Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

«Man bija liels gods strādāt kopā ar Tautas partijas biedriem. Partija dzima no bezpartejiska premjera Andra Šķēles, kuram nācās izvest valsti no dziļas politiskās, ekonomiskās krīzes un Bankas Baltija bankrota. Toreiz Latvijai neviens nepiedāvāja aizdot naudu. Tā laika politiskā sistēma bija bezspēcīga šo krīzi pārvarēt. Šķēle paveica brīnumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis kādreizējais Tautas partijas vecbiedrs, šobrīd zemnieks un politikas konsultants Gundars Bērziņš.

«Par 1995.–1996. gada krīzes pārvarēšanu un valsts nostādīšanu uz ilgtermiņa strauja attīstības ceļa viņam pienākas atzinība visaugstākā valsts apbalvojuma formā,» viņš turpina.

«Tautas partija vienmēr bija oranža, stipra. Mīlēta un nemīlēta, bet redzama. Partijas beigām bija dažādi iemesli. Sabiedrības vairākums uzskatīja, ka 2008.–2009. gada krīzi izraisīja Tautas partija, jo tā bija varas partija. Tā oponentiem pārvērtās par galveno uzbrukuma mērķi. Mēģinot iet vieglāko ceļu, Tautas partija izvēlējās konformismu, izdabāšanu oponentiem un beigu posmā, kad manis partijā jau vairs nebija, tā kļuva par primitīvas, neizlēmīgas politikas partiju – par tādas politikas pārstāvi, pret kādu sākotnēji partija pati cīnījās. Taču mūsu partijai vienalga bija spilgts un skaists mūžs,» stāstījis Bērziņš.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

No politisko partiju apvienības Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki - LPP/LC aktīvākie biedri, to vidū partijas valdes loceklis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis. Partiju grasās pamest arī citu nodaļu biedri.

Aģentūrai BNS Vilnītis pastāstīja, ka pagājušonedēļ notika LPP/LC Liepājas nodaļas aktīvāko biedru sanāksme, kurā visi nolēmuši uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no partijas. Partiju nolēmuši pamest uzņēmēji Gunvaldis un Tālivaldis Vēsmiņi, ārste Laila Atiķe, uzņēmuma Elme Messer Metalurgs vadītājs Silvis Fridrihsons, uzņēmuma Liepājas metalurgs personāla daļas vadītājs Atis Deksnis, Latvijas gāzes Liepājas iecirkņa vadītājs Aivars Ķirsis un citi.

Viņš norādīja, ka no LPP/LC plāno izstāties arī vairāki valdes locekļi un citu partijas nodaļu pārstāvji, tostarp atsevišķu novadu vadītāji. Šonedēļ visi LPP/LC biedri, kas nolēmuši izstāties no partijas, plāno nākt klajā ar kopīgu paziņojumu.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Tautas partijas līderis Andris Šķēle sestdien partijas kongresā aicinās balsot par vēlēšanu apvienības izveidi ar LPP/LC, kurā plānots deleģēt pārstāvjus arī no uzņēmēju organizācijas Par labu Latviju!

5. jūnijā kongresā līdzīgs lēmums būs jāpieņem LPP/LC, bet 12.jūnijā notiks kustības Par labu Latviju! kopsapulce, kurā tiks paziņots par plašas vēlēšanu apvienības izveidi startam 10. Saeimas vēlēšanās. Seko šie notikumiem db.lv Twitter profilā!

Sestdien TP kongresā, kas notiks Dailes teātrī, plānotas arī viesu uzrunas. Tribīnē kāps LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, partijas Ogres novadam priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kā arī kustības Par Labu Latviju dibinātāja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Pateicoties opozīcijas partijas LPP/LC atbalstam, Saeimas vairākums šodien pieņēma pirmo no trīs variantiem, kas pilnvarotu valdību vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Par pilnvarojuma piesķiršanu nobalsoja 54 deputāti. Pret to lēma 22, no kuriem lielākā daļa bija koalīcijā esošās TP deputāti. Saskaņas centrs balsojumā nepiedalījās.

Tā kā koalīcijā esošā Tautas partija iesniedza savu likumprojektu, kas sniegtu valdībai pilnvarojumu, un nepiekrita nevienam no kompromisa variantiem, lemumprojekts varēja tikt pieņemts vienīgi ar kādas no opozīcijas partijas atblastu.

Db jau rakstīja, ka šo lēmumprojektu iesnieguši 34 Saeimas deputāti no Jaunā laika, Pilsoniskās savienības, Sabiedrības citai politikai un Zaļo un zemnieku savienības.

Atšķirībā no Saiemas Budžeta komisijas iesniegtā lēmumprojekta šis projekts paredzēja valdībai dot «uzdevumu», nevis «pilnvarojumu». Vēl trešo dokumentu, kas pilnvarotu valdību iesniegusi Tautas partija, kas iepriekš paziņojusi, ka ne viens no iesniegtajiem lēmumprojekta variantiem to neapmierina un šo partiju pārstāvošie deputāti tos neatbalstīs. Šī partija ir sagatavojusi likumprojektu.

Rīgā sestdien nodibināta partija Par prezidentālu republiku, aģentūra BNS uzzināja partijas dibināšanas kongresā.

Partijā ir 287 biedri un par tās dibināšanu tika nolemts vienbalsīgi.

Partijas pamatnostādnes paredz Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 71 deputātam, ieviest saprātīgu nodokļu politikas sistēmu, kas stimulētu ražošanu, lauku saimniecību un eksporta attīstību. Tāpat plānots noteikt, ka nodokļi netiek paaugstināti turpmākos 15 gadus, bet izmaiņas nodokļos tiek veiktas tikai tos samazinot.

Pamatnostādnēs arī sacīts, ka partijai ir ilgtermiņa valsts tautsaimnniecības attīstības plāns, kuru plānots nostiprināt ar Saeimas balsojumu, piešķirot tam likuma spēku. Lai plānu realizētu, tautas vēlēts prezidents iecels profesionālus, nepolitiskus ministrus. Par Saeimā apstiprināta Tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāra (plāna) izpildi personīgi atbildīgs būtu tautas vēlēts valsts prezidents.

Sestdien, 12. jūnijā, par politiskās apvienības Par Labu Latviju dibināšanu vienbalsīgi lēma piecas politiskās partijas – partija LPP/LC, Tautas partija, politiskā partija Ogres Novadam, partija Vienota Rēzekne, partija Latgales Tauta. Parakstot sadarbības memorandu, atbalstu partiju apvienībai pauda arī Kustības Par labu Latviju pārstāvji un politiskā partija Jaunlatvija, informēja Preses biroja vadītājs Arnis Marcinkēvičs.

Partiju apvienības dibināšanas forumā tika ievēlēta valde 14 cilvēku sastāvā. No Kustības Par Labu Latviju valdē deleģēti - Aivars Ločmelis, Aleksandrs Milovs, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis, Aleksejs Šeiņins un Juris Savickis.

Tautas partiju politisko partiju apvienības valdē pārstāvēs Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, savukārt partiju LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris. Partijas Vienota Rēzekne pārstāvis valdē būs Jurijs Petkevičs, politiskās partijas Ogres novadam pārstāvis – Edvīns Bartkevičs, savukārt partijas Latgales Tauta pārstāvis – Mečislavs Vēveris.

«Šķēle vairs nav jaunais un dusmīgais, bet vīrs ar pusmūža pieredzi un arī izskatu,» vērtējot Tautas partijas līdera Andra Šķēles atgriešanos politikā, DB atzīst biznesa un sabiedrisko attiecību konsultants Mārcis Bendiks, kurš TP līderim deva padomus viņa pirmās un trešās valdības laikā.

Tieši no tā, vai un kā TP un LPP/LC spēs atrast kopsaucēju starp A. Šķēli un Aināru Šleseru, kurš asociējas ar jauna un enerģiska politiķa tēlu, lielā mērā būšot atkarīgs, vai abām partijām izdosies konsolidācija, lai kopīgā sarakstā startētu 10. Saeimas vēlēšanās. Abas partiju tēls balstās to līderos, kas sevi pozicionē vienā un tajā pašā nišā kā rīcības cilvēkus, tādēļ rodas jautājums, vai A. Šleseram un A. Šķēlem pietiktu vietas konsolidētā politiskajā spēkā. «Šķēle taisa lielo bildi, bet Šlesers dzen konkrētas vagas,» par to saka M. Bendiks.

Kā piemēru kādreizējais A. Šķēles padomnieks min rīcības plānu, ko TP piedāvājis premjeram – tajā esot bijušas «prasības domājot par valsti», kamēr LPP/LC piedāvājumā, kuru pirms Lieldienām iesniedza A. Šlesers, dominējušas konkrētas prasības par «otro skrejceļu Rīgas lidostā». Ja abi spēs viens otru šādi papildināt, sadarbība esot iespējama. Atšķirībā no A. Šķēles, A. Šlesers vēl nav pateicis, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās un sola to paziņot LPP/LC kongresā 5. jūnijā.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

Zīmola Tautas partija lapaspuse Latvijas politikas vēsturē ir pāršķirta. Savukārt, kāds būs nākamais veidols vai veidoli, partijas līderis Andris Šķēle nezina, bet viņš tanī vairāk nepiedalīsies, jo viņa politiskā dzīve esot noslēgta.

«Es astoņus gadus biju prom no politikas, bet pastāvēja Tautas partija, kurā varēja atgriezties, bet tagad ir pilnīgi skaidrs, ka atgriezties nav kur. Es domāju, ka arī jaunā partijā es neatgriezīšos,» viņš norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Par iemeslu, kāpēc nolemts likvidēt partiju, A.Šķēle norāda, ka jebkurš priekšlikums tika noraidīts no publiskās telpas un pretiniekiem tikai tāpēc, ka to bija izteikusi ar Tautas partijas vārdu saistīta persona. Tas pamudinājis partijas biedrus teikt šai organizācijai un čaulai nē.

Viņš arī piebilda, ka Tautas partija ilgākā laika periodā pieļāvusi vienu kļūdu – kļuvusi tikai par varas partiju, aizmirstot labēji koservatīvās partijas principus un vērtības.

Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu:

«Mēs neesam apmierināti! Mēs prasām un pastāvam uz pārmaiņām,» pirms 22. janvārī gaidāmās Tautas partijas Jaunatnes organizācijas (TPJO) gadskārtējās Kopsapulces uzsver organizācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Zemītis.

Organizācijas biedri reģionālajos semināros jau esot diskutējuši par Tautas partijas iespējamajiem pārmaiņu virzieniem.

TPJO uzskata, ka partijai ir jāatgriežas pie pamatvērtībām, kas, dibinot Tautas partiju, ierakstītas partijas Manifestā. «Ir skaidrs, ka lablatvijas aizrautībā bijām tās piemirsuši. Mēs bijām aizmirsuši, ka mēs un mūsu vēlētāji nav ultra konservatīvi un negrib, piemēram, obligātu Bībeles mācību skolā, bet ir atbildīgi un saprātīgi,» norāda Zemītis.

Viņš arī uzsver: «Mēs bijām aizmirsuši, ka skaidri definētai ideoloģijai ir izšķiroša nozīme, pildot partijas programmu un vēlētājiem dotos solījumus.»

Uz tikšanos ar «AŠ kvadrātā» jeb Tautas partijas un LPP/LC līderiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru piektdien Vecgulbenes muižā ieradušies daudzi cilvēki, ne tikai no Gulbenes, bet arī citām pilsētām.

Starp TP un LPP/LC biedriem var atrast arī dažus vietējos pensionārus un uzņēmējus, kuri nav šo partiju aktīvisti. Zāle ar 400 vietām ir pilna.

Viena no sanākušajiem, TP jaunatnes organizācijas biedre Justīne Baltiņa, kura strādā Gulbenes jauniešu centrā, rāda uz abu politiķu reģionālās turnejas pazīšanās zīmi (AŠ)2: «Paskatieties – tas ir gandrīz kā likteņa pirksts, ka abiem vārds un uzvārds sākas ar AŠ».

Gulbenes pensionāres Ināra Pakule, Rita Stībele un Velta Ņetaurovannaja saka, atnākušas «ziņkārības pēc». I. Pakule savulaik bijusi Latvijas ceļa atbalstītāja, jo «simpatizēja Gorbunova kungs». R. Stībelei atmiņā palicis, ka A. Šķēle savulaik premjers būdams pensijas indeksējis par 17 santīmiem, par kuriem «pat maizes kukulītis nesanāca tajā laikā». Ne A. Šķēle, ne TP vietējais līderis, ilggadējais pilsētas mērs Nikolajs Stepanovs pensionārei neesot spējuši «iedot recepti, kā izdzīvot ar 120 latu pensiju». I. Pakulei ir cerība no A. Šķēles un A. Šlesera izdzirdēt apsolījumu radīt darbavietas, jo sirmgalves mazdēls nupat aizbraucis uz Spāniju «tos pašus apelsīnus lasīt». R. Stībelei palicis atmiņā, ka Gulbenē savulaik solīts uzbūvēt sērkociņu fabriku, kas nav izdarīts, bet veikalā nopērkamie sērkociņi nekam nederot – varot «raut kaut septiņus, bet nedeg». V. Ņetaurovannuju interesē, «kāpēc Šķēle aizgāja projām no politikas, bet tagad atgriezās». Pensionāres versija ir «tāpēc, ka biznesā neveicās», bet viņa nezina, vai būs dūša pajautāt pašam A. Šķēlem.

«Man bija liels prieks un gandarījums būt kopā ar jums, esmu pārliecināts, ka mūsu cilvēciskās attiecības tikai stiprināsies. Es novērtēju šo laiku, kad man bija iespēja vadīt šo partiju,» teica Šlesera Reformu partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers ceturtdien partijas kongresā paziņojot par atkāpšanos no partijas vadītāja amata un aicinot izbeigt partijas darbību.

Šlesers Šos lēmumus viņš skaidroja ar partijas vājajiem rezultātiem 11.Saeimas vēlēšanās, kad tā nepārvarēja 5% robežu un parlamentā neiekļuva. Tomēr viņš uzsvēra, ka šīs partijas biedri nebūs tie, kuri raudās un nezinās, ko darīt tālāk.

«Mūsu cilvēki nav tie, kas sāks raudāt un nezinās, ko darīt tālāk. Liela daļa mūsu biedru ir pateikuši, ka paliks politikā. Tā būs katram sava individuāla izšķiršanās, jo mūsu biedri vienmēr bijuši tie, kuri uzņēmušies atbildību arī brīžos, kad citi to nevēlas,» viņš pauda.

Šlesers vēlēja veiksmi Andrim Amerikam, īstenojot plānu, izveidot Rīgas partiju, kā arī bijušajiem LPP/LC biedriem reģionos. Viņš teica, ka reģionālām partijām ir sagaidāma droša nākotne.

«Ja Tautas partija 21. janvārī atteiksies parakstīt valdības sagatavoto dokumentu par starptautiskā aizdevuma turpmāku saņemšanu, apdraudēta būs nevis valdības, bet visas valsts stabilitāte.»

Tā Tautas partijas sagatavoto likumprojektu par starptautiskajām kredītsaistībām komentēja premjers Valdis Dombrovskis.

«Ja Tautas partija pastāvēs uz nosacījumiem, par kuriem nav iespējams vienoties ar starptautiskiem aizdevējiem, tas būs pilnīgs strupceļš. Pašlaik Satversmes tiesas sprieduma izpildei- pensiju atmaksai pensionāriem ir panākta vienošanās ar starptautisko aizdevēju misiju par budžeta deficīta palielināšanu no plānotajiem 7.5 līdz 8.5% no IKP, » skaidroja V. Dombrovskis. Ja Tautas partija sagatavoto vienošanos neatbalstīs, šīs rīcības smagās sekas izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs- sākot no banku aizdevumu % likmju paaugstināšanās, līdz Latvijas kredītreitinga tālākai samazināšanai, skaidroja premjers.

Tautas partija trešdien nolēmusi pamest valdību un atsaukt savus ministrus no Ministru kabineta, informēja partijas valdes priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Galvenais iemesls ir tas, ka partijai sniegtajā atbildē par «neatliekamajiem darbiem», premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) nav sniedzis atbildes «pēc būtības» un nav formulējis savu nostāju šajos jautājumos, piemēram, par nodokļu nepalielināšanu.

Tajā pašā laikā TP apņemas neiniciēt un neatbalstīt V.Dombrovska demisiju. Tādējādi Ministru kabinets kļuvis par mazākuma valdību.

Aizvadītajā nedēļā Tautas partija nāca klajā ar savu neatliekamo darbu sarakstu nodokļu, nodarbinātības un tautsaimniecības attīstības jomā. Šis politiskais spēks pieprasīja premjerministram slēgt vienošanos par ministriju skaita samazināšanu, laicīgu nākamā gada budžeta izveidošanu, sabiedriskā līguma slēgšanu ar valdības sociālajiem partneriem un nodokļu nepaaugstināšanu.

Apzinoties to, cik maz pietrūkst, lai nonāktu pie kārotās varas, Saskaņas centrs (SC) jau sācis strādāt pie sava tēla un netieši atzinis okupācijas faktu. Kuluāros klīst baumas, ka ar to vien nepietiks un SC varētu būt jāatsakās arī no sadarbības ar radikālākajiem kreisā flanga pārstāvjiem Latvijas Sociālistiskās partijas.

Šāda scenārija praktiskais izpildījums var izrādīties visnotaļ formāls, jo partijas, kas darbojas apvienības SC ietvaros, ir pārāk cieši savijušās gan pašvaldību, gan parlamentārajā darbībā, norāda laikraksts Neatkarīgā.

Tas raksta, ka vēsturiski SC pamatā atrodas piecas organizācijas, t. i., Daugavpils pilsētas partija (priekšsēdētājs Vitālijs Azarevičs), Tautas saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs), partija Jaunais centrs (priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs), Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks), kā arī Sociāldemokrātiskā partija (priekšsēdētājs Egīls Rutkovskis). Šogad tika pabeigta četru organizāciju saplūšana vienotā sociāldemokrātiskajā partijā Saskaņa (SDPS), un šobrīd Saskaņas centra bloka ietvaros darbojas tikai divas organizācijas, t. i., SDPS un Latvijas Sociālistiskā partija (LSP).

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Valdošajā koalīcijā esošā Tautas partija neatbalsta ekonomikas ministra Arta Kampara (Jaunais laiks) piedāvājumu piemērot mājokļiem fiksētu īpašuma nodokli, kura apmērs būtu atkarīgs no mājokļa lieluma.

Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Vents Armands Krauklis pēc tikšanās ar A. Kamparu paziņoja, ka jaunais mājokļu nodokļa modelis gan ir samērīgāks par iepriekšējo, taču tas nav ieviešams šobrīd, tas ir, ekonomiskās krīzes laikā.

«Jebkurā gadījumā šis nodoklis būtu jāmaksā iedzīvotājiem, no kuriem daudziem jau tagad ir problēmas norēķināties par komunālajiem maksājumiem,» paskaidroja V. Krauklis, piebilstot, ka tā dēvētais progresīvais mājokļu nodoklis nozīmētu, ka pieaugtu nodokļu maksājumi ne tikai par lepnām mājām, bet arī par lauku sētām.

Es atgriežos, lai strādātu - tā pirms 13 gadiem paziņoja ekspremjers Andris Šķēle un sāka veidot Tautas partiju (TP). Par šā politiskā spēka darbību var teikt visu ko, taču nenoliedzami tajā laikā daudzi to uztvēra kā attiecīgā laika mesiju, kas nāks glābt valsti, nodorošinot pienācīgu pārstāvniecību Saeimā.

Ar šādu apziņu TP daudzi arī stājās, veidojot reģionālās nodaļas un nodrošinot uzvaras pašvaldību vēlēšanās. Protams, ne viens vien to darīja ar apziņu, ka šī partija tagad ir populāra un tāpēc tai vajadzētu pieslieties. Tomēr nevar noliegt, ka uz daudzu citu politisko spēku fona šī partija tika veidota pietiekami profesionāli, lai varētu noticēt, ka tā tiešām var nest pozitīvas izmaiņas valsts dzīvē. Gan spilgtu līderu, gan arī dārgu, vērienīgu reklāmu kampaņu rezultātā TP vairākkārt izdevās nodrošināt sev vēlētāju atbalstu, kas tai ļāva trīs reizes uzņemties valdības veidotāju lomu. Tomēr tieši TP gan dažu pēdējo gadu laikā, gan arī aizvadītās nedēļas nogalē bija tā, kas parādīja ļoti sliktas politikas piemēru, rīkojoties nevis kā partija, bet gan kā uz vienu vienīgu shēmošanu orientēta SIA, kuras dibinātāji izmisīgi cenšas glābt savu ādu. Kopš 2008. gada, kad TP tika piespriests samaksāt 1,03 milj. Ls kā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus, tās rīcība faktiski degradē jau tā vājo politisko partiju sistēmu.