Nodokļi

Igaunijā steidzami labos grozījumus, kas atbrīvo tiešsaistes kazino no azartspēļu nodokļa

LETA--BNS/ERR,15.01.2026

Jaunākais izdevums

Igaunijas parlamentā uz pirmo lasījumu tiek virzīti Azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, lai steidzami novērstu iepriekšējos grozījumos radušos kļūdu, kuras dēļ no nodokļa šogad tiek atbrīvoti tiešsaistes azartspēļu organizatori un tādējādi varētu samazinātues finansējums kultūrai un sportam.

Rīgikogu Finanšu komisija ārkārtas sēdē ceturtdien nolēma Azartspēļu nodokļa likuma grozījumus virzīt pirmajā lasījumā parlamenta plenārsēdē nākamnedēļ.

Likumprojektu ceturtdien iesniedza parlamenta deputāts Tanels Teins no valdības koalīcijas mazākuma partneres liberālās partijas "Igaunija 200". Tas izstrādāts, lai izlabotu tehnisku kļūdu un nodrošinātu skaidrību, ka gan veiksmes spēles, gan prasmju spēles, ja tās tiek piedāvātas attālināti, šogad tiek apliktas ar vienotu nodokli 5,5% apmērā. Ar grozījumiem vajadzētu novērst iepriekš pieļauto tehnisko kļūdu likumā, kuras dēļ varētu rasties juridiski strīdi.

Grozījumu drīza stāšanās spēkā "palīdzēs atjaunot situāciju, ko tirgus dalībnieki un nodokļu iestādes ir gaidījušas, proti, vienotu nodokļa likmi abu veidu spēlēm", uzsvēra Finanšu komisijas priekšsēdētāja Anneli Akermane.

Viņa piebilda, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas valsts oficiālajā vēstnesī "Riigi Teataja". Akermane pieļāva, ka kļūdaino likuma normu varētu izlabot līdz februāra vidum.

Likumprojekts ir saistīts ar Rīgikogu 3. decembrī pieņemtajiem Azartpēļu nodokļa likuma un citu likumu grozījumiem, kuru mērķis bija palielināt sporta un kultūras finansējumu, izmantojot azartspēļu nodokļa ieņēmumus.

Igaunijas Azartspēļu operatoru savienība otrdien paziņoja, ka tās biedri saprot cilvēciskās kļūdas sekas un plāno maksāt nodokli pilnā apmērā no 1. janvāra.

Pagājušā gada decembrī pieņemtajos Azartspēļu nodokļa likuma grozījumos pieļauta kļūda, kas izslēdza tiešsaistes kazino no aplikšanas ar nodokli šogad. Finanšu ministrijas ierēdņi likumprojekta tekstā pievienoja vārdu "osavusmäng" jeb "prasmju spēles", tādējādi precizējot, kāda veida azartspēles tiks apliktas ar nodokli. Taču termins "osavusmäng" neietver "veiksmes spēles" (igauņu valodā "ônnemäng"), tādējādi teksts liecina, ka tiešsaistes kazino ar azartspēļu nodokli šogad netiek aplikti. Kļūda netika pamanīta nevienā likumdošanas izstrādes posmā.

Reaģējot uz tādu kļūdu, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals aicināja izmantot mākslīgā intelekta iespējas, lai novērstu tādas cilvēciskas kļūdas.

Bijušais Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas digitālās attīstības vicekanclers Lūkas Kristjans Ilvess, kurš tagad ir Ukrainas digitālās pārejas ministra padomnieks, pavestīja, ka vairākos mākslīgā intelekta rīkos ir ievadījis Azartspēļu nodokļa likumu un tā grozījumus un mākslīgais intelekts "nekavējoties atpazina likumā ierakstītās neatbilstības". Viņš arī norādja, ka dažu stundu laikā ir sagatavojis mākslīgā intelekta rīka prototipu likumprojektu pārskatīšanai.

Arī Igaunijas tieslietu un digitālo lietu ministre Līsa Pakosta atzina, ka parlamenta deputātiem vajadzētu izmantot mākslīgā intelekta rīkus likumprojektu izstrādē un pārskatīšanā, jo tādi rīki var palīdzēt atklāt absurdas kļūdas tekstā.

Rīgikogu decembra sākumā ar 51 balsi par un 31 balsi pret pieņēma grozījumus, kas paredz tiešsaistes azartspēļu nodokli divu gadu laikā samazināt no 6% līdz 4%.

Grozījumus Finanšu ministrija atklāti kritizēja. Amatpersonas brīdināja, ka šāda apmēra nodokļu samazinājums radītu zaudējumus valsts budžetam, ja ieņēmumu prognozes nesasniegs cerēto. Aplēses liecina, ka azartspēļu nodokļa ieņēmumi samazināsies par sešiem miljoniem eiro 2026. gadā, par astoņiem miljoniem eiro 2027. gadā, desmit miljoniem eiro 2028. gadā un 13 miljoniem eiro 2029. gadā.

Bijušais basketbolists Teins un citi grozījumu atbalstītāji uzstāja, ka izmaiņu mērķis ir modernizēt azartspēļu noteikumus, uzlabot pārredzamību un galu galā palielināt nodokļu ieņēmumus, piesaistot starptautiskus tiešsaistes kazino operatorus reģistrēties Igaunijā.

Azartspēļu nodokļa ieņēmumi tiek izmantoti kultūras un sporta finansēšanai.

Finanses

Kazāks: Iedzīvotāju finanšu pratības uzlabošanai vajadzīgas izmaiņas izglītības programmās

LETA,12.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.