Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

Ir visai apšaubāmi, vai politiķi pildīs solījumu 2029.gadā atjaunot 6% sociālo iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī, intervijā atzina pensiju sistēmas eksperts, ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.

"Taču tas nav kritiski. Es esmu veicis aprēķinus, ka arī pašreizējais iemaksu sadalījums starp pirmo un otro pensiju līmeni - attiecīgi 15% un 5% - spēs nākotnē nodrošināt pietiekamu atvietojumu darba algai," sacīja Voļskis.

Viņš skaidroja, ka šo vienu procentpunktu neizņēma no sistēmas, bet pārdalīja starp līmeņiem.

"Pagaidām pašreizējais sadalījums nekādus riskus nerada. Mani aprēķina liecina, ka pie pašreizējā sadalījuma pie 40 gadu darba stāža abi pensiju līmeņi kopā spēj nodrošināt atvietojumu 60% apmērā, kas atbilst visām starptautiskām rekomendācijām. Taču vairāk šo sadalījumu starp abiem pensiju līmeņiem gan aiztikt nevajag," uzsvēra Voļskis.

Valdība pirmdienas ārkārtas sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus kultūras jomas izdienas pensiju likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, samazināt pensiju apmēru, kā arī no 2027. gada liegt izdienas pensijas jaunajiem skatuves māksliniekiem, kuri darbu sāks pēc šī laika.

KM norāda, ka grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu izdienas pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu nevienlīdzību starp dažādu nozaru darbiniekiem. Tie attiecas uz valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, tostarp baleta māksliniekiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra mainīsies pensiju aprēķina un izmaksas kārtība, savukārt no 2027. gada 1. janvāra minimālais izdienas pensionēšanās vecums un nepieciešamais stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem katru gadu.

Pensijas aprēķinā tiks ņemts vērā 120 mēnešu jeb desmit gadu darba samaksas periods, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata, un minimālais pensijas apmērs noteikts 45% apmērā no vidējās algas, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā līdz šim.

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

No 1. augusta stāsies spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties izmaiņām likumdošanā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem?

Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Izmaiņas likumdošanā, kas stāsies spēkā no 1. augusta, to padarīs vēl ilgstpējīgāku.

Kas mainīsies?

Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām – pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti “griesti” (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% – virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai tad, ja ir strādājis labāk, nekā tirgus attiecīgie indeksi. Proti, tiek pārspēts rezultāts un nopelnīts vairāk. Tikai tādā gadījumā pārvaldītājs daļu virspeļņas saņems kā papildu komisiju, kas katram ieguldījumu plānam tiek noteikta individuāli, bet nepārsniedzot noteiktu kopējās komisijas līmeni (atkarībā no ieguldījumu plāna veida 0,85% vai 1,1% gadā).

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā pusgadā iemaksāti 72,09 miljoni eiro, kas ir par 22% jeb 13,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025.gada pirmajos sešos mēnešos pieauga par 26,1% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni un veidoja 59,721 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 6,2% - līdz 12,262 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 29,427 miljoni eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, tostarp 94,7% jeb 27,879 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025.gada jūnija beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,016 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada beigām ir pieaugums par 3,5% jeb 34,521 miljonu eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 110,897 miljoni eiro, kas ir par 22,2% jeb 20,169 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025. gada deviņos mēnešos pieauga par 24,2% salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešos un veidoja 90,71 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 14,2% - līdz 20,033 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāts 41,31 miljons eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp 94,2% jeb 38,934 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025. gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,08 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada beigām ir pieaugums par 10% jeb 98,462 miljoniem eiro.

Latvijas iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība šī gada sākumā pirmoreiz pārsniegusi 10 miljardus eiro, liecina "manapensija.lv" dati.

Aktuālie dati liecina, ka 13. janvārī pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība ir 10 086 689 387 eiro.

Latvijas Bankas eksperts Armands Pogulis norāda, ka 10 miljardi eiro pensiju otrajā līmenī izklausās liels skaitlis, tomēr valsts fondēto pensiju sistēma cilvēka darba mūža perspektīvā ir salīdzinoši jauna un aktīvu apjoms tajā turpinās strauji uzkrāties vēl vairākas desmitgades.

Viņš skaidro, ka pēdējā gada laikā uzkrāto līdzekļu apjoms neto iemaksu rezultātā ir audzis aptuveni par 7,2%, kamēr aktīvu aktuālās tirgus vērtības kāpums (akciju un obligāciju ieguldījumiem kopā) ir bijis aptuveni 7,4%. Iemaksu apjomu laika gaitā vairo arī algu nominālais pieaugums, kamēr nodarbināto skaita samazinājums nākotnē kopējo iemaksu apjomu palēninās.

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Katru gadu 1. oktobrī notiek pensiju indeksācija – tas nozīmē, ka šī brīža pensionāru valsts pensiju apmērs tiek pārskatīts un palielināts, ņemot vērā inflāciju un daļēji arī algu pieaugumu valstī. Šī sistēma ir ieviesta, lai seniori nezaudētu pirktspēju laikā, kad dzīves dārdzība pieaug, piemēram, sadārdzinās pārtika, komunālie maksājumi vai medikamenti.

Taču ir kāds salīdzinoši maz zināms fakts, proti, pensijas indeksē tikai līdz noteiktai robežai. Šogad tie ir 1488 eiro un tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuru valsts pensija pārsniedz šo summu, tiek indeksēta tikai daļa (līdz šiem 1488 eiro), bet viss, kas ir virs šīs robežas, netiek aizsargāts pret pirktspējas mazināšanos un naudas vērtības nezaudēšanu. Tas nozīmē, ka mazo pensiju saņēmēji ir ieguvēji, jo viņiem tiek pielāgota visa pensija. Turpretī lielo pensiju saņēmēji ir zaudētāji, jo daļa ienākumu netiek aizsargāta pret inflāciju, un ar katru gadu šī daļa kļūst relatīvi mazāk vērtīga.

Kā tas strādā – praktisks piemērs

Kā piemēru ņemsim cilvēku, kura apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem. Ar to saprot darba stāžu un sociālo iemaksu periodu – proti, gadus, kuros cilvēks ir strādājis un no algas maksātas iemaksas pensiju kapitālam. Jo ilgāk iemaksas veiktas, jo lielāks ir apdrošināšanas stāžs, un tas tieši ietekmē gan pensijas apmēru, gan arī to, kāds indeksācijas koeficients tiks piemērots. Šogad vecuma pensijām ar šādu stāžu piemēros indeksu 1,0635, kas nozīmē, ka pensija palielināsies par 6,35%. Tas nozīmētu, ka, ja pensija ir 1400 eiro, tad tā tiek indeksēta pilnā apmērā un būtu 1488,90 eiro (1400 € × 1,0635). Savukārt, ja pensija ir 1600 eiro, tad indeksācija tiek piemērota tikai līdz 1488 eiro un pēc indeksācijas pensija būtu 1694,97 eiro (1488 € × 1,0635 + 112 € * 1,00) - nevis 1701,60 €, kā būtu, ja indeksācija attiektos uz visu summu). Rezultātā šis cilvēks zaudē gandrīz 100€ gadā.

Visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā gada laikā bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp 2026. gada sākumā aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, ienesīgums gada laikā bija no 0,92% līdz 9,23%.

Tajā pašā laikā vienīgā aktīvā ieguldījumu plāna, kura ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums gada laikā bija 5,43%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums gada laikā bija no 3,29% līdz 9,09%.

Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums šā gada sākumā bija no 2,75% līdz 6,16%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no 1,86% līdz 4,71%.

No aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 100%, lielākais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "CBL Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "CBL ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns", kura ienesīgums gada laikā bija 9,23%, seko "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL indeksu plāns", kura ienesīgums bija 9,02%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" ieguldījumu plāns "INVL maksimālais 16+", kura ienesīgums bija 7,35%.

Sākot ar 2027.gadu, no izdienas pensiju saņēmēju loka tiks izslēgtas visas profesijas, kuras nav saistītas ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, vienlaikus neskarot šobrīd izdienas profesijās nodarbinātos, kuriem gan būs jārēķinās ar augstākām prasībām darba stāžam un potenciāli arī koriģētu izdienas pensijas apjomu, paredz otrdien valdībā konceptuāli atbalstītais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par izdienas pensiju sistēmas reformu.

No izdienas pensiju profesiju loka plānots izslēgt prokurorus, tiesnešus (paredzot speciālo pensiju), diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus (paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā), kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba (dienesta) pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus, paredz VK priekšlikums. Tas būs saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.

Tai pat laikā Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz izdienas profesijās nodarbinātajām personām, kuras 2027.gada 1.janvārī jau atrodas dienestā vai darba attiecībās (izņemot personas, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju), pakāpeniski palielināt izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo vecumu un darba stāžu.

Ļaujot izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, liela daļa šīs naudas nonāktu īstermiņa patēriņā un sāpīgāk ciestu mazāk turīgie iedzīvotāji, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Igaunijā iedzīvotājiem iepriekš ļāva izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, un Lietuvā tas atļauts šogad.

"Mēs redzam, ka pieredze Igaunijā bija ļoti skaudra. Tā ir lieta, par ko igauņi vienmēr saka: nu šito gan nedariet! Nu tagad Lietuva ir pamēģinājusi, redzēs, kas no tā iznāks. Visticamāk, rezultātu mēs zinām," teica Kazāks, piebilstot, ka tādas populisma lietas viņam rada bažas.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Latvijā pensiju otro līmeni "nedrīkst "izpļekarēt" un nodzīvot", jo tā sāpīgākās sekas būs tieši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.

Kazāks skaidroja, ka atbalstam iedzīvotājiem vienmēr ir jābūt mērķētam un sniegtam tiem, kam tas ir nepieciešams. Patlaban ekonomika aug, bezdarbs ir zems un "helikoptera nauda" nav nepieciešama. Patlaban vajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem uzlabot prasmes, lai viņi var atrast labāk apmaksātu darbu, nevis šādi tērēt valsts naudu.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Ja mērķis ir palielināt kopējos ilgtermiņa uzkrājumus ekonomikā, politikas uzsvaram, būtu jābūt gan uz nodokļu atvieglojumu apmēru, gan uz mehānismiem, kas veicina uzkrāšanas sākšanu un padara dalību pensiju trešajā līmenī pieejamāku plašākai sabiedrības daļai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Ludmila Fadejeva.

Dalība privātajos pensiju fondos jeb pensiju sistēmas trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā pēdējo 15 gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi, informē ekonomisti. 2023. gadā iemaksas šajos instrumentos veica aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2010. gadā.

Ekonomisti izpētījuši, ka lielākais dalībnieku skaita kāpums pensiju trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu bija vērojams no 2013. līdz 2018. gadam, tas ir, pirms 2018. gadā īstenotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformas, ar kuru tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, kas ierobežoja iespējas saņemt IIN atmaksu par veiktajām iemaksām ilgtermiņa uzkrājumos un tādējādi mazināja šo instrumentu pievilcību,

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Nākamā gada budžeta projekta veidošanā liels izaicinājums valdībai bija necelt pamatnodokļus, šorīt intervijā TV3 izteicās premjere Evika Siliņa (JV).

Politiķe uzskata, ka budžeta projektā esot panākts līdzsvars starp drošības vajadzībām un atbalstu cilvēkiem. Valsts vajadzībām līdzekļu kopumā trūkst, tāpēc liels izaicinājums bija necelt pamatnodokļus un bija jāmeklē iespējas ietaupīt, sprieda premjere.

Par taupīšanu Siliņa vēl sagaida lielas debates Saeimā, jo šajā jomā vērojams, ka spiediens no sabiedrības par labu taupības pasākumiem ir liels, bet tajā brīdī, kad parādās konkrēti priekšlikumi, no visādām pusēm allaž parādās pamatīgi iebildumi, ka taupīt vajag visur citur, tikai ne konkrētajā nozarē, un virkne taupības ieceru izčākst.

Siliņa lēsa, ka trīs gadu griezumā valdība esot panākusi budžeta tēriņu samazinājumu par 800 miljoniem eiro, tāpēc viņa nepiekrīt uzņēmēju kritikai, ka valdība nepietiekami domājusi par budžeta sabalansēšanu un pārvaldes optimizēšanas iespējām un reorganizācijām.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Lai rastu līdzekļus demogrāfijas jautājumu risināšanai, drošības stiprināšanai un izglītībai, taupības pasākumi būs nepieciešami, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa teica, ka valdība jau jūnijā bija izdiskutējusi iespējamās taupības iespējas nākamajam gadam. Viņa norādīja, ka budžeta prognozes parasti tiek saņemtas augusta sākumā, un šonedēļ tika saņemtas jaunākās aplēses par nodokļu ieņēmumiem un budžeta izpildi. Siliņa uzsvēra, ka vēl tiek gaidīts Finanšu ministrijas analītiskais materiāls, lai varētu objektīvi izvērtēt, vai situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies. Pirmie vērtējumi liecina, ka situācija ir nedaudz labāka nekā ierasts, taču taupības pasākumi būs nepieciešami.

Viņa pauda, ka izdevumu pārskatīšana ir vērtīga, jo ļauj izvērtēt, kā valsts līdzekļi tiek izmantoti, un meklēt efektīvākus risinājumus. Siliņa salīdzināja šo procesu ar ģimenes budžeta pārvaldību, kur arī iespējams atrast veidus, kā rīkoties gudrāk. Tāpēc viņa plāno tikties ar ministriem, lai pārrunātu, kā īstenot būtiskos plānus - demogrāfijas pasākumus, izglītības programmas un drošības stiprināšanu.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.

Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.

Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas

Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.

Privātā kapitāla piesaistīšana valsts uzņēmumiem, izmantojot biržu, ir ātrākais veids, kā attīstīt kapitāla tirgu. Kā daudziem zināms, tad Latvijā tieši akciju tirgus ir nepietiekami attīstīts, kamēr obligāciju tirgus turpina augt jau vairākus gadus pēc kārtas.

Kāpēc ir vajadzīga kapitāla tirgus attīstība? Vai nepietiek, ka ekonomiku finansē tikai bankas un paši uzņēmumi ar saviem līdzekļiem? Īsā atbilde uz šo jautājumu ir nepārprotams “nē”. Latvijā uzņēmumi jau ilgstoši attīstās lēni, savai lēnajai attīstībai izmantojot, galvenokārt, pašu līdzekļus [1]. Var teikt, ka kapitāla tirgus attīstības jomā mēs apzināti atpaliekam no citām valstīm, un tajā mēs varam vainot tikai paši savus lēmumus. Attīstīts kapitāla tirgus ir sabiedrisks labums, un tas dod pienesumu visas ekonomikas attīstībai.

Baltija kļuvusi par reģionu, kur notiek salīdzinoši straujas nodokļu sistēmas izmaiņas.

Igaunijā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, nodokļos gadā samaksā 1,9 reizes vairāk nekā Latvijā un 2,8 reizes vairāk nekā Lietuvā.

Par to liecina AS BDO Latvia pētījums, analizējot Baltijas valstu kopējos budžeta ieņēmumus, tostarp iekasēto nodokļu apmēru un iedzīvotāju skaitu. Interesanti, ka būtībā visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīgs nodokļu ieņēmumu apjoms, rēķinot eiro, bet atšķirīgs iedzīvotāju skaits rada jautājumus. Vai patiešām Igaunijā iedzīvotāji maksā augstākus nodokļus nekā Latvijā un Lietuvā? Vai mazam iedzīvotāju skaitam valsts uzturēšana izmaksā ievērojami dārgāk nekā ar iedzīvotājiem bagātākai valstij?

Līdzīgi ieņēmumi, atšķirīgi parametri