Nodokļi

Iespēja radīt vienādu NĪN maksājumu visā valstī ir gandrīz vai neiespējama

Ingrīda Drazdovska, 02.03.2017

DB 2.marta numura vāks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Vienīgais mājoklis diez vai tiks pilnībā atbrīvots no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas; arī vienota likme īpašumiem pašlaik netiek izskatīta kā alternatīva, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astras Kaļānes sacītā DB, stāstot par iespējamajām tuvākā laika izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā.

Jāatgādina, ka jau no šā gada 1. janvāra bija paredzēts īpašumu kadastrālo vērtību (KV) maksimāli tuvināt to tirgus cenām, vidēji – 85% apmērā, taču pērn tika secināts, ka vietām veidosies nesamērīgs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugums, kas raisīja diskusiju vētru un neapmierinātību daļā sabiedrības. Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums būtu sagaidāms dzīvokļiem t.s. jaunajos projektos, mājām jaunajos ciematos, liela kadastrālās vērtības un tirgus vērtības atšķirība joprojām ir lauksaimniecības zemēm, kā arī daļai komerczemju.

Kāpēc tāda atšķirība ir izveidojusies? Daudzās īpašumu grupās ir bijis ievērojams cenu kāpums, savukārt KV atpalika, atšķirība ir tāpēc, ka teritorijas ir strauji attīstījušās, īpaši – Pierīgā, skaidro Valsts Zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa. «Ja skatāmies teritoriālā griezumā, kadastrālās vērtības nepieaug visā valstī vienmērīgi. Attālākajos valsts nostūros pieaugums ir mazāks, savukārt ļoti straujš ir dārgajos apgabalos – Rīgā, Jūrmalā. Vidējais pieaugums varētu būt 34%. Taču tā kā tas nav vienmērīgs visā Latvijā, būs reģioni, aptuveni 30 pašvaldības, kur kadastrālā vērtība paliek nemainīga vai pat nedaudz samazinās, savukārt parējās pašvaldībās – pieaugs. Aptuveni 40 pašvaldībās pieaugums ir ap 5%, kas, mūsuprāt, ir samērīgā apmērā. Tiesa, vienmēr ir jāpatur prātā, kāda ir bāze, jo pie bāzes 40 centi (individuālās apbūves zemes gabaliem) šie 5% ir nekas, bet šāds pieaugums pie kadastrālās vērtības 600 eiro/m2, ir pilnīgi cits rādītājs. Tad arī šos 5% cilvēkam var būt grūti akceptēt un pēc tam maksāt nodokli,» skaidro A. Kaļāne.

S. Zvidriņa uzsver, ka ar KV neregulē nekustamā īpašuma nodokļa apjomu. Taču, balstoties uz tām, veido nodokļa politiku. NĪN administrē un par to ir atbildīgas pašvaldības. KV Latvijas teritorijā ir ļoti lielā amplitūdā. Iespēja radīt vienādu, samaksājamu maksājumu visā valstī ir gandrīz vai neiespējama. Ņemot vērā šo apstākli, 2013. gadā pašvaldībām tika dotas tiesības pašām, vadoties pēc iedzīvotāju maksātspējas un nepieciešamajām vajadzībām (budžeta) noteikt NĪN likmi. Šobrīd tā attiecībā uz zemi un komercobjektiem ir 1,5%, savukārt dzīvošanai paredzētām ēkām tā ir robežās no 0,2% līdz 0,6%. Vienlaikus ir paredzēti atsevišķi izņēmumi, piemēram, neapstrādātai lauksaimniecības zemei ir paredzēta papildlikme.

Visu rakstu Risinājums rokā vēl nedodas lasiet ceturtdienas, 2.marta laikrakstā Dienas Bizness!