Ražošana

Igaunijas ražotāji: Aizvien lielāka Igaunijas alkohola tirgus daļa pāriet uz Latviju

LETA, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Līdz maija beigām 10% no Igaunijas stipro alkoholisko dzērienu tirgus bija pārgājis uz Latviju, un aplēses liecina, ka šā gada beigās 20% Igaunijas patērētāju stipros alkoholiskos dzērienus iegādāsies Latvijas robežas pusē esošajos veikalos, paziņoja Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācija.

Igaunijas valsts šogad akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos zaudēs 15-20 miljonus eiro, jo alkohols pārdošanas brīdī no Igaunijas tiek izvests uz Latviju, kur nodokļi ir zemāki, un pēc tam pircējs to nogādā atpakaļ Igaunijā, norādīja asociācijā.

«Pārrobežas tirdzniecība ar Latviju ir kļuvusi par nopietnu nodokļu problēmu Igaunijai. Iegādājoties alkoholu Latvijā, pircējs būtiski ietaupa atšķirīgo akcīzes likmju dēļ, tādēļ pārrobežu tirdzniecība šopavasar ir uzplaukusi. Ja līdz šim pārrobežu tirdzniecība notika pārsvarā Valkā, maijā specializētais alkoholisko dzērienu veikals tika atvērts Ainažos, kas jau šovasar būtiski ietekmēs tirdzniecību Pērnavas apriņķī,» teica asociācijas vadītāja Nele Peila.

Jauna tendence esot tāda, ka tūristi no Somijas arvien vairāk alkoholiskos dzērienus iegādājas nevis Tallinas ostā, bet gan Latvijā, un šo tūristu pirkumu apmērs Latvijā turpinās pieaugt laikā, kad sākas tūrisma sezonas karstākais laiks.

Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācijā norādīja, ka Igaunijai vajadzētu samazināt alkohola akcīzes likmes un apturēt turpmāk plānotos kāpumus.

Augstās cenas dēļ Igaunijā ir uzplaucis arī nelegālā alkohola tirgus, kurā degvīna pārdošanas apmērs pērn palielinājies par 20%, informēja asociācijā, kur norādīja, ka iepriekš nelegālā degvīna lietošana nepārtraukti samazinājās.

Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācijā ir deviņi biedri: Liviko, Prike, Dunkri Kaubanduse, Altia Eesti, Pernod Ricard Estonia, Tridens, Estonian Spirit, Remedia un Amber Distribution.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neatrodam sakarību starp lielāku alkohola akcīzi un mazāku reālo patēriņu Latvijā

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperte par alkohola reklāmām: Aizliegt nedrīkst rādīt!

Biznesa augstskolas Turība studiju programmas «Mārketings un tirdzniecības vadība» direktore, mārketinga eksperte Iveta Liniņa, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Plāno stingrāk ierobežot alkohola reklāmu un pieļaujamo koncentrāciju asinīs

Žanete Hāka, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot pieejamību alkohola atkarības ārstēšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem, informē Veselības ministrija.

Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību. 19. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022.gadam. Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kam īpaši uzmanību pievērš arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti.

Līdz ar to, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū, Veselības ministrija plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos, kinoteātros un internetā. Tāpat plānots aizliegt tādus piedāvājumus, kas paredz, iegādājoties alkoholisko dzērienu vienlaicīgi bez maksas vai ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu “2 par 1 cenu”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai arī Latvija kāps uz igauņu akcīzes nodokļa grābekļa?

Latvijas Alkohola nozares asociācija, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pierobežas iedzīvotāji protestēs pret alkohola akcīzes palielināšanu

LETA, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.

Publiskajai apspriešanai Veselības ministrija 5.jūlijā nodevusi Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022.gadam.

Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumiem, ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū. Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko dzērienu akcijām un atlaidēm. Līdzīga prakse ir arī citās valstīs, piemēram, no pagājušā gada alkohola reklāma ir aizliegta Lietuvā, stingrāki ierobežojumi noteikti arī Igaunijā, piemēram, aizliegtas vides reklāmas un alkohola reklāma sociālajos medijos. Arī Zviedrijā alkohola reklāma ir aizliegta radio un televīzijā , savukārt Norvēģijā arī internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: Latvijā ir viens no augstākajiem alkohola akcīzes nodokļiem Eiropā

Zane Atlāce - Bistere, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir viens no augstākajiem stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļiem Eiropā, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta Māra Juruša pētījumā par alkoholisko dzērienu nodokļa struktūru Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, informē pētījuma autors.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo nodokļu politiku un aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā un saprast, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un sabalansētu akcīzes nodokļa likmi ar ekonomisko situāciju.

Pētījums kliedē mītu, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Tāds tas nav attiecībā uz patēriņa nodokļiem, piemēram, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Vērtējot pēc pirktspējas, alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir nesamērīgi augsts – secināts pētījumā.

Viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā efektīvas akcīzes nodokļa likmes noteikšanā, ir pirktspēja. Stiprā alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja salīdzina to pēc ietekmes uz cenu pēc patērētāju pirktspējas, Latvijā veidojās visnelabvēlīgākā situācija. Piemēram, Latvijā no visām ES dalībvalstīm personai ar vidējo algu jāstrādā visilgāk (372 min), lai nopelnītu pudeli stiprā alkoholiskā dzēriena, Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji šis skaits sasniedz 143 min.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielas tirgotāji: Aizliegums pārdot alkoholu DUS ir valsts sankcionēta legālā tirgus pārdale

LETA, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka 2019.gads alkohola nozarē Latvijā bija trauksmains, ņemot vērā mainīgās akcīzes nodokļa likmes. «Šis gads, arī gada pirmā puse, nozarei Latvijā ir ļoti trauksmaina un nesaprotama. To ietekmē izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs divas reizes gadā, kas tika paaugstinātas un pēc tam samazinātas,» sacīja Vītols. Viņš norādīja, ka secinājumus par alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību varēs izdarīt gada beigās, jo samazinājums stājās spēkā vien šā gada 1.augustā, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par stiprā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem par periodu, kad jau bija piemērota samazinātā likme, būs vēlāk. Pēc viņa sacītā, stiprā alkohola pārdošanas apmērus jūnijā un jūlijā negatīvi ietekmēja tas, ka uzņēmēji mēģināja iztirgot pēc iespējas vairāk noliktavās esošā alkohola un neieveda jaunas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa policisti saņēma informāciju, ka Jūrmalā, Kauguru mikrorajonā notiek nelikumīga alkohola tirdzniecība. Likumsargi uzsāka izmeklēšanu, kuras laikā aizturēja trīs personas. Tāpat tika atklāta nelikumīga alkohola ražotne, kopumā atsavināti 1823 litri nelegāli izgatavota alkohola, kā arī atklāta marihuānas audzētava ar trīs marihuānas stādiem, informē policijā.

Pirms kāda laika Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicija saņēma informāciju par iespējamu nelegāli izgatavotu alkoholisko dzērienu realizāciju Jūrmalā, Kauguru mikrorajonā. Policijā tika uzsākts kriminālprocess un izmeklēšana. Pārbaudot operatīvo informāciju, likumsargiem izdevās noskaidrot, ka ar šo nelegālo rūpalu nodarbojas organizēta grupa trīs cilvēku sastāvā.

Otrdien, 26.jūlijā tika aizturēts grupas organizētājs - 1967.gadā dzimis vīrietis. Pārbaudot vīrieša automašīnu, tajā tika atrasti un atsavināti 240 litri nelegāli izgatavota alkohola. Pēcāk aizturēts arī nelegālā alkohola tirgotājs,1983.gadā dzimis vīrietis, pie kura atrasti un atsavināti 14 litri nelegālā alkohola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Laikraksts: Nākamgad gandrīz puse Igaunijā patērētā alus tiks pirkts Latvijā

LETA--BNS, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas alkohola ražotāju un mazumtirgotāju aplēses liecina, ka nākamgad līdz pat pusei valstī patērētā alus un trešdaļai degvīna tiks pirkts Latvijā, un, pēc ražotāju aprēķiniem, Igaunijas valsts nodokļu ieņēmumos zaudēs līdz pat 170 miljoniem eiro, vēsta avīze Postimees.

Laikraksta rīcībā esošie dati rāda, ka pērn Latvijā iegādāti 6% no Igaunijā patērētā alus, bet šogad pavasarī šis īpatsvars sasniedza jau 10%. Pēc Igaunijas alkohola ražotāju un mazumtirgotāju interešu grupas aplēsēm, līdz gada beigām 17% no Igaunijā patērētā alus būs pirkts Latvijā, bet nākamgad šis rādītājs varētu sasniegt 48%, raksta avīze.

Mazumtirgotāji ir pauduši, ka vieglo alkoholisko dzērienu, piemēram, sidru un alkoholisko kokteiļu, iegādi Igaunijas iedzīvotāji Latvijā veic līdzīgā apmērā. Pērn 4% no Igaunijā patērētajiem vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika iegādāti Latvijā, bet prognozes liecina, ka līdz gada beigām šis īpatsvars sasniegs 9%, bet nākamgad - 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Valkas pašvaldība: «Alkohola tūrisms» nes labumu arī citiem pierobežu pilsētu uzņēmējiem

LETA, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties «alkohola tūrismam», ir jūtams atbalsts pierobežas pilsētu tūrisma industrijai - viesi no Igaunijas un Somijas bieži vien tur nakšņo, apmeklē tūrisma objektus un iegādājas suvenīrus, stāstīja Valkas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aksana Markoviča.

Taujāta, kā biežie kaimiņvalsts viesi ietekmē pašvaldības ekonomiku, Valkas novada pārstāve stāstīja, - lai gan padziļināti šo jautājumu pašvaldība nav analizējusi, noteikti esot jūtams atbalsts vietējai tūrisma industrijai. Valkā atvēries jauns hostelis Piiri Hostel, kas gan piederot igauņu uzņēmējam un esot saistīts ar vienu no alkohola tirdzniecības vietām.

Salacgrīvas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Tiesnese savukārt nozīmīgu citu ekonomisko labumu no «alkohola tūrisma» pagaidām nesaskata. Saistībā ar jauno autobusa maršrutu, kas kursēs uz Ainažu Alko1000 veikalu, tiek liktas cerības uz to, ka no jauna piesaistītie veikala klienti izvēlēsies arī apmeklēt Ainažus kā tūrisma objektu, tādējādi atbalstot vietējos tūrisma industrijas pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pēc alkohola uz Igauniju brauc vien 10-13% Somijas tūristu

LETA, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādāties tikai alkoholiskos dzērienus uz Igauniju brauc vien 10-13% no Somijas tūristiem, kas ierodas Igaunijā, paziņojis Somijas Veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma institūta eksperts Esa Esterbergs.

Ja paskatās, kādēļ somi brauc uz Igauniju, tad ir redzams, ka tikai maza to daļa - 10-13% - pērk tikai alkoholu. Lielākā daļa brauc uz Igauniju pavisam cita iemesla dēļ. 50% Somijas tūristu, kas atgriežas no Igaunijas, vispār atbrauc bez alkohola, Esterbergs uzsvēra intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš piebilda, ka vieglos alkoholiskos dzērienus somiem Igaunijā nav jēgas pirkt, jo cenas atšķirības izlīdzinās, un saistībā ar akcīzes nodokļu celšanu starpība paliks arvien mazāka.

Vienlaikus Esterbergs norādīja, ka pat neliela cenas atšķirība nozīmē, ka kaut nelielā mērā "alkohola tūrisms" saglabāsies. Kā piemēru viņš minēja to, ka arī no Stokholmas Somijas prāmju pasažieri atgriežas ar iegādātu alkoholu, lai gan cenas atšķirība ir pavisam neliela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkohola patēriņš Igaunijā gadu no gada pamazām samazinās, tāpēc Liviko AS attīstības iespējas saredz eksporta tirgos – gan ar savu enkurzīmolu Vana Tallinn, gan šobrīd populāro džinu

Turklāt tieši pēdējā laikā Igaunijas alkoholisko dzērienu tirgū notiek viļņošanās un šūpošanās paaugstinātās akcīzes dēļ, no kā ieguvēji ir te, pāri robežai, stāsta Igaunijas alkohola ražotāja Liviko AS valdes priekšsēdētājs Janeks Kalvi (Janek Kalvi).

Akcīzes turbulence

«Šobrīd situācija ir diezgan turbulenta. Izmaiņas tirgū, normatīvos, visa veida ierobežojumi un regulējums spēcīgi ietekmē biznesu, un mums tam jāpielāgojas,» saka J. Kalvi. Viņš uzskata, ka Latvijas alkohola tirdzniecības juridiskais regulējums ir stabilāks. Igaunijas valdība akcīzes nodokli palielinājusi jau septiņus gadus pēc kārtas. Tas veido lielu daļu no alkohola cenas plauktā, un tad, kad valdība to palielina par 10 vai 15%, tas rada haosu – jo īpaši ražotājiem. «Laikā, kad nevari būt pārliecināts, vai atlaist vai pieņemt cilvēkus, ir sarežģīti vadīt biznesu. Man kā kompānijas vadītājam ir sāpīgi pieņemt lēmumus saistībā ar darbiniekiem, jo īpaši, ja ir jāatlaiž 20 vai 30 cilvēki. Taču tajā pašā laikā man ir atbildība pārējo darbinieku priekšā. Man jāuzver, ka neesam pret akcīzes nodokļa pieaugumu, saprotam, ka vienā brīdī patēriņš ir gājis pārāk tālu un sabiedrībā ir radījis daudz problēmu. Nedzīvojam sapnī, ka katrs igaunis ik gadu lietos vairāk alkohola, tas nav iespējams. Patēriņš katru gadu samazinās, paradumi mainās, cilvēki kļūst gudrāki. Taču tas nenozīmē, ka obligāti ir vajadzīgas ļoti straujas izmaiņas. Tās var radīt pretēju efektu. Kad vēlas mainīt paradumus un kultūru, ir jārēķinās, ka tas vienmēr prasa laiku. Piemēram, pirms 20 gadiem bija ļoti daudz problēmu ar autovadītājiem, kuri neizmantoja drošības jostas. Tagad to izmantošana ir pavisam normāla. Šis piemērs parāda, ka daudzas lietas prasa laiku. Ilgtermiņā alkohola patēriņš samazinās. Valdībai vajadzētu pieņemt saprātīgākus lēmumus, lai noteikumus padarītu stingrākus soli pa solim. Mūsu rekomendācija ir palielināt akcīzes nodokli par 5% gadā. Tas, iespējams, radīs sarežģījumus ražotājiem, taču ne tuvu tādus, kādi tie ir tagad,» saka J. Kalvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somi un igauņi pastiprināti sākuši iegādāties alkoholu Valkas un Ainažu jaunatvērtajos alkohola tirdzniecības veikalos.

Kā atzina Salacgrīvas novada domes Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese, kopš robežkontroles punktā Ainaži ir atvērts alkohola tirdzniecības veikals Alko, Ainažos alkohola pircēju skaits ir pieaudzis.

Veikala klienti pārsvarā ir somi un igauņi. Citos veikalos rindas neveidojas un pastiprināta alkohola pirkšana nav novērota.

«Igauņi labprāt iepērkas Ainažu un Salacgrīvas veikalos Top un Maxima, jo pārtika mums ir lētāka, nerunājot par alkoholu,» piebilda Tiesnese.

Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Armands Vents Krauklis (Vidzemes partija) atzinis, ka ievērojami palielinājies pircēju skaits no Igaunijas un Somijas, kuri Valkā iegādājas alkoholiskos dzērienus. Jau tad, kad tapa zināms par akcīzes nodokļa palielināšanos Igaunijā, Valkā tika atvērti vēl divi alkohola tirdzniecības veikali, viens Igaunijas un otrs vietējā investora. Pašlaik tiek būvēta vēl viena šāda tirdzniecības vieta, kuras mērķauditorija galvenokārt ir somu tūristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas budžets no Igaunijas alkohola pircējiem pērn ieguvis 8,5 miljonus eiro

LETA, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts (EKI) aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis apmēram 8,5 miljonus eiro no Igaunijas iedzīvotāju veiktajiem alkohola pirkumiem Latvijā.

Šī summa veido 3,4% no Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Institūts pēc Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtījuma veiktajā pētījumā aprēķinājis, ka vidēji katrs Igaunijas iedzīvotājs Latvijā nopircis 50 litrus alus, 13 litrus sidra, desmit litrus degvīna, septiņus litrus alkoholisko kokteiļu, sešus litrus vīna un piecus litrus stipro alkoholisko dzērienu, neskaitot degvīnu. 39% no tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas speciāli brauca uz Latviju iegādāties alkoholiskos dzērienus, šim mērķim katrā braucienā iztērējuši vairāk nekā simt eiro.

Agrāk akcīzes nodokļa likmes alkoholam Latvijā un Igaunijā bija līdzīgas, bet pēc tam, kad 2015.gadā Igaunijā tā tika paaugstināta par 15%, atšķirība ir kļuvusi krasāka, norādīja EKI direktore Marje Jozinga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā dod 13% no kopējiem alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa ieņēmumiem

LETA, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par Igaunijas pierobežā pārdoto alkoholu Latvijas valsts budžetā iekasēti 13% no valstī kopumā par alkoholiskajiem dzērieniem iekasētā akcīzes nodokļa, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pēc VID aprēķiniem Igaunijas pierobežā alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis pērn iekasēts 25,6 miljonu eiro apmērā, bet valstī kopumā pērn alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis iekasēts 198,09 miljonu eiro apmērā - 161,24 miljoni eiro par alkoholiskajiem dzērieniem, bet 36,85 miljoni eiro par alu.

VID ir apkopojis provizoriskos datus par alkohola tirdzniecības apjomiem Igaunijas pierobežā - Valkā, Ainažos, Rūjienā un Apē. Šajā reģionā 2017.gadā kopumā realizēti aptuveni astoņi miljoni litru stiprā alkohola un apmēram 16 miljoni litru alus. Salīdzinājumam - 2016.gadā bija attiecīgi aptuveni divi miljoni litru stiprā alkohola un aptuveni deviņi miljoni litru alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Savāc 10 000 parakstu par aizliegumu lietot alkoholiskos dzērienus līdz 21 gada vecumam

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti 10 000 paraksti par aizliegumu iegādāties un lietot alkoholiskos dzērienus personām līdz 21 gada vecumam.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Raivis Ieviņš, kurš par minēto priekšlikumu parakstus sācis vākt vēl 2012.gadā.

Ieviņš piedāvā aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus, iesaistīt to lietošanā vai tos nodot rīcībā personai, kas nav sasniegusi 21 gada vecumu. Par šo aizliegumu neievērošanu būtu nepieciešams sodīt atbilstoši likumdošanai, kas līdz šim ir attiecināta uz personām līdz 18 gadu vecumam, viņš uzskata. Papildus būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību arī pašiem alkohola lietotājiem vecumā līdz 21 gadam.

Iniciatīvā teikts, ka zinātniskie pētījumi atklāj, ka cilvēka smadzenes attīstās līdz 23 un pat 25 gadu vecumam. «Šajā vecumā smadzenēm radītie alkohola bojājumi ir daudz nozīmīgāki nekā pieaugušiem cilvēkiem, turklāt vēl nenobriedušo smadzeņu dēļ jauniešiem ir krietni lielāks risks nonākt alkohola atkarībā,» raksta Ieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas alkohola reklāmas aizliegums, kas stāsies spēkā no nākamā gada, attiecas arī uz sociālajiem tīkliem, norādījis Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departaments.

Kā teikts skaidrojumā, ko departaments atsūtījis ziņu portālam 15min.lt, sociālo tīklu lietotājiem ir iespēja dalīties ar uzņēmumu publiskoto informāciju par alkoholiskajiem dzērieniem un izplatīt to tālāk, tādējādi citi lietotāji šo informāciju varētu saņemt neatkarīgi no savas gribas.

«Departamenta vērtējumā tāda situācija neatbilstu likumdevēja mērķim - aizliegt alkohola reklāmu,» norādīts skaidrojumā.

Vienlaikus tajā uzsvērts, ka cilvēki «drīkst un drīkstēs dalīties savās personiskajās domās un pārsūtīt fotogrāfijas un citu informāciju par alkoholiskajiem dzērieniem vai brīvā laika pavadīšanu».

Ņemot vērā satraucošo statistiku par alkohola patēriņu un vairākus smagus alkohola reibumā izdarītus noziegumus, Seims jūnijā pieņēma Alkohola kontroles likumu, cita starpā nosakot, ka no nākamā gada Lietuvā būs aizliegta jebkāda alkohola reklāma, izņemot informatīvus ziņojumus, kas adresēti nozares speciālistiem, alkohola ražošanas uzņēmumu nosaukumus un zīmolus izkārtnēs pie to ēkām un uz transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Komentāri

Pievienot komentāru