Pērn aprīlī par VEF Bankas lielāko akcionāru – 87 % - kļuvušajai Ukrainas izcelsmes SIA Notum joprojām nav tiesību izmantot tai piederošo bankas akciju balsstiesības, Db apliecināja VEF Bankas vadība.
No tā izriet, ka Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav sniegusi savu akceptu Notum iegūt būtisku līdzdalību bankā un izmantot no tā izrietošās balsstiesības, jo, acīmredzot, akcionāri neatbilst prasībām. Pirms Notum VEF Bankas lielākie akcionāri bija privātpersonas – Aleksejs Durandins (32.66 %) un Juris Savickis (19.26 %).
Tādējādi šogad aprīlī būs gads, kad banka darbojas neparastos apstākļos un faktiski tā nevar pieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus. VEF Bankas valdes priekšsēdētājs Arvis Freibergs atzina, ka tādos apstākļos darbība ir apgrūtinoša un pauda cerību, ka situācija līdz šā gada marta beigām šajā ziņā mainīsies, neizslēdzot iespēju, ka bankai varētu būt arī citi akcionāri.
Turklāt VEF Bankas valdei un padomei pagājušā gada laikā, kā plānots, neizdevās sasniegt galveno stratēģisko mērķi: panākt ASV Valsts kases Finanšu noziegumu novēršanas tīkla (FinCEN) sankciju atcelšanu. Bankas darbību kopš 2005. gada aprīļa ietekmē FinCEN publiskotais paziņojums, kurā izteiktas bažas par bankas nepietiekamu aizsardzību pret klientu iespējamiem «naudas atmazgāšanas mēģinājumiem», kā arī 2006. gada 12. jūlijā piemērotās sankcijas – aizliegums ASV finanšu institūcijām atvērt un apkalpot VEF Bankas korespondējošos kontus. Tas nozīmē, ka līdz pat šim brīdim banka nevar nodrošināt darījumus ASV dolāros. Pēc provizoriskām aplēsēm, VEF Banka 2008. gadā strādājusi ar zaudējumiem, kas bijuši lielāki nekā 2007. gadā