Jaunākais izdevums

Saskaņas centra

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību referendumu iniciēšanai mazajās pašvaldībās vajadzēs tikai dažus simtus, bet lielajās pilsētās – dažus tūkstošus parakstu.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kurš ir apstiprināts valdībā un tagad tiks vētīts Saeimā. Plānots, ka šis likums būs spēkā jau no šā gada 1. jūlija, līdz ar to pirmie ierosinājumi un varbūt pat mēģinājumi par kādu referendumu varētu notikt jau šogad.

«Tā ir kā banānu miza, kurai var paiet garām, bet var arī uzkāpt virsū un ar troksni nogāzties zemē,» tā pašvaldību referendumu iespēju vērtē Ogres mērs Edvīns Bartkevičs. Gan viņš, gan vairāki citu pašvaldību vadītāji uzskata, ka vietējo referendumu ideja ir laba lieta, tikai šis instruments ir pareizi jāizmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ījabs: pastāv liela iespēja, ka būs referendums par eiro ieviešanu

Nozare.lv, 04.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv diezgan liela iespēja, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā notiks, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

«Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas,» norādīja politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vētrainu aplausu pavadīts Putins «pievieno» Krimu Krievijai

Gunta Kursiša, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Hamonds: Lielbritānijas parlaments, visticamāk, apsvērs jauna Brexit referenduma sarīkošanu

LETA, 12.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds piektdien paziņojis, ka britu parlamentā, ļoti iespējams, atkal tiks apspriesta ideja par atkārtotu Brexit referendumu.

Hamonds arī norādīja, ka būtu maz laika referenduma sarīkošanai līdz 31.oktobrim.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien pieņēma pārējo ES dalībvalstu līderu piedāvājumu atlikt Brexit līdz, vēlākais, 31.oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās jau 12.aprīlī.

"Tas ir priekšlikums, kas varētu tikt un visi pierādījumi liecina, ka, visticamāk, tiks iesniegts parlamentam kādā brīdī," žurnālistiem Vašingtonā sacīja Hamonds, kurš piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sēdē.

Ideja par atkārtotu referendumu bija starp vairākām alternatīvām, kas tika ierosinātas Mejas Brexit līgumam. Taču nevienai no alternatīvām pagājušajā mēnesī neizdevās iegūt vairākuma likumdevēju atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien notikušajā «referendumā» par Krimas pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši 96,6% reģiona iedzīvotāju, paziņojis «referenduma» organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs (Михаил Малышев), ziņo Ukrainas mediji.

Pēc viņa paustā pašlaik ir aplūkoti 100% vēlēšanu protokolu, neskaitot Sevastapolē veiktos balsojumus.

Par pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši vairāk nekā 1,27 miljoni cilvēku, pauda M. Mališevs.

16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV iedzīvotājiem izvēloties, kam turpmākos četru gadus uzticēt valsts pārvaldīšanu, pie vēlēšanu urnām devās arī Puertoriko iedzīvotāji, lai lemtu par savas zemes nākotni.

Puertoriko ir ar ASV brīvi asociēta valsts. Tās iedzīvotāji ir ASV pilsoņi, bet nevar piedalīties prezidenta vēlēšanās. Otrdien, kad ASV izraudzījās jaunu prezidentu, Puertoriko tika organizēts referendums par tās nākotnes pārvaldību.

Referendums sastāvēja no diviem jautājumiem – pirmais – vai Puertoriko iedzīvotāji vēlas mainīt savas attiecības ar ASV un otrais – vai salai jāpanāk plašāka autonomija, jāpasludina neatkarība, vai arī jākļūst par 51 ASV štatu.

Līdz šim Puertoriko iedzīvotāji kļūšanu par ASV štatu iepriekšējos referendumos noraidīja, izvēloties saglabāt esošo situāciju. Tomēr situāciju mainījusi globālā ekonomikas krīze. Aizvadītajā gadā salas parādsaistības bija sasniegušas 68 miljardus ASV dolāru, bet bezdarba līmenis - vismaz 13% apmēru, vēsta BBC. Tāpēc Puertoriko iedzīvotājiem pievilcīgi šķiet ASV štatiem pieejamie federālie līdzekļi. Saskaņā ar dažādām aplēsēm – sala, kļūstot par ASV štatu, varētu saņemt pat 20 miljardus dolāru gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Kamēr vieni tikai apspriežas, citi cenšas rīkot referendumus

Dienas Bizness, 18.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstitucionālo tiesību komisija atzinusi, ka atsevišķus Satversmes pantus varētu noteikt par negrozāmiem, tādējādi stiprinot valsts konstitucionālos pamatus! Tā ir atzinis šīs komisijas vadītājs, jurists Egils Levits, un, protams, ir labi, ka tā ir nonākusi pie šāda secinājuma, kas ļauj domāt vai vismaz cerēt, ka kaut kad nākotnē tiešām tiks arī pieņemts attiecīgs lēmums.

Jautājums par to, ka Satversmē būtu nepieciešami negrozāmie punkti, aktualizējās, kad atsevišķi nepilsoņi, kuriem ir bijusi saķeršanās ar tiesībsargājošajām iestādēm, pamanījās sarīkot referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Par laimi, referendums izgāzās, taču paradoksālā kārtā to atbalstīja Rīgas mērs, bet Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris paziņoja, ka tautas nobalsošanu Latvijā varot ļaut rīkot kaut vai Jaunzēlandes pilsoņiem, un nekā nosodāma tur neesot. Šāda divu augsta līmeņa amatpersonu attieksme vien liek domāt, ka ir tomēr atsevišķi likumdošanas aspekti, kas būtu jānosaka par negrozāmiem. Piemēram, Satversmes pirmais pants, kurā skaidri pateikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, vai arī otrais, kurā ir noteikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Kā mēdz teikt - drošs paliek nedrošs, lai kādam neienāktu prātā sarīkot referendumu par šiem punktiem un nenotiktu vēl kāds psihopātisks gara lidojums, kā tas bija saistībā ar valsts valodu. Šeit situācijai ir jābūt līdzīgai kā ar pelikāniem, kuri pirmo reizi nonākuši zoodārzā - vispirms viņiem apgriež spārnus un tikai pēc tam izrāda, kāda būs jaunā mājvieta, kur un cikos dabūjams ēdiens utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperte: Lielbritānijas referenduma gājienam var būt negaidītas pozitīvas sekas

Jānis Šķupelis, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Prokrieviskie separātisti Doņeckā atsakās atlikt «referendumu»

LETA--UKRAINSKAJA PRAVDA, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas atbalstītie separātisti, kas Ukrainas austrumos sagrābuši Doņeckas apgabala valsts administrācijas ēku, ceturtdien izlēmuši neatlikt svētdien iecerēto «referendumu» par tā dēvētās Doņeckas Tautas republikas dibināšanu.

«Referendums notiks 11.maijā,» telefonsarunā ar aģentūru "Interfax" pavēstīja separātistu līdera vietnieks Miroslavs Rudenko.

Referenduma rīkošanu apstiprinājis arī separātistu līderis Deniss Pušiļins.

«Referenduma datums netiks atlikts,» norādīja Pušiļins, piebilstot, ka balsojumā nolemts rīkot "referendumu", kā iepriekš plānots.

Arī Slovjanskas separātistu pārstāvis ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka svētdien «referendums» notiks.

Saņemtas ziņas, ka arī tā dēvētā Luhanskas tautas padome vienbalsīgi nolēmusi «referendumu» rīkot svētdien.

Kā ziņots, trešdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar aicinājumu separātistiem, kas darbojas Ukrainas austrumos, atlikt Doņeckā un Luhanskā 11.maijā plānotos referendumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Itālijas parāda nasta un iespējas to samazināt

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bukovska, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2015. gada Latvijā paredzēts atteikties no divpakāpju sistēmas referendumu ierosināšanā, bet līdz tam referendumu tīkotājiem pašiem būs jāvāc trīs reizes vairāk vēlētāju parakstu.

Proti, referenduma iniciatoriem pirmajā vākšanas posmā būs jāsavāc 30 tūkstoši vēlētāju parakstu, nevis 10 tūkstoši, kā noteikts līdz šim.

Savukārt 2015. gadā iniciatoriem pašiem būs jāsavāc visus nepieciešamos 1/10 daļas vēlētāju (nedaudz vairāk kā 150 tūkstoši) parakstus.

Pašlaik Latvijā paraksti kādai vēlētāju iniciatīvai tiek vākti divos posmos – ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, bet parakstu vākšanas otro posmu turpina CVK par valsts budžeta līdzekļiem. Lai grozījumu projektu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - FOTO: Lielbritānijā gandrīz 1,8 miljoni cilvēku paraksta petīciju par atkārtotu referendumu

LETA, 25.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Petīciju internetā par atkārtotu referendumu Lielbritānijā par tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) parakstījuši jau nepilni 1,8 miljoni cilvēku, bet 142 tūkstoši cilvēku atbalstījuši aicinājumu pasludināt Londonas neatkarību no Lielbritānijas.

Petīciju Lielbritānijas parlamenta mājaslapā ar aicinājumu rīkot atkārtotu referendumu par dalību ES 24 stundu laikā parakstījuši nepilni 1,8 miljoni cilvēku.

Lielākā daļa petīcijas parakstītāju ir no Edinburgas un Londonas, kur pārliecinošs vairākums vēlētāju ceturtdien referendumā atbalstīja valsts palikšanu ES.

Atšķirībā no daudzām citām valstīm Lielbritānijas likumi neparedz minimālo balsu īpatsvaru vai aktivitātes līmeni, lai referenduma rezultāti tiktu uzskatīti par vēlētāju gribu atspoguļojošiem.

Arī ES tiesību normās nekas nav teikts par to, ka dalībvalsts, kas sāk sarunas par aiziešanu no bloka, nevarētu pārdomāt un tomēr tajā palikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Polijas premjers atbalsta referendumu par iestāšanos eirozonā

Jānis Rancāns, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas premjers Donalds Tusks paudis atbalstu iespējai sarīkot valstī referendumu par pievienošanos eirozonai. Tikmēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem balsotu pret eiro ieviešanu.

Iepriekš Polijas premjers izvairījās no referenduma atbalstīšanas. D. Tusks norādījis, ka jāsarīko balsojums par nepieciešamajām izmaiņām konstitūcijā, kas atļautu referenduma rīkošanu, vēsta Reuters. «Es atbalstītu vienošanos par konstitūcijas izmaiņām, kuras noteiktu referenduma nepieciešamību [par iestāšanos eirozonā],» sacījis D. Tusks.

Saskaņā ar Polijas konstitūciju, valsts Centrālā banka atbild par valūtas izsniegšanu. Iestājoties eirozonā, konstitūcija būtu jāmaina. Lai to izdarītu, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. D. Tuska partijai Polijas parlamentā ir neliels vairākums, un šādām izmaiņām būtu nepieciešamas labējās opozīcijas balsis, kas, savukārt, pret eiro ieviešanu izturas negatīvi. «Man nav iebildumu pret ierakstīšanu konstitūcijā, ka galīgais lēmums par iestāšanos eirozonā jāpieņem referendumā,» sacījis D. Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sociologs: «nepilsoņu referendums» nekādus politiskos riskus neradītu

Dienas Bizness, 02.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Centrālā vēlēšanu komisija būtu atļāvusi vākt parakstus tā sauktā nepilsoņu referenduma rīkošanai, nekādi apdraudējumi vai politiskie riski netiktu piedzīvoti, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.

Sarunā ar Latvijas Radio sociologs norādīja, ka šādas iniciatīvas parādīšanās nav nekas neparasts. Ja referendums būtu noticis, šis jautājums netiktu noņemts no dienaskārtības, taču tas būtu solis virzienā, lai tā notiktu.

A. Kaktiņš arī uzsvēra, ka referendums ar simtprocentīgu varbūtību beigtos tāpat kā valodas referendums – vēlētāju atbalstu tas negūtu. Iniciatori ar laiku, iespējams, rosinātu vēl kādu referendumu, tomēr agri vai vēlu vēlētājiem šī spēle apniktu, sacīja sociologs.

Viņš arī norādīja, ka CVK lēmums ir arī mazs solītis prom no demokrātijas. «Mēs kādai cilvēku grupai, pat, lai cik nepieņemami būtu viņu uzskati, aizliedzam vākt parakstus un rīkot referendumus,» sacīja A. Kaktiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kemerons noliedz, ka viņš «šantažētu» ES

LETA, 14.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pirmdien noliedza pieņēmumus, ka viņš «šantažētu» savus Eiropas partnerus ar draudiem, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), ja viņš nepanāks savu sarunās par varas pilnvaru pārdali.

Ar šiem spriedumiem Kemerons nācis klajā neilgi pirms nākamajā nedēļā gaidāmās runas, kurā viņš, domājams, ierosinās pēc 2015.gada vēlēšanām sarīkot referendumu par turpmākajiem nosacījumiem, uz kādiem Lielbritānija varētu atrasties Eiropas Savienībā.

Premjers sacīja - viņš jūtas «pārliecināts», ka panāks gribētās izmaiņas.

«Es nevienu nešantažēju,» intervijā raidsabiedrības BBC radio sacīja Kemerons.

«Lielbritānijai, tieši tāpat kā jebkurai Eiropas valstij, ir nenoliedzamas tiesības teikt - mēs esam šī kluba biedri, mēs esam prominenti biedri, un lai būtu šī kluba biedri, mēs maksājam lielu rēķinu,» skaidroja premjers. «Mums nenoliedzami ir tiesības izteikt spriedumus par to, kam ir jāmainās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā pusotra gada izskatīšanas Saeima 2. lasījumā atbalstījusi pašvaldību referendumu likumprojektu, ļaujot lemt par teritorijas plānojumu , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, galīgais lēmums būs jāpieņem jaunajai Saeimai, jo priekšlikumus likumprojekta 3. lasījumam var iesniegt līdz šā gada 31. oktobrim. Jānorāda, ka konceptuāli Saeima pēc bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iniciatīvas sagatavoto likumprojektu atbalstīja jau 2013. gada februārī. Sākotnēji bija plānots, ka tas stāsies spēkā pērn 1. jūlijā, normas par elektronisko nobalsošanu – 2015. gada 1. janvārī, taču abi termiņi paliks nerealizēti.

Proti, likuma spēkā stāšanās termiņš no likumprojekta izņemts, bet norma par elektronisko balsošanu izslēgta. Tagad paredzēts, ka vienlaikus klātienē un elektroniski tiks vākti paraksti pašvaldības referenduma ierosināšanai, savukārt balsošana notiks tikai klātienē, pašvaldības vēlēšanu iecirkņos. Jāatgādina, ka likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielbritānijā valda neziņa un iespējams otrs referendums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotajā Karalistē valda neziņa un satraukums pēc balsojuma parlamentā, ar kuru tika noraidīta premjeres Terēzas Mejas panāktā vienošanās ar Eiropas Savienību par Brexit nosacījumiem.

Britu prese raksta, ka balsojums bijis valdības vadītājam pazemojošākais visā britu vēsturē, jo pret nobalsoja 432 parlamentārieši, bet par bija vien 202. Līdz šim ar tik milzīgu balsu pārsvaru nav ticis noraidīts neviens britu premjera priekšlikums. Jāmin, ka pret balsoja arī 118 Mejas pārstāvētās Konservatīvās partijas biedri. Pret balsojumam gan bija atšķirīgi motīvi, jo vairāki Brexit piekritēji no Konservatīvās partijas uzskata, ka izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās ir daudz labāka par Mejas panākto. Savukārt leiboristi lobē atkārtotu referendumu, pret kuru jau iepriekš izteikusies T. Meja.

Saskaņā ar britu preses teikto, piecas lielākās uzņēmēju organizācijas kategoriski iestājas pret izstāšanos bez vienošanās, uzskatot, ka tas valsti un ekonomiku iegrūdīs līdz šim nepieredzētā haosā. Pēc balsojuma leiboristu līderis Džeremijs Korbins ir paziņojis, ka izteiks neuzticību T. Mejai, par ko būs jābalso parlamentam. Taču, pēc ekspertu un politiķu teiktā, visticamāk, T. Meja uzticības balsojumu izturēs, jo viņu atbalstīs ne tikai Konservatīvā partija, bet savu atbalstu solījusi arī Ziemeļīrijas demokrātu savienība un cietā Brexit piekritēju grupa. T. Mejai trīs dienu laikā ir jānāk klajā ar savu priekšlikumu, kā risināt situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada breksita referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas valdība noraida aicinājumu rīkot Skotijas neatkarības referendumu

LETA--DPA, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien noraidīja aicinājumu rīkot vēl vienu Skotijas neatkarības referendumu, norādot, ka tādējādi tiktu "turpināta politiskā stagnācija, ko Skotija pieredzējusi pēdējās desmitgades laikā".

Džonsons Lielbritānijas valdības lēmumu darījis zināmu vēstulē Skotijas pirmajai ministrei Nikolai Stērdženai. Skotijas līdere iepriekš paudusi, ka vēlas referendumu sarīkot vēl šogad.

Džonsons norādīja, ka Stērdžena iepriekš esot solījusi, ka 2014.gada referendums būs balsojums, kas notiek "reizi paaudzē".

Kā skaidro Skotijas neatkarības atbalstītāji, situācija pilnībā mainījusies pēc 2016.gada Brexit referenduma, kurā Skotija balsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), kamēr vairums vēlētāju Lielbritānijā kopumā nobalsoja par izstāšanos.

Turklāt 2014.gada neatkarības referendumā tika balsots par turpmāko dalību valstī, kas ir ES sastāvā, tomēr Lielbritānija jau mēneša beigās bloku pametīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas premjers rosina uz dialogu, atliek neatkarības pasludināšanu

LETA--DPA/AFP/BLOOMBERG, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Krievijas Melnās jūras flote Krimas ostā

Gunta Kursiša, 28.02.2014

Kuģis Azov savā mājas bāzē - Krievijas Melnās jūras flotē Krimas ostā Sevastopolē 24. februārī.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš politiskās nestabilitātes izveidošanās Krimas pussalā Čistenkojas rajonā tika manīti vairāki Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri. Ziņu aģentūra Reuters piedāvā aplūkot Krievijas Melnās jūras floti (Черноморский Флот), kas iemūžināta fotogrāfijās gan šogad, gan iepriekšējos gados.

Db.lv jau rakstīja, ka saskaņā ar oficiālo informāciju nesen izvietotie Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri netālu no Ukrainas robežas tur atrodas, lai palielinātu Krievijas Melnās jūras flotes objektu apsardzi. Zināms, ka kopumā, kā iemeslu minot militārās sagatavotības mācības, Krievija izvietojusi 150 tūkstošus karavīru. Lai arī Rietumi pauduši savas bažas par Krievijas militāro vienību klātbūtni Ukrainas tuvumā, Ukrainas jaunais premjerministrs Arsenijs Jaceņuks lūdza citu valstu militārajiem spēkiem neiejaukties Krimas krīzes risināšanā. Viņš uzsvēra, ka Ukraina ir spējīga rast politisku risinājumu problēmai, ziņo BBC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācieši apsver referendumu par ES

Jānis Rancāns, 13.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumā par lielāku pilnvaru piešķiršanu Briselei un Eiropas Savienības (ES) pārvēršanu ciešākā politiskā savienībā Vācijā būtu jāsarīko referendums, pavēstījis valsts ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.

Tādējādi ministrs pievienojies vairākiem citiem Vācijas politiķiem, kas aicinājuši valstī sarīkot referendumu par attiecībām ar ES, vēsta AFP. Par labu ciešākas politiskas savienības veidošanai starp ES valstīm, kas reģionam palīdzēs izkļūt no krīzes, iepriekš izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele.

Savukārt referenduma sarīkošanas nepieciešamību iepriekš atzinis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers. Bavārijas premjers iepriekš sarunā ar laikrakstu Spiegel sacīja, ka viņš saskata trīs jomas, kurās jāuzklausa vāciešu domas – plašāku pilnvaru piešķiršanu Briselei, jaunu valstu pievienošanās blokam un Vācijas finanšu palīdzība citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Roma izturas pret Venēciju un tās apkārtni tā it kā tās būtu Romas impērijas priekšpilsētas, pavēstījis Itālijas Veneto reģiona prezidents. Vietējie iedzīvotāji balsos, vai atdalīties no Itālijas, vēsta thelocal.it.

«Roma uzskata, ka tā joprojām ir impērija. Tā iet pati savā ātrumā un bremzē pārējos,» Luca Zaia sacījis ārvalstu žurnālistiem.

Itāļi Veneto reģionā balso nedēļu ilgā tiešsaistes aptaujā par to, vai reģionam vajadzētu atdalīties no pārējās Itālijas. Aptauja nav juridiski saistoša, bet tās mērķis ir sagatavoties oficiālam referendumam.

Sabiedriskās domas aptaujas liecinot, ka aptuveni 60 procenti no 3,8 miljoniem reģiona iedzīvotāju, kuri ir tiesīgi balsot, atbalsta reģiona atdalīšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru