Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir ieviests akcīzes nodoklis saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, atstājot bez nodokļa sloga saldās bulciņas un konfektes. Igaunija pēc detalizētas izvērtēšanas no šāda nodokļa ieviešanas atteicās, atzīstot, ka tas nesasniegtu izvirzītos mērķus un radītu nevēlamu ekonomisku ietekmi. Lietuvā akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem paredzēts ieviest tikai 2026. gadā.

Tagad Latvijā tiek lemts par akcīzes nodokļa palielināšanu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2028. gada, piesaucot sabiedrības veselības mērķus. Tomēr jautājums paliek - vai šāds solis patiešām veicinās sabiedrības veselību, vai tikai palielinās cilvēku ikdienas izmaksas un vājinās vietējo uzņēmēju konkurētspēju?

Vai bezalkoholiskie dzērieni tiešām ir lielākais cukura avots?

Latvijā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem cilvēki uzņem vien aptuveni 5 - 8% no kopējā dienā patērētā cukura daudzuma. Pētījumi Eiropas valstīs rāda, ka galvenais pievienotā cukura avots ir saldumi (kūkas, cepumi, konditorejas izstrādājumi, konfektes u.c.). Interesants ir arī fakts, ka globālās ātrās ēdināšanas ķēdēs un citās tirdzniecības vietās, kurās ir lejamie bezalkoholiskie dzērieni, akcīzes nodoklis šobrīd vispār netiek piemērots.

Parlamentārieši šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz akcīzes pieaugumu alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem.

Likumprojekts saistīts ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

No nākamā gada 15. marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum - par 0,03 eiro par pudeli.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 106,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 586 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 99 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēts 12,63 miljardu eiro, kas ir par 123,4 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija par 662,8 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,959 miljardus eiro, kas ir par 117,6 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,999 miljardus eiro, kas ir par 106,1 miljonu eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,96 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,4 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija 670,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Igaunijas parlamentā uz pirmo lasījumu tiek virzīti Azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, lai steidzami novērstu iepriekšējos grozījumos radušos kļūdu, kuras dēļ no nodokļa šogad tiek atbrīvoti tiešsaistes azartspēļu organizatori un tādējādi varētu samazinātues finansējums kultūrai un sportam.

Rīgikogu Finanšu komisija ārkārtas sēdē ceturtdien nolēma Azartspēļu nodokļa likuma grozījumus virzīt pirmajā lasījumā parlamenta plenārsēdē nākamnedēļ.

Likumprojektu ceturtdien iesniedza parlamenta deputāts Tanels Teins no valdības koalīcijas mazākuma partneres liberālās partijas "Igaunija 200". Tas izstrādāts, lai izlabotu tehnisku kļūdu un nodrošinātu skaidrību, ka gan veiksmes spēles, gan prasmju spēles, ja tās tiek piedāvātas attālināti, šogad tiek apliktas ar vienotu nodokli 5,5% apmērā. Ar grozījumiem vajadzētu novērst iepriekš pieļauto tehnisko kļūdu likumā, kuras dēļ varētu rasties juridiski strīdi.

Grozījumu drīza stāšanās spēkā "palīdzēs atjaunot situāciju, ko tirgus dalībnieki un nodokļu iestādes ir gaidījušas, proti, vienotu nodokļa likmi abu veidu spēlēm", uzsvēra Finanšu komisijas priekšsēdētāja Anneli Akermane.

Pieaug akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī dabasgāzei, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Līdz ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu naftas produktiem, pēc VID lēstā, mazumtirdzniecībā benzīnam un arī dīzeļdegvielai cena par vienu litru varētu palielināties par 0,03 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet autogāzei - par 0,07 eiro, ieskaitot PVN.

Savukārt cigarešu paciņas cena akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ varētu pieaugt par 0,62 eiro, ieskaitot PVN, cigāru un cigarillu paciņas cena varētu augt par 0,45 eiro, smēķējamajai tabakai 40 gramu paciņā cena varētu palielināties par 0,86 eiro, karsējamai tabakai 5,4 gramu paciņā - par 0,27 eiro, elektroniskai smēķēšanas ierīcei, kura pildīta ar diviem mililitriem e-šķidruma, - par 0,15 eiro, bet tabakas aizstājējproduktiem par viena nikotīnu spilventiņu iepakojumu, kura svars ir 14 grami, - par 0,39 eiro, ieskaitot PVN.

Degvielas cenu lēciena un tā ģenerētās inflācijas piezemēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus, taču vispopulārākais ir akcīzes nodokļa likmju samazinājums uz noteiktu laiku, bet atgriežas virspeļņas nodokļa rēgs.

To liecina ZAB Sorainen pētījums par dažādu valstu jau īstenotajiem vai arī diskusijās izteiktajiem piedāvājumiem degvielas cenu pieauguma slāpēšanai un šo cenu piezemēšanai pēc tam, kad karadarbība faktiski paralizēja Persijas jūras līča valstu naftas piegādes, kuru īpatsvars pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 20% no pasaules kopējā patēriņa. Vienlaikus ir valstis un reģioni, kuros Hormuza jūras šauruma blokāde raisa eksistenciāla rakstura jautājumu, jo citu piegāžu nav vai arī to apjomi ir nelieli. Savukārt valstīs, kurās nav novērotas degvielas pieejamības problēmas – deficīts –, ir fiksēts ļoti straujš degvielas cenu pieaugums, jo īpaši dīzeļdegvielai, kura Latvijā maksā jau vairāk nekā 2,11 eiro litrā, kaut arī pirms mēneša to varēja iegādāties par cenu, kura bija ap 1,5 eiro litrā.

Dabas resursu nodokļa ar likmi 800–1250 eiro/t piemērošana par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu gada laikā ir būtiski palielinājusi savāktos un pārstrādātos apjomus, kā rezultātā valsts budžetā ienākušā nodokļa apmērs ir mazāks, nekā tika plānots, taču šī starpība ir palikusi Latvijas tautsaimniecībā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš norāda, ka ražotāju atbildības sistēma pakāpeniski palielinās arvien jaunām precēm, jo, piemēram, Latvija to ir attiecinājusi arī uz tekstila izstrādājumiem.

Kāda ir pašreizējā situācija vairāk nekā gadu pēc dabas resursu nodokļa piemērošanas par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu?

Būtībā visu pārmaiņu pamatā ir plastmasas piesārņojuma pieaugums, jo ne jau Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī tām pakārtotie Latvijas normatīvie akti top tikai tāpēc, lai visiem — ražotājiem, patērētājiem, atkritumu savācējiem un pārstrādātājiem – būtu, ar ko nodarboties. To, cik liels ir plastmasas piesārņojums, rāda daudzi pētījumi, taču visšokējošākie dati ir iegūti no urīna analīzēm, kas rāda mikroplastmasas klātbūtni.

Igaunijā prokuratūra nav atklājusi iemeslu kriminālizmeklēšanai, lai noskaidrotu personas, kas atbildīgas par grozījumiem Azartspēļu nodokļa likumā, kuru dēļ īslaicīgi no nodokļa bija atbrīvoti tiešsaistes kazino.

Saistībā ar sajukumu, ko radīja grozījumi, prokuratūra bija saņēmusi divas sūdzības par iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

Vienu no tām iesniedza parlamenta opozīcijā esošās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētāja vietnieks Marts Helme, lūdzot izmeklēt iespējamu plaša mēroga politisko korupciju, tirgošanos ar ietekmi un/vai krāpniecību.

Otru sūdzību iesniedza uzņēmējs un politiķis no Vīlandes apriņķa Prīts Tobals, norādot, ka parlamenta deputāti, iespējams, nav izpildījuši savu pienākumu būt atbildīgiem.

Taču ģenerālprokuratūrā otrdien apstiprināja, ka sūdzības ir izskatītas, bet nav atklāts pamats kriminālprocesa sākšanai.

Jau vēstīts, ka Igaunijas parlaments steidz labot tehnisku kļūdu un nodrošināt skaidrību, ka gan veiksmes spēles, gan prasmju spēles, ja tās tiek piedāvātas attālināti, šogad tiek apliktas ar vienotu nodokli 5,5% apmērā. Ar grozījumiem vajadzētu novērst iepriekš pieļauto tehnisko kļūdu likumā, kuras dēļ varētu rasties juridiski strīdi.

Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.

Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.

Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju

Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 21. novembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

No nākamā gada 15. marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum - par 0,03 eiro par pudeli.

Nākamgad un no 2027. gada paredzēta straujāka likmju celšana visiem tabakas izstrādājumiem - par pieciem procentiem vairāk, nekā bija plānots iepriekš. Salīdzinājumā ar šī gada cenām vienas cigarešu paciņas cena no 2028. gada pieaugs par 2,20 eiro, sasniedzot 7,50 eiro, savukārt karsējamai tabakai pieaugums plānots 0,35 eiro apmērā par paciņu, bet divu mililitru e-šķidruma iepakojuma cena pieaugs par 0,15 eiro.

Degvielas tirgotāji nesaredz kompromisa variantu attiecībā uz iecerēto solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, skaidroja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

"Nedomāju, ka te var rast kompromisu. Šādu regulējumu neatbalstām konceptuāli, jo tas ir balstīts politiskos motīvos - ar šo "makšķerēt" vēlētāju balsis gaidāmajās velēšanās," viņa uzsvēra.

Ligere norādīja, ka degvielas tirgotāji konceptuāli neatbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei. "Te nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra cenu regulēšana. Tā ir politiska iniciatīva priekšvēlēšanu gaisotnē. Degvielas tirgotāji tam nesaskata ekonomisku pamatojumu un tam nav arī ekonomiska izvērtējuma," viņa sacīja.

Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma un grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Likumu izmaiņas saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

"Šis ir vēl viens solis, kas veicinās Latvijas ekonomikas attīstību, un izmaiņu mērķis ir izveidot taisnīgāku nodokļu vidi uzņēmējiem, atbalstot gan vietējos, gan ārvalstu investorus. Tās ne vien palīdzēs uzņēmumiem piesaistīt nepieciešamo finansējumu no dažādiem avotiem un samazināt finansējuma izmaksas, bet arī veicinās investīcijas Latvijas reģionos," grozījumu būtību raksturo Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Ar likumu grozījumiem no nākamā gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam - jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Pēdējo pāris nedēļu laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējuši dažādi priekšlikumi par pasākumiem, kas varētu ierobežot cenu pieaugumu vietējā degvielas tirgū.

Skarbā realitāte ir tāda, ka ne degvielas tirgotāji vietējā tirgū, ne degvielas ražotāji, kuru produkcija tiek importēta, ne Latvijas valsts institūcijas tieši nekontrolē un nevar būtiski ietekmēt divus galvenos cenu veidošanās faktorus - eiro un ASV dolāra valūtas kursa svārstības, kā arī Platts kotācijas starptautiskajos tirgos.

Līdz ar to neatkarīgi no publiskiem paziņojumiem vai politiskiem solījumiem ilgtermiņā nav iespējams noturēt vai mākslīgi ierobežot degvielas cenu pieaugumu vietējā tirgū, ja globālajos tirgos tiek novērota cenu kāpuma tendence.

Valsts degvielas rezervju pilnīga realizācija

Iemesls ir vienkāršs un acīmredzams - Latvijai nav savas naftas ieguves un pārstrādes. Pat ja tiktu pieņemts hipotētisks scenārijs, kurā Latvijas valdība nolemtu iesaldēt cenas degvielas uzpildes stacijās februāra beigu līmenī, vienlaikus pārdodot vietējā tirgū visu valsts rezervi par šai “iesaldēšanai” atbilstošu fiksētu cenu, šāds risinājums būtu īslaicīgs un darbotos ne ilgāk kā pāris mēnešus.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Strauji tuvojas tas brīdis, kad Latvijas iespējas turpināt dzīvot kā līdz šim, nemitīgi palielinot valsts parādu, būs izsmeltas. Nodokļu paaugstināšana un mehāniska tēriņu samazināšana nav risinājums. Šo procesu varētu amortizēt ar uzņēmējdarbības attīstību, ko nodrošinātu ar Latvijas izaugsmes fonda izveidi. Fonds veiktu ieguldījumus, kur viens eiro multiplicē vismaz četrus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē priekšsēdētājs, Auto asociācijas valdes loceklis Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts).

Viņš norāda, ka var iepazīties ar jebkuru pētījumu, taču secinājumi nemainās - Latvija ir problēmu ieleja, kurā valda nabagmājas domāšana, pārcentība Eiropas Savienības (ES) direktīvu un regulu izpildē, kā arī paniskas bailes pieņemt drosmīgus un atbildīgus lēmumus. Rezultātā pie mums ir augsta birokrātija, jo bailēs nepieļaut kļūdas un neuzņemties atbildību visas procedūras ir mākslīgi padarītas nejēdzīgi garas, sarežģītas, un vienlaikus tās ir necaurspīdīgas. Izvairoties no atbildības, tā vārda tiešā nozīmē tiekot izšķaidīta uz dokumenta, liekot viena paraksta vietā divpadsmit. A. Kulbergs uzskata, ka iepriekš minētais ir būtisks iemesls, kāpēc valsts attīstībā atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas.

Valdībā otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt degvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Atbilstoši FM priekšlikumam akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai samazinās no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.

Tāpat valdība atbalstīja arī akcīzes nodokļa samazināšanu marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem, kurai akcīzes nodokļa likmi noteica 21 eiro apmērā par 1000 litriem.

Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt marķētās dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Plānots, ka abos gadījumos - gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Finanšu pakalpojumu grupa INDEXO šodien platformā ManaBalss.lv ir uzsākusi parakstu vākšanu iniciatīvai par brīvprātīgā pensiju 3. līmeņa uzkrājumu brīvu pieejamību pirms 55 gadu vecuma, nomaksājot Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā par parastu ienākumu.

Izņemot ieguldījumu pēc 55 gadu vecuma, saglabātos esošie nodokļu nosacījumi. INDEXO ieskatā šādas izmaiņas veicinās Latvijas iedzīvotāju brīvprātīgos ieguldījumus pensiju 3. līmenī, jo piekļuves ierobežojums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas attur ieguldīt vairāk, proti, cilvēki nereti nevēlas iesaldēt savus uzkrājumus uz daudziem gadiem.

INDEXO iniciatīvas iesniegumā norāda, ka apziņa, ka, nomaksājot nodokļus, uzkrātā summa ir pieejama dažādām neparedzētām dzīves situācijām, būtu būtisks iedrošinājums aktīvāk veidot pensiju 3. līmeņa uzkrājumu. Pensiju 3. līmenis ir izdevīgs veids, kā veidot pensijas uzkrājumu, taču šobrīd to aktīvi izmanto tikai aptuveni 20 – 25 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un vidējais uzkrājumu apjoms vienam iedzīvotājam ir neliels – vien aptuveni 2370 eiro, balstoties uz manapensija.lv pieejamiem datiem.

Šveicieši svētdien referendumā noraidīja jaunu mantojuma nodokli valsts turīgākajiem iedzīvotājiem, kas sniegtu līdzekļus cīņai pret klimata pārmaiņām.

Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem visos 26 kantonos 78% vēlētāju balsojuši pret tā dēvēto iniciatīvu nākotnei, kas aicināja noteikt jaunu klimata nodokli lieliem mantojumiem.

Organizācija "Jaunie sociālisti" ierosināja aplikt ar 50% mantojuma nodokli īpašumus, kuru vērtība ir vismaz 50 miljoni Šveices franku (53,7 miljoni eiro). Jauniešu organizācija aicināja izmantot šos ieņēmumus, lai finansētu "sociāli taisnīgus pasākumus cīņai pret klimata krīzi un nepieciešamo ekonomikas pārstrukturēšanu".

Otrā referendumā vēlētāji ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja ierosinājumu ieviest pilsonisko dienestu visiem jauniešiem. Pret šo ieceri balsoja 84,2% šveiciešu.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien paziņoja, ka Vācija samazinās degvielai piemēroto nodokli, ņemot vērā karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto naftas cenu kāpumu.

Šādu paziņojumu Mercs izplatījis pēc tam, kad naftas cenas pasaules tirgū atkal strauji pieaugušas pēc neveiksmīgām ASV un Irānas miera sarunām un Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa lēmumu bloķēt Hormuza šaurumu.

Mercs pirmdien norādīja, ka karš Tuvajos Austrumos "ir galvenais iemesls problēmām, ar kurām mēs saskaramies mūsu valstī," un uzsvēra, ka Berlīne dara visu iespējamo, lai mēģinātu panākt konflikta izbeigšanu.

Pēc sarunām starp Merca pārstāvētajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un koalīcijas partneriem kanclers pavēstīja, ka valdība nolēmusi uz diviem mēnešiem samazināt benzīnam un dīzeļdegvielai piemēroto nodokli par aptuveni 0,17 eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ieviest jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Izmaiņu autori lēš, ka tās uzlabošot uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazināšot finansējuma izmaksas un līdzsvarošot nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē.

Ar likumu grozījumiem no nākamā gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam - jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā.

Degvielas mazumtirgotājiem plānots piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais likumprojekts.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.

Sekmīgi īstenotie mājasdarbi investīciju un kapitāla piesaistē ļauj augt ražošanai Latvijā, kas savukārt veicina visas tautsaimniecības izaugsmi, nākotnē vairāku faktoru mijiedarbības rezultātā IKP varētu augt pat par 4 līdz 5% gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzsver, ka šogad tika uzstādīts mērķis piesaistīt investīcijas viena miljarda eiro apmērā un 1.decembrī jau bija piesaistīti apmēram 900 miljoni eiro, savukārt 2026. gada mērķis ir piesaistīt 1,2 miljardus eiro, kas būtu apmēram divas reizes vairāk, nekā to paredzēja iepriekš izvirzītie investīciju piesaistes mērķi.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2026. gadu?

Izaugsme Latvijā būs. Tās pamatā ir 2025. gadā veiktie mājasdarbi, lai IKP augtu gan 2026.gadā, gan arī nākamajos. Atgriežoties pagātnē (2023. gada rudenī), sākot darbu ekonomikas ministra amatā, tika definēts mērķis desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP, vienlaikus izraujoties no stagnācijas. Lai to īstenotu, nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kapitāla pieejamība, birokrātijas samazināšana utt. Visos šajos virzienos būtībā tika uzsākts darbs, kurš vēl nebūt nav pabeigts. Pašlaik var novērtēt pirmajā posmā sasniegtos rezultātus. IKP izaugsmei ir nepieciešams kapitāls, ja pašiem uzņēmējiem tāda nav vai arī tā uzkrāšanai vajadzīgi daudzi gadi, tad viens no risinājumiem ir kredītu pieejamība komercbankās, kā arī kapitāla tirgus attīstība, kad uzņēmumi savus izaugsmes plānus balsta ar obligāciju vai akciju emisijām. Lai pārvarētu stagnāciju, Latvijas tautsaimniecībā ir jāiepludina apmēram 3,7 miljardi eiro. 2025. gada 10 mēnešos komercbankas bija izsniegušas papildus iekšzemes klientiem kredītus 1,6 miljardu eiro apmērā.

Uzņēmumiem ir jādomā par to, kā savai komandai nodrošināt atbalstošu darba vidi, vienlaikus respektējot, ka darbinieka karjera, visticamāk, neaprobežosies tikai ar vienu kompāniju.

To intervijā DB norāda Inga Āboliņa, Eolus vadītāja Baltijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.marta numurā lasi:

DB analītika

Kapitāla tirgus attīstās asimetriski

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Degvielas cenas

Energoresursu inflāciju bremzē ar zemākām nodokļu likmēm

Aktuāli

Bez produktivitātes būs stagnācija

Nodokļi

Ar 30% nodokli grib piespiest mainīt piegādātājus

Lauksaimniecība

Minērālmēslu cenas atspoguļosies veikalu plauktos

Portrets

Toms Zukulis, Tiamo grupa valdes priekšsēdētājs

Ceļvedis

Austra Kausiniece, AVER real estate agency valdes priekšsēdētāja