Skandināvijas aviosabiedrība SAS otrdien paziņoja, ka atcels vismaz 1000 reisus aprīlī, jo Tuvo Austrumu kara dēļ ir pieaugušas degvielas cenas.

"Reaktīvo dzinēju degvielas cena 10 dienās ir divkāršojusies. Pat ja mēs mēģinām pēc iespējas absorbēt izmaksu kāpumu, tas ir šoks, kas tieši skar aviolīniju nozari," Zviedrijas biznesa laikrakstam "Dagens Industri" paziņoja SAS vadītājs Anko van der Verfs.

SAS bija viena no pirmajām aviosabiedrībām, kas paaugstināja biļešu cemas, lai kompensētu augošās reaktīvo dzinēju degvielas cenas.

"Mēs atceļam dažus simtus reisu martā, bet mēģinām pēc iespējas aizsargāt mūsu satiksmi," sacīja SAS vadītājs.

Viņš pavēstīja, ka vairāk atceltu reisu ir gaidāms pēc Lieldienām. Šie pasākumi skars "vismaz 1000" reisu, bet viņš uzsvēra, ka šī reisu atcelšana ir ierobežota mēroga ziņā, ņemot vērā, ka SAS veic apmēram 800 reisus dienā.

Vairākas Eiropas valstis ir sākušas organizēt pirmos lidojumus savu pilsoņu evakuācijai no Tuvajiem Austrumiem, saasinoties karam šajā reģionā.

Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress otrdien paziņoja, ka 175 Spānijas pilsoņi ir iekāpuši plānotā reisā no Abū Dabi un dodas uz Madridi.

Repatriācijas operācijas tiek veiktas pēc tam, kad ASV un Izraēla sestdien sāka bombardēt Irānu, kas uz to atbildēja ar uzbrukumiem Izraēlai un Persijas līča valstīm. Komerciālā aviācija lielā daļā reģiona ir apturēta šī kara dēļ.

Saskaņā ar Madrides varas iestāžu aplēsēm pašlaik konflikta reģionā atrodas aptuveni 30 000 Spānijas pilsoņu.

Tiek plānoti jauni reisi, lai paātrinātu Spānijas pilsoņu aizbraukšanu, sevišķi no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur dzīvo apmēram 13 000 Spānijas pilsoņu, sacīja Albaress.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju.

Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati.

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, neraugoties uz jaunu naftas cenas kāpumu pēc jauniem Irānas uzbrukumiem Persijas līča naftas ieguvējvalstīm.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā veicināja optimistiska "Nvidia" peļņas prognoze un lielo ASV aviokompāniju paziņojumi, ka spēcīgs pieprasījums no ceļotāju puses kompensējis degvielas cenu pieauguma radītās izmaksas.

"Delta Air Lines" akcijas cena pieauga par 6,6% - straujāk nekā pārējām lielajām ASV aviosabiedrībām.

Tirgi arī gaidīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas sanāksmi, kurā tiks spriests par procentlikmēm.

Jauns Irānas dronu trieciens otrdien trāpīja Fudžeiras naftas kompleksam, kas atrodas pie Omānas līča un ļauj Apvienotajiem Arābu Emirātiem eksportēt naftu, apejot Hormuza šaurumu.

Divi droni arī uzbruka nozīmīgai naftas atradnei Irākas dienvidos.

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", līdz gada beigām plāno nodrošināt divus reisus dienā maršrutā starp Tartu un Rīgu, aģentūrai LETA pastāstīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Viņš sacīja, ka "Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.

Betlems skaidroja, ka patlaban kompānija var nodrošināt tikai vienu reisu, jo, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā notikušos negadījumus, "Elron" ir saplīsuši divi vilcieni.

Viņš papildināja, ka vilcienu remonts prasīs zināmu laiku, tomēr, tiklīdz "Elron" būs gatavs, tiks palielināta vilcienu reisu kapacitāte maršrutā starp Tartu un Rīgu.

Viņš piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no dzelzceļa būvniecības starp Tallinu un Tartu, jo "Elron" ir iegādājies jaunus "Škoda" vilcienus, kurus plānots nodot ekspluatācijā maršrutā Tartu-Tallina. "Ja to izdarīsim šī gada rudenī, tad varēsim atbrīvot esošo dīzeļvilcienu floti no šī maršruta un novirzīt to uz Tartu-Rīgu," piebilda "Elron" vadītājs.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Baltijas valstīs šogad notikušas vairākas izmaiņas darbaspēka nodokļu un minimālās algas jomā, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ienākumus un uzņēmēju izmaksas. Lai gan minimālās algas pieaugušas visās trīs valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā analīze.

Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās – palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvijā šogad ieviestas mērenas, jau iepriekš plānotas darbaspēka nodokļu izmaiņas. Minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, kas šobrīd ir 550 eiro.

Savukārt Igaunijā izmaiņas ir plašākas. Tur šogad atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielināsies par 60 eiro un sasniegs 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Jaunu uzņēmumu reģistrācijas bums turpinās Igaunijā, arī Latvijā un Lietuvā 2025. gadā reģistrēts vairāk nākotnes vērtības radītāju, vienlaikus arī Baltijas valstīs turpinās reģistru tīrīšana.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Uzņēmumu reģistru datiem. “Jaunu uzņēmumu reģistrācijā Baltijā būtisku pārmaiņu nav, jo vismazākajā valstī pēc iedzīvotāju skaita — Igaunijā - arī 2025. gadā ir reģistrēts visvairāk jaunu nākotnes vērtību radītāju — 23 736, kam seko iedzīvotājiem bagātākā Baltijas valsts Lietuva ar 15 054, un godpilno trešo vietu jau kuro gadu pēc kārtas ieņem Latvija ar 10 445,” pētījuma datus rāda SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš vērš uzmanību, ka visās trijās Baltijas valstīs pērn salīdzinājumā ar 2024. gadu ir reģistrēts vairāk jaunu kompāniju, pat neraugoties uz pēdējo trīs gadu laikā pieaugušajiem riskiem. “Ģeopolitiskā situācija šoreiz nav mazinājusi vēlmi veidot uzņēmumus, pat ja robeža ar Krieviju/ Baltkrieviju ir ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai un arī Lietuvai,” uz jautājumu, vai austrumu robežai ir kāda nozīme jaunu kompāniju reģistrācijā, atbild A. Brūvelis.

Vācijas nacionālās aviokompānijas "Lufthansa" piloti pirmdien sākuši divu dienu streiku, izraisot būtiskus gaisa satiksmes traucējumus.

"Lufthansa", kā arī struktūrvienību "Lufthansa Cargo" un "Lufthansa CityLine" piloti streiku sāka pirmdien neilgi pēc pusnakts, un tas ilgs 48 stundas.

Savukārt pilotu streiks Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" darbību ietekmēs vien pirmdien.

Sagaidāms, ka pirmdien un otrdien streika dēļ tiks atcelti vairāki simti reisu, visvairāk ietekmējot Frankfurtes un Minhenes lidostas.

Šis ir jau ceturtais "Lufthansa" darbinieku streiks šogad. Pagājušajā nedēļā vienu dienu streikoja lidsabiedrības stjuarti, izraisot vairāku simtu reisu atcelšanu.

Pilotu streiks saistīts ar nesaskaņām par atalgojumu un pensijām.

Spēcīgās snigšanas, lielā sala un vēja dēļ trešdien vairākās Eiropas lidostās kopumā atcelti simtiem lidojumu.

Francijas satiksmes ministrs Filips Tabaro paziņojis, ka Šarla de Golla lidostā atcelti aptuveni 100 reisi, bet Orlī lidostā atcelti 40 lidojumi.

Par gaidāmo reisu atcelšanu tika ziņots jau otrdienas vakarā, un Tabaro trešdien intervijā telekanālam "Cnews" sacīja, ka cer uz situācijas normalizēšos trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat tiek vēstīts, ka slideno ceļu dēļ trešdien atcelti visi autobusu reisi Parīzē un tās piepilsētās, taču metro un vilcienu satiksme ietekmēta minimāli.

Tikmēr Amsterdamas Shipholas lidostā, kas ir viena no noslogotākajām Eiropā, trešdien atcelti vairāk nekā 700 reisi, un amatpersonas brīdina, ka atcelto reisu skaits, visticamāk, palielināsies. Shipholas lidostā nakti bijuši spiesti pavadīt vairāk nekā 1000 ceļotāju.

Pēdējo gadu incidenti Eiropā un Ziemeļamerikā skaidri apliecina, ka kiberuzbrukumu sekas neaprobežojas tikai ar informācijas tehnoloģiju (IT) jomu, bet tām ir plašāka mēroga ietekme, kas aptver sabiedrības drošību, pakalpojumu nepārtrauktību un atbilstību regulatīvajām prasībām.

Traucējumi var izraisīt reisu atcelšanu, pāreju uz manuālu sistēmu vadību un ievērojamus finansiālus zaudējumus. ASV auto dīleru programmatūras piegādātājs pēc kiberuzbrukuma, kas piespieda sistēmas apturēt darbu, izpirkuma maksā samaksāja aptuveni 25 miljonus ASV dolāru, kā arī tika traucēta noliktavas uzskaite, serviss un pārdošana. Ziemeļeiropas ūdensapgādes uzņēmums pēc operacionālo tehnoloģiju (OT) drošības pārkāpuma pārgāja uz manuālu vadību. Vairākas no Eiropas lielākajām lidostām piedzīvoja vairāku dienu darbības traucējumus un reisu atcelšanu, jo izspiedējprogrammatūras uzbrukums skāra reģistrēšanās sistēmas.

Kontroles ilūzija par aizsardzību

Kanādas aviokompānija "Air Canada" pirmdien paziņoja, ka uz laiku aptur reisus uz Kubu aviācijas degvielas trūkuma dēļ, kuru izraisījis ASV noteiktais naftas embargo pret komunistu pārvaldīto salu.

Aviokompānija tuvākajās dienās sūtīs uz Kubu tikai tukšas lidmašīnas, lai repatriētu aptuveni 3000 klientus, saskaņā ar regulāro reisu grafiku.

Kanādieši sastāda lielāko daļu no tūristiem, kas apmeklē Kubu.

""Air Canada" turpinās novērot situāciju, lai noteiktu piemērotu normālu lidojumu atsākšanu uz Kubu kādā datumā nākotnē," teikts aviokompānijas paziņojumā.

Kubas valdība iepriekš informēja starptautiskās aviosabiedrības, ka degvielas uzpildīšana Kubā no otrdienas vairs nebūs iespējama ASV naftas embargo dēļ, ziņoja mediji, atsaucoties uz pilotiem un aviokompāniju amatpersonām.

Arī ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) brīdināja par potenciālu degvielas trūkumu Havanas lidostā.

Gan Igaunijas valdības koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atturīgi vērtē valsts iespējas investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", uzsverot, ka Igaunijai vajadzētu orientēties uz Tallinas lidostas konkurētspējas veicināšanu.

Latvijas premjerministres Evikas Siliņas (JV) ierosinājumu, ka valstij piederošās lidsabiedrības darbību vajadzētu kopīgi koordinēt visām trim Baltijas valstīm, Igaunijas politiķi komentē piesardzīgi. Siliņa neprecizēja, kādu tieši Igaunijas un Lietuvas iesaisti sagaida.

Līdz šim Igaunija ir noraidījusi iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas, un arī šobrīd parlamentā pārstāvētās partijas uzstāj, ka Igaunijai vajadzētu izvairīties no tiešas iesaistes finansiāli nestabilajā kompānijā.

Igaunijas valdošās Reformu partijas frakcijas pārstāvis Aivars Sērds teica, ka konkrēts priekšlikums no Latvijas vēl nav saņemts, taču viņš esot skeptiski noskaņots par jebkādu potenciālo darījumu.

Igaunijā 1. janvārī bija 1 362 954 iedzīvotāju, kas ir par 7041 mazāk nekā pirms gada, liecina Igaunijas Statistikas departamenta provizoriskie dati.

Igaunijā pērn reģistrēti 9092 jaundzimušie un 15 427 mirušie. Saskaņā ar reģistrētajiem migrācijas datiem valstī ieradās 11 298 cilvēki, bet valsti atstāja 12 004 cilvēki. Salīdzinājumā ar 2024. gadu ir samazinājies dzimušo, mirušo un imigrantu skaits, turklāt pirmo reizi kopš 2014. gada migrācijas saldo Igaunijā bija negatīvs.

Jaundzimušo skaits bija par 600 jeb 6% mazāks nekā 2024. gadā. Statistiķi norādīja, ka dzimstība krasi sāka samazināties 2022. gadā un pērn otro reizi Igaunijas vēsturē jaundzimušo skaits nepārsniedza 10 000. Pirmoreiz 10 000 jaundzimušo skaits netika sasniegts 2024. gadā.

Vienlaikus dati liecina, ka dzimstības kritums bija lēnāks. 2024. gadā jaundzimušo skaits gada salīdzinājumā samazinājās par vairāk nekā 1200 jeb nepilniem 12%, bet pērn kritums bija par 600 jeb 6%.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Invego Group OÜ – holdinga sabiedrība, kas pārstāv vienu no Igaunijas lielākajām nekustamo īpašumu attīstītāju grupām Invego un kuras viens no mājas tirgiem ir Latvija – 2026. gada pavasarī plāno pirmo reizi publiski piedāvāt grupas līmeņa obligācijas Baltijas investoriem un iekļaut tās Nasdaq Baltic First North tirgū.

Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi uzsver, ka obligāciju emisija paredzēta, lai veicinātu grupas turpmāko izaugsmi Igaunijā, Latvijā un Portugālē.

“Invego stiprā puse ir visaptverošu, liela mēroga dzīvojamo un biznesa projektu attīstīšana ar atšķirīgu pieeju. Aizvadītajā gadā visi desmit attīstības projekti, kas šobrīd ir pārdošanā, uzrādījuši ievērojamu progresu. Šogad esam uzsākuši jau divus jaunus dzīvojamos projektus – Verve Igaunijā un Torņakalna Terases Latvijā. Turklāt šogad plānots publiski paziņot vēl vismaz par diviem nozīmīgiem attīstības projektiem,” norāda Vahi, iezīmējot grupas turpmākās attīstības ieceres.

Viņš arī uzsver, ka pagājušajā gadā Invego pabeidza Krulli Park būvniecību Igaunijā – vienu no Tallinas lielākajiem un unikālākajiem jaunajiem biznesa kvartāliem, kur atrodas uzņēmuma Wise centrālais birojs.Invego Group OÜ bilances kopsumma pārsniedz 180 miljonus eiro. Grupā ietilpst vairāk nekā 60 uzņēmumi, no kuriem 40 ir konsolidēti 2025. finanšu gada beigās.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Invego Group OÜ, holdinga sabiedrība, kas pārstāv vienu no Igaunijas lielākajām nekustamo īpašumu attīstītāju grupām Invego un darbojas Latvijā, Igaunijā un Portugālē, šodien uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar 9,5% procentu likmi.

Parakstīšanās periods piedāvājumam, kas paredzēts privātajiem un profesionālajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, noslēgsies 2026. gada 20. martā.

Pēc tam obligācijas plānots iekļaut Nasdaq Batic First North obligāciju sarakstā.

Rīga pārspēj Tallinu

Pērn, pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā, Rīga jauno mājokļu pārdošanas apjoma...

“Grupas obligāciju emisijas mērķis ir piesaistīto finansējumu izmantot Invego attīstības projektu īstenošanā Igaunijā, Latvijā un Portugālē un turpmākā izaugsmē. Jau šī gada pirmajos divos mēnešos esam uzsākuši Verve dzīvojamā rajona attīstību Igaunijā un Torņakalna Terases dzīvojamā rajona attīstību Latvijā, un šobrīd trīs valstīs kopumā 12 dzīvojamie rajoni ir attīstības un pārdošanas stadijā,” norāda Invego Group dibinātājs un izpilddirektors Kristjans Tors Vehi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka šogad plānots paziņot vēl par diviem liela mēroga attīstības projektiem.

Pērn Invego pārdeva 183 jaunus mājokļus par kopējo summu 48 miljoni eiro. Papildus panākumiem dzīvojamo nekustamo īpašumu segmentā Invego attīstības projekti aizvadītajā gadā iekļāva arī vienu no modernākajiem biznesa kvartāliem Tallinā – Krulli Park – kā arī jaunu biroju ēku Telliskivi rajonā.Invego Group emisijas apjoms ir 4 miljoni eiro, ar iespēju to palielināt līdz 8 miljoniem eiro pārsniegta pieprasījuma gadījumā. Četru gadu obligāciju dzēšanas termiņa laikā (2026–2030) grupas attīstības projektu portfelī kopumā būs 21 projekts ar plānotiem aptuveni 2 400 mājokļiem.

Šobrīd 9 projekti jau atrodas attīstības stadijā un 12 – pārdošanas stadijā. Projektu kopējie plānotie pārdošanas ieņēmumi tiek lēsti aptuveni 600 miljonu eiro apmērā (ieskaitot PVN). Visi projekti ir stratēģiski ģeogrāfiski diversificēti un sadalīti dažādās attīstības stadijās, kas nodrošina prognozējamu pārdošanas apjomu obligāciju periodā un ļauj kapitālu piesaistīt un ieguldīt pakāpeniski un efektīvi atbilstoši būvniecības grafikiem un tirgus situācijai.

Šī ir pirmā reize, kad Invego piedāvā grupas līmeņa obligācijas. Pagājušajā gadā grupas meitasuzņēmuma Invego Latvia OÜ obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi – pieprasījums gandrīz četras reizes pārsniedza piedāvājuma apjomu, un emisijā piedalījās 2 038 investori.

2024. gadā Invego Group pārgāja uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un sagatavoja pirmos konsolidētos finanšu pārskatus, ievērojot kapitāla tirgus un biržas praksi, kā arī profesionālo investoru prasības. Šī procesa ietvaros grupas uzņēmumi tika apvienoti vienā konsolidētā grupā, kur tika ieviesti vienoti grāmatvedības principi.2025. gada 31. decembrī grupas aktīvu apjoms sasniedza 184 miljonus eiro, bet pašu kapitāls – 49 miljonus eiro. Invego Group pārvalda vairāk nekā 60 uzņēmumu, no kuriem 55 bija iekļauti konsolidācijas grupā 2025. gada beigās.

“Investori novērtē caurskatāmu pārskatu pieejamību un konsolidētus finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar IFRS un sniedz skaidru priekšstatu par visas grupas finanšu stāvokli. Pozitīvi vērtējams, ka Invego ir pārgājusi uz pārskatu sagatavošanu grupas līmenī un apņēmusies ievērot obligāciju noteikumos paredzētos finanšu kovenantus atbilstoši tirgus standartiem, tostarp uzturēt minimālo likvīdo līdzekļu apjomu vismaz viena nākamā procentu maksājuma apmērā un nodrošināt, ka koriģētais pašu kapitāla rādītājs pastāvīgi ir vismaz 20%,” norāda Silvers Kalmuss (Silver Kalmus), LHV Pank parādvērtspapīru nodaļas vadītājs.

Piedāvājuma galvenie nosacījumi

Invego Group OÜ obligāciju emisiju organizē LHV Pank, savukārt juridiskais konsultants ir TGS Baltic.

Detalizētāki piedāvājuma noteikumi pieejami: https://invego.lv/investors/obligaciju-emisiju2026/

Baltijas valstu konkurence darbaspēka nodokļos rada paradoksālu ainu, kur vismazākās darbaspēka izmaksas darba devējiem ir Lietuvā, visvairāk nodokļos jāsamaksā Latvijā, bet visvairāk savā makā saņem Igaunijā, kur nav progresīvo IIN likmju.

To rāda ZAB Sorainen pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie algas uz papīra 3000 eiro un 1000 eiro mēnesī, kā arī to, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā. „Dati rāda ainu, kurā aiz skaitļiem slēpjas ļoti daudz sīku nianšu, kas būtiski maina gan darba devēja izmaksas, gan cilvēku makos reāli saņemto naudu,” pētījuma datus vērtē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka Lietuva mērķtiecīgi ir virzījusies uz to, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Lietuvas konkurētspēju. „No šāda aspekta valstu konkurence ir laba lieta, taču spēle uz arvien lielāku masu, bet minimālāku maksājumu nekad nav sevi pierādījusi kā ilgtspējīga stratēģija, tāpēc jādomā par citiem konkurēšanas mehānismiem - vienkāršu un maksimāli automatizētu nodokļu sistēmu,” tā J. Taukačs.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Šogad darbību pārtrauks "Universal Music" birojs Igaunijā, kas pēc "Warner" un "Sony" pārstāvniecību slēgšanas bija pēdējā no trīs lielo mūzikas ierakstu kompāniju pārstāvniecībām, kas darbojās Igaunijā.

"Universal Music Estonia" (iepriekš "Universal Music Baltic") ir daļa no pasaulē lielākās ierakstu kompānijas "Universal Music Group" un atbild par mūziķu, kuri ir noslēguši līgumus ar "Universal", mūzikas izplatīšanu, licencēšanu, mārketingu, fizisko un digitālo pārdošanu reģionā.

Pirmā vietējā grupa, kas 2008. gadā sāka sadarboties ar "Universal Music" biroju Igaunijā, bija "Roovel Oobik".

18 gadu laikā ar "Universal" Igaunijas nodaļu sadarbojās arī Tanels Padars un "The Sun", "Metsatoll", "Malcolm Lincoln", Elīna Borna, Jiri Potsmans, "Metsakutsu", Maiana, Ūdo Seps, "Miljardid", Alika un citi.

Pašlaik ar "Universal Music" Igaunijā turpina sadarboties tādi mākslinieki kā "Villemdrillem", "Clicherik & Max", "Clicherik" kā solo mākslinieks un "5miinust".

Vidēji ik ceturksni nodokļu ieņēmumi Igaunijā ir vidēji par vienu miljardu eiro lielāki nekā Latvijā, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī visvairāk iekasē ceturtajā, kamēr Latvijā visvairāk - otrajā ceturksnī.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijas datiem par samaksātajiem nodokļiem pa ceturkšņiem. „Pateicoties jaunajai VID iniciatīvai publiskot uzņēmumu nomaksāto nodokļu datus pa ceturkšņiem, tos var salīdzināt ar kaimiņvalstu datiem, taču redzamā aina vairāk liek uzdot jautājumus, nekā sniedz atbildes,” pētījuma kopējo ainu rāda SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar faktu, ka Igaunijā, kurā ir ievērojami mazāks iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar Latviju, taču ir lielāka ekonomika, kura ģenerē lielākus nodokļu maksājumus.

Līdzīgais un atšķirīgais

„Lai arī Latvijā un Igaunijā ir līdzīga nodokļu sistēma, tomēr ir arī pietiekami daudz dažādu nianšu un arīdzan nodokļu likmju izmēru, kas atstāj ietekmi uz kopējām iekasētajām nodokļu summām,” skaidro A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka abās valstīs ir teju identisks uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Proti, Igaunijā un Latvijā ieviesta tā dēvētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kad to maksā tikai tajā brīdī, kad tiek veikta dividenžu izmaksa, bet pārējās pasaules valstīs ir klasiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība, kāda Latvijā pastāvēja līdz 2018. gada nodokļu reformai, kad šis nodoklis jāmaksā, ja tiek gūta peļņa neatkarīgi no tā, vai tiek vai arī netiek izmaksātas dividendes. „Igaunijā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme vairāk nekā 20 gadus turējās 20%, taču tagad tā ir palielināta līdz 22%, bet joprojām ir viena likme, kamēr Latvijā pat šī nodokļa nomaksa ir tikai sarežģījusies, jo bez iepriekšējā varianta, kad Latvijā par katru dividendēs izmaksātu eiro uzņēmums samaksāja 25 centus (jeb faktiski 25%), ar šo gadu uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, var izvēlēties arī dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā un šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā (jeb ~21%),” skaidro A. Brūvelis.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.