Prokuroru atestācijas komisija turpina izskatīt prokurora Ulda Cinkmaņa darbības, kurš uztur apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl desmit citām personām un, iespējams, pārkāpis likumus, izpaužot sensitīvus personu datus
Piektdien, 6. septembrī, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atsāksies tā sauktā Trasta Komercbankas lieta, kurā viens no apsūdzētajiem ir M. Sprūds. Dienas Bizness jau rakstīja, ka tiesnesis Imants Dzenis šā gada 7. jūnijā nolēma turpināt lietas izskatīšanu, neraugoties uz to, ka apsūdzība aizstāvjiem bija izdalījusi sensitīvus personu datus par lieciniekiem un ar lietu nesaistītām personām. I. Dzenis arī solīja nosūtīt vēstuli prokuratūrai, lai tā uzsāktu pārbaudi par prokurora darbībām, kā arī novērstu personu datu noplūdi.
«Šā gada 12. jūnijā ir saņemta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša Imanta Dzeņa vēstule ar lūgumu organizēt materiālu, kuri satur ziņas par personas datiem, izņemšanu no kriminālprocesā iesaistītajām personām. Tika uzsākta dienesta pārbaude, kas vēl nav noslēgusies,» vēl pirms Līgo svētkiem Dienas Biznesu informēja Latvijas Republikas Prokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta preses sekretāre Laura Majevska.
Šobrīd ir zināms, ka jautājums ir nodots izskatīšanai Prokuroru atestācijas komisijā, pēc kuras pieņemtā atzinuma ģenerālprokurors lems par prokurora iespējamo disciplinārsodu vai nesodīšanu.
Tiesnesis I. Dzenis 7. jūnijā apgalvoja, ka turpmāk tiesa apņemas novērst jebkādu sensitīvu personu datu noplūdi ne pēc nozīmes, tā pēc būtības atbrīvojot prokurorus Uldi Cinkmani un viņa palīdzi prokurori Zani Pavāri no tālākām kļūmēm un saglābjot lietas izskatīšanu. Gadījumā, ja aizstāvībai izdotos panākt prokuroru atcelšanu lietā, tad jaunam apsūdzības pārstāvim vajadzētu iepazīties ar lietu, kas ir 168 sējumus liela. Pēc dažādām neoficiālām prognozēm tas jaunam lietas virzītājam prasītu vidēji pusgadu.
7. jūnija tiesā sensitīvo datu noplūdi aizstāvjiem un apsūdzētajiem konstatēja zvērināta advokāte Ingūna Lamberte, un viņai pievienojās arī citi aizstāvības pārstāvji. Aizstāvība uzsvēra, ka ir pārkāpti Datu aizsardzības likumi, savukārt prokurori to noliedza.
I. Lamberte norādīja, ka daudzviet atrodami gan liecinieku telefoni, gan dzīvesvietu adreses, gan komercinformācija, pat slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi un aizskar personu cilvēktiesības. Konkrēti ir runa par privātās dzīves neaizskaramību. Tika norādīts gan uz Latvijas Satversmes pārkāpumu, gan Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulas neievērošanu.
Visu rakstu lasiet 3. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
