Mazumtirgotājs Rimi Latvijā pircējiem visos savos veikalos ieviesis iespēju apstiprināt vecumu, izmantojot Smart-ID identifikāciju.

Jaunais digitālais risinājums ir pieejams pašapkalpošanās kasēs, lai veiktu vecuma pārbaudi, iegādājoties preces ar vecuma ierobežojumu. Smart-ID risinājums ir ieviests visās Baltijas valstīs un ietaupa pircēju pavadīto laiku pašapkalpošanās kasēs, vecuma pārbaudei veltot vien 15 sekundes.

“Ikdienā redzam, ka vidēji 15-20 % no visiem pirkumiem ir nepieciešama vecuma pārbaude. Savukārt kopumā no visām situācijām, kad pircējam palīdz konsultants, 60 % gadījumu ir tieši vecuma pārbaude, kas ir samērā liels darbinieku resursa patēriņš. Turpmāk pircējiem būs iespēja ātri un vienkārši apstiprināt savu vecumu, bet mūsu darbinieki varēs pievērst uzmanību citiem ikdienas uzdevumiem, koncentrējoties uz veikala un klientu iepirkšanās pieredzes uzlabošanu,” skaidro Rimi Baltic digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Uzņēmumiem, kas izmanto digitālos biznesa risinājumus, arvien svarīgāk ir zināt, kas patiesībā viņu pakalpojumus izmanto. Krāpšana, identitātes zādzības, regulatīvie sodi un kaitējums reputācijai – visi šie riski pieaug, ja tiek izmantotas vājas autentifikācijas metodes.

Uzņēmumu īpašniekiem un produktu vadītājiem ir jāuzdod sev jautājums: vai mani klienti tiešām ir tie, par kuriem viņi uzdodas un vai mana lietotāja pieredze ir pietiekami ērta, lai autentifikācija nekļūtu par šķērsli?

Kurās nozarēs ir nepieciešama droša autentifikācija?

Kvalificēta identitātes pārbaude ir svarīga nozarēs, kur darījumi notiek ar naudu vai sensitīviem datiem – piemēram, apdrošināšanā, finanšu un norēķinu pakalpojumos.

Droša autentifikācija ir nepieciešama arī biļešu tirdzniecības un medicīnas pakalpojumu jomā, kur ir svarīgi pārliecināties, ka pakalpojumu izmanto pareizā persona.

Vecuma pārbaude arvien svarīgāka kļūst izklaides industrijā, kā arī produktu tirdzniecībā (piemēram, alkohola), kur preču iegādei ir noteikts vecuma ierobežojums un noteikumi kļūst aizvien stingrāki.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Baltijā uzticamības pakalpojumu (trust services) sniedzējs SK ID Solutions, kas veido kvalificētu elektronisko parakstu Smart-ID, un Armēnijas uzticamības pakalpojumu sniedzējs imID ir noslēguši sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru imID lokalizēs SK ID Solutions starptautiski atzīto koplietošanas atslēgas tehnoloģiju un uzsāks jaunas lietotnes imID Digital ID darbību.

Rezultātā Armēnijas iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts sektors iegūs drošu identifikāciju, juridiski saistošu elektronisko parakstu un vienkāršāku piekļuvi digitālajai ekonomikai.Mobilā lietotne imID Digital ID, kas atbildīs Eiropas Savienības eIDAS regulas prasībām, atbalstīs Armēnijas plašāko digitālās transformācijas stratēģiju un nodrošinās drošu piekļuvi būtiskiem finanšu, telekomunikāciju un valsts pakalpojumiem. Tas pavērs Armēnijai iespējas starptautiskai atpazīstamībai un turpmākai pārrobežu sadarbībai digitālās identitātes jomā.

SK ID Solutions vadītājs Kalevs Pihls norāda, ka uzņēmuma tehnoloģijas un gadu gaitā uzkrātā pieredze palīdzēs atbalstīt imID ambiciozo “digitālās Armēnijas” plānu: “Mūsu 20 gadu pieredze ir apliecinājusi, ka panākumu pamatā ir skaidra digitālā vīzija un spēja veidot savienojumus un tiltus vietējā tirgū. Mēs redzam, ka imID to dara tieši šādā veidā. Armēnijai ir ambīcijas un potenciāls kļūt par reģiona digitālo centru, savukārt imID stratēģiskais redzējums padara šo mērķi reālu.”imID Digital ID — īpaši Armēnijai izstrādāta digitālās identitātes lietotne — ir balstīta uz starptautiskiem standartiem. Tā mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus Armēnijas iedzīvotājiem, diasporas pārstāvjiem, uzņēmumiem un valsts institūcijām.

Digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā iezīmēs būtisku soli digitālajā transformācijā, taču vienlaikus radīs vairākus izaicinājumus gan valsts pārvaldei, gan privātajam sektoram.

IT uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš uzsver, ka sarežģīts lietotāju piesaistes process jeb onboardings, kā arī līdzšinējo autentifikācijas rīku, tostarp Smart-ID un eParaksta blakuspastāvēšana, būs lielākie pārbaudījumi, kuriem nāksies meklēt risinājumus.

“Līdz ar digitālās identitātes maka ieviešanu Latvijā būtiski mainīsies līdzšinējā digitālās autentifikācijas vide. Taču lielākais izaicinājums būs tieši pirmais solis – lietotāju piesaiste vai onboardings. Lai sistēma attālināti pārliecinātos par personas identitāti, nepieciešams drošs un komplicēts pārbaudes process. Atceramies, cik piņķerīga bija identitātes apliecināšana, ieviešot “Smart-ID”. Arī šajā gadījumā jārēķinās, ka daļai sabiedrības šis solis būs sarežģīts un laikietilpīgs, kas var kavēt plašu rīka izmantošanu valsts mērogā,” norāda IT uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

IT uzņēmuma “ZZ Dats” vienotais autentifikācijas risinājums Dorvis nodrošina visas vadošās Latvijas autentifikācijas metodes kā eParaksts, Smart-ID un internetbankas.

Autentifikācijas risinājums ir kļuvis lietotājiem drošāks, kā arī ērtāks IT izstrādātājiem – izstrādes izdevumi tiek samazināti par 30%.

“Risinājums Dorvis galvenokārt ir saistošs uzņēmumiem, kuru pārvaldībā ir klientu portāli, e-veikali – īpaši tie, kam jau darbojas viena, divas autentifikācijas metodes un nepieciešams tās paplašināt, centralizēt. Priecājamies, ka izdevies radīt risinājumu, kurā ar vienu integrāciju pāris dienās iespējams aizstāt līdz pat četriem mēnešiem IT izstrādes darba,” saka IT uzņēmuma SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Kā apliecina dati par Latvija.gov.lv lietotāju autentifikācijas paradumiem, klienti mūsdienās vēlas autentificēties sev ērtākā veidā – 2024. gadā 40% portāla Latvija.gov.lv apmeklētāju savu identitāti apliecināja ar autorizāciju internetbankā, 36% izvēlējās Smart-ID, bet 24% – eParakstu. Arī www.epakalpojumi.lv * statistika parāda, ka klienti izmanto dažādus autentifikācijas veidus atbilstoši savām ērtībām. Septembrī, pieslēdzoties www.epakalpojumi.lv, 85% lietotāju autentificējās ar kādu no internetbankām, bet 15% izmantoja eParakstu.

Latvijā bāzētajā aviokompānijā "SmartLynx Airlines" pašlaik faktiski notiek darbinieku kolektīvās atlaišanas process, kas tiek ietērpts "pušu vienošanās" dokumentā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Viņa informēja, ka Latvijas Aviācijas arodbiedrība pārstāv gan "SmartLynx Airlines" stjuartus, gan biroja darbiniekus, vienlaikus neatklājot konkrētu biedru skaitu.

Pēc arodbiedrības rīcībā esošās informācijas, pirmdien, 24. novembrī, bijusi "SmartLynx Airlines" darbinieku sanāksme, un darbiniekiem paziņots, ka viņi var parakstīt pušu vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, kas paredz izmaksāt algu par nostrādāto periodu līdz pirmdienai, 24. novembrim, kā arī kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

"Parasti šādās vienošanās tiek norādīts atlaišanas pabalsts un citi labumi, bet šeit tā nav," norādīja Kavasa.

Viņa minēja, ka pušu vienošanās noteikts, ka darba devējam var nebūt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nekavējoties pilnā apmērā izmaksātu atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un darba devējs izvērtē iespējas sākt maksātnespējas procesu. "Darba devējs šīs vienošanās bija parakstījis, sagaidot darbinieku bezierunu piekrišanu un parakstu," norādīja Kavasa.

“Tele2” investējis 50 000 eiro, lai stiprinātu klientu drošību digitālajos apkalpošanas kanālos. Turpmāk pieslēgšanās pašapkalpošanās portālam “MansTele2” un “Tele2” mobilajai lietotnei būs iespējama tikai ar Smart-ID, internetbanku vai eParakstu.

Līdz ar to tiks pārtraukta līdzšinējā iespēja piekļūt digitālajiem kanāliem, izmantojot “Tele2” numuru un paroli.

“Šīs izmaiņas veiktas, lai būtiski samazinātu krāpniecības riskus. Iepriekš krāpnieki mēdza uzdoties par “Tele2” darbiniekiem un telefonsarunu laikā mēģināja izvilināt klientu paroles vai atjaunošanas kodus, lai piekļūtu klientu datiem un tos izmantotu pretlikumīgās darbībās. Ar jaunajiem autentifikācijas risinājumiem šāda iespēja ir būtiski ierobežota,” skaidro “Tele2” digitālās nodaļas vadītāja Linda Velika.

Kā norāda “Tele2”, aptuveni trešdaļa klientu šobrīd tiek apkalpoti tikai digitālajā vidē – pašapkalpošanās portālā, mobilajā lietotnē un mājaslapā. Visbiežāk klienti digitāli veic rēķinu apmaksu – to dara jau gandrīz puse “Tele2” lietotāju –, kā arī pieslēdz televīzijas pakalpojumus un veic izmaiņas tarifu plānos.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu Rīgas rajona tiesā, sacīja "SmartLynx Airlines" līdzšinējais izpilddirektors Edvins Demeņus.

Viņš sacīja, ka tiek gaidīts tiesas lēmums par maksātnespējas procesa sākšanu, pēc kura uzņēmums sadarbosies ar maksātnespējas administratoru atbilstoši likumam.

Viņš skaidroja, ka "SmartLynx" plānoja līdz šā gada 15. decembrim īstenot restrukturizācijas plānu, piedāvājot kreditoriem daļu no uzņēmuma akcijām un veikt izmaksas noteiktā laika posmā. Tomēr, "izplatoties nepatiesai un maldinošai informācijai no dažādām ieinteresētajām pusēm", tika zaudēti lidmašīnu līgumi un klienti.

"Tādēļ kompānija neveiks tiesiskās aizsardzības procesu un ir iesniegusi dokumentus maksātnespējai," piebilda Demeņus.

Vienlaikus viņš atzina, ka kopējās "SmartLynx Airlines" saistības pret vairāk nekā 700 kreditoriem ir aptuveni 238 miljonu eiro apmērā, no kuriem 170 miljoni eiro jeb aptuveni divas trešdaļas saistību ir pret iepriekšējo īpašnieku - "Avia Solutions Group". Viņš skaidroja, ka tā ir nauda, ko iepriekšējais īpašnieks pēdējos gados ir ieguldījis uzņēmumā kā aizdevumu.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.

Pagājušajā gadā Latvijas četras lielākās bankas konstatēja aptuveni sešus tūkstošus krāpšanas gadījumu, kuros klienti zaudēja aptuveni 12 miljonus eiro. Vienlaikus bankām izdevās novērst aptuveni 18 tūkstošus krāpšanas mēģinājumu, pasargājot klientus no 14 miljonu eiro zaudējumiem. Šie dati skaidri apliecina, ka pretstāve starp krāpniekiem un viņu apkarotājiem turpinās un abas puses nepārtraukti pilnveido savas spējas. Cīņā pret krāpniecību iesaistās gan tiesībsargājošās un kiberdrošības iestādes, gan bankas, gan sakaru operatori. Tomēr svarīgākais elements šajā cīņā ir un paliek pats krāpnieku nolūkotais upuris.

Mūsdienās lielākā daļa finanšu darījumu notiek digitālajā vidē, izmantojot dažādas viedierīces, un šīm pārmaiņām ir pielāgojusies arī noziedzīgā vide. Ja agrāk mēs uzmanījāmies, lai, ejot pa ielu, zaglis nenozog maku ar naudu, tad tagad no šiem zagļiem ir jāuzmanās arī internetā.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" pasludināta par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Marija Mišina.

Kreditoru pieteikšanās termiņš ir 2026. gada 17. janvāris.

Rīgas rajona tiesa lēmumu par "SmartLynx Airlines" maksātnespējas procesu pieņēmusi trešdien.

Vienlaikus Rīgas rajona tiesa 10. decembrī izbeigusi "SmartLynx Airlines" tiesiskās aizsardzības procesu.

"SmartLynx Airlines" līdzšinējais izpilddirektors Edvins Demeņus iepriekš sacīja, ka uzņēmums sadarbosies ar maksātnespējas administratoru atbilstoši likumam.

Viņš skaidroja, ka "SmartLynx" plānoja līdz šā gada 15. decembrim īstenot restrukturizācijas plānu, piedāvājot kreditoriem daļu no uzņēmuma akcijām un veikt izmaksas noteiktā laika posmā. Tomēr, "izplatoties nepatiesai un maldinošai informācijai no dažādām ieinteresētajām pusēm", tika zaudēti lidmašīnu līgumi un klienti.

Ziema beidzot ir prom! Taču lai arī cik mēs nepriecātos par garākām dienām, augstākām temperatūrām, veidojot savu pavasara garderobi, mūs sugaida zināmi izaicinājumi. Stilisti šo gadalaiku sauc par starpsezonu. No rīta joprojām ir nepieciešams silts apģērbs, bet pēcpusdienas liecina par to, ka vasara sāksies pavisam drīz. Tieši sieviešu vestes ir tas ideālais starpslānis, kas nodrošina komfortu, neapgrūtina un ļauj pielāgoties laikapstākļiem, kas var mainīties tik pēkšņi.

Aicinām izlasīt noderīgus padomus, kas ļaus izvēlēties ideālas pavasara vestes sievietēm, kā arī saskaņot tās ar savu garderobi.

Pavasara sieviešu vestes - kādas tās ir?

Vestes var būt daudzas dažādas, taču pavasarī kā nekad ir aktuālas to funkcionālas īpatnības. Atšķirībā no ziemas vestēm, kas ir biezas un siltinātas, pavasara vestes ir daudz vieglākas, tās tiek ražotas no tādiem elpojošiem materiāliem kā kokvilna vai poliestera maisījumi. To vieglums nodrošina arī ērtu pārvietošanos – ja no rīta ir auksti, bet ap pusdienām kļūst par karstu, vesti varat atstāt mugursomā. Lai gan arī rudens tiek uzskatīts par starpsezonu, pavasara sieviešu vestes bieži vien ir pieejamas maigākās krāsās, atspoguļojot gadalaika svaigo un gaisīgo noskaņu.

Kad IT speciālisti nespēj tikt līdzi bojātu datoru reģistrēšanai, darbinieki nevar pieslēgties sistēmām vai tiek pazaudēti svarīgi dokumenti, tā vairs nav tikai tehniska problēma, bet tiešs finanšu slogs uzņēmumam. Jo vairāk organizācija ir atkarīga no tehnoloģijām, jo svarīgāk ir vērtēt ne tikai sākotnējo iekārtu cenu, bet arī kopējās īpašumtiesību izmaksas, tostarp uzturēšanu un produktivitātes zudumus.

Iegādes cena nav vienīgais faktors

“Parasti pietiek ar vienu vai divām stundām negaidītas pauzes, risinot tehniskas problēmas, lai komandā rastos spriedze un tiktu pārtraukts raits darba process. Tā rezultātā zūd produktivitāte, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma rezultātus. Vēlme no tā izvairīties ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc uzņēmumi pāriet uz Apple ekosistēmu,” norāda C&C biznesa nodaļas vadītājs Pauls Minkevičs.

Traucējumi var būt dažādi – pārāk lēnas vai kļūmīgas programmas, sinhronizācijas kļūdas, neskaidras dokumentu versijas vai vienkārši aizmirstas paroles. Tas viss aptur darba procesus, un to īpaši izjūt tad, kad viena darbinieka aizķeršanās dēļ apstājas viss komandas darbs vai sarežģīta projekta virzība.

23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informē Valsts policija.

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.

Mūsdienu uzņēmējdarbība vairs nebalstās tikai uz telpu pieejamību – tai nepieciešama vide, kas spēj pielāgoties, augt un atbalstīt dažādu nozaru attīstību. Tieši šādu vidi piedāvā NORDO industriālais parks Dreiliņos, kur industriālā funkcionalitāte tiek apvienota ar pilsētvidei draudzīgu attīstību.

Īpašu uzmanību šobrīd piesaista ēka Noliktavu ielā 7, kur tiek īstenoti uzlabojumi, lai nodrošinātu augstākā standarta funkcionalitāti. Renovācijas darbi norit pilnā apjomā un saskaņā ar plānoto grafiku, kur telpas tiek gatavotas ar dažādām specifikācijām un sarežģītības pakāpēm, lai nodrošinātu piemērotus risinājumus dažādu nozaru uzņēmumu vajadzībām. Rezultātā šī ēka kalpo kā piemērs tam, kā industriālais nekustamais īpašums var attīstīties nevis tikai platībā, bet kvalitātē – radot telpas, kas atbilst mūsdienu uzņēmumu tehniskajām un operatīvajām prasībām.

Interese no uzņēmumu puses turpina pieaugt – ar vairākām kompānijām, tostarp Solmanlv, Tehnoinform, Anvol, Vesrupack, Smart print solutions un Padel Club, jau ir noslēgti nomas līgumi. Kopējais aizņemtais un rezervētais apjoms pārsniedz 14 000 m², savukārt vēl ap 16 000 m² telpu ir pieejami nomai. Uzņēmumu izvēles liecina, ka līdzās telpu funkcionalitātei tiek augstu vērtētas arī apkārtējās vides kvalitātes un darbiniekiem piemērotas ikdienas ērtības, kas šajā vietā kļūst par daļu no kopējā darba telpas risinājuma.

No visām likumdošanas izmaiņām, kas stājas spēkā 2026. gadā, uzņēmumus visvairāk skars e-rēķinu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmaiņas Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) autentifikācijas metodes izmaiņas, kā arī minimālās algas pieaugums.

Tādi rezultāti izriet no biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas. Grozījumi likumos paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra visiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, rēķini strukturētā formātā jeb e-rēķini ir obligāti jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Tas nozīmē, ka VID rīcībā nonāk ne vien informācija par rēķinu, bet arī viss tā saturs. Šīs izmaiņas skars 59,3% no aptaujātajiem 518 uzņēmumiem, liekot mainīt ierasto praksi un pielāgoties jaunajai kārtībai.

47,5% respondentu izjutīs EDS autentifikācijas sistēmas izmaiņas. Līdz šim izmantotās paroles vairs netiek akceptētas, un EDS var pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem - Smart-ID, elektronisko identifikācijas karti (eID), drošu elektronisko parakstu (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācijas metodēm.

Āgenskalna tirgū atklāts pirmais “Tūlz” pakomāts, kas piedāvā pavisam jaunu pieeju preču nomai Rīgā - “Tūlz” pakomāts ir pašapkalpošanās punkts, kurā var iznomāt dažādas ikdienā noderīgas lietas, sākot no instrumentiem mājokļa remontam un dārza darbiem līdz sporta un izklaides precēm.

Lietotājam jāreģistrējas mājaslapā, jāapstiprina sava identitāte ar Smart-ID vai E-Parakstu un jāizvēlas nepieciešamā prece. Nomu iespējams sākt uzreiz pēc rezervācijas, bet maksājums tiek veikts automātiski - pēc preces atdošanas vai ik pēc 24 stundām. Tarifs tiek aprēķināts minūtēs. Kā arī nomas cenas aprēķinā tiek izmantots progresīvās atlaides princips, kas nozīmē - jo ilgāka noma, jo zemāka pakalpojuma cena.

Par “Tūlz” vīziju stāsta kompānijas līdzdibinātājs Kevins Stors: “Mūsu mērķis ir iedvesmot cilvēkus izmēģināt ko jaunu, ietaupīt uz liekas tehnikas iegādi un atvieglot ikdienu. Vairs nevajag pirkt dārgu kameru vai spēļu konsoli, lai to izmantotu vienreiz gadā un noliktu plauktā krāt putekļus. Ja vajag instrumentu mazam nedēļas nogales projektam vai tehniku mājas uzkopšanai – atliek vien ieiet tulz.lv un paņemt visu nepieciešamo.”

Aviokompānija "SmartLynx Airlines" informē, ka ar 2025. gada 24. novembri tiek pārtraukta uzņēmuma saimnieciskā darbība. Lēmums pieņemts, izvērtējot uzņēmuma finansiālo stāvokli un ilgtermiņa darbības perspektīvas.

"SmartLynx Airlines" vārdā informē Edvins Demeņus: "Šis lēmums ir pieņemts, rūpīgi izvērtējot visus iespējamos tālākas darbības scenārijus. Diemžēl, esošajos apstākļos ir secināts, ka uzņēmuma darbības turpināšana vairs nav iespējama."

Db.lv jau ziņoja ka Latvijā bāzētajai aviokompānijai SIA "SmartLynx Airlines" 28.oktobrī ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelts Armands Rasa.

"SmartLynx Airlines" šogad 28. oktobrī bija reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 522 126 eiro apmērā, liecina VID publiskotā informācija.

"SmartLynx Airlines" iepriekš skaidroja, ka pēc izmaiņām aviokompānijas īpašnieku sastāvā uzņēmums ir sācis atveseļošanās plāna realizāciju jeb aviokompānijas restrukturizāciju turpmākās darbības nodrošināšanai.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.

Eiropas ieguldījumu platforma Mintos spērusi nozīmīgu soli savas ilgtermiņa stratēģijas īstenošanā, uzsākot bankas licences saņemšanas procesu Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Bankas licences iegūšana stiprinātu investoru uzticību, paplašinātu Mintos finanšu infrastruktūru un atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi visā Eiropā.

Pirms desmit gadiem dibinātais Mintos, kas sākotnēji darbojās kā savstarpējo aizdevumu tirgus, ir attīstījies par regulētu, daudzveidīgu aktīvu ieguldījumu platformu, kura apkalpo gandrīz 700 000 reģistrētu investorus un pārvalda vairāk nekā 800 milj. € lielu aktīvu apjomu. Pēdējo divu gadu laikā uzņēmums ir paplašinājis savu piedāvājumu, iekļaujot Fractional Bonds, ETF portfeļus, investīcijas Nekustamajā īpašumā un Smart Cash, tādējādi nostiprinot savu klātbūtni visos ES tirgos.

ECB bankas licences iegūšana ir nākamais loģiskais Mintos attīstības posms. Licence, kas vēl jāapstiprina uzraugošajām iestādēm, nodrošinās piekļuvi noguldījumu piesaistīšanai un veidos pamatu, lai uzņēmums varētu tieši klientiem piedāvāt kreditēšanas un citus banku produktus, būtiski paplašinot platformas ilgtermiņa produktu klāstu.

Digitalizācijas laikmetā arvien vairāk kļūst visa veida digitālo dokumentu, kuru apritē tiek izmantoti arī elektroniskie paraksti, taču ne visi tie tiek uztverti kā droši elektroniskie paraksti, turklāt to izmantošanai ir arī specifiskas nianses.

Pavisam nesen Valsts ieņēmumu dienests informēja, ka no 2026. gada 1. janvāra VID EDS varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile), vai noteiktu internetbanku autentifikāciju. Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai. Jāņem vērā, ka pieslēgšanās VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) iespējama tikai ar Latvijā izsniegtiem autentifikācijas līdzekļiem. Citu valstu izsniegtie autentifikācijas līdzekļi netiks pieņemti, norādīja VID.

Latvijā bāzētās aviokompānijas "SmartLynx Airlines", kura 24. novembrī pārtrauca darbību, īpašnieku maiņa īsi pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas rada daudz jautājumu, sacīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Viņš norādīja, ka veids, kādā "SmartLynx Airlines" nonāca līdz darbības pārtraukšanai, kreditoriem ir jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāvēršas pret iepriekšējiem akcionāriem.

"Redzams, ka ir mēģinājums nodalīt slikto aviokompāniju no labajām aviokompānijām. Vienu daļu nobankrotēt, lai pārējās varētu turpināt darbu," skaidroja Linkaits.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka attiecīgajam jautājumam ir pievērsies jau pirms vairākām nedēļām. "Jā, tas ir satraucoši. Mēs izmantojam visus tiesiskos elementus, lai uzraudzītu šo procesu un pievērstu pastiprinātu uzmanību atbildīgajām institūcijām," viņš sacīja.