Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Visu trīs Baltijas valstu apdrošināšanas tirgus pērn ir audzis līdzīgos tempos, taču Lietuvas tirgus apjoma ziņā divkārt pārsniedz Latvijas un Igaunijas apdrošināšanas tirgus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Visstraujākais parakstīto prēmiju pieaugums 2022.gadā ir bijis Lietuvā - 19%, sasniedzot 1,23 miljardu eiro prēmijās, tad seko Latvija ar 16% tirgus pieaugumu un 681 miljonu eiro prēmijām un Igaunija ar 13% tirgus izaugsmi un 551 miljona eiro prēmijām.

Pagājušajā gadā izmaksāto atlīdzību jomā situācija Baltijas valstīs ir nedaudz atšķirīgāka - ja Latvijā un Lietuvā atlīdzību pieaugums bijis līdzīgs, attiecīgi 23% un 25%, tad Igaunijā atlīdzības augušas tikai par 8%. Savukārt eiro izteiksmē atlīdzību apjoms visās trīs valstīs bijis līdzīgās proporcijās kā prēmijās - Lietuvā atlīdzībās klientiem pērn izmaksāti 682 miljoni eiro, Latvijā - 435 miljoni eiro, Igaunijā - 383 miljoni eiro.

Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.

To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.

“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Pērn mājokļu iegādes izmaksas jaunajos projektos Baltijā augušas par 10 līdz 15%, tāpat palielinājušās cenas arī mājokļiem otrreizējā tirgū, informē Luminor.

Tomēr Latvijā iegādāties nekustamo īpašumu joprojām ir ievērojami izdevīgāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Luminor bankas prognozes liecina, ka šobrīd tirgus ir stabilizējies un pirmajā pusgadā Baltijā cenas paliks nemainīgas.

Pagājušajā gadā mājokļu tirgū bija vērojamas cenu svārstības. Ja gada pirmajā pusē tās viennozīmīgi palielinājās, vēlāk, augot dzīves dārdzībai un samazinoties iedzīvotāju pirktspējai, cenas vai nu stabilizējās, vai pat pazeminājās. Šī gada pirmajos mēnešos cenas ir stabilizējušās un paredzams, ka gada pirmajā pusgadā tās, visticamāk, noturēsies esošajā līmenī. Cenu prognozes ilgākam periodam ietekmē dažādi faktori, piemēram, ekonomiskie rādītāji – inflācijas rādītāji, algu līmenis, iekšzemes kopprodukts -, Eiropas Centrālās bankas lēmumi, kā arī energoresursu cenas turpmāk.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Lietuvas apdrošināšanas tirgus apjoms divas reizes pārsniedz Latvijas un Igaunijas tirgus apmēru, lai arī pēc iedzīvotāju skaita Latvijā un Igaunijā, kopā ņemot, dzīvo vairāk cilvēku nekā Lietuvā.

Visu trīs Baltijas valstu apdrošināšanas tirgu apjomi pērn ir auguši līdzīgos tempos, tomēr saglabājusies tendence, ka Lietuvas tirgus apjoms divas reizes pārsniedz abu pārējo valstu tirgus apjomu.

Jāpiebilst, ka visstraujākais parakstīto prēmiju pieaugums 2022. gadā arī ir bijis Lietuvā – 19%, sasniedzot 1,23 miljardu eiro prēmijās, tam seko Latvija ar 16% tirgus pieaugumu un 681 miljonu eiro prēmijām un Igaunija ar 13% lielu tirgus izaugsmi un 551 miljona eiro prēmijām.

Igaunijā mazāka atlīdzību izaugsme2022. gadā izmaksāto atlīdzību jomā situācija Baltijas valstīs nedaudz atšķiras no prēmiju parakstīšanas pieauguma ainas. Ja Latvijā un Lietuvā atlīdzību pieaugums bijis līdzīgs, attiecīgi 23% un 25%, tad Igaunijā atlīdzības augušas tikai par 8%. Savukārt eiro izteiksmē atlīdzību apjoms visās trīs valstīs bijis līdzīgās proporcijās kā prēmijās: Lietuvā atlīdzībās klientiem pērn izmaksāti 682 miljoni eiro, Latvijā – 435 miljoni eiro, Igaunijā – 383 miljoni eiro.

Latvija nav gatava elektroniskajām vēlēšanām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" vērtēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Viņa nedēļas nogalē piedalījās Igaunijas parlamenta vēlēšanu novērošanā. Saulīte skaidroja, ka Latvijas un Igaunijas vēlēšanu sistēmās ir daudz kopīgu lietu, taču ir arī atšķirīgais. Kā pozitīvo aspektu Latvijas sistēmā Saulīte minēja tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas ļauj pilsoņiem balsot jebkurā iecirknī, tikmēr Igaunijā ir elektroniskā balsošana, kas, kā akcentēja CVK priekšsēdētāja, ir "20 gadu darba rezultāts un daļa no digitālās sistēmas, kurā dzīvo Igaunija".

Igaunijā elektroniskās vēlēšanas tika ieviestas ilgā laikā un tās ir tik drošas, cik drošas varētu būt - igauņi paši atzīstot, ka šāda tipa vēlēšanas ir 99% drošas, bet nekad tie nebūs 100%, stāstīja Saulīte, atkārtoti uzsverot, ka šādu vēlēšanu ieviešana prasījusi ļoti lielus ieguldījumus, tostarp arī tajā, kā visa valsts domā.

Gada inflācija Igaunijā februārī samazinājusies līdz 17,6%, salīdzinot ar 18,6% iepriekšējā mēnesī, liecina Statistikas departamenta otrdien publiskotie dati.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro mēnesi, preču cenas Igaunijā palielinājušās par 17,2%, bet pakalpojumu cenas kāpušas par 18,5%.

Statistiķi norādīja, ka gada salīdzinājumā patēriņa cenas Igaunijā februārī visvairāk ietekmējušas pārtikas un bezalkoholisko dzērienu sadārdzinājums, kas veidojušas trešdaļu no kopējā pieauguma.

No pārtikas produktiem gada laikā visvairāk sadārdzinājies cukurs - par 104,2%, kā arī milti un putraimi - par 49,7%, mērces - par 48,9% un olas - par 44,8%.

Ar mājokli saistītie izdevumi veidojuši ceturtdaļu no kopējā patēriņa cenu pieauguma, bet transporta izdevumi veidojuši nepilnu desmito daļu no indeksa kāpuma. Benzīna cenas Igaunijā februārī bijušas par 4,5% lielākas nekā pirms gada, bet dīzeļdegviela kļuvusi pa 14,3% dārgāka.

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Tas, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu akciju daļējai kotācijai biržā turpmāk būs runa, kļūs skaidrāks pēc 15.augusta, kad kapitāldaļu turētājiem ir jāiesniedz atbildes, kā viņi redz nākamo četru gadu perspektīvu un kas uzņēmumiem būs nepieciešams attīstības mērķu finansēšanai, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Valdības šomēnes skatītajā informatīvajā ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām bija pieminētas trīs kapitālsabiedrības - nesen dibinātais vēja parku uzņēmums "Latvijas vēja parki", Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un gāzes pārvades sistēmu operators "Conexus Baltic Grid".

Savukārt FM prezentācijā valdībai tika pieminēti arī elektrības pārvades un sadales operatori "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", sakaru operatori "Latvijas mobilais telefons" un "Tet", kā arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens".

Kļaviņa tomēr uzsver, ka uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri.

Paplašinot Igaunijā pieejamo Enefit Volt elektroauto uzlādes tīklu, energouzņēmums Enefit šogad Latvijā investēs 5 miljonus eiro, t. sk. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF līdzfinansējumu 500 000 eiro apmērā.

Uzņēmuma mērķis ir jau šogad sākt sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem par vairāk nekā 100 publisko elektroauto uzlāžu staciju izveidi, lai tuvāko gadu laikā radītu Baltijā plašāko uzlādes tīklu.

2023.gadā piecās vietās uz Ventspils, Bauskas un Tallinas šosejas plānots izbūvēt desmit Enefit Volt ātrās uzlādes stacijas ar maksimāli lielāko iespējamo jaudu - 300 kilovatu. Šis ir šobrīd pasaulē viens no jaudīgākajiem pieejamajiem uzlādes risinājumiem, kas ļauj vien 20 minūtēs elektroauto bateriju uzlādēt līdz aptuveni 80% līmenim. Katrā uzlādes vietā būs divas uzlādes iekārtas, piedāvājot vienlaikus uzlādēt četrus elektroauto.

Stacijas tiks izvietotas Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju savienojošā Eiropas transporta tīklā (TEN-T), vietās, kur elektroauto īpašnieki uzturas ilgstoši un regulāri - pie lielveikaliem, biznesa centriem un viesnīcām. Līdzīgi kā šobrīd Igaunijā, arī Latvijā klienti uzlādes stacijās varēs norēķināties ar Enefit Volt lietotni, maksājot par izmantotajām kilovatstundām, nevis uzlādes laiku.

Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.

Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Igaunijas valdība obligātajā militārajā dienestā iesauktajiem kompensēs hipotekārā kredīta procentu maksājumu, lai novērstu situācijas, kad jauniesaucamie izvairās no dienesta, bažījoties, ka nespēs izpildīt savas kredītsaistības, jo samaksa par dienestu nav pietiekama.

Tādu kompensācijas mehānismu paredz iekšlietu ministra Hanno Pevkura parakstītais lēmums.

Igaunijas Aizsardzības ministrijā norādīja, ka ikgadējā jauniesaukto aptauja liecina, ka finanšu saistības un kredīti ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jaunieši mēģina izvairīties vai nevēlas doties dienestā, jo tas nozīmē, ka ienākumu samazinājuma dēļ viņi nevarētu samaksāt hipotekāro kredītu un procentus.

Lai gan likums neparedz kredītbrīvdienas hipotekārajiem kredītiem obligātā militārā dienesta laikā, kreditētāji piedāvā iespējas kredītņēmējiem obligātā militārā dienesta laikā nemaksāt pamatsummu, tomēr procentu maksājumi joprojām ir jāveic. Turklāt kredītbrīvdienas ierasti nozīmē sliktākus nosacījumus aizņēmējam nākotnē.

Igaunijā atbilstoši oficiāliem statistikas datiem vidējā meža cena šobrīd ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Latvijā, bet, izslēdzot uzskaites nepilnības un atšķirības, igauņi par meža hektāru saņem līdz 2000 eiro vairāk.

Tā, balstoties martā apkopotajos uzņēmuma datos, Dienas Biznesam atklāja Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Igaunijā mežu cenas ilgstoši aug straujāk

“Igaunijā hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā - tikai 3975 eiro,” konstatē S. Lūkins, piebilstot, ka augstākās mežu cenas kaimiņvalstī novērotas Harju reģionā valsts ziemeļos, kur cena par hektāru sasniedz par 9800 eiro, ka arī Jervas un Jegevas apriņķos valsts vidienē, cenām pārsniedzot 9000 eiro par hektāru. S. Lūkins uzsver, ka vidējā meža zemes cena Igaunijā pēdējā desmitgadē ir strauji palielinājusies, pat apsteidzot cenas, kas raksturīgas mežainajiem Somijas dienvidu reģioniem. Cenas pieaugums kopš 2011. gada ir 4,2 reizes. No 2019. gada līdz 2022.gadam cena pieaugusi pat par 98,6%. Salīdzinājumam – Latvijā kopš 2019. gada vidējā meža zemes cena pieaugusi par 78,7%, proti, mazāk, kas nozīmē, ka meža cenas diference starp Latviju un Igauniju ir veidojusies ilgstošā laika periodā.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā.

Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālie un citi no bankām neatkarīgie apstākļi, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tik pat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.

Mobilitātes lietotnē "Forus" plāno sākt piedāvāt koplietošanas automašīnu nomu, informē "Forus" pārstāvji.

Igaunijas uzņēmums "Forus International", kas Baltijas valstīs nodrošina "Forus" transporta pakalpojumus, iegādājies automašīnu koplietošanas platformu "Autolevi". Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes saskaņošanas, un abām pusēm savstarpēji vienojoties, darījuma summa netiks atklāta.

Latvijā "Autolevi" piedāvājuma klāstā būs vairāk nekā 2000 automašīnu, kuras lietotnē "Forus" būs iespējams nomāt.

Pērn lietotāji ar "Autolevi" platformas starpniecību Igaunijā iznomāja savas automašīnas vairāk nekā 1,5 miljonu eiro vērtībā, un šobrīd "Autolevi"’ Igaunijā ir 50 000 lietotāju.

Jau sākotnēji "Forus" biznesa plānos bija iecere par koplietošanas auto pakalpojumiem. "Forus International" īpašnieks Urmass Sērumā norāda, ka uzņēmums vēlas ikvienam piedāvāt iespēju iznomāt savu personīgo automašīnu citiem lietotājiem uz īsāku vai ilgāku laika periodu. Tas nav tikai par auto, bet gan par nevajadzīgiem autotransporta uzturēšanas izdevumiem.

Igaunija pirmā Eiropas Savienībā (ES) izstrādās tiesisko ietvaru iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai Ukrainas atbalstam, vēsta laikraksts "Postimees".

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Eiropas Savienība ir iesaldējusi tās īpašumā esošos Kremļa aktīvus 17 miljardu eiro vērtībā, un sankciju dēļ ir iesaldētas arī Krievijas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves 300 miljardu eiro vērtībā. Igaunijā iesaldēti Krievijas aktīvi vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā.

"Eiropas valstis ir uzdevušas Eiropas Komisijai izdomāt juridisku shēmu, kas palīdzētu izmantot iesaldētos aktīvus, lai palīdzētu Ukrainai un tās atjaunošanai. Taču vienprātība šajā jautājumā vēl nav panākta," norādīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Ministrs paziņoja, ka valdība ir apspriedusi šo jautājumu un nolēmusi, ka paralēli sāks šādas juridiskās struktūras veidošanu, kas dotu iespēju izmantot iesaldētos līdzekļus.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.