Makroekonomika

Igaunijas eksministrs: nepieciešama liela iekšējā ticība, lai visas trīs Baltijas valstis pievienotos eirozonai

LETA, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Igaunija, Latvija un Lietuva ir valstis ar padomju pagātni, tādēļ tās nedrīkst rādīt, ka ir nespējīgas, saka Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Igaunijas finanšu ministrs Ivari Padars.

«Mums jāparāda, ka mums ir spēks un mēs protam savā valstī saimniekot. Ir nepieciešama liela iekšējā ticība, lai visas trīs Baltijas valstis pievienotos eirozonai. Svarīgs ir gan emocionālais, gan politiskais faktors,» intervijā žurnāam Kapitāls skaidro Padars, uzsverot, ka Igaunijas politiskajās debatēs eksistē divi aspekti, kas nepatīk tās austrumu kaimiņiem - eirozona un kopējs dzelzceļš. Viņaprāt, tie ir aspekti, kas Igauniju saista vairāk ar Eiropu, nevis Maskavu,

Baltijas valstu interesēs ir saglabāt Eiropas Savienību (ES). ES jēga mūsu acīs atšķiras no Portugāles, Maltas, Kipras skatījuma. «Ziemeļu un dienvidu valstu vērtības atšķiras. Dienvidos ir vairāk runu nekā darbu. Lai kas arī notiktu ar ES, jāparāda, ka mēs cienām fiskālo politiku - tas mums nesīs tikai labumu,» sacīja Padars.

Viņaprāt, ekonomiskajā aspektā Eiropā ir vienalga, vai Latvija pievienojas eirozonai vai nē. Tās tautsaimniecības apjomi - līdzīgi kā Igaunijas - ir pārāk mazi, tomēr Latvijas pievienošanās eirozonai būs pozitīvs signāls par to, ka vienā Eiropas daļā prot īstenot saprātīgu fiskālo politiku.

Padars atzīst, ka laikā, kad Igaunija pievienojās eirozonai, dienvidvalstu problēmas nebija tik sabriedušas.

«Godīgi sakot, ja tobrīd norisinātos debates par to, vai mums jālīdzdarbojas Eiropas stabilitātes paktā un citos glābšanas mehānismos, mums būtu daudz vairāk eiro oponentu,» uzskata Padars. Igaunijā patlaban notiek debates, kāpēc jāpalīdz Grieķijai, lai tā varētu samaksāt saviem pensionāriem, kuru pensijas ir pat četras reizes lielākas nekā Igaunijā.

Viņaprāt, cilvēki spriež pareizi, taču jāraugās, ko Igaunija iegūs no Eiropas solidaritātes un ko tā no Eiropas solidaritātes iegūs turpmāk fiskālajā periodā. Tas attiecas arī uz Latviju un Lietuvu. «Par vienu mūsu eiro vai latu mēs gūstam četrus no ES. Uz mums Eiropas solidaritāte atstāj lielu iespaidu,» norāda Padars.

Ja lēmums par pievienošanos eirozonai būtu jāpieņem tagad, lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju būtu pret, uzskata Padars. «Tas, ka Latvijā šobrīd valda šāda emocionāla attieksme, nozīmē: valdībai jāspēj paskaidrot cilvēkiem, ka atrašanās eirozonā sniegs mums lielāku drošību.»

Igaunijai iestāšanās procesā lielu lomu nospēlējusi arī veiksmīgā budžeta konsolidācija, līdz ar to valstij nebija vajadzīga Pasaules Bankas palīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Igaunija noslēdz ar Ķīnu līgumu par sadarbību lauksaimniecības jomā

LETA, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas lauksaimniecības ministra vietnieks Niu Duņs un Igaunijas zemkopības ministrs Ivars Padars parakstījuši sadarbības līgumu par 2015. un 2016.gadu, tostarp paredzot regulāras tikšanās, otrdien vēsta izdevums Postimees Online.

Duņs preses konferencē pēc līguma parakstīšanas apmainījās ar oficiālajām pieklājības frāzēm, bet par sadarbības detaļām nevēlējās runāt. Viņš neatklāja, nedz par kādiem produktiem ir runa, nedz termiņus, kad igauņu lauksaimniecības produkti varētu nokļūt Ķīnas tirgū.

Padars savukārt norādīja, ka pēc vairāku gadu ilgas pauzes komunikācija ar Ķīnu kopš pagājušā gada rudens kļuvusi ļoti aktīva un ķīnieši paši sākuši izrādīt lielāku interesi par Igauniju.

Arī Padars nevēlējās runāt par līguma detaļām, bet noradīja, ka šogad noteikti tiks sperts liels solis pretī Ķīnas tirgus atvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Igaunijas ministrs: Tirgotāji un piena pārstrādātāji izmanto lauksaimnieku grūtības

BNS, 11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas veikalu tīkli un piena pārstrādes kompānijas nav samazinājušas piena produktu gala cenu, tomēr piena piegādātājiem maksā arvien mazāk, savu rīcību pamatojot ar Krievijas noteikto lauksaimniecības un pārtikas produkcijas embargo, paziņoja Igaunijas lauksaimniecības ministrs Ivari Padars.

«Dažu pēdējo mēnešu laikā saistībā ar Krievijas importa ierobežojumiem, cena, kādu lauksaimniekiem par jēlpienu maksā piena pārstrādes kompānijas, ir kļuvusi arvien zemāka. Vienlaikus piena produktu cenas mazumtirdzniecībā patērētājiem nav ievērojami samazinājušās,» norādīja ministrs. «Tas liecina, ka pārtikas veikalu tīkli ir sākuši izmantot lauksaimnieku grūtības,» viņš teica.

Padars sacīja, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu sarunās tiek izteikts spiediens un piena pārstrādātāji kavē maksājumus par pienu.

«Lai saglabātu konkurētspēju, Igaunijas piena sektoram ir jābūt caurskatāmākam, jo īpaši attiecībā uz cenas veidošanu,» lauksaimniecības ministrs sacīja darba grupas, kas izstrādā un īsteno piena sektora stratēģiju 2012.-2020.gadam, sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK: Patvēruma meklētāju ierašanās varētu nelielā mērā pozitīvi ietekmēt Eiropas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Swedbank ekonomists eiro ieviešanu salīdzina ar runāšanu par Audi un žigulīšiem

Dienas Bizness, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Arī citās valstīs ir diskusija par eiro nākotni, bet praktisku apsvērumu dēļ viņiem nav iespējas patlaban lemt par iestāšanos eirozonā. Neviena cita valsts vienkārši neizpilda Māstrihtas kritērijus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, atbildot uz iebildi, ka neviena cita valsts pašlaik nepiesakās dalībai eirozonā, kāpēc Latvija ir vienīgā, sacījis Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

«Citām valstīm iestāties eirozonā tīri tehniski nemaz nav iespējams. Un viņu situācijā spriest par viņu iespējamo dalību eirozonā jau ar 2014. gadu ir tāpat, kā kādam teikt, ka Audi es nepirkšu, izliekoties, ka tā nepatīk, bet patiesībā šīs markas auto nemaz nevar atļauties, jo naudiņa ir tikai priekš žigulīša,» skaidrojis ekonomists.

«Manuprāt, interesanta lieta ir šī: prasām iedzīvotājiem - viņi eiro negrib, prasām uzņēmējiem - lielākā daļa saka, ka vajag. Un tad ir jautājums - kurš zina labāk, kā radīt jaunas darba vietas, palielināt algas utt. Iespējams, ka tie ir uzņēmumu vadītāji. Iedzīvotājiem vajadzētu saviem vadītājiem uzticēties. Protams, jautāt un pārliecināties, bet arī ticēt. Pāreja uz eiro daudzos gadījumos ir speciālistu kompetences jautājums,» uzskata M. Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Mūzikas autortiesības kļūst publiskas

Anda Asere, 28.11.2017

Fanvestory mūzikas konsultants Uku Suviste, dibinātāji Juko-Mart Kõlar, Kristjan Ulst un Birgit Karus.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Igaunijas jaunuzņēmuma Fanvestory palīdzību mūziķu autoratlīdzību daļas varēs iegādāties arī fani

No 29. novembra fani Latvijā varēs iegādāties mūziķa Justa jaunākās dziesmas autoratlīdzību daļu. Ar šo projektu darbību Latvijā uzsāk Igaunijā bāzētais jaunuzņēmums Fanvestory, kas faniem vēlas atvērt autoratlīdzību tirgu.

Fanvestory ir platforma, kurā satiekas mūziķi un fani, dodot iespēju iegādāties daļu no dziesmas, tādējādi fani var ne tikai finansiāli atbalstīt savu iemīļoto mākslinieku, bet arī laika gaitā nopelnīt no autoratlīdzības kopā ar pašu autoru. Šāda sadarbība pilnībā maina mākslinieku un fanu attiecības, radot finansiālas iespējas abām pusēm, stāsta Birgita Karus (Brigit Karus), Fanvestory līdzdibinātāja un vadītāja. Savukārt māksliniekiem šis ir veids, kā personalizēt attiecības ar saviem faniem un piedāvāt tiem kaut ko nebijušu – daļu savas dziesmas, kam ir vairāk nekā tikai sentimentāla vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas valstīm vienoti jāvēršas ES par nepieciešamo atbalstu nozarēm pēc Krievijas sankciju ieviešanas

Žanete Hāka, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 12. septembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Ivari Padaru apsprieda Krievijas ieviesto ekonomisko sankciju ietekmi uz Latvijas un Igaunijas lauksaimniecības nozarēm. Abi ministri pārrunāja nepieciešamos atbalsta pasākumus, kādus ES vajadzētu sniegt tām dalībvalstīm, kuras visvairāk ietekmējušas Krievijas sankcijas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Igaunijas lauksaimniecības ministrs Ivari Padars bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm nepieciešams saskaņot vienotu nostāju jautājumā par nepieciešamajiem ES atbalsta pasākumiem lauksaimniecības un pārstrādes nozarēm pēc Krievijas sankciju ieviešanas, ko vienoti pārstāvēt ES institūcijās.

Igaunijas lauksaimniecības ministru interesēja Latvijas pieredze Āfrikas cūku mēra (ĀCM) ierobežošanas pasākumu īstenošanā un efektivitātē, jo nesen šī bīstamā infekcijas slimība ir konstatēta arī Igaunijā. Igaunija tāpat kā Latvija uzskata, ka ES ir jāsniedz lielāks līdzfinansējums ĀCM ierobežošanas un apkarošanas pasākumiem, jo ES dalībvalstīs, kurās konstatēta šīs bīstamā slimība, no nacionālajiem budžetiem tās apkarošanai nepieciešams daudz finanšu līdzekļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ekonomiste: Latvijai jāvirzās uz eiro, lai būtu tuvāk stiprajām ES valstīm

Nozare.lv, 03.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāvirzās uz pievienošanos eirozonai un uz to, lai būtu tuvāk tām stiprajām Eiropas valstīm, kas ir mūsu galvenie tirdzniecības partneri, uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

«Ir jāmēģina izpildīt pievienošanās kritērijus, jāparāda, ka mēs to spējam, ka Latvijas ekonomika ir stipra,» sacīja ekonomiste.

Visticamāk, eirozonā būs recesija atlikušajos šā gada ceturkšņos, prognozēja ekonomiste. Tomēr viņa atzīmēja, ka eirozonu veido gan stiprās valstis, kā Vācija, kuras turpinās augt, gan vājās valstis, kurās tiešām būs dziļa ekonomikas lejupslīde.

Taujāta, kādā gadījumā Latvijai, izpildot Māstrihtas kritērijus, tomēr vajadzētu atteikties no iestāšanās eirozonā, Strašuna sacīja, ka eirozonai varam nepievienoties, ja notiek kas ļoti slikts - ja eirozonā institucionālā ietvara sakārtošana pavisam apstājas, līderi nevar ne par ko vienoties vai ja kāda valsts izstājas. «Tomēr kopumā mums ir jāvirzās uz iestāšanos eirozonā. Redzam, ka eirozonā tomēr notiek institucionālās sistēmas sakārtošana. Tas gan notiek ļoti lēni, tik daudz valstīm ir politiski grūti vienoties, bet pa mazam solim virzība uz priekšu notiek, piemēram, tiek risināts jautājums par vienota banku regulatora izveidi, par palīdzības fondu sakārtošanu,» sacīja eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eiropas Komisija: ekonomikas atlabšanai labvēlīgi apstākļi

Lelde Petrāne, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomikas doktors: daudzi uzskata eiro ieviešanu par neizdevušos vēsturisko eksperimentu

Ieva Mārtiņa, 12.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi zināmi ekonomisti ir vienisprātis par to, ka eiro ieviešana pirms 13 gadiem eirozonā, kur tagad ir jau 17 valstis ar 331 miljoniem iedzīvotājiem, izrādījies neizdevies vēsturisks eksperiments. Tiesa, daudzi arī tic eiro, tomēr tas nevar saglabāties tādā Eiropas valūtas savienības sastāvā, kā ir tagad.

Uz to DB norāda Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Apkopojot datus un ekspertu teikto medijiem Vācijā, profesors uzskaita vairākus iemeslus šādiem secinājumiem.

Pēc J.Ofmaņa teiktā, galvenais avots eksperimenta neveiksmēm, pirmkārt, saistīts ar konjunktūras atbalsta un valūtas bāzes atšķirībām. Proti, visām vadošo industriālo pasaules valstu valūtām ir drošs vairāk vai mazāk vienpakāpes konjunktūras atbalsts un valūtas bāze. Piemēram, ASV dolārs stingri balstās uz Amerikas 50 štatu vienpakāpes konjunktūras atbalstu, vai mārcņa - uz 18 Lielbritānijas grāfistēm. Savukārt tas, ko var redzēt šodien eirozonā, ir : svarīgu konjunktūras datu atšķirīgs daudzpakāpju līmenis, kas nav varējis kļūt par tādu pašu uzticamu balstu un bāzi vienotajai valūtai eiro. Pie Māstrihtas normatīva 3%, piemēram, Vācijā valsts budžeta deficīts 2005.gadā bija 3,3% no IKP, tāds pats bija arī 2011.gadā. Tikmēr Grieķijā attiecīgi 4,5% no IKP un 10,5% no IKP. 2005.gadā lielākais deficīts 6% apjomā bija Portugālē, bet budžeta pārpalikums 2,6% apjomā bija Somijai. Tāpat starp valstīm ievērojami atšķiras bezdarba līmenis, vidējais ienākumu līmenis un citi rādītaji, turklāt tie spēcīgi atšķiras no vidējiem eirozonas rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ekonomists: neredzu skaidras atbildes, kā novērst to, ka arī Latvija nebankrotē

Dienas Bizness, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Zinu, ka Latvija kopumā droši dodas virzienā, lai 2014. gadā iestātos eirozonā. Par to esmu nobažījies, jo domāju, ka eirozonā tomēr nevajadzētu stāties,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

«Mums tajā iestāties ir bīstami, jo redzu, ka visas tās valstis, kuras bijušas nabadzīgas, līdz iestājās eirozonā, no sākuma piedzīvo tādu kā strauju uzplaukumu, kas bāzēts patēriņa kāpumā. Ieplūst nauda, cilvēki priecīgi, ka var vairāk tērēt, bet šis «uzplaukums» agrāk vai vēlāk beidzas ar krīzi. Cenas pieaug, uzņēmumi zaudē konkurētspēju, un valsts ilgtermiņā ir zaudētāja. Tā ir noticis ar visām nabadzīgajām valstīm, kas ir iestājušās eirozonā. Šobrīd neredzu skaidras atbildes, kā novērst to, ka arī Latvija nebankrotē pēc iestāšanās eirozonā,» skaidrojis ekonomists.

«Es nepiekrītu idejai, ka, tikai ievērojot fiskālo disciplīnu, var saņemt laimes smaidu. Gluži otrādi. Redzu, ka tās valstis, kuras nabadzīgas iestājās eirozonā un ievēroja fiskālo disciplīnu, atrodas dziļā krīzē. Piemēram, Spānija pēc iestāšanās eirozonā samazināja kopējo parādu no 60% līdz 40% no IKP, kas ir būtisks samazinājums. Viņiem bija ļoti minimāli budžeta deficīti un atsevišķos gados budžeti tika veidoti pat ar pārpalikumu, bet tas neglāba viņus no krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rimšēvičs: Tādu laiku, kādus pašlaik piedzīvo Latvija, nekad nav bijis

Māris Ķirsons, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Fragments no intervijas:

Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?

Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropas dažādās cīņas ar inflāciju: kas kapitulēs pirmais?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.

Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nu, sāksim arī mēs rindot kā jau latvieši – pa priekšu mīnusus. Pirmais – iestājoties eirozonā, Latvijai būs jāmaksā papildu nauda – stabilizācijas fondam, būs vēl citi maksājumi. Tie būs no «mūsu katla ārā un tajā eirokatlā iekšā». Tās nebūs milzu summas salīdzinājumā ar to, ko tagad maksājam, bet būs.

Otrkārt – jā, pieaugs cenas. Slovākija, Slovēnija, Igaunija stājās «eiro klubiņā» dažādos laika posmos, bet tomēr cenu lēciens bija. Tas jāatzīst godīgi. Tas neturpināsies mūžīgi, bet kādu laiku tās celsies. Tātad būs pie mums arī,» intervijā Latvijas Avīzei, runājot par eiro ieviešanu, teicis Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Trešais mīnuss eiro ir reizē pluss latam, ka, paliekot pie savas naudas, saglabājas vēl vienas durvis, pa kurām atkāpties. Tas dod variantus – ne jau haotiskas devalvācijas ceļā, bet ar saprātīgu lēmumu pieņemšanu lata kursu var pamainīt apstākļos, ja atkal būsim atdūrušies ekonomisku grūtību vai pat krīzes priekšā. Pēc iestāšanās eirozonā Latvijas Bankai tādas iespējas nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Deutsche Bundesbank prezidents: Latvijas rīcību krīzē var uzskatīt par piemēru

Žanete Hāka, 17.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir pēdējā jeb jaunākā eirozonas locekle, bet var tikt uzskatīta par piemēru šajā jomā par to, cik strauji iespējams virzīties uz priekšu, Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par krīzes mācībām Latvijā un eirozonā sacīja Deutsche Bundesbank prezidents Jenss Veidmans.

Latvijas valdības ļoti nopietnā rīcība ir bijis labs piemērs, kas atgādina par kolektīvo darbību pirms 700 gadiem, izveidojot Hanzas savienību, un ko var atcerēties arī šodien, saka Deutsche Bundesbank vadītājs.

Viņš norāda, ka var teikt, ka Latvija ir līderis integrācijā, bet tagadējā eirozona gan diemžēl nav līderis, runājot par izaugsmi pasaulē. IKP eirozonā patlaban ir 2,4% zem pirmskrīzes līmeņa un izaugsme ir apstājusies – trīs tās lielākās ekonomikas nerada nekādu stimulu, un pat ir vērojams samazinājums par minimāliem procentiem. Tikai ļoti lēns pieaugums nākotnē ir gaidāms, ko uzrāda arī pēdējie Vācijas dati, saka J. Veidmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs: no nerezidentu naudas nav jābaidās

Inguna Ukenābele, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru