Parlamentārieši šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz akcīzes pieaugumu alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem.

Likumprojekts saistīts ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

No nākamā gada 15. marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum - par 0,03 eiro par pudeli.

Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESC) darba grupai, kas izstrādā ieteikumus Tabakas nodokļu direktīvai, iesniedzis 24 no 29 priekšlikumiem, turklāt apstiprināšanas sesijā, t.i., neilgi pirms ilgstoša darba noslēguma.

Eiropas Komisija ar jauniem priekšlikumiem Tabakas nodokļu direktīvas izmaiņām klajā nāca pērnā gada rudenī un direktīvas pārskatīšana jau sākotnēji paredzēja būtisku akcīzes nodokļu pieaugumu visā Eiropas savienībā – gan tradicionālajiem, gan bezdūmu produktiem. Tirgus un iespējamo seku apzināšanas nolūkā EK arī vērsās pie neatkarīgās konsultatīvās institūcijas EESC pēc novērtējuma un ieteikumiem. EESC darba nosēdzošā sesija sākas šajā trešdienā, 18. februārī un noslēgsies ceturtdien, 19. februārī.

Tabakas nodokļu direktīvas stāsts

Vienkāršoti runājot Tabakas nodokļu direktīvu Eiropas Komisija ierosināja mainīt, lai aizsargātu sabiedrības veselību un samazinātu smēķēšanas izplatību. Tas jau pirmsākumā bija galvenais iemesls, tomēr – kā tautā runā – velns slēpjas detaļās. Drastiski palielinot tabakas akcīzi palielinās produkta cena, kurai it kā vajadzētu mudināt atkarīgos atteikties no smēķēšanas. Līdztekus visi saprot, ka mēs runājam par spēcīgu atkarību, tādēļ ir skaidrs, ka pieprasījums tirgū pēc nelegālas produkcijas augs tieši proporcionāli augošai produkta cenai ES valstu oficiālajās tirdzniecības vietās.

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir ieviests akcīzes nodoklis saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, atstājot bez nodokļa sloga saldās bulciņas un konfektes. Igaunija pēc detalizētas izvērtēšanas no šāda nodokļa ieviešanas atteicās, atzīstot, ka tas nesasniegtu izvirzītos mērķus un radītu nevēlamu ekonomisku ietekmi. Lietuvā akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem paredzēts ieviest tikai 2026. gadā.

Tagad Latvijā tiek lemts par akcīzes nodokļa palielināšanu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2028. gada, piesaucot sabiedrības veselības mērķus. Tomēr jautājums paliek - vai šāds solis patiešām veicinās sabiedrības veselību, vai tikai palielinās cilvēku ikdienas izmaksas un vājinās vietējo uzņēmēju konkurētspēju?

Vai bezalkoholiskie dzērieni tiešām ir lielākais cukura avots?

Latvijā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem cilvēki uzņem vien aptuveni 5 - 8% no kopējā dienā patērētā cukura daudzuma. Pētījumi Eiropas valstīs rāda, ka galvenais pievienotā cukura avots ir saldumi (kūkas, cepumi, konditorejas izstrādājumi, konfektes u.c.). Interesants ir arī fakts, ka globālās ātrās ēdināšanas ķēdēs un citās tirdzniecības vietās, kurās ir lejamie bezalkoholiskie dzērieni, akcīzes nodoklis šobrīd vispār netiek piemērots.

Degvielas cenu lēciena un tā ģenerētās inflācijas piezemēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus, taču vispopulārākais ir akcīzes nodokļa likmju samazinājums uz noteiktu laiku, bet atgriežas virspeļņas nodokļa rēgs.

To liecina ZAB Sorainen pētījums par dažādu valstu jau īstenotajiem vai arī diskusijās izteiktajiem piedāvājumiem degvielas cenu pieauguma slāpēšanai un šo cenu piezemēšanai pēc tam, kad karadarbība faktiski paralizēja Persijas jūras līča valstu naftas piegādes, kuru īpatsvars pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 20% no pasaules kopējā patēriņa. Vienlaikus ir valstis un reģioni, kuros Hormuza jūras šauruma blokāde raisa eksistenciāla rakstura jautājumu, jo citu piegāžu nav vai arī to apjomi ir nelieli. Savukārt valstīs, kurās nav novērotas degvielas pieejamības problēmas – deficīts –, ir fiksēts ļoti straujš degvielas cenu pieaugums, jo īpaši dīzeļdegvielai, kura Latvijā maksā jau vairāk nekā 2,11 eiro litrā, kaut arī pirms mēneša to varēja iegādāties par cenu, kura bija ap 1,5 eiro litrā.

Pēdējo pāris nedēļu laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējuši dažādi priekšlikumi par pasākumiem, kas varētu ierobežot cenu pieaugumu vietējā degvielas tirgū.

Skarbā realitāte ir tāda, ka ne degvielas tirgotāji vietējā tirgū, ne degvielas ražotāji, kuru produkcija tiek importēta, ne Latvijas valsts institūcijas tieši nekontrolē un nevar būtiski ietekmēt divus galvenos cenu veidošanās faktorus - eiro un ASV dolāra valūtas kursa svārstības, kā arī Platts kotācijas starptautiskajos tirgos.

Līdz ar to neatkarīgi no publiskiem paziņojumiem vai politiskiem solījumiem ilgtermiņā nav iespējams noturēt vai mākslīgi ierobežot degvielas cenu pieaugumu vietējā tirgū, ja globālajos tirgos tiek novērota cenu kāpuma tendence.

Valsts degvielas rezervju pilnīga realizācija

Iemesls ir vienkāršs un acīmredzams - Latvijai nav savas naftas ieguves un pārstrādes. Pat ja tiktu pieņemts hipotētisks scenārijs, kurā Latvijas valdība nolemtu iesaldēt cenas degvielas uzpildes stacijās februāra beigu līmenī, vienlaikus pārdodot vietējā tirgū visu valsts rezervi par šai “iesaldēšanai” atbilstošu fiksētu cenu, šāds risinājums būtu īslaicīgs un darbotos ne ilgāk kā pāris mēnešus.

Ja solidaritātes maksājuma mehānisms būtu spēkā patlaban, iemaksa par pārsnieguma daļu attiektos uz lielāko daļu tirgotāju, aģentūru LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), balstoties uz datiem par posmu no 20. līdz 23. aprīlim.

EM pauž, ka pēdējo divu nedēļu laikā Latvijas degvielas tirgū vērojama skaidra cenu korekcija. Visi lielākie degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkli šajā periodā ir samazinājuši dīzeļdegvielas cenas kopumā par vairākiem desmitiem centu litrā. Tas apliecina, ka mazumtirdzniecība ir sākusi sekot biržas cenu kritumam, kas raksturoja minēto pārskata periodu, uzskata EM.

Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka mazumtirdzniecības cenu korekcija notiek lēnāk nekā cenu kritums biržās, un uz pārskata perioda beigām lielākie DUS tīkli vēl atrodas virs tirgus pamatotās robežas.

Ja solidaritātes maksājuma mehānisms būtu spēkā patlaban, iemaksa par pārsnieguma daļu attiektos uz lielāko daļu tirgotāju. Vienlaikus attālums no šīs robežas vairumam tīklu ir būtiski mazinājies salīdzinājumā ar situāciju aprīļa sākumā. Virziens esot pareizs, taču temps vēl neesot pietiekams, vēsta EM.

Biržas kotāciju svārstības dienas laikā ir tikai orientējošas un parasti neizraisa būtiskas degvielas cenu izmaiņas degvielas uzpildes stacijās tajā pašā dienā. Tas ir tāpēc, ka Platts fiziskā tirgus kotācijas tiek fiksētas katru dienu vēlu vakarā un tādēļ var ietekmēt vietējā degvielas tirgus cenas ne ātrāk kā nākamajā dienā. Šīs ietekmes pakāpe var atšķirties no pārdevēja uz pārdevēju atkarībā no izvēlētās uzskaites metodes, cenu veidošanas formulas un riska pārvaldības politikas.

Vienošanās par pagaidu pamieru 8. aprīlī izraisīja biržas cenu kritumu zem 100 dolāriem par barelu galveno etalona naftas šķirņu Brent un WTI nākotnes līgumiem. Tomēr tam sekojošais Izraēlas bruņoto spēku masveida uzbrukums Libānai apdraudēja iepriekš panāktās vienošanās par divu nedēļu pamieru. Biržas dīzeļdegvielas nākotnes līgumi reaģēja uz to ar pieaugumu par vairāk nekā 200 dolāriem par tonnu (vairāk nekā +20 centiem par litru) no iepriekšējā dienā sasniegtā minimuma. Fiziskajā naftas tirgū cenas ne tikai nesamazinājās, bet pat pieauga. Piemēram, saskaņā ar LSEG datiem, Ziemeļjūras Forties naftas cena sasniedza vēsturisko maksimumu 146,43 dolāri par barelu. Citu Ziemeļjūras naftas šķirņu, tādu kā Brent, Oseberg, Ekofisk un Troll, arī sasniedza jaunas rekordaugstas prēmijas. Amerikas naftas WTI Midland ar piegādi uz Eiropu tika tirgota ar 20,70 dolāru prēmiju salīdzinājumā ar Brent, kas ir vēsturisks maksimums. Angolas naftas šķirne Cabinda arī tika tirgota par rekordaugstu cenu.

„Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai liecina par nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS)…. Tas, pēc viņa teiktā, ir risinājums, lai palīdzētu mazumtirgotājiem ievērot to, ko viņi paši ikdienā saka, proti, ka viņu ikdienas cenas ietekmē pasaules birža…

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.”

Izskatās, ka kāds ir maldinājis ministru un turpina maldināt sabiedrību.

Ministrs runā par biržu!!!, nevis par fizisko naftas produktu tirgu, kura rādītājs ir S&P Global aģentūras Platts kotācijas. Biržas tirgus, ko dēvē arī par „papīra” tirgu, atšķiras no fiziskā tirgus, jo tur naftas produkti nav prece, bet gan investīciju aktīvs vai instruments, ko var izmantot gan spekulācijām, gan risku apdrošināšanai. Taču degvielas tirgotāju iepirkuma cena Latvijā netiek noteikta pēc biržas cenām, bet gan pēc cenu formulām, kas balstās uz S&P Global aģentūras Platts kotācijām.

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Lai stabilizētu degvielas cenas Latvijā un apturētu to pieaugumu, degvielas uzpildes staciju tīkls “VIADA Baltija” aicina lēmumu pieņēmējus uz konkrētu termiņu samazināt nodokļu slogu degvielai, tādējādi atbalstot gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus.

Būtiski piebilst, ka, lai gan degvielas cenu ietekmē naftas cenas, kas pēdējo nedēļu laikā palielinājušās par 44%, gala produktu t.i. dīzeļdegvielas un benzīna pasaules cenas pieaugušas daudz straujāk, piemēram, dīzeļdegviela pasaules biržā maksā pat 70% dārgāk nekā iepriekš. “Cenu, par kuru iepērkam degvielu biržā, mainīt nekādi nevaram. Ja iepirkumu cena pasaules biržā iepriekš bija 0.57 eiro par litru, tad tagad tā ir palielinājusies līdz 0.86 eiro par litru. Tam klāt tiek skaitīti nodokļi, kas veido 49% jeb 0,83 eiro par litru, no kuriem 0,31 eiro ir pievienotās vērtības nodoklis, 0,466 eiro – akcīzes nodoklis, bet 0,067 eiro tiek novirzīts rezervju veidošanai. Mūsu daļa veido 6% , par ko jāuztur degvielas uzpildes stacijas, jāmaksā algas, elektrība un citi izdevumi,” skaidro “VIADA Baltija” valdes priekšsēdētājs Arūnas Šatkus.

Ieceri ieviest jaunu – ekonomiskās drošības - nodokli ar 30% likmi, kurš valsts budžetu 2026. gadā varot papildināt ar 28 milj. eiro, bet 2027. gadā jau ar 42 milj. eiro, uzņēmēji vērtē kā ļoti zaļu, kurš izraisīs tirgus pārdali, bet kurā cerēto ieguvumu var arī nebūt.

Šā gada 5. marta parlamenta plenārsēdē ar balsu vairākumu tika nodots tālākai izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Ekonomiskās drošības nodokļa likumprojekts. Jauno nodokli tiek piedāvāts piemērot vairākām preču kategorijām, kuru izcelsme ir augsta riska valstis vai kuras iegādātas riskantā piegādes ķēdē. Augsta riska valstis būs tās valstis, kuras Ministru kabinets, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējumu, būs iekļāvis augsta riska valstu sarakstā, ņemot vērā valsts agresīvu ārpolitiku vai militārus draudus, valsts ekonomiskās ietekmes instrumentu izmantošanu politiska spiediena veikšanai, valstij piemērotās sankcijas un starptautiskās drošības situāciju.

Aizsardzības izdevumu paaugstināšanai Latvija izvēlējās uz laiku lielāku valsts parādu un izmaksu samazināšanu, kamēr Lietuvā un Igaunijā ir paaugstināti nodokļi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsver, ka ES struktūrfondi ir nozīmīgs valsts investīciju finansējuma avots, lai tam nebūtu pārrāvuma, tiek strādāts, lai izmantotu privātās publiskās partnerības dotās iespējas — valsts pasūta, bet kapitālieguldījumus valstij svarīgos objektos veic privātkompānijas, bet par to izmantošanu saņem naudu no valsts budžeta.

Kāds būs 2026. gadā plānotais budžets salīdzinājumā ar 2025. gada plānoto?

Latvijas tautsaimniecību un arī valsts budžetu, jo īpaši tā izdevumus, ietekmē ģeopolitiskā situācija. 2025. gada valsts budžetā lielākie izaicinājumi bija iekšējas drošības jautājumi — stiprināt Iekšlietu ministrijas dienestu kapacitāti, finansēt austrumu robežas izbūvi un katastrofu centrus, kā arī kaujas spēju paaugstināšanu armijai, savukārt 2026. gadā – paaugstināt finansējumu aizsardzībai līdz 5% no IKP. Skaitliski 2026. gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljards eiro, kas ir par 6,3% lielāki, nekā plānojām 2025. gadā — 15,1 miljards eiro. Savukārt izdevumi 2026. gadā plānoti 17,9 miljardi eiro, kas ir par 4,8% vairāk, nekā plānojām 2025. gada valsts budžetā — 17,1 miljards eiro. Būtiskākā atšķirība ir deficīta apmērs. Proti, 2025. gadu prognozēts noslēgt ar deficītu 1,2 miljardi eiro, tad 2026. gadā — 1,5 miljardi eiro, bet 2027. gadā — 1,79 miljardi eiro un 2028. gadā – 1,72 miljardi eiro. Šāds vispārējās valdības budžeta deficīta pieaugums ir saistīts ar aizsardzības izmaksu pieaugumu, kas 2026. gadā papildus iepriekš plānotajam paredzēts gandrīz 450 milj. eiro apmērā, bet 2028. gadā šis pieaugums sasniegs vēl 700 milj. eiro.

Valsts parāda mazināšanā izdevumu samazināšana ir efektīvāka par nodokļu celšanu, jo nodokļu pieaugums var būtiski sabremzēt ekonomisko aktivitāti, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs.

Savukārt, ja nodokļu paaugstināšana tomēr ir nepieciešama, pēc viņa teiktā, relatīvi efektīvāki ir netiešie nodokļi, piemēram, akcīzes nodoklis vai pievienotās vērtības nodoklis.

Tkačevs atgādināja, ka 2029. gadā beigsies vairāki pagaidu nosacījumi un atkāpes, kas joprojām ļauj Latvijā uzturēt stimulējošu fiskālo politiku. Tas nozīmē, ka nākamajos gados būs nepieciešami pasākumi budžeta deficīta mazināšanai un valdības parāda kontrolei.

Tkačevs sacīja, ka vēsturiski valdības parāds ir samazināts trijos veidos - veicot fiskālo konsolidāciju, panākot straujāku ekonomikas izaugsmi, vai arī augstas inflācijas apstākļos.

Ekonomists skaidroja, ka inflācijas kontrole atrodas Eiropas Centrālās bankas (ECB) kompetencē, tāpēc šī instrumenta izmantošana nav iespējama. Turklāt Latvijas Bankas pētījums rāda, ka inflācijas ietekme uz parāda dinamiku un budžeta bilanci ir īslaicīga. Tā var uz brīdi uzlabot budžeta bilanci un palielināt nominālo iekšzemes kopproduktu (IKP), taču valdības bieži kompensē dzīves sadārdzināšanos ar algu un pabalstu pieaugumu. Tāpēc paļauties uz inflāciju kā ilgtermiņa risinājumu nav pamatoti.

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos aktualizējuši vairākus jautājums, tostarp par energoresursu cenām un migrāciju.

Latvija pēdējos gados mērķtiecīgi pārrāvusi saites ar Krievijas energoresursiem - atteikusies no Krievijas gāzes, kā arī kopā ar Igauniju un Lietuvu atvienojusies no BRELL elektroenerģijas tīkla, pieslēdzoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Tam bija nepieciešamas būtiskas investīcijas, tostarp arī Eiropas atbalsts, bet tā bija apzināta izvēle - būt neatkarīgiem no Krievijas un neļaut manipulēt ar mūsu energosistēmas stabilitāti. Tā ir mūsu ģeopolitiskā izvēle un mūsu neatkarība.

Latvijas energosistēma jau šobrīd balstās uz spēcīgu atjaunojamo resursu bāzi –hidroelektrostacijām Daugavā, arvien pieaugošu vēja un saules ģenerāciju, ilgtspējīgiem biomasas izmantošas risinājumiem.

2026. gadā vairākām precēm pieaugs akcīzes nodoklis, vienlaikus pārtikas cenu pieauguma slāpēšanai tiek piedāvāts pazemināt pievienotās vērtības nodokli, kā arī izmainīt nodokļu maksāšanu par fiziskajām personām saņemamajām dividendēm.

Saeimā turpinās 2026. gada valsts budžeta un to pavadošo likumu grozījumu projektu izskatīšana, taču nākamā gada preču un pakalpojumu līmeni ietekmēs jau iepriekšējā gadā nolemtais par pakāpensisku vairāku nodokļu likmju palielināšanu. “Pašlaik Saeimā un sabiedrībā, šķiet, vislielākās batālijas ir par citiem, nevis valsts budžeta un nodokļu politikas jautājumiem,” kopējo situāciju analizē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka šo kaisīgo diskusiju ēnā ir palikušas arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam un fiziskajām personām — kapitāldaļu turētājiem - nozīmīgas pārmaiņas, ja par tām būs pozitīvs Saeimas vairākuma lēmums.

2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

Latvija ieņem nozīmīgu vietu Eiropas nelegālo cigarešu ražošanas tīklā, liecina Londonā bāzētās starptautiskās tirgus izpētes kompānijas "Euromonitor International" jaunākais pētījums.

Pētījumā akcentēts, ka Latvija vēsturiski ir bijusi viens no centrālajiem Baltkrievijā ražoto cigarešu kontrabandas piegādes ceļiem uz Eiropu, tomēr Latvijas loma starptautiskās organizētās noziedzības tīklā pamazām mainās. Tostarp 2024. gadā Latvija izcēlās ar īpaši lielu viltoto cigarešu ražošanas pieaugumu uz vietas.

Pētnieki norāda, ka kopš 2010. gadu sākuma Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir novērojamas pakāpeniskas pārmaiņas organizētās noziedzības nelegālo cigarešu izplatīšanas stratēģijā - ES no galvenā kontrabandas cigarešu galamērķa ir kļuvusi par arvien nozīmīgāku viltotu cigarešu ražošanas un patēriņa centru. Tam līdzi ir mainījusies arī organizētās noziedzības attieksme pret Latvijas kā kontrabandas cigarešu tranzītvalsti. Noziedzīgie grupējumi arvien biežāk cenšas ražot viltotās cigaretes uz vietas Latvijā, ko apliecina arī pēdējos gados atklātās vērienīgās ražotnes.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana degvielai būtu konfliktā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa pieļauto iespēju virzīt PVN likmes samazināšanu degvielai.

Ministrijā atzīmēja, ka runas par PVN likmes samazināšanu degvielai šobrīd vairāk izklausās pēc politiskas retorikas, jo praksē Latvijai šādu soli nebūtu iespējams īstenot bez konflikta ar ES noteikumiem.

FM skaidroja, ka PVN ir harmonizēts nodoklis ES un to piemērošanu nosaka PVN direktīva, kas neparedz iespēju samazināt PVN likmi degvielai. Tas nozīmē, ka Latvijas iespējas šādā veidā mazināt degvielas cenu kāpumu nav atkarīgas tikai no valdības vai Saeimas politiskas izšķiršanās, jo PVN piemērošanu visā ES nosaka kopēji PVN noteikumi.

PVN direktīva paredz, ka dalībvalstīm pamatā jāpiemēro standarta PVN likme visām precēm un pakalpojumiem. PVN samazinātās likmes drīkst piemērot tikai konkrētām preču un pakalpojumu kategorijām, kas ir skaidri noteiktas, skaidro FM. Šajā sarakstā ir, piemēram, pārtikas produkti, medikamenti, pasažieru pārvadājumi, grāmatas un atsevišķos gadījumos konkrēti energoprodukti. Taču degviela transportlīdzekļiem šajā sarakstā nav iekļauta, kas nozīmē, ka dalībvalstīm nav tiesiska pamata piemērot PVN samazināto likmi benzīnam, dīzeļdegvielai vai citiem transporta degvielas veidiem.

Par spīti tam, ka Latvijas alkoholisko dzērienu tirgus sarūk, “MV GROUP Distribution LV” 2025. gadu noslēdza ar rekordlieliem rezultātiem. Uzņēmums turpināja attīstīties, pastāvīgi paplašinot savu produktu portfeli ar pasaulē pazīstamiem zīmoliem un nostiprinot pozīcijas dažādās kategorijās.

Pērn uzņēmuma apgrozījums (tostarp akcīzes nodoklis) bija 97,6 milj. eiro – par 4 % vairāk nekā aizpērn. Uzņēmuma tīrā peļņa pirms nodokļu nomaksas pērn palielinājās par 24 % – līdz 1,5 milj. eiro. Tas nav pirmais sekmīgais gads, jo uzņēmums turpina savu izaugsmi jau piekto gadu pēc kārtas, gūstot rekordlielus rezultātus un mērķtiecīgi nostiprinot pozīcijas Latvijas tirgū.

Pēc “MV GROUP Distribution LV” vadītāja Oļega Sokolova teiktā, šie rezultāti nav nejaušība.

“Mūsu spēks ir spēja attīstīt dažādas kategorijas, saglabāt plašu produktu portfeli un nodrošināt produktu pieejamību visā tirgū. Aiz šiem lēmumiem vienmēr stāv cilvēki, proti, mūsu komanda, tās kompetences un mūsu izveidotā darba vide ir vieni no nozīmīgākajiem veiksmes faktoriem. Ne mazāk nozīmīga loma ir arī mūsu partnerattiecībām gan ilggadējām, gan jaunizveidotajām, kas ļauj mums pastāvīgi augt un sasniegt ilgtspējīgus rezultātus”, stāsta O. Sokolovs.