Televīzijas kanāls Pro100TV uzskata, ka TV3 raidījuma Nekā Personīga žurnālistu darbība bijusi apmelojoša un vērsta uz nacionāla naida kurināšanu. Tāpēc izlēmis vērsties tiesībsargājošās instancēs, lai apturētu Nekā Personīga darbību, paziņojumā presei pavēstījis šī televīzijas kanāla valdes loceklis Konstantīns Vederņikovs.

Tiesībsargājošajām iestādēm tiks lūgts pārtraukt TV3 raidījuma “Nekā personīga” darbību un izvērtēt žurnālistu iespējamo atbildību pēc Krimināllikuma panta par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, kā arī par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

K. Vederņikovs uzsvar, ka nodrošināt nacionālās intereses nozīmē nodrošināt visu Latvijas iedzīvotāju intereses, nevis tikai latviešu intereses.

Viņš arī norāda, ka Pro100TV izstrādātā un NEPLP iesniegtā koncepcija pilnībā atbilst nacionālā televīzijas statusa iegūšanai, tostarp prasībai pēc valsts valodas raidījumiem 65% apmērā.

Šodien debatēs Saeimas sēdē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tika pārmesta bezatbildība un no opozīcijas puses izskanēja aicinājums apsvērt iespēju mainīt padomes locekļus.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saskārusies ar satraucošu NEPLP bezatbildību un nespēju pusgada laikā izstrādāt bezmaksas televīzijas apraides modeli, šodien Saeimas debatēs sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

To viņa pauda debatēs par šodien Saeimā konceptuāli atbalstītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz konkursa rīkošanu uz bezmaksas televīzijas apraides brīvajām programmām.

Lai gan komisija aicināja NEPLP strādāt pie šī jautājuma, tas netika izdarīts termiņā. Tāpēc komisija pati izstrādāja šodien Saeimā konceptuāli atbalstītos grozījumus, skaidroja Mūrniece.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild maksājumu karšu apstrādes sistēmu un risinājumu izstrādātāja Point Transaction Systems vadītājs Agris Štikāns:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Esmu strādājis dažādus darbus - gan par administratoru televīzijā, gan par datoru inženieri, gan par krāvēju rūpnīcā. Vienā saulainā dienā, sēžot Esplanādē uz soliņa un sapņojot par nākotni, pie sevis noteicu, es gribētu strādāt IT nozarē, bet, lai tas būtu saistīts ar kādu ierīču programmēšanu. Pēc kāda laika mani uzmeklēja un piedāvāja darbu POINT.

Kabeļtelevīziju operatoriem savā programmu piedāvājumā būs jāietver attiecīgajā teritorijā strādājošo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radītais saturs, ja tie būs izteikuši šādu vēlmi.

Šādu prasību paredz grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas 1. decembrī, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Lai sagatavotie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā un Saeimā.

Šobrīd vietējo televīziju veidotie sižeti un raidījumi tiek raidīti Latvijas Televīzijas (LTV) LTV7 programmā īpaši šim mērķim paredzētos laikos.

Latvijas lielākajās pilsētās kabeļtelevīzija ir pieejama vidēji 83% mājsaimniecību, mazākajās apdzīvotajās vietās vidēji 57,3 %, bet lauku apvidos – 27,7 %, liecina TNS Latvia dati.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Uzņēmēja un bijušā premjera Māra Gaiļa kompānija SIA Veset ir uzbūvējusi TV «mākoņa» pakalpojumu. Šis pakalpojums ļauj lietotājam izveidot savu TV kanālu, ko var translēt SD vai HD kvalitātē jebkurā TV apraides tīklā – virszemes televīzijā, kabeļtelevīzijā, jebkurā satelīta tīklā visā pasaulē, kā arī internetā.

Kā pakalpojumu potenciālos klientus SIA Veset valdes priekšsēdētājs Gatis Gailis atzīmē jaunus TV kanālus, mediju arhīvu īpašniekus, universitātes un skolas, lielveikala tīklus un esošos TV kanālus.

Ar TV «mākoņa» pakalpojumu SIA Veset cer piesaistīt klientus ārzemēs. Šāds risinājuma modeli, pēc SIA Veset novērojumiem, iepriekš pasaulē vēl nav ieviests.

Klientiem, lai palaistu TV kanālu, nav nepieciešamas investīcijas un ilgtermiņa saistības. Pakalpojuma infrastruktūra ir izvietota DEAC datu centrā Rīgā. Infrastruktūra tiek dublēta. «Mākonī» tiek koncentrēti skaitļošanas resursi, ko klienti var izmantot pēc vajadzības.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Ozolins Productions un Eko Investors projekts filma I Want Your Girl! jeb Es gribu tavu meiču! pēc pirmā seansa šā gada pavasarī Beverlihilzā ir atradusi sev izplatītāju – Osiris Entertainment.

Osiris Entertainment ir iegādājies tiesības izplatīt Mika Ozoliņa filmu gan Amerikā, gan Kanādā. Izplatītājs piedāvās šo filmu arī DVD un digitālajā formātā, to varēs noskatīties kā kabeļtelevīzijā, tā arī kinoteātros Ņujorkā un Losandželosā. Osiris Entertainment ieguldīs vēl papildu investīcijas filmas mārketingā un izplatīšanā.

«Patiesībā ir izdevies viss, ko bijām iecerējuši, uzsākot šo projektu. Atrast privātu investoru, kas spētu mūsu filmu piedāvāt iespējami plašākai auditorijai, kā arī veiksmīgi «eksportēt» to pasaulē, – tāds arī bija mūsu galvenais mērķis,» norāda M.Ozoliņš.

Iespējams, kabeļtelevīzijas operatoriem savās programmās būs jāiekļauj reģionālo un vietējo televīziju (TV) radītais saturs, ja tās izteiks šādu vēlmi.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās, paredz noteikt, ka tiem elektronisko plašsazinas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas izmantojot kabeļtelevīziju, savās programmās jāiekļauj reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radītie raidījumi un sižeti, ja vietējie mediji izteikuši šādu vēlmi.

Plānots, ka maksa par pakalpojumu būs pietuvināta faktiskajām izmaksām. Ja kabeļtelevīzijas darbības zona ir lielāka par retranslējamās programmas apraides atļaujā noteikto, programma tiek retranslēta atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā noteiktajam. Vienlaicīgi jāievēro vairāki nosacījumi – attiecīgajam elektroniskajam plašsazinas līdzeklim, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, ir tehniskas iespējas, ir noslēgts līgums par satura ietveršanu programmu piedāvājumā, kā arī programmas raidlaika apjoms ir vismaz sešas stundas katru diennakti un ir saņemta retranslācijas atļauja.

Ja Konkurences padome (KP) atļaus apvienoties Baltkom un IZZI, tad Latvijā radīsies dominējošs uzņēmums, kas kontrolēs lielāko 70–80% kabeļtelevīzijas tirgus daļu Rīgā un lielu daļu visā Latvijā.

Tāpēc TV3 Latvia uzskata, ka šī apvienošanās jāskata visas Latvijas TV nozares kontekstā, jo kabeļtelevīzija Latvijā ir populārākais TV veids.

Savukārt pārējie izplatīšanas veidi, kā interneta protokola televīzija (IPTV), satelīttelevīzija un virszemes televīzija aizņem salīdzinoši mazāku daļu. Līdz ar to iecerētajam darījumam pēc TV3 uzskatiem, būs tālejošas sekas uz visu televīzijas jomu, ne tikai uz kabeļtelevīziju.

Latvijā veidotie TV komerckanāli (tādi kā TV6) kļūs atkarīgi no viena kabeļoperatora un tā uzskatiem, satraukumu pauž TV3, par to, kā jāveido programmu pakas, kādiem kanāliem dodama priekšroka, un kā jāveido savstarpējās attiecības ar kanālu veidotājiem, televīzijām.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom ir noslēdzis līgumu ar telekanālu LNT un TV3 īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo kanālu retranslāciju Baltcom televīzijas pakalpojumu abonentiem.

Maksa par LNT un TV3 raidīšanu kabeļtelevīzijā rada papildu izmaksu slogu Baltcom, tomēr esam spējuši saglabāt esošos pakalpojumu nosacījumus mūsu televīzijas skatītājiem, skaidro Gints Kiršteins, Baltcom valdes loceklis. Tādējādi TV pakalpojumu cena abonentiem netiks paaugstināta.

Līgumi kabeļtelevīzijas operatoriem ar MTG ir nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām

Ceturtdien līgumu ar MTG parakstīja arī telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

DB jau rakstīja, ka kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Licence PRO 100 piešķirta bez konkursa, lai arī šī televīzija līdz šim pārsvarā raida krievu valodā un tās pilnais nosaukums skan «просто телевидение».

Ābrams Kleckins, kurš vada Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, apgalvo, ka viss noticis likuma robežās. Tam gan nepiekrīt padomi uzraugošās Saeimas komisijas vadība, kas tagad apsvēršot, vai Kleckinu drīkst atstāt viņa amatā arī turpmāk.

Pro100 televīziju pašlaik var vērot digitālajā formātā un kabeļtīklos. Kā vēsta krievu valodā pieejamā mājas lapa, kanāls piedāvā ,«katram kaut ko interesantu – multfilmas, mūsdienu krievu un ārzemju seriālus, krievu kino zelta fondu». Arī Rīgas kinostudijā veidotās un ,«izzinošas filmas par dabu, ceļojumiem un vēsturi». Ir arī krievu valodā tapušas ziņas par notikumiem Latvijā, intervijas ar politiķiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.

Konkursā sabiedrisko pasūtījumu saņēmušās SIA Ogres televīzija (OTV) kapitāla daļas, iespējams, varētu iegādāties nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja Gaida Bērziņa partneris, Administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms, liecina OTV pārstāvju sniegtās ziņas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Jau ziņots, ka OTV konkursā ieguva tiesības veidot bērnu un jauniešu programmu, kas no 1.janvāra tiks iekļauts virszemes bezmaksas apraidē.

Ogres novada domei pieder 14,43% OTV kapitāla daļu, taču tās plānots pārdot. Kā apstiprina NEPLP locekle Aija Dulevska, padome tikusi informēta, ka kapitāla daļas iegādāšoties jurists Krūms.

Krūms ir Bērziņa partneris juridiskajā birojā Baltic Law Offices (BLO), norādīts BLO mājaslapā.

Krūms aapstiprina, ka viņam ir interese par Ogres televīzijas kapitāla daļu iegādi un ir plāni attiecībā uz televīzijas kanālu. Taču komentārus par to viņš būšot gatavs sniegt tikai tad, kad būs noslēgti attiecīgi līgumi.