Lauksaimniecība

Iespējams, militāri apmācīti dzīvnieku tiesību aizstāvji, atklāj pārkāpumus kažokzvēru fermās

Dienas Bizness, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dzīvnieku tiesību aizsardzības aktīvisti slepus iekļuvuši kažokzvēru audzētavās un tajās nofilmējuši, kadrus, kas liecina, ka dzīvnieki netiek pienācīgi aprūpēti un ir slimi, vēsta TV raidījums Nekā Personīga.

Raidījuma rīcībā nonākušajos video materiālos redzams, ka lielam dzīvnieku skaitam ir saslimšanas, kuru iemesls varētu būt hroniskas slimības, iespējams, gaļēdāju mēris, komentēja veterinārārsts Normunds Fjodorovs. Daudziem dzīvniekiem ir arī neiroloģiskas problēmas, tāpat ir tipiskas pazīmes, kas liecina par augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, izdalījumiem no acīm, ādas bojājumiem. Veterinārsts norādīja, ka, spriežot pēc uzfilmētā, kažokzvēru audzētavās dzīvnieki nav ārstēti un nav bijuši apkopti.

Attēli filmēti slepeni un liecina, ka autori pabijuši sešās no astoņām lapsu un ūdeļu audzētavām, kas darbojas Latvijā. Izskanējusi versija, ka filmētāji bijuši no kādas starptautiskas dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas esot ļoti labi aprīkota ar tehniskām iespējām. Filmētāji varējuši būt pat militāri speciālisti, kas protot nepamanīti iekļūt zvēraudzētavās, neitralizējot pat modernu signalizāciju. Līdzīgus materiālus viņi nesen iesūtījuši arī žurnālistiem Norvēģijā un Beļģijā. Beļģijā pēc konstatētajiem pārkāpumiem pat nolemts fermas slēgt.

Dzīvnieku tiesību aizstāvji pabijuši sešās no astoņām lapsu un ūdeļu audzētavām, kas darbojas Latvijā. Dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija biedrība Dzīvnieku brīvība, kura filmētos materiālus saņēmusi no kāda anonīma sūtītāja, norāda, ka bijusi šokēta par to, ka lielākajā daļā Latvijas zvēraudzētavu ir dzīvnieku labturības problēmas.

Paši zvēraudzētavu pārstāvji pārkāpumus noliedz, norādot, ka tiekot ievēroti visi normatīvi, turklāt uzņēmēji nav ieinteresēti dzīvnieku mocīšanā, jo pretējā gadījumā nebūtu iespējams iegūt kvalitatīvas kažokādas. Audzētāji arī pieļauj, ka dzīvnieku aizstāvju safilmētais materiāls ir kadri no izolatora, kur apzināti koncentrēti slimie dzīvnieki.

Pārtikas un veterinārais dienests, kam jāuzrauga kažokzvēru fermās notiekošais atzīst, ka līdz šim pārbaudes veicis atbilstoši reglamentam – reizi gadā. Un nekādi labturības pārkāpumi līdz šīm nebija konstatēti. Tomēr, kā raidījumam 900 sekundes pastāstīja PVD vadītājs Māris Balodis, reaģējot uz šīm ziņām, dienests veiks pārbaudes kažokzvēru audzētavās Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LOSP: Atbalstām kažokzvēru nozares pastāvēšanu un attīstību Latvijā

LETA, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Grobiņa uzbūvējusi vienu no Baltijā modernākajām ūdeļu fermām

Vēsma Lēvalde, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā stacijas laukumā sestdien bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, protestējot pret dzīvnieku nogalināšanu kažokādām.

Protestētāji bija tērpušies baltos aizsargtērpus un uz sejas bija gāzmaskas. Protesta akcijas dalībniekiem bija arī plakāts ar uzrakstu: «Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās mirst tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku». Viņi tādējādi pauda savu nostāju pret tā saukto kažokzvēru audzēšanu un nogalināšanu peļņas un modes vārdā.

Tāpat tika atskaņoti audio ieraksti ar mērķi informēt sabiedrību par kažokādu ieguves aizkulisēm.

Kā iepriekš informēja Dzīvnieku brīvības" pārstāvji, pēc akcijas daļa aktīvistu turpinās protestu citviet galvaspilsētas centrā, apmeklējot vairākas kažokādu izstrādājumu tirdzniecības vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ūdeļu audzēšana izvēršas par ienesīgu papildu biznesu

NOZARE.LV, 15.10.2013

Ūdele zvēraudzētavas "Baltic Devon Mink" fermā, biedrības "Latvijas Zvēraudzētāju asociācija" organizētās atvērto durvju dienas laikā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka kažokzvēru audzēšanu Latvijā apdraud sabiedrības daļas iniciatīva aizliegt šo biznesu, patlaban strauji pieaug interese par kažokzvēru, īpaši ūdeļu, audzēšanu, atzīst Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītājs Andris Upenieks.

«Iezīmējusies tendence, ka interesi par ūdeļu audzēšanu sāk izrādīt zemnieku saimniecības, kas šo biznesu izvēlas kā papildu ienākumu avotu. Šo interesi nosaka tas, ka atrisināsies pilnvērtīgas dzīvnieku barības nodrošināšana. Patlaban zvēraudzētavā Grobiņa tiek būvēta barības virtuve, kurā nākamgad tiks gatavota barība arī pasūtījumiem. Pieprasījums jau pieaug - Kurzemē vien ir sešas zemnieku saimniecības, kas jau nokārtojušas sertifikātus par ūdeļu fermu izveidi, vēl divas saimniecības kārto dokumentus,» sacīja Upenieks.

Jautāts, cik izmaksā ūdeļu audzēšanas sākšana, viņš norādīja, ka tie ir visai lieli kapitālieguldījumi, tomēr arī rentabilitāte ir laba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijā kažokzvēru audzēšana iet mazumā, Lietuvā - plaukst

Dienas Bizness, 03.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas veikalu plauktos ir samērā maz kažoku ar zīmīti «Ražots Latvijā». Lielākie mūsu valsts kažokzvēru audzētāji gandrīz visu produkciju realizē ārzemēs, bet pašu zemē palikušās ādas oriģinālos kažokos pārvērš pavisam nedaudz ražotāju, raksta laikraksts Diena.

Mūsu valstī kažoku tapšanas daudzpakāpju process norit SIA Gauja AB, kas nodarbojas ar kažokzvēru audzēšanu, kažokādu vairumtirdzniecību un kažokādu izstrādājumu šūšanu. Tur audzē kažokzvērus - ūdeles un sudrablapsas un veic ādu pirmapstrādi, respektīvi, tās tiek izkaltētas. No pilna cikla iztrūkst tikai viens posms - ģērēšana. Tā tiek veikta Itālijā, Polijā, Francijā. Pēc tam uzņēmums ādas saņem atpakaļ. Bet tie ir tikai 10% no saražotās produkcijas, ko Latvijā pārvērš dažādos kažokādu izstrādājumos.

90% kažokādu tiek eksportētas, un iespējams, ka tās mūsu valsts tirgū atgriežas, piemēram, Spānijā, Itālijā, Turcijā uzšūta kažoka veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Kažokādas paliek modē un tirgū

Elīna Pankovska, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz protestiem, pieprasījums pēc kažokādām saglabājas; Latvijas kažokzvēru audzētāji eksportē 95% no saražotās produkcijas

Tā DB norāda Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa. «Nozarei klājas salīdzinoši labi, pieprasījums ir. Par to liecina arī izsoļu rezultāti, jo visa produkcija, kas tiek izstādīta, tiek arī pārdota. Protams, vienmēr var vēlēties ādām augstākas cenas. Izdzīvot varam un esam stabili,» Latvijas zvēraudzēšanas nozari raksturo asociācijas vadītāja. Viņa piebilst, ka vēlētos, lai Latvijā būtu vairāk fermu, kā tas ir Lietuvā, kur pēdējos desmit gados no aptuveni desmit fermām attīstījušās 140. «Domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka lietuvieši vienmēr labāk saskatījuši šajā nozarē biznesa iespēju,» norāda S. Vilciņa. Raizes nozarei rada dzīvnieku organizāciju aktīvisti, tāpēc pastiprināta uzmanība tiek veltīta sabiedrības informēšanai par nozari arī no zvēraudzētāju skatpunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aizdomas, ka arī Latvijā notikusi krāpniecība ar zirga gaļu

Dienas Bizness, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienestam (PVD) ir aizdomas, ka arī Latvijā bijuši gadījumi, kad zirag gaļa pārdota kā liellopa gaļa, sacīja dienesta vadītājs Māris Balodis.

Runājot LNT raidījumā 900 sekundes, M. Balodis norādīja, ka lai gan līdz Latvijai to ražotāju produkti, kas Eiropā pārdevuši zirga gaļas produktus liellopu gaļas vietā, nav atnākuši, PVD ir aizdomas, ka arī Latvijā notikusi šāda veida krāpniecība. No plašākiem komentāriem PVD vadītājs atturējās, norādot, ka pārbaužu rezultāti tiks apkopoti un sabiedrība tiks informēta.

Tāpat PVD veiks pārbaudes kažokzvēru audzētavās, tādējādi reaģējot uz izskanējušajām ziņām, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji kažokzvēru fermās atklājuši pārkāpumus.

TV raidījums Nekā Personīga iepriekš vēstīja, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji slepus nofilmējuši uzņēmumos notiekošo. Aktīvistu uzņemtajos kadros redzami kažokzvēru turēšanas pārkāpumi – dzīvniekiem ir hroniskas saslimšanas un neiroloģiskas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1968. gadā kolhoza Nākotne priekšsēdētājs Artūrs Čikste ar vienu no Maskavas augstākajām amatpersonām saderēja, ka gada laikā uzbūvēs kažokzvēru fermu. Ja viņš to neizdarīs, apēdīs savu cepuri, solījis apņēmīgais latvietis.

Ar resursiem, kādi padomju laikā bija kolhozam Nākotne, kas tolaik uz citu fona bija gana turīgs, nebija neiespējami uzbūvēt fermu, bet sarežģījumus radīja izvēlētā vieta. «Šai vietai cauri stiepās vecā Auces upītes gultne, te bija visīstākais purvs. Būtībā saimniecība uzbūvēta uz purva. Bet Čikste bija ļoti ambiciozs cilvēks, un nepagāja ne gads, kad ferma bija gatava,» vēsturi reģionālajam medijam Zemgales Ziņas atstāstījis tagadējās ūdeļaudzētavas pārstāvis Kristaps Kubliņš.

Nākotnes kažokzvēru audzētavā SIA Onyx International saimniekošanu Kristapa ģimene esot pārņēmusi no sievas vecākiem. K. Kubliņš Zemgales Ziņām stāstījis, ka sievastēvs kolhozu gados strādājis ūdeļu audzētavā un, sākoties privatizācijas ērai, sapratis - nozarei ir perspektīva, tāpēc ņēmis šo jomu savās rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Baltijas birža

Grobiņa nopelna pusmiljonu latu; apgrozījums audzis par 320%

Jānis Šķupelis, 31.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Grobiņa peļņa šā gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 543,9 tūkst. Ls lielu peļņu, liecina uzņēmuma nerevidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Tas ir ievērojami vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad Grobiņas peļņa bija 14,5 tūkst. latu apmērā. Ievērojami šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums – par 320% līdz 1,29 milj. Ls.

A/s Grobiņa valde informē, ka labie rezultāti skaidrojami ar to, ka strauji salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērnajā gadā pieaugusi uzņēmuma produkcijas realizācijas cena. «2013.gada trīs mēnešos pārdotas 25 289 ūdeļu ādas par vidējo realizācijas cenu 51.03 Ls gabalā. Savukārt 2012.gada trīs mēnešos tika realizēta 11 861 ūdeļu āda par vidējo cenu 25.15 Ls gabalā,» informē uzņēmuma valde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltic Devon Mink ūdeļu fermā notikusi ielaušanās; atvērti 400 būri

LETA, 03.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kažokzvēru audzētāji: Latvija kļūst par nelabvēlīgu valsti ieguldītājiem

Db.lv, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasarī cilvēkiem dotā cerība, ka Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā atkal tiks audzēti kažokzvēri, ir izkūpējusi vējā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Skaidrs, ka arī 2 tūkstošu ūdeļu un 600 lapsu, kuras bija plānots uz Letēm atvest no Somijas un Dānijas jau šā gada otrajā pusē, nebūs. Jau otro mēnesi zvērkopības saimniecības teritorijā valda klusums un pamestība, novērojis medijs.

Sazinoties ar firmas Letes FURS menedžeri Jolantu Brikovsku, kura kopā ar tehnisko direktoru Jāni Zariņu tika veikusi saimniecības apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas saimniecības darbības atjaunošanai, viņa atzina, ka jau pašā sākumā nebijis skaidrs, kā izdosies piesaistīt investorus.

«Mums bija vienošanās ar zivjrūpnieku par subproduktu piegādi saimniecībai un darbības atjaunošanas sponsorēšanas iespējām. Diemžēl Latvijas un Krievijas attiecības saistībā ar zivju produktu eksporta aizliegumu uz Krieviju izjauca visus labos nodomus. Man ir ļoti žēl, ka no mūsu iecerēm nekas nesanāca. Gatavojos braukt projām no Latvijas. Žēl ir arī to cilvēku, kuri dzīvo Letēs, ja nekas nemainīsies, tad tur valda nolemtība,» teica J.Brikovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielvārdes novadā par vairāk nekā 400 000 eiro rekonstruēs ūdeļu fermu

LETA, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novada kažokzvēru saimniecība SIA Lāčplēsis ZF par 431 000 eiro plāno rekonstruēt kažokzvēru fermu, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projektā paredzēti meliorācijas darbi, fermas rekonstrukcija, kā arī jaunu, ar Eiropas standartiem saskaņotu vairāk nekā 750 dzīvnieku būru izvietošana.

Projekts tiks īstenots ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, darbu pabeigšanas laiks noteikts šā gada decembrī. Darbus veiks Ādažu novada būvuzņēmējs SIA Katleri.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju Lāčplēsis ZF reģistrēts 1996.gadā Lielvārdes novada Lapsās. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 684 017 eiro, tas nodarbina 38 darbiniekus.

Uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā bija 1,15 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,86 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa bija 9074 eiro salīdzinājumā ar 468 069 eiro 2013.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ūdeļu audzētājs Grobiņa grasās divkāršot ražošanas apjomus

Gunta Kursiša, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunās kažokzvēru novietnes projekta realizāciju, šogad a/s Grobiņa spēs divkāršot ražošanas apjomu, izaudzējot vairāk nekā 200 tūkstošus zvēru. Rezultātā paredzēts tuvāko trīs gadu laikā būtiski palielināt apgrozījumu.

Šā gada janvārī a/s Grobiņa noslēgusi pirkuma līgumu ar Polijas zvērsaimniecību par skandināvu tipa īsspalvaino ūdeļu vaislas ganāmpulka iegādi. Jaunie dzīvnieki paredzēti jaunajai fermai Pāvilostā, Vērgales pagastā.

Līdztekus jaunās fermas atvēršanai, šogad iecerēts rekonstruēt arī Grobiņas novadā esošo kažokzvēru barības ražotni un turpināt aizsākto darbu pie jaunās barības ražotnes izveides Liepājā, pavēstījusi uzņēmuma vadība.

Pērno gadu a/s Grobiņa noslēdza ar 3,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,14% vairāk nekā pirms gada. Savukārt peļņa pērn augusi par 18,61%, sasniedzot 783,4 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zvēraudzēšanas nozares kopējā eksporta vērtība katru gadu ir vismaz 13,5 miljoni eiro jeb 9,48 miljoni latu, kas apliecina nozīmīgo nozares pienesumu Latvijas ekonomikā, šodien Atvērto durvju dienā Iecavas novada ūdeļu fermā Baltic Devon Mink atzina Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītāja Sandra Vilciņa.

«Kažokzvēru audzēšana ir viena no lauksaimniecības nozarēm un eksportē 90% produkcijas. Ir iespējams palielināt ražošanas apjomus vēl vairāk, jo noieta tirgus pasaulē ir un visas ādas tiek pārdotas. Svarīgi, ka nozare patērē pārtikā nederīgos produktus - vismaz 4000 tonnu gadā, kas citādi būtu par maksu jāiznīcina, turklāt dzīvnieku barībai ik gadu tiek iepirktas vismaz 3000 tonnas graudu, ko audzētājiem pārdod vietējie zemnieki,» sacīja Vilciņa.

Savukārt Baltic Devon Mink valdes loceklis Leifs Mogensens atzina, ka ferma strādā pēc jaunākajām tehnoloģijām, vienlaikus garantējot darba iespējas daudziem vietējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kažokādu nozares uzņēmums SIA Gauja AB, kurš pats audzē ūdeles un ražo gala produkciju, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas atvērto durvju dienās izrādīja ūdeļu fermu.

Piedāvājam Gauja AB ūdeļu audzētavu Inčukalna pagastā aplūkot arī Jums – fotogalerijā augstāk!

Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gadu Gauja AB noslēdza ar peļņu 112 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju deviņas reizes mazāka nekā 2012. gadā. Kompānijas vadība uzsver, ka peļņa investēta jaunās fermas attīstībā, tādēļ vērojams arī kritums. Uzņēmums norāda, ka vietējā tirgū pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis vērojams kritums. To uzņēmuma vadība skaidro ar laikapstākļiem – pagājušā ziema bija krietni siltāka nekā iepriekšējās. Tāpat 2013. gada pavasarī nozarē parādījās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – gada laikā strauji kritās kažokādu realizācijas cenas. To izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzzini, par kādiem nedarbiem pie «Zirgābola» ticis Sprūdžs un Zemkopības ministrija

LETA, 14.04.2014

Nominācija «Ķēzītājs» piešķirta Zemkopības ministrijai par divām lietām. Ministrija sniegusi atbalstu SIA Ekobaltika Group iecerei Baltijas jūrā zemūdens sprostos audzēt lašus un foreles. Ministrija bez saskaņošanas ar ekspertiem un ietekmes uz vidi novērtējuma piekrita nodot uzņēmumam ilgtermiņa nomā astoņas Baltijas jūras teritorijas akvakultūras attīstīšanai. Tāpat ministrija nomināciju izpelnījusies par grozījumiem noteikumos par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu. Noteikumi paredz, ka mežaparkos var tikt veikta jebkāda veida un apjoma būvniecība, neparedzot, ka mežaparku teritorijās būtu jāsaglabā mežs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizstāvju domubiedru grupa jau piekto gadu pēc kārtas piešķīrusi balvas par vides piesārņošanu - tās piešķirtas valsts uzņēmumam, ministrijai, pašvaldībām, kā arī bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam.

Balva «Zirgābols» nominācijā «Ķēzienprojekts» piešķirta AS Latvijas Valsts ceļi par ceļa posma Vāverkrogs-Jugla asfaltēšanas projektu, kas paredz daļēju Lielo Kangaru kalnu grēdas norakšanu, izmainot ceļa seguma šķērsprofilu un garenprofilu, nocērtot arī vismaz 800 koku ceļa malā.

Priekules novada domei piešķirta «Zirgābola» nominācija «Ķēzienlēmums» par to, ka tā pērn vienbalsīgi atbalstīja ūdeļu fermas būvniecību Gramzdas pagastā. Iepriekš 11 vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas atklātā vēstulē bija aicinājušas to nedarīt, norādot, ka kažokzvēru audzēšana ir saistīta ar vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gramzdā vēlas būvēt kažokzvēru fermu

Dienas Bizness, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekules novadā publiskai apspriešanai nodota būvniecības iecere Kažokzvēru fermas būvniecība Priekules novada Gramzdas pagasta Jasmīnos, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Būvniecības ierosinātājs ir SIA Livonijas lasis, kas reģistrēts Liepājā.

Informatīvie materiāli par būvniecības ieceri apskatāmi no 21.augusta līdz 27.septembrim Priekules novada domē un Gramzdas pagasta pārvaldē.

Būvniecības prezentācijas pasākums notiks 3.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru