Jelgavā, „Rīgas Miesnieks“ ražotnē, kas ir daļa no starptautiskās pārtikas grupas “Maag Food”, atklāts modernizēts pelmeņu cehs. Projektā investēti nepilni 2 miljoni eiro, būtiski palielinot ražošanas jaudu, efektivitāti un eksportspēju.

Modernizācijas rezultātā pelmeņu ražošanas apjomi pieaugs par vidēji 23%. Investīcijas pelmeņu ražošanā ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstības stratēģijā, stiprinot tā pozīcijas gan Latvijā, gan eksporta tirgos Ziemeļeiropā un Centrāleiropā.

„Šī investīcija nav tikai par ražošanas jaudas palielināšanu – tā ir par kvalitāti, efektivitāti un spēju konkurēt starptautiskā līmenī. Modernizētais cehs ļauj mums ne tikai strādāt ātrāk un precīzāk, bet arī paplašināt eksporta apjomus un ienākt jaunos tirgos,“ norāda Heino Lapiņš, “Maag Latvija” valdes loceklis.

Modernizētā pelmeņu ceha kopējā platība ir 1178,8 kvadrātmetri, un tajā ieviestas vairākas būtiskas tehnoloģiskas inovācijas. Ražotnē izbūvēts 13,7 metrus augsts miltu padeves tornis, kas nodrošina nepārtrauktu un precīzu ražošanas procesu, kā arī uzstādītas jaunākās paaudzes gaļas malšanas, dozēšanas, pelmeņu formēšanas un iepakošanas līnijas. Vienlaikus ieviestas ātrākas un energoefektīvākas saldēšanas tehnoloģijas, kas ļauj saglabāt produkta kvalitāti, vienlaikus optimizējot ražošanas plūsmu un samazinot manuālā darba apjomu.

Pārtikas ražotājiem šobrīd ir ļoti izaicinošs laiks saistībā ar izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī lielais nezināmais ir Zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem, intervijā atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Maag Latvija", kuram tostarp pieder zīmols "Rīgas miesnieks", valdes loceklis Heino Lapiņš.

Pēc viņa teiktā, pēdējo mēnešu laikā liellopa un cāļa gaļas cenas ir pieaugušas par 1,5 līdz diviem eiro kilogramā, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, tostarp liellopa gaļai pieaugums pārsniedz 30%, bet cāļa gaļai - 20%. "Tas ir ļoti straujš un būtisks sadārdzinājums," uzsvēra Lapiņš.

Viņš arī norādīja uz neskaidrību saistībā ar elektroenerģijas turpmāko cenu. "Parasti februārī, martā un aprīlī cenas iet uz leju, bet vasarā biržas cenas ir augšā. Taču šogad februāris mūs pārsteidza ar nepatīkami augstām cenām, un arī aprīļa sākums bija sarežģīts. Tas rada nestabilitāti," teica "Maag Latvija" valdes loceklis.

Lapiņš atzīmēja, ka zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem un rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem. "Zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, tagad sāk spiest arī ražotājus," viņš sacīja.

Gaļas ražotājs AS "Maag Latvija", kas strādā ar zīmolu "Rīgas miesnieks", pelmeņu ceha modernizēšanā investējis nepilnus divus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Projektā palielinātas ražošanas jaudas, efektivitāte un eksportspēja - jauda pieaug par 23%, sasniedzot vairāk nekā 4800 tonnas gadā.

"Maag Latvija" norāda, ka modernizācija iezīmē pāreju uz efektīvāku un precīzāku pelmeņu ražošanu, ieviešot jaunākās paaudzes iekārtas, 13,7 metrus augstu miltu padeves torni un energoefektīvas saldēšanas tehnoloģijas. Pelmeņu ražošanā izmantoti milti, kuru galvenais piegādātājs ir "Dobeles dzirnavnieks", tādējādi atbalstot vietējos ražotājus.

Rekonstruētā pelmeņu ceha atklāšanas pasākums notiks 5. maijā Jelgavā.

Pasākumā piedalīsies zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), "Maag Latvija" valdes loceklis Heino Lapiņš un mārketinga un produktu attīstības vadītāja Sindija Prīse.

AS “Maag Latvija” investē aptuveni vienu miljonu eiro, lai paplašinātu zīmola “Rīgas Miesnieks” produktu klāstu svaigas un marinētas gaļas segmentā.

“Paplašinot “Rīgas Miesnieks” produktu klāstu, mēs ieguldām ne tikai zīmola attīstībā, bet arī Latvijas pārtikas ražošanā kopumā, stiprinot vietējo uzņēmējdarbību un veicinot valsts ekonomiku,” saka Heino Lapiņš, AS “Maag Latvija” valdes loceklis.

Investīcijas ļaus palielināt ražošanas apjomus gan vietējam tirgum, gan eksportam, kā arī radīs jaunas darba vietas. “Rīgas Miesnieks” šobrīd ir aptuveni 28% no Latvijas gaļas produktu tirgus, pēdējo gadu laikā tā eksports pieaudzis par 27%. “Mēs sekojam līdzi situācijai tirgū un novērojam, ka arvien pieaug importētās gaļas apjoms, un arvien biežāk tiek ziņots par gadījumiem, kad gaļa neatbilst kvalitātes standartiem un visdrīzāk nav droša patērētājiem. Līdz ar paplašināšanos veicinām veselīgu konkurenci vietējā tirgū, kas nāk par labu gan nozarei, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri uzturā lieto gaļu vai tās produktus,” papildina H. Lapiņš.

Igaunijas pārtikas rūpniecības grupas "Maag Grupp" apgrozījums pērn bijis 494,6 miljoni eiro jeb par 29,3% lielāks nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pagājušajā gadā bijusi 6,2 miljoni eiro jeb 5,5 reizes mazāka nekā 2024.gadā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Tikmēr peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) pērn bija 29,4 miljoni eiro jeb divas reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

Kā norādīts pārskatā, ievērojamais ieņēmumu un EBITDA pieaugums atspoguļo grupas stratēģisko paplašināšanos, 2023.gada septembrī iegādājoties Somijas koncerna "HKScan" Baltijas valstu uzņēmumus, un ievērojami palielinājušies darbības apjomi ir nostiprinājuši grupas tirgus pozīcijas un finanšu rezultātus.

Pagājušajā gadā grupa pamatlīdzekļos investēja 15,6 miljonus eiro, tostarp 5,2 miljonus eiro piena rūpniecībā un 9,6 miljonus eiro gaļas rūpniecībā. Gadu iepriekš investīcijas pamatlīdzekļos sasniedza 6,6 miljonus eiro.

Pēc Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras un lauksaimnieku kooperatīva KEVILI ierosinājuma 19. martā plānots koordinēts nacionāla mēroga lauksaimniecības sektora protests.

Protesta laikā lauksaimniecības ražotāji pulcēsies ar saviem traktoriem uz apvedceļiem un pie lielākajiem satiksmes mezgliem Igaunijas lielākajās pilsētās. Protesta mērķis ir vienotā un pamanāmā vēstījumā norādīt uz Igaunijas lauksaimniecības nozīmi un nepieciešamību garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Igaunijas ražotājiem Eiropas Savienībā (ES).

Lauksaimniecības produkcijas ražotāji pulcēsies ar traktoriem vairākos Igaunijas reģionos, piemēram, Jehvi, Jegevā, Kuresarē, Pērnavā, Rakverē, Repinā, Tallinā, Tartu, Valgā, Veru un Vīlandē. No plkst. 10 līdz 12 traktori lēnām pārvietosies pa apvedceļiem vai to tuvumā. Organizatori ir apstiprinājuši, ka satiksme netiks bloķēta un sabiedriskais transports un ātrā palīdzība netiks traucēti.