Citas ziņas

Igaunijas ekonomikas atveseļošana prasīšot vēl 3 – 4 gadus

Vēsma Lēvalde, 23.04.2010

Jaunākais izdevums

Igaunijas ekonomika no krīzes izrausies tikai pēc trim četriem gadiem, tomēr smagākais periods jau ir aiz muguras.

Par to raksta Postimees, atsaucoties uz ekonomistu Raulu Juksverāvu.

Pirmās ekonomikas atveseļošanās pazīmes pēc pasaules ekonomiskās krīzes pagājušā gadsimta 30. gados parādījās 1936. gadā. Šodien pasaule attīstās dinamiskāk, taču trīs līdz četri gadi tomēr vajadzīgi, uzskata ekonomists.

Ja raugās no malas, tad liekas, ka Tallinā nekādas krīzes nav – ielas pilnas automobiļiem, veikali – ar pircējiem. Tomēr Tallina – tā vēl nav visa Igaunija, norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Financial Times apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas valstu taupības modeli

Gunta Kursiša, 28.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas nodokļu administrators: Mēs neiekasējam nodokļus, bet radām vēlmi tos samaksāt

Žanete Hāka, 07.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) otrdien, 7.jūnijā, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā tikās ar Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem un Igaunijas nodokļu administrācijas vadītāju, lai pārrunātu nodokļu sistēmu un valsts pieeju to iekasējamībā.

Savukārt pēc tam notika abu kameru tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Kučinski, lai pārrunātu sadarbību un Baltijas reģiona kopējas attīstība iespējas, informē LTRK.

LTRK otrdien tikās ar Igaunijas nodokļu administrācijas vadītāju Marku Helmu (Mark Helm), kurš pastāstīja, kā ar 1425 darbinieku lielu štatu iespējams iekasēt vairāk nodokļu. Viņš norādīja, ka galvenais uzdevums ir būt servisa jeb pakalpojuma sniedzēja iestādei, esot iespējami draudzīgākai biznesam. Tāpat M.Helms skaidroja, ka Igaunijas Valsts ieņēmumu dienests izveidojis analītisko dienestu, kurā strādā aptuveni 70 cilvēku, kuru uzdevums ir meklēt un analizēt iespējas, kā veiksmīgāk iekasēt nodokļus, analizējot attiecības ar uzņēmumiem un identificējot problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

16% lielo uzņēmumu plāno samazināt darbinieku skaitu; 25% - palielināt

Žanete Hāka, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas šī gada septembrī veiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka 25% Latvijas lielās kompānijas, 33% Igaunijas un 43% Lietuvas lielie uzņēmumi plāno tuvāko sešu mēnešu laikā palielināt savu darbinieku skaitu. Turklāt 61% Lietuvas, 53% Igaunijas un 48% Latvijas lielo kompāniju gatavojas 2017. gadā kāpināt arī savas izmaksas.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Lietuvas lielajiem uzņēmumiem ir ļoti izteiktas ambīcijas kāpināt savas izmaksas un pieņemt jaunus darbiniekus. Visdrīzāk, tās ir saistītas ar Lietuvas ekonomikā valdošo kopējo optimismu – tas atspoguļojas arī kreditēšanas tempos, kas šogad gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju segmentos krietni pārspēj Latvijas un Igaunijas rādītājus.

Taču arī Igaunijas uzņēmumi ir noskaņoti kareivīgi, kamēr Latvijas kompāniju plāni darbinieku skaita un izmaksu jomā ir piezemētāki.

Iepriekšējo gadu laikā esam varējuši vērot, kā Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi mērķtiecīgi investē sava biznesa attīstībā, kamēr Latvijas kompānijas savus brīvos līdzekļus izvēlējās novirzīt kredītsaistību samazināšanai un dividenžu izmaksai – citiem vārdiem sakot, ņēma naudu ārā no biznesa. Tādēļ pozitīvi vērtējams tas, ka šogad Latvijas lielo uzņēmumu ambīcijas investēt savā biznesā vairs neatpaliek no kaimiņvalstīm – visās trīs Baltijas valstīs apmēram 60% lielo uzņēmumu savus brīvos līdzekļus plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Somi nodarbojas ar Igaunijas viesstrādnieku apkrāpšanu

Jānis Rancāns, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijā strādājošie Igaunijas iedzīvotāji nereti kļuvuši par upuriem ar darbu saistītai cilvēku tirdzniecībai, liecina Somijas televīzijas YLE TV2 raidījuma Aculiecinieks veiktais pētījums.

Atklājies, ka vairāki desmiti Igaunijas darbā iekārtošanas aģentūru krāpj savus klientus, kuri dodas strādāt uz Somiju.

Negodīgās organizācijas bieži apsola Igaunijas celtniekiem algas, kas ir līdzvērtīgas tām, kādas vidēji tiek maksātas Somijā. Tomēr realitātē noslēgtie līgumi ar Somijas darba devējiem ir par Igaunijas minimālo algu. Dažreiz Igaunijas strādnieki algas netika saņēmuši pat vairākus mēnešus.

Igaunijas cilvēktiesību aizsardzības grupas Living for Tomorrow pārstāve Sirje Blumberga (Sirje Blumberg) norāda, ka šī porblēma ir saistīta ar nesakārtoto Igaunijas likumdošanu attiecībā uz cilvēku tirdzniecību, kas apgrūtina vainīgo notiesāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EK nākamgad redz uzlabojumus Baltijas valstu ekonomikās

, 03.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumeiropas valstīs, kas ir vienas no tām, kuras visvairāk skārusi pasaules finanšu krīze, uzlabojumi ekonomikā būs redzami jau 2010.gadā, otrdien paziņojusi Eiropas Komisija.

EK jaunākās prognozēs par 27 ES dalībvalstīm ir labākas par iepriekš prognozēto. Tomēr Komisija atzīmē, ka vairākās valstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007.gadā, pieaugums ekonomikā nebūs redzams līdz 2011.gadam.

EK aplēses liecina, ka Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par 18%, bet 2010.gadā - par 4%. Tiesa prognozes maijā liecināja, ka nākamgad samazinājums būs 3.2% apmērā.

Lietuvas ekonomika 2010.gadā varētu samazināties par 3.9%, kamēr šogad samazinājums būs 18.1% apmērā. Šobrīd samazinājums plānots mazāks nekā iepriekš, kad aplēses liecināja par 4.7% kritumu.

Tāpat EK atzīmē, ka no visām Baltijas valstīm, Igauniju krīze ir skārusi vismazāk, taču valsts joprojām cieš no ekonomikas sarukuma: šogad kritums lēsts 13.7% apmērā, bet nākamgad ekonomika samazinājies par 0.1%, salīdzinājumā ar 0.8% iepriekš plānoto samazinājuma prognozi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Laikraksts: Nākamgad gandrīz puse Igaunijā patērētā alus tiks pirkts Latvijā

LETA--BNS, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas alkohola ražotāju un mazumtirgotāju aplēses liecina, ka nākamgad līdz pat pusei valstī patērētā alus un trešdaļai degvīna tiks pirkts Latvijā, un, pēc ražotāju aprēķiniem, Igaunijas valsts nodokļu ieņēmumos zaudēs līdz pat 170 miljoniem eiro, vēsta avīze Postimees.

Laikraksta rīcībā esošie dati rāda, ka pērn Latvijā iegādāti 6% no Igaunijā patērētā alus, bet šogad pavasarī šis īpatsvars sasniedza jau 10%. Pēc Igaunijas alkohola ražotāju un mazumtirgotāju interešu grupas aplēsēm, līdz gada beigām 17% no Igaunijā patērētā alus būs pirkts Latvijā, bet nākamgad šis rādītājs varētu sasniegt 48%, raksta avīze.

Mazumtirgotāji ir pauduši, ka vieglo alkoholisko dzērienu, piemēram, sidru un alkoholisko kokteiļu, iegādi Igaunijas iedzīvotāji Latvijā veic līdzīgā apmērā. Pērn 4% no Igaunijā patērētajiem vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika iegādāti Latvijā, bet prognozes liecina, ka līdz gada beigām šis īpatsvars sasniegs 9%, bet nākamgad - 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsa ir kā kosmētika – iespēja vienkāršā ceļā uzlabot mājokļa izskatu, tam iegūstot jaunu «seju»

Tā intervijā DB norāda Pireta Minna (Piret Minn), Igaunijas krāsu un koka apdares līdzekļu ražotāja Akzo Nobel Baltics AS ģenerāldirektore. Kompānija tirgū pārstāv divas uzņēmējdarbības jomas – «dari pats» (Do it Yourself – DIY), kur galvenā pircēju daļa ir privātpersonas, mājokļu īpašnieki, un industriālais bizness, kur klienti ir citi uzņēmumi, piemēram, mēbeļu, logu ražotnes u.tml.

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais pēckrīzes periodā – apgrozījums pieauga līdz 64,5 miljoniem eiro. Saistībā ar notikumiem Ukrainā šogad iespējams apgrozījuma samazinājums. «Gada sākums bija diezgan labs, bet martā un aprīlī, kad sezonai vajadzēja sākties, tā nenotika,» saka P. Minna. Domājot par nākotni, viņa norāda, ka krāsu biznesā būs svarīgi spēt sekot līdzi vides un drošības standartiem. «Mūsu biznesā ir izaicinoši censties atstāt mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu, jo joprojām galvenokārt darbojamies cenas jutīgā segmentā. Ir jāspēj izskaidrot pircējiem, kāpēc tas ir svarīgi,» stāsta P. Minna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ekonomists: Krugmanam ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm

Gunta Kursiša, 13.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmijas ekonomikā laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, tādēļ viņš publiskajā telpā skarbi izsakās par Latvijas un Igaunijas ekonomiskajiem sasniegumiem, citējot Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomista Andersa Oslunda (Anders Aslund) teikto, raksta BBN.

P. Krugmans varētu būt bijis «sāpināts», jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas. Jau vēstīts, ka P. Krugmans pirms vairākiem gadiem smagākākā krīzes posma laikā Latvijā izteicās, ka «Latvija būs nākamā Argentīna», paužot, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots, un vienīgā glābšanās izeja būtu valūtas devalvācija.

«Tagad redzams, ka izcilais ASV ekonomists ir kļūdījies. Viņš pats gan nav gatavs to atzīt, tādēļ tagad apgalvo, ka, piemēram, Igaunija nevar būt piemērs valstīm, kas vēlas no krīzes glābties, veicot taupības pasākumus,» norāda institūta vadošais pētnieks A. Oslunds.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Igaunijas sliktais signāls Latvijas ekonomikai

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 22.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme kaisīt uz galvas pelnus, sakot, ka kaimiņiem igauņiem viss ir labāks,

Latvijā vērojama jau vairākas desmitgades, tomēr, visticamāk, drīzumā šī stipri iesīkstējusī tradīcija var piedzīvot savu beigu akordu

Proti, lai arī cik paradoksāli tas nešķistu, brīdī, kad darījumu aprindās tiek apspriesta eirozonas atveseļošanās pēc iepriekšējās krīzes, mūsu ziemeļu kaimiņvalsts ekonomika visai pamatīgi paklupusi un būtu vien labi, ja šo negatīvo pavērsienu ņemtu vērā tie, kas plāno Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Īsais izklāsts ir pavisam vienkāršs un nebūt ne glaimojošs tiem, kas attiecībā uz mūsu valsts iestāšanos Eiropas monetārajā savienībā paredzēja nemitīgu augšupeju un dažādu labumu birumu. Neraugoties uz to, ka pasaules ekonomikā tiek runāts par uzlabojumiem un attīstītajās valstīs vismaz pagaidām izaugsmes asni kļūst spēcīgāki, kam vismaz teorētiski vajadzētu stiprināt arī par inovatīvu daudzināto Igaunijas ekonomiku, ziemeļu kaimiņu valsts iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī gada izteiksmē saruka par 1,9%, tādējādi piedzīvojot pirmo kritumu kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Raugoties nākotnes kontekstā, minētais varētu liecināt par vairākiem negatīviem aspektiem. Kā skaidro finanšu eksperti, viens no iemesliem, kāpēc iepriekšējos ceturkšņos pieticīgus plusus uzrādošā Igaunijas ekonomika nule kā nokļuvusi negatīvā teritorijā, ir situācija būvniecības un nekustamā īpašuma jomā. Proti, kā jau tas ierasts, valstij, iestājoties kādā spēcīgākā klubiņā, aug investīciju reitingi un sarosās spekulanti, tam seko orģijas akciju un nekustamo īpašumu tirgos un parasti ir tā, ka brīdī, kad cenas aug, tās pamanās apsteigt gan reālās ekonomikas izaugsmi, gan arī pircēju iespējas un vēlmes, līdz ar to arī darījumu aktivitāte iet mazumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pētījums: ēnu ekonomika pērn Latvijā pieaug līdz 38,1%

BNS, 11.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika pērn Latvijā sasniedza 38,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2009.gadā, liecina Eiropas Mazo uzņēmumu padomes (European Council for Small Business and Entrepreneurship – ECSB) pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs.

Pētnieki Tālis Putniņš un Andris Sauka trešdien konferencē «Ēnu ekonomika Latvijā: kā iedegt gaismu?» informēja, ka atbilstoši pētījuma datiem zemākais ēnu ekonomikas līmenis Baltijas valstu vidū 2010.gadā bija Lietuvā – 18,8% no IKP, bet otrajā vietā bija Igaunija – 19,4% no IKP.

Latvijā 2010.gadā vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, sadalot pa reģioniem, bija Rīgā (41,9%), savukārt lielākais pieaugums ēnu ekonomikai ir vērojams Vidzemē – par deviņiem procentpunktiem, sasniedzot 39%.

Pērn lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis celtniecībā – 53,6%, seko pakalpojumu joma ar 41,7%, bet trešajā vietā ir mazumtirdzniecība ar 40,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas ekonomika trešajā ceturksnī augusi par 5%

Ritvars Bīders, 09.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, Igaunijas ekonomika augusi par 5%, nevis iepriekš provizoriskajos aprēķinos minētajiem 4,7%, citējot Igaunijas oficiālos statistikas datus, ziņo BBN.

Trešajā ceturksnī ekonomisko izaugsmi Igaunijā galvenokārt stimulēja eksporta apjomu pieaugums, kā arī iekšzemes pieprasījuma atgūšanās. Trešā ceturkšņa ekonomiskā izaugsme Igaunijā ir straujākā kopš 2007. gada pēdējā ceturkšņa.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem Igaunijas iekšzemes kopprodukts trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, palielinājies par 0,7%. Provizoriskie aprēķini liecināja par izaugsmi 0,5% apmērā.

Igaunijas Centrālā banka prognozē, ka šogad kopumā valsts ekonomika varētu pieaugt par 2,5%, savukārt nākamgad jau par 4,2%.

Db.lv jau ziņoja, ka, spriežot pēc Centrālā statistikas biroja provizoriskajiem aprēķiniem, Latvijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, augusi par 2,7%. Salīdzinot trešo ceturksni ar otro ceturksni, Latvijas ekonomika augusi par 0,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Igaunijas ekonomika pērn bijusi visstraujāk augošā ES; nākamgad tituls var tikt Latvijai

Ritvars Bīders, 09.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 7,6%, tādējādi Baltijas valsts uzrādījusi straujāko ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā (ES), vēsta eubusiness.com.

Jaunākie statistikas dati liecina, ka Igaunijas ekonomika augusi par 0,1 procentpunktu straujāk, nekā tika minēts provizoriskajos aprēķinos, taču tajā pat laikā jaunākie dati arī uzrāda straujāku ekonomiskas izaugsmes bremzēšanos 2010. gada nogalē.

Pēc jaunākajiem datiem, pērn pēdējā ceturksnī gada griezumā Igaunijas ekonomika augusi par 4,5%.

Šā gada februārī Eiropas Komisija nāca klajā ar prognozēm, ka arī šogad Igaunijā varētu būt vislielākais IKP pieaugums, paredzot, ka valsts ekonomika augs par 1,2%, kamēr eirozonas parādu krīze kavēs citu valstu izaugsmi. Taču mūsu pašmāju ekonomisti gan prognozē, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme varētu būt straujāka par Igaunijas 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: IKP prognozes tuvākajiem diviem gadiem ir kļuvušas nedaudz labvēlīgākas

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos skatījums uz globālās ekonomikas izredzēm ir uzlabojies, taču pieaugošās politiskās turbulences riski rada daudz jautājumu par tās turpmāko ietekmi, norāda SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Visticamāk, ka tuvākajā laikā protekcionisma un izolacionisma vēsmas līdzsvaros optimisma pieaugums, kaut skaidrs, ka šis gads būs prognozējami neprognozējams. ASV turpināsies laba izaugsme, bet galvenokārt ne Tramponomikas (Trampa ekonomiskās politikas) dēļ. Tikmēr strauji augošās ekonomikas ir sasniegušas izaugsmes zemāko punktu. Tikmēr Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste ir nonākušas politiskajās un ekonomiskajās krustcelēs, ko ieskauj liela nenoteiktība par Brexit procesu, bet ES saskaras arī plaša mēroga izaicinājumiem.

Neskatoties uz valstu daudzajiem iekšzemes un ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, ekonomiskie signāli kopumā ir pozitīvi. IKP prognozes tuvākajiem diviem gadiem ir kļuvušas nedaudz labvēlīgākas, tajā pašā laikā D. Trampa ekonomikas politikas ietekme, visticamāk, būs pieticīga. Tuvākajos divos gados OECD valstu IKP pieaugums sasniegs 2,1%. Noskaņojuma rādītāji, kam globāli ir cieša mijiedarbība, ir augstākajā līmenī kopš 2011. gada. Tas daļēji atspoguļo lielās cerības uz fiskālajiem stimuliem, kas īstenosies kā nodokļu samazināšana un ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī politikas pārmaiņām enerģētikas un finanšu sektoros. Pozitīvās tendences saistās arī ar strauji augošo ekonomiku perspektīvu uzlabošanos, kas izriet no izejvielu cenu pieauguma un spēcīgāku kapitāla izdevumu ciklu, jo jaudu noslodze turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eirozonas un ES ekonomikas trešajā ceturksnī augušas par 0,2%, Latvijas - par 1,3%

Lelde Petrāne, 15.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17 valstīm sastāvošās eirozonas ekonomika laika posmā no jūlija līdz septembrim, salīdzinot ar otro ceturksni, augusi par 0,2%, liecina oficiālie dati.

Statistikas aģentūra Eurostat arī paziņojusi, ka no 27 valstīm sastāvošās Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī audzis par 0,2%.

Kā vēsta BBC, ekonomisti sagaida, ka gada pēdējā ceturksnī abas ekonomikas krasi sabremzēsies.

Lielākā daļa no pieauguma, ko reģistrējusi Eurostat, notikusi, pateicoties Eiropas divām lielākajām ekonomikām - Vācijai un Francijai.

Kā vēstīts, Vācijas ekonomika laika posmā no jūlija līdz septembrim pieaugusi par 0,5%, bet Francijas ekonomika - par 0,4%, ko veicinājis iekšzemes pieprasījums.

Saskaņā ar aģentūras apkopoto informāciju Latvijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājusies par 1,3%, bet gada griezumā - par 5,3%. Lietuvas ekonomika trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, augusi par 1,3%, bet gada griezumā - par 7,2%. Igaunijas IKP trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, palielinājies par 0,8%, bet gada griezumā - par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad būs visstraujākā Eiropas Savienībā (ES), liecina publiskotās Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognozes 2012.-2014.gadam.

Saskaņā ar EK prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,8%, savukārt 2014. gadā tautsaimniecība piedzīvos kāpumu 4,1% apmērā. Aizvadītajā gadā Latvijas IKP kāpums aplēsts 5,3% apjomā, liecina EK apkopotie dati.

Latvijas ekonomika 2012. gadā, neskatoties uz vāju ārējo pieprasījumu, turpināja pārliecinošu izaugsmi, kas šogad palēnināsies, skaidro EK. IKP izaugsme atkal uzlabosies 2014. gadā, kad palielināsies ārējais pieprasījums. Latvijas ekonomikas izaugsmi veicina gan iekšējais, gan ārējais pieprasījumus, un tādējādi Latvija 2013. un 2014. gadā būs straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, norāda EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijas ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī bijusi ceturtā straujākā ES

LETA, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni pieaugusi par 0,5%, kas bijusi ceturtā straujākā izaugsme Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā, par kurām pieejama informācija, liecina jaunākās Eurostat aplēses.

Straujākā izaugsme trešajā ceturksnī ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēta Slovākijā un Polijā - par 0,9%, Spānijā - par 0,8% un Bulgārijā - par 0,7%.

Arī Lietuvā iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā reģistrēts kritums 0,5% apmērā.

IKP pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts visās ES valstīs, par kurām pieejama informācija, izņemot Igaunijā, Grieķijā un Somijā.

ES ekonomika trešajā ceturksnī palielinājusies par 0,4%, bet eirozonas ekonomika - par 0,3%.

Gada griezumā ES ekonomika pieauga par 1,9%, bet eirozonas - par 1,6%.

Tikmēr ASV ekonomika gada griezumā pieaugusi par 2%, bet ceturkšņa salīdzinājumā - par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru