E-paraksta jomā pārmet klientu atbalsta sniegšanas un informācijas pieejamības trūkumu. Uzņēmēju viedokļi par e-parakstu kardināli atšķiras. Daļa norāda uz pozitīvo pieredzi, bet citiem e-paraksta saņemšanas process licies sarežģīts, kas devis stimulu e-paraksta izmantošanu pārlikt uz vēlāku laiku – tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā šobrīd ir aptuveni 7 – 10 tūkstoši aktīvo e-paraksta lietotāju, DB norāda e-paraksta izsniedzēja Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Latvijā ir trīs e-paraksta risinājumi: e-paraksta viedkarte, virtuālais e-paraksts vai e-paraksts ID kartē.

Negatīva pieredze ar e-parakstu bijusi servisa audita kompānijas Dorus biznesa attīstības direktoram Gatim Ulinskim. Pēc viņa domām nav pietiekami daudz un saprotami izklāstīta visa nepieciešamā informācija. G. Ulinskis secinājis, ka e-parakstu var izmantot tikai galīgā nepieciešamības gadījumā.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Nākotnē piekrastes zvejniecību, iespējams, varēs aizstāt ar gliemeņu audzēšanu. Vienlaikus tiktu iegūts Baltijas jūras ekoloģiskās attīrīšanas līdzeklis.

Uz šādu projekta rezultātu cer Kurzems plānošanas reģions, kas sadarbībā ar Vides investīciju fondu pēta gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.

Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta vairākās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata Latvijai līdzīgās valstīs - Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, projekta Baltic EcoMussel ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem apzina gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

No 1.decembra privātpersonas vairs nevarēs pieteikties e-paraksta viedkartēm, jo turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) piedāvās tikai divus e-paraksta nesējus: virtuālo e-parakstu un e-parakstu eID kartē. Jāatzīmē, ka kopumā valsts e-paraksta projektā līdz šim ir ieguldījusi ap 8 milj. Ls.

Līdz šim viena no pakalpojumu barjerām ir tā sarežģītība un šķietamā daudzveidība, DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Tāpat pie esošā Latvijas iedzīvotāju skaita, pēc viņa domām, nav prātīgi uzturēt tik daudz produktu kanālu, jo tas sadārdzina pašu produktu. «Attiecībā uz izmaksām – produktu būs viennozīmīgi vieglāk pārvaldīt, kas rezultātā dos īstermiņa un ilgtermiņa ietaupījumu. Sākotnējie ietaupījumi nav milzīgi, taču ilgtermiņā tie noteikti būs,» turpināja J. Bokta.

LVRTC informē, ka privātpersonas, kuras lieto e-parakstu viedkartē, to varēs lietot arī turpmāk viedkaršu derīguma termiņa ietvaros. Pēdējās izsniegtās viedkartes darbosies 24 mēnešus no to saņemšanas brīža.

Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Azerbaidžāna e-paraksta ieviešanā varētu smelties Latvijas pieredzi un piesaistīt Latvijas ekspertus. Tāpat Latvija šai valstij piedāvā palīdzību e-pārvaldes attīstīšanā, uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis, tiekoties ar Azerbaidžānas transporta ministru Ziju Mammadovu.

Latvijā e-paraksta kopējais lietotāju skaits ir ap 30 tūkst. Kopš februāra bez viedkartes e-paraksta Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir ieviesis arī virtuālo e-parakstu, kura izveidē tika investēti 190 tūkst. Ls. Kopumā e-paraksta projektā ir ieguldīti vairāk nekā 7 milj. Ls.

Lai gan ieviešot tā saukto e-parakstu «mākonī» lietotāju interese par e-parakstu ir pieaugusi, tomēr šobrīd plašus apgriezienus e-paraksts Latvijā nav uzņēmis.

Bankas Latvijā e-paraksta risinājumā redz perspektīvas, bet uzskata, ka valstij vairāk būtu jādomā pie e-paraksta lietotāju skaita pieauguma, lai komercsektoram būtu lielāka interese par šo rīku.

Līdz 15. oktobrim pārtraukta elektroniskā paraksta viedkaršu izgatavošana, vēsta laikraksts Dienas bizness.

E-paraksta attīstītājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šobrīd veic sistēmas optimizāciju un procedūras maiņu e-paraksta viedkaršu ražošanā, tādējādi līdz 15. oktobrim karšu ražošana ir pārtraukta. «Viedkaršu personalizācija ir pietiekami sarežģīts un komplicēts process, kur jāievēro virkne drošības procedūru,» DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, atgādinot, ka tradicionāli citās valstīs e-paraksts viedkartēs tika ieviests reizē ar identifikācijas (ID) kartēm. Latvijā e-parakstu neieviesa reizē ar ID kartēm, kas, pēc viņa teiktā, ir bijis viens no iemesliem, kādēļ sākotnējais Latvijas pasta e-paraksta projekts un lielās pieprasījuma prognozes par izsniegto viedkaršu skaitu nepiepildījās, ar ko rēķinājās Latvijā esošie viedkaršu personalizētāji. Tādējādi viedkaršu izgatavošanas izmaksas uz vienību kļuva neadekvāti augstas un karšu personalizētājiem attiecīgais bizness kļuva neinteresants, turpina J. Bokta. Ietekmi uz pieprasījumu atstāja arī tas, ka paralēli viedkartēm tika ieviests virtuālais jeb e-paraksts «mākonī», kā arī e-paraksts, pieejams ID kartēs. Pēdējie dati liecina, ka aptuveni puse no ID karšu saņēmējiem tajā aktivizējuši arī e-parak- stu. ID karšu izsniegšana deva stimulu kopējā e-paraksta lietošanas intensitātē, tomēr samazināja pieprasījumu pēc e-paraksta viedkartēm. Tādējādi esošais viedkaršu personalizētājs First Data pārtrauca sniegt šādu pakalpojumu. Vienlaikus J. Bokta atzīst, ka e-paraksta viedkaršu lietotāji ir tie, kas e-parakstu izmanto bieži un regulāri.

Valsts kontroles ziņojums atklāj, ka prēmijas pērnā gada nogalē maksājušas teju visas ministrijas. Dāvanu kartes 20 tūkstošu latu vērtībā izsniedzis arī KNAB.

Valsts iestādes un ministrijas pērnā gada nogalē materiāli stimulējušas savus darbiniekus par 1.05 milj. Ls, Valsts kontrole prasa atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības.

nonwrited articleAizsardzības īpašumu valsts aģentūra darbiniekus materiāli stimulējusi par 106.8 tūkst. Ls, turklāt visiem nodarbinātajiem izmaksātas naudas balvas 100% apmērā no darba algas, jeb 237.9 tūkst. Ls. Valsts robežsardzē tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu Ls 100.3 tūkst. Ls

Gošam, kas ir saimnieka Borisa Matčina mīlulis, ir 10 gadi, varens augums, tēraudpelēki sāni ar rudiem lāsumiem un liela, ēdelīga mute. Viņa vecākajai sugasmāsai Jamai ir jau 17, taču tā ir krietni mazāka. Viņas un vēl simtiem skaisto zivju - koiju -, kuru dzimtene ir Japāna, dzīvo Torņakalnā, ceriņu ieskautā dārziņā, kurā dobju un mauriņa vietā ierīkots baseins, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms gadiem septiņpadsmit draugs divas koijas atveda no Japānas kā dāvanu. Tās pilnībā izkonkurēja Borisa tā laika vaļasprieku - akvāriju veidošanu. Sākās cītīgs izziņas un studēšanas periods. Tiem, kas sāk nodarboties ar šīm skaistajām zivīm tagad, ir vieglāk, jo ir kam prasīt padomu, viņš nosmaida. Papildus koiju audzēšanai, kam Boriss pievērsās, zaudējis darbu poligrāfijas biznesā, viņš konsultē par to audzēšanu, uzņem ekskursantus, nodrošina baseinu aprīkojumu un īsto barību. Baseinu aprīkošana kļūst par galveno ienākumu avotu, lēš Boriss, jo pagaidām koijās ir vairāk jāiegulda, nekā gūstama atdeve no to pārdošanas - vairums zivju vēl ir briešanas stadijā. Turklāt izdevumi nav nekādi mazie - lielākā daļa aiziet elektrībai, darbinot baseina attīrīšanas iekārtas, un barībai.

Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

Latvijā aptuveni 15 zemnieku ieinteresējušies par trifeļu audzēšanas iespējām. Pirmie entuzaiasti jau šovasar plāno iestrādāt zemē pazemes sēņu micēliju.

To Db.lv apstiprināja viens no trifeļu audzēšanas interesentiem salaspilietis Vitauts Budreika. Audzētavu viņš iecerējis veidot Amatas novadā ģimenei piederošā īpašumā, kas ilgus gadus stāvējis neizmantots. «Trifeļu audzēšanai diezgan rūpīgi jāsagatavo zeme - vajadzīgs augsts Ph līmenis, kas Latvijā parasti ir nepietiekams,» Db.lv stāstīja V. Budreika. Viņš izpētījis, ka Latvijā piemērotākās audzēšanai ir vasaras trifeles, tomēr labāk būtu audzēt tā sauktās franču trifeles, jo tās ir vērtīgākas un tām esot augstāka cena. Tomēr V. Budreika atzina, ka šogad vēl nepaspēs stādāmo materiālu - micēliju - iestrādāt zemē. Taču viņš zinot, ka Aizkraukles rajonā vairāki zemnieki gatavojas jau šogad ierīkot eksperimentālās audzētavas.

Latvijā strādājošo vietējo un ārvalstu apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apjoms uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2011. gadā sasniedza 135,5 latus, no kuriem aptuveni 25 latus Latvijas iedzīvotājs tērējis dzīvības apdrošināšanai.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija, kur izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu (uz 2012. gada sākumu tie bija ap 2,052 miljoniem). Salīdzinot ar 2010. gadu, vidējās bruto pērmijas apjoms uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 35,8% (bija 99,8 lati), bet, salīdzinot ar 2009. gadu – pieaudzis par 17,8%.

Tajā skaitā vietējo apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju veidoja 109 latus, liecina Db.lv aplēses. Te gan jāņem vērā, ka tā nav vidēji viena Latvijas iedzīvotāja iztērētā apdrošināšanas summa par dažādu apdrošināšanas pakalpojumu iegādi, jo vietējie apdrošinātāji lielu daļu prēmiju – sevišķi auto apdrošināšanā - paraksta ārpus Latvijas. Tikmēr dzīvības apdrošināšanā gan vietējās apdrošināšanas kompānijas, gan ārvalstu kompāniju filiāles prēmijas paraksta gandrīz tikai Latvijā.

Šogad septiņos mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās visvairāk izmaksājusi nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA – 19.3 miljonus latu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka BTA izmaksāto atlīdzību apjoms ir par 11 % mazāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Vienlaikus kompānijas parakstīto prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 25 %, septiņos mēnešos sasniedzot 33.67 miljonus latu. Tomēr tas nodrošinājis BTA lielākās apdrošināšanas kompānijas statusu.

6.4 miljonus latu šogad septiņos mēnešos atlīdzībās izmaksājusi If Latvia, kas gan ir par 4 % mazāk nekā pērn šajā laikā. If Latvia prēmijās parakstījusi 12.2 miljonus latu, kas ir par 27 % mazāk nekā pirms gada. 5.7 miljonus latu atlīdzībās izmaksājusi Balva, kas ir par 46 % mazāk nekā pirms gada. Tikmēr kompānijas parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 54 %, veidojot vien 6.43 miljonus latu.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Janvāra beigās presē parādījās informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi visus apdrošināšanas brokerus sniegt informāciju par kontiem, kuros tiek turētas apdrošināšanas prēmijas. Tā kā pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl tikai veic pārbaudes, tad par jebkādām Latvijas apdrošināšanas brokeriem piemērojamām sankcijām, tai skaitā brokeru licenču atņemšanu, runāt vēl ir pāragri.

Salīdzinājumam var minēt, ka pirms kāda laika ar šādu problēmu apdrošināšanas brokeru uzraugs saskārās arī Lietuvā. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā likums skaidri un nepārprotami norāda, ka apdrošināšanas brokeriem no klientiem saņemtos naudas līdzekļus ir jātur nošķirti no saviem naudas līdzekļiem. Pēc tam, kad Lietuvas Apdrošinātāju uzraudzības komisija atklāja šo pārkāpumu, tā pieņēma lēmumu par vairāku apdrošināšanas brokeru licenču anulēšanu.

Kādēļ tas ir svarīgi? Skats no industrijas puses

Apdrošināšanas brokeri apdrošināšanas prēmijās var saņemt salīdzinoši lielas naudas summas. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas mājas lapā atrodamajiem datiem 2010.gada 3. ceturksnī vislielākā viena brokera noslēgto apdrošināšanas līgumu prēmiju summa ir LVL 196 768. Nenoliedzami šis ir ievērojams skaitlis. Lai gan pastāv iespēja, ka daļu no prēmijām klienti pa tiešo maksāja apdrošinātājam, pat tādā gadījumā atlikusī summa ir ievērojama.

No 2003. gada līdz 2008. gadam KNAB darbiniekiem izmaksātas vairāk nekā divu miljonu latu prēmijas, liecina KNAB finanšu atskaites, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tajās esot redzams, ka prēmijas KNAB vadītāji varētu būt izmaksājuši sev un no prēmiju fonda varētu būt kompensētas darbinieku ciešanas par nozagtās naudas skandāla piesegšanu, secina Neatkarīgā. KNAB darbinieku skaits minētajā laika posmā svārstījies no 115 līdz 144 cilvēkiem. Prēmijas maksātas ne visiem – 2007. un 2008. gadā vidēji simt darbiniekiem.

«Ja pieņemam, ka laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam ik gadu simt darbinieku saņēmuši prēmijas no kopējā 2,02 miljonus latu lielā prēmiju katla, tad matemātiski var aprēķināt, ka sešos gados katrs no simt darbiniekiem papildus algai prēmijās vidēji saņēmis vēl 20 000 latu jeb 3333 latus gadā. Prēmiju apmērs gan ir bijis atšķirīgs. KNAB vadība un tai tuvas lojālās personas saņēmušas lielākas summas, līdz pat 9425 latiem gadā. Vienkāršie darba rūķi – zemākas, sākot no 133 latiem gadā,» norāda laikraksts.

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus arī šogad «liek pasvīst» apdrošinātājiem, no kuriem dažiem neizdodas izlīst no zaudējumiem, bet dažiem samazinās peļņa.

Tā liecina Db.lv apkopotie publicētie pieejamie dati par nedzīvības apdrošinātāju finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos.

Faktiski tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta šogad deviņos mēnešos uzrādījusi 888 tūkstošu latu zaudējumus, kas ir par 30,8% mazāki nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Anglijas RSA Insurance Group piederošā Balta bruto prēmijās šogad deviņos mēnešos parakstījusi 22,95 miljonus latu.

Vācijas investoriem piederošais nedzīvības apdrošinātājs Ergo šogad deviņos mēnešos strādājis ar 369,7 tūkst. Ls peļņu , kas gan ir par 60% mazāka nekā pērn šajā laikā, liecina finanšu pārskats. Ergo prēmijās parakstījusi 10,2 miljonus latu.