, līdz ar to arī vajadzība pēc daudz lielākām biroja platībām. Telpu izvēle jaunajā “Verde” kompleksā ir likumsakarīgs solis, jo labiekārtota un ērta vide ir kritiski svarīga efektīvam darbam. Zaļā enerģija un ilgtspējīgi risinājumi ir viens no “Enefit” darbības stūrakmeņiem," komentē Krists Mertens, “Enefit” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas Enefit Green investē gandrīz 83 miljonus eiro vēja parka izveidē Somijā

LETA--ERR, 28.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas atzars "Enefit Green" investēs 82,9 miljonus eiro vēja parka izveidē Somijā.

Tās ir pirmās kompānijas investīcijas Somijā.

Plānots, ka vēja parks Tolpanvārā tiks pabeigts līdz 2024.gada nogalei. Vēja parkā plānotas 13 turbīnas ar kopējo jaudu 72 megavati (MW).

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Āvo Kermass norādīja, ka investīcijas Somijā ir daļa no kompānijas plāna īstenot atjaunīgās enerģijas projektus no Somijas līdz Polijai.

Kermass pauda, ka "jaunajā vēja parkā saražotais nodrošinās elektrību bez oglekļa izmešiem klientiem kaimiņvalstīs un palīdzēs stabilizēt vietējās elektrības cenas".

Viņš informēja, ka jau noslēgto ilgtermiņa elektrības tirdzniecības līgumu izpildei būs nepieciešami 60% no pirmajos septiņos gados Tolpanvāras vēja parkā saražotās elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, energouzņēmums Enefit sācis pilotprojektu Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.

Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas, kas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū.

Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu.

Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.

Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar tiesību normu izmaiņām draud apturēt saules un vēja enerģijas parku projektu attīstību Latvijā

Gatis Lazda, Evecon valdes priekšsēdētājs, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija "Eesti Energia" nākamo piecu gadu laikā plāno investēt 2,5 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardi eiro tiks investēti vēja un saules parku izveidē, bet vēl miljards eiro Austrumviru apriņķa enerģētikas attīstībā, kā arī elektrības tīkla efektivitātes uzlabošanā.

Ar investīciju plāniem tiek pamatota uzņēmuma 33 miljonu eiro peļņa otrajā ceturksnī, kas ir trīs reizes vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet atjaunīgo energoresursu attīstīšanu kompānija pamato ar to, ka reģionā trūkst elektrības piegādes, kas savukārt veicina cenas pieaugumu.

"Tā kā mūsu reģiona kopumā galvenā problēma pašlaik ir elektrības ražošanas jaudu trūkums, pašreizējā enerģētikas krīzē straujākais un sabiedrībai piemērotākais risinājums ir investēt atjaunīgā elektrībā," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pirmdien teica "Eesti Energia" preses pārstāvis Matiass Kaivs.

Igaunija līdz gada beigām sagatavos skices projektu vēja parkam Rīgas jūras līcī 

Līdz gada beigām ir jāsagatavo inženieriskās skices projekts vēja parkam Rīgas jūras...

Viņš atzina, ka problēma ir ne tikai vēja un saules enerģijas trūkums Igaunijā, bet pārāk mazas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs kopumā.

Kaivs piebilda, ka vēja un saules parki ir lētākais un videi draudzīgākais enerģijas ražošanas veids, un, pieaugot atjaunīgās enerģijas ražošanai, mazāk iespējama dārgāku un lielāku piesārņojumu veidojošu spēkstaciju ienākšana tirgū.

"Eesti Energia" šogad jau investējusi 24,7 miljonus eiro elektrības tirgū, 39,9 miljonus eiro atjaunīgajā enerģijā un 16,8 miljonus eiro "Enefit 280" plānotajā degakmens stacijā.

Koncentrējoties uz vēja un saules enerģiju, kompānija plāno ziemas mēnešos elektrību ražot no citiem resursiem, kā arī paplašināt uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, būvēt hidroelektrisko krātuvi.

Tāpat krasi ir pieaugusi interese par mikroģenerāciju. Kā informēja Kaivs, "Eesti Energia" nedēļā saņem ap 150 pieprasījumu iegādāties un izvietot saules paneļus.

Elektrības sadales tīkla kompānija "Elektrilevi" informējusi, ka otrajā ceturksnī saņemti 3218 lūgumus pievienot mikroģenerācijas stacijas tīklam. Apmierināti apmēram 1000 šo līgumu.

"Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmums "Enefit Green" veido 74 megavatu (MW) vēja parku Totsi ciemā un plāno to savienot ar Sopi vēja parku, kopumā iegūstot 161 MW jaudu.

Kopumā reģionā no Somijas līdz Polijai tiek veidotas atjaunīgo energoresursu stacijas ar kopējo jaudu 258 MW, kas ir vairāk nekā puse no Igaunijas elektrības patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savas pozīcijas Baltijas tirgū, "I Asset Management" pārvaldītais ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds "Baltic Green Fund" saņēmis 18 miljonu eiro aizdevumu no bankas Citadele, kas ir izmantots, lai paplašinātu savu meža portfeli Latvijas teritorijā.

"Baltic Green Fund" mežsaimniecības nozarē strādā kopš 2019.gada un, nodarbojoties ar ilgtspējīgu mežu audzēšanu un stādīšanu, spējis piesaistīt institucionālo investoru uzticību. Pateicoties piesaistītajam finansējumam, pārvaldāmo īpašumu apjoms pieaugs līdz 15 000 hektāru plašas mežsaimniecības Baltijas valstīs, no kurām vairāk kā 13 000 hektāru platībā tiek audzētas tieši Latvijā.

Fonda galvenais mērķis ir stiprināt savu portfeli ar mežiem, kuriem ir liels bioloģiskās izaugsmes potenciāls un kuri atbilst FCS starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem, kas nozīmē, ka mežu īpašniekiem jāievēro īpaši noteikumi attiecībā uz komercdarbības ierobežošanu, koku izciršanas apjomiem un citiem parametriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas SIA "Enefit" apgrozījums pagājušajā gadā bija 114,882 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga 2,2 reizes - līdz 2,54 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka uzņēmums pērn turpināja veiksmīgu darbību, pateicoties izvēlētajai komercdarbības stratēģijai un jaunu produktu attīstībai. Tāpat, kā iemesls apgrozījuma pieaugumam, minēts elektroenerģijas tirgus cenas straujais pieaugums.

"Enefit" vadība norāda, ka pērn kompānija sasniedza būtisku izaugsmi privātpersonu tirgū, šobrīd nodrošinot elektroenerģijas piegādi vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību Latvijā.

Vadības ziņojumā skaidrots, ka zaudējumi 2,54 miljonu eiro apmērā radušies galvenokārt straujā elektroenerģijas tirgus cenas pieauguma dēļ un tādēļ, ka "Enefit" nolēma esošajiem klientiem, kas bija noslēguši fiksētas cenas līgumus, tos nepārskatīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Vides pārvalde izsniegusi kompānijai "Enefit Power" izmantot degakmens eļļu dabasgāzes vietā karstā ūdens ražošanā Narvas siltumapgādei.

Reģionālā siltumapgādes kompānija "Narva Soojusvorgu" degakmens eļļu kā kurināmo izmanto jau no piektdienas. Pēc Vides pārvaldes lēmuma "Enefit Power" var izmantot degakmens eļļu spēkstacijas "Balti" 11.blokā, kurā saražoto enerģiju tālāk izmanto “Narva Soojusvorgu”.

Vienlaikus "Enefit Power" uzstāj, ka siltumenerģijas tarifs Narvas iedzīvotājiem nemainīsies, jo to ir apstiprinājusi Konkurences padome.

Vides pārvaldes atļauja arī nozīmē, ka Narvas siltumapgāde ir nodrošināta ar kurināmo nākamajai apkures sezonai.

Narvā izsludina ārkārtējo situāciju saistībā ar dabasgāzes piegādēm 

Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva piektdien izsludināja ārkārtējo situāciju, lai dabasgāzes...

Jau vēstīts, ka jūlija sākumā Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva izsludināja ārkārtējo situāciju, lai dabasgāzes izmantošanu siltuma ražošanā varētu aizstāt ar lielāku piesārņojumu veidojošiem enerģijas avotiem.

Pilsētā siltumapgādi nodrošinošā uzņēmuma "Enefit Power" izsludinātais dabasgāzes iepirkuma konkurss šonedēļ beidzās bez rezultāta, jo nepieteicās neviens potenciālais piegādātājs.

Ārkārtējās situācijas izsludināšana nozīmēja, ka pašvaldība varēja lūgt Vides departamentu ļaut izmantot citus enerģijas avotus, piemēram, degakmens eļļu siltuma ražošanā.

Igaunijas enerģētikas grupas "Eesti Energia" meitasuzņēmums pieteikumā Vides pārvaldei lūdza atļaut neievērot piesārņojuma izmešu ierobežojumus un izmantot degakmens eļļu dabasgāzes vietā. "Enefit Power" plāno no 16.jūlija līdz 2023.gada beigām izmantot līdz 14 893 tonnām degakmens eļļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī ir noslēgts AJP Capital fonds Solar Core Plus, sasniedzot nepieciešamo investoru daudzumu. Kopā ar partneriem fonds attīstīs industriāla mēroga saules enerģijas parkus Baltijā ar kopējo mērķa jaudu virs 50 MW, kam būs nepieciešami vairāk nekā 75 ha saules paneļiem klātas zemes.

Investīcijas atjaunīgajā enerģijā ir īpaši svarīgas saistībā ar ES dalībvalstu centieniem samazināt enerģētisko atkarību un pasaules centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņu draudošajām negatīvajām sekām. Fonds Solar Core Plus ir sākums AJP Capital un investoru investīcijām šajos enerģētiskās neatkarības un ilgtspējības centienos. Tas ir pirmais no atjaunīgās enerģijas un aprites ekonomikas fondiem, ko AJP Capital plāno nākotnē izveidot.

“Mēs esam pateicīgi saviem investoriem par lēmumu veikt ilgtspējīgas investīcijas, izmantojot mūsu fondu. Mēs esam īpaši priecīgi, ka Signet Bank ir pievienojusies fondam kā vadošais institucionālais investors, sniedzot ne tikai savu finansiālo ieguldījumu, bet arī, dodot mums iespēju, izmantot bankas pieredzi finansējuma piesaistē un strukturēšanā," komentē AJP Capital valdes loceklis Didzis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Narvā izsludina ārkārtējo situāciju saistībā ar dabasgāzes piegādēm

LETA--ERR, 08.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva piektdien izsludināja ārkārtējo situāciju, lai dabasgāzes izmantošanu siltuma ražošanā varētu aizstāt ar lielāku piesārņojumu veidojošiem enerģijas avotiem.

Pilsētā siltumapgādi nodrošinošā uzņēmuma "Enefit Power" izsludinātais dabasgāzes iepirkuma konkurss šonedēļ beidzās bez rezultāta, jo nepieteicās neviens potenciālais piegādātājs.

Ārkārtējās situācijas izsludināšana nozīmē, ka pašvaldība varēs lūgt Vides departamentu ļaut izmantot citus enerģijas avotus, piemēram, degslānekli siltuma ražošanā.

"Uzklausot Ekonomikas un sakaru ministrijas un Vides departamenta, un arī, protams, "Enefit Power" viedokli, sarunās esam nonākuši pie secinājuma, ka ārkārtējā situācija ir jāizsludina jau tagad," piektdien teica pilsētas mēre Katri Raika, piebilstot, ka pašvaldība gatavojas grūtam rudenim un ziemai.

Raika norādīja, ka "Enefit Power" sazinās ar Vides departamentu, lai iegūtu atļauju dabasgāzes vietā izmantot degakmens eļļu. Narvas pašvaldības vadītāja pauda cerību, ka departaments ņems vērā pašvaldības bažas un argumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā atklāta viedā moduļu ēka "Green Box" - "nulles patēriņa" ēka, kas aprīkota ar dažādiem inovatīviem energoefektivitātes risinājumiem, un uz ēkas ir izvietoti arī Elektrum saules paneļi, informē Elektrum Energoefektivitātes centrā.

Ikvienam interesantam Strautu ielas 4 iekšpagalmā ir iespēja atnākt un iepazīt, kā funkcionē veidā moduļu ēka "Green Box", papētīt tās tehniskās iekārtas un uzzināt, kur tādas var dabūt un kādus ieguvumus tās sniedz lietotājiem, tāpat arī aprunāties ar speciālistiem par niansēm.

Viedās moduļu ēkas "Green Box" izveidi ir sponsorējuši 18 uzņēmumi – gan ar finansējumu, gan arī aprīkojumu kā, piemēram, Elektrum, uzstādot saules paneļus.

"Šāds salīdzinoši mazs piemērs var pārliecināt klientu, kurš šaubās, vai ir iespējams uzstādīt saules paneļus uz viņa ēkas pilsētā. Protams, ka katrā vietā būs izaicinājumi, tomēr ar pareizu pieeju ir iespējams atrisināt gandrīz visu. Sarunās ar moduļa ēkas ražotājiem secinājām, ka ārvalstīs interese par šādām ēkām ar saules paneļiem ir liela. Īpaši vietās, kur elektrības pieslēgums ir ļoti tālu vai pat nav vispār pieejams, un tādās vietās kā variants ir akumulatoru sistēmas. Domājams, ka nākotnē šādi komplekti paliks arvien populārāki un pieprasītāki," norāda Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija plāno līdz 2030.gadam visu elektrību valstī iegūt no atjaunīgiem resursiem

LETA--BNS, 25.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien apstiprināja grozījumus Enerģētikas sektora organizācijas likumā, kas paredz, ka līdz 2030.gadam visai elektrībai valstī jābūt ražotai no atjaunīgiem resursiem, lai gan iepriekš plāns paredzēja 40% elektrības ražot no atjaunīgiem resursiem.

Līdz 2030.gadam no visas Igaunijā patērētās enerģijas, arī, piemēram, transporta degvielu un kurināmo, atjaunīgajai enerģijai jāveido vismaz 65% salīdzinājumā ar pašreiz noteikto mērķi 42%, informēja valdības preses dienestā.

Lai sasniegtu noteikto mērķi, 2024.-2025.gadā plānotas papildu reversās izsoles kopumā par vismaz vienas teravatstundas jaudu. Tādējādi nākamajos trīs gados reversajās izsolēs plānots iegūt 1,65 teravatstundas elektrības no atjaunīgās elektrības.

Mērķa sasniegšanu Igaunijas valdība cita starpā plāno ieviest vēja turbīnu pieejamības maksu un paātrināt piekrastes vēja parku atļauju izsniegšanai. Papildu finansējums piešķirts, lai ātri palielinātu elektrības tīklu gatavību, kā arī tiek meklētas iespējas attīstīt elektrības tīklus, lai tie labāk varētu uzņemt elektrību, kas saražota jaunu atjaunīgās enerģijas aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru