Jaunākais izdevums

Nekas īpaši slikts Igaunijā pēc eiro ieviešanas nav noticis, un kaimiņvalsts eiro ieviešanā kļūdas nav pieļāvusi, drīzāk pieredzētas dažas nelielas tehniskas neveiksmes, LNT raidījumā 900 sekundes jautāts par kļūdām eiro ieviešanā, no kurām Latvija varētu mācīties no Igaunijas, pauda kaimiņvalsts vēstnieks Latvijā Mati Vārmans.

Viena no šādām tehniskām neveiksmēm ir eiro kalkulatoru iegāde. Igaunija, ieviešot eiro, katram iedzīvotājam bez maksas piešķīra eiro kalkulatoru, ar kura palīdzību varēja cenas eiro aprēķināt kronās un otrādi. Kopumā Igaunija iegādājās miljonu šādu kalkulatoru, bet, iespējams, ka šādi izdevumi nebija nepieciešami, stāstīja M. Vārmans.

Runājot par cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas, Igaunijas vēstnieks pauda, ka 2011. gadā, kad Igaunija pievienojās eirozonas reģionam, inflācija veidoja 4%, kas ir tikpat, cik tobrīd Latvijā. «Tādēļ inflācijas iemesls nebija tikai eiro ieviešana,» norādīja M. Vārmans. «Pašlaik Latvija ir unikālā situācijā, jo pēdējos mēnešos valstī vērojama deflācija. Diez vai kas tāds varētu ilgāk turpināties,» cenu pieaugumu Latvijā paredz arī Igaunijas vēstnieks. Db.lv jau rakstīja, ka ekonomisti tuvākajos mēnešos paredz cenu kāpuma atgriešanos, bet tas joprojām būs zems. «Prognozējam, ka šogad vidējā patēriņa cenu gada inflācija, visticamāk, būs nedaudz zem mūsu augusta prognozes 0,4%, kamēr nākamgad tā varētu pakāpties tuvāk 3% atzīmei,» paredzamās dzīves dārdzības izmaiņas no Swedbank skatu punkta ieskicēja bankas vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Šā gada augustā Igaunijā patēriņa preču indekss, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, bija trīs gadu zemākajā līmenī – 2,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas nodokļu sudoku

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu

Zane Atlāce - Bistere, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.

«Latvija ir saņēmusi visus Eiropas Komisijas noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Tādējādi veiksmīgi noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Sasniegtais ir labi padarīts komandas darbs, par kuru paldies varam teikt katram ES fondu ieviešanā iesaistītajam. Šajā laikā esam guvuši plašu pieredzi nākotnei, un katrs Latvijas iedzīvotājs tieši vai pastarpināti ikdienā var baudīt ES fondu investīciju augļus,» skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu Uzņēmējdarbība un inovācijas Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu Cilvēkresursi un nodarbinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās

Db.lv, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona – jau 20 gadus nevar lidot nekādi

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas, žurnālistiem šodien pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).

Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai

Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.

Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas, 28. maija, apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes - 100 eiro un 200 eiro, tā noslēdzot vērienīgo modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešanu, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai - 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti, informē Latvijas Bankā.

Db.lv jau vēstīja, ka jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes papildinās Latvijā un citur eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotiem pretviltošanas elementiem.

Eiropas sērijas banknotes nodrošina labāku aizsardzību pret viltošanu, jo veikti banknošu drošības uzlabojumi. 100 eiro un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

BIM ieviešana ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai

Sigita Janvāre - VNĪ valdes locekle, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM, kas jau izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Mēs kļūsim par ledlaužiem būvniecības digitalizācijā Latvijas publiskajā sektorā. Paši testēsim, kā tā strādā, un dalīsimies savā pieredzē, palīdzot arī citiem, tādējādi kopīgi ieviešot BIM visā valstī.

Būves informācijas modelēšana (BIM) nav tikai mūsu iegriba – tā ir mūsdienīgas būvniecības nozares nepieciešamība. Tas ir kopīgs Ekonomikas ministrijas, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu projekts, kas raida spēcīgu signālu par pārmaiņām Latvijas būvniecības nozarē. Esam pārliecināti, ka tas ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Tas palīdzēs efektīvi tikt galā ar lielākajiem būvniecības izaicinājumiem, ļaus izvairīties no projektēšanas nepilnībām un samazināt būvdarbu izmaksas, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un darbību koordināciju starp projektētājiem, būvniekiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams. Vienlaikus ēkas digitālais dvīnis neapšaubāmi atvieglo apsaimniekošanas un uzturēšanas procesu un palielina nekustamā īpašuma vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,6 % jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā, bet Rīgā tā pārsniedz 1000 eiro.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums – 8,9 %, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro (8,1 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9,0 %.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi piesaka sevi arī e-komercijas tirgū – oktobrī internetveikals tiks atklāts Latvijā, nākamā gada pirmajā ceturksnī Lietuvā, bet otrajā ceturksnī arī Igaunijā.

To Rimi jaunās izaugsmes stratēģijas prezentācijā otrdien pastāstīja Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš uzsvēra, ka kompānijas ieskatā tieši tagad ir īstais brīdis uzņēmuma digitalizācijai, jo tam ir gatavi visi – gan tehnoloģijas, gan pircēji. Cilvēkiem kļūstot aizvien aizņemtākiem, nepieciešamība ērti iepirkties jebkurā laikā un vietā pašlaik sasniegusi teju vai maksimumu, tāpat kā tehnoloģiju attīstība un pieejamība.

Uzņēmuma digitalizācijā ieguldīti 7,7 miljoni eiro (2016.gadā 1,8 miljoni, 2017.gadā 2,6 miljoni, bet pērn 3,3 miljoni eiro) – gan tirgus un patērētāju, viņu paradumu izpētē, gan mobilās aplikācijas izstrādē, kas darbojas jau kopš 2018.gada decembra, elektronisko cenu zīmju ieviešanā, mobilo pakalpojumu un pašapkalpošanās skeneru ieviešanā, informēja «Rimi Baltic» grupas mārketinga un biznesa attīstības direktors Gustavs Fernstroms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KP atļauj Igaunijas uzņēmumu grupai iegādāties ziņu aģentūru LETA

Lelde Petrāne, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiro ir priekšnoteikums, nevis panaceja

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit pieci gadi kopš Latvijas pievienošanās eirozonai, saistībā ar to Rīgā notiek arī liela konference. Izvērtējot jāteic, ka eiro ieviešana noteikti ir bijis Latvijas veiksmes stāsts.

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka visi gaidītie ieguvumi no eiro ieviešanas ir materializējušies, un, ja eiro nebūtu ticis ieviests, tad pēdējos piecos gados investīciju būtu bijis par 5% mazāk. Savukārt nav piepildījušies eiroskeptiķu draudi par Latvijas ekonomikas teju sabrukumu eiro ieviešanas gadījumā. Pats galvenais – līdz ar pievienošanos eiro ir novērsti jebkādi vietējās valūtas devalvācijas riski, kā arī neiespējami kļuvuši dažādu politikāņu centieni izeju no krīzes meklēt naudas «piedrukāšanā».

Eiro par labu nācis arī mūsu eksportētājiem, kuriem, pārdodot savu produkciju eirozonas valstīs, nav jāsatraucas par iespējamām valūtas svārstībām. Tāpat mazām valūtām ir daudz lielāki iespējamie uzbrukuma riski, kas nav aktuāli tādām valūtām kā, piemēram, eiro vai dolārs. Pozitīvi ir arī tas, ka cilvēku ienākumi un ņemtie kredīti ir vienā valūtā. Tad, kad cilvēku ienākumi bija latos, taču ņemtie kredīti pārsvarā eiro, tos ļoti ietekmēja valūtas kursa svārstības, un eksperti vairākkārt uzsvēra, ka visdrošāk kredītus ņemt tādā valūtā, kādā ir ienākumi. Līdz ar eiro ieviešanu šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības. Latvijas ekonomikai, ņemot vērā lielo populisma līmeni, arī par labu nāk nepieciešamība ievērot Māstrihtas kritērijus un stingru fiskālo disciplīnu, kas paredz budžeta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka 17. septembrī paziņos par jauno 100 un 200 eiro banknošu izskatu, informē ECB.

Jaunās 100 un 200 eiro banknotes noslēgs Eiropas sērijas banknošu ieviešanu eiro zonā. Jauno banknošu ieviešana tiek veikta laicīgi un ir rūpīgi pārdomāta. Jaunās 100 un 200 eiro banknotes papildinās mums Latvijā un eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro nominālu banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotām drošības pazīmēm.

Uzņēmējiem tiks dots pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos jaunās banknotes laišanai apgrozībā (par apgrozībā nonākšanas laiku uzzināsim pēc mēneša, tāpat kā par jauno banknošu dizainu un drošības elementiem). Vienlaikus ierasts, ka Latvijas Banka aicina neatlikt naudas apstrādes iekārtu pielāgošanu uz pēdējo brīdi. Iepriekšējo Eiropas sērijas banknošu ieviešana notika raiti un bez lieliem sarežģījumiem, tomēr priekšdarbus nepieciešams veikt laicīgi, lai nerastos problēmas ar naudas apstrādes iekārtām un klientu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MADARA Cosmetics plāno izstrādāt aptuveni 50 jaunus dekoratīvās kosmētikas produktus

Žanete Hāka, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā AS MADARA Cosmetics turpināja iepriekšējo gadu izaugsmes tendenci, un apgrozījums, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 29%, liecina kompānijas neauditētais pārskats Nasdaq Riga.

2018. gada 2. pusgadā uzņēmuma apgrozījums ir audzis par 27% salīdzinot ar attiecīgo periodu 2017. gadā.

Konsolidētais 2. pusgada apgrozījums sasniedz 4,85 miljonus eiro, savukārt 2018. gada apgrozījums – 9,51 miljonu eiro. Uzņēmuma attīstības pamatā ir bijusi esošo tirgus kanālu stiprināšana un jaunu kanālu apgūšana, jauno produktu ieviešana tirgū un zīmola atpazīstamības veicināšana. Gada pirmajā pusē tirgum tika piedāvāti uzņēmuma pirmie saules aizsardzības produkti, kas ierindojās uzņēmuma pieprasītāko produktu topā.

2018. gada otrajā pusgadā 93% no apgrozījuma ģenerēti Eiropas Savienībā (ieskaitot Latviju), kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, 7% no apgrozījuma gūti ārpus Eiropas Savienības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta piešķir 192,4 miljonus eiro

Žanete Hāka, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 13. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.-2022. gada ietvaram.

Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.

Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā apzināti fiskālo telpu palielinošie pasākumi un priekšlikumi nozaru ministriju pieteiktajām prioritātēm.

Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā. Šo finansējumu novirzīšanu kopējai fiskālajai telpai valdība jau ir atbalstījusi 20. augustā.

Izvērtējot iespējas atbrīvot līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai, attiecīgi palielinot fiskālo telpu, ir apzināti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda snieguma rezerves finansējuma un citu neizmantoto finansējuma atlikumu novirzīšanas iespējas valsts budžeta līdzfinansējuma daļas aizstāšanai plānotajos un uzsāktajos ES fondu projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot trīs miljonus eiro, sūtījumu piegādes uzņēmums DPD Latvija līdz 2022.gadam iegādāsies vairāk nekā 40 elektroauto, informē uzņēmumā.

Ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas un uzlabot gaisa kvalitāti pārstāvētajās valstīs, starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums DPD grupa ieguldīs 200 miljonus eiro videi draudzīgu transporta risinājumu ieviešanā.

Pakāpeniski līdz 2025.gadam alternatīvu transporta risinājumu ieviešana notiks vairāk nekā 225 DPD grupa uzņēmumu pārstāvētajās Eiropas pilsētās, tostarp Baltijas valstīs.

DPD Baltijas valstu izpilddirektors Roberts Vilkaitis norāda, ka videi draudzīga transporta risinājumu ieviešanas programma visās DPD grupa pārstāvētajās valstīs ir tikai viena no iniciatīvām, ko DPD īsteno klimata pārmaiņu seku mazināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai. Vienlaikus tiek veidoti arī jauni un modernizēti sūtījumu šķirošanas centri un noliktavas, paplašināts paku skapju tīkls, dažādots videi draudzīgu transporta risinājumu klāsts, papildinot to ne tikai ar elektroauto, bet arī ar elektriskajiem motorolleriem, velosipēdiem un citiem alternatīviem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Atalgojums valsts iestādēs atkarīgs no katras iestādes «maciņa biezuma»

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, vēl joprojām nav sasniegts, secinājuši Valsts kontroles revidenti Saimnieciskā gada pārskata revīzijā, kurā īpaša uzmanība pievērsa valsts budžeta izdevumu pozīcijai «Atalgojums».

Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp «turīgākām» un «mazāk turīgām» ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016. gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 eiro, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28 541 eiro, savukārt Tieslietu ministrijas – 19 749 eiro un Izglītības un zinātnes ministrijas - 19 314 eiro. Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka no visiem izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100 % apmērā no maksimāli pieļaujamās.

Savukārt atalgojuma mainīgās daļas - piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu - īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%. Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1734 eiro Veselības ministrijā. Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas - no 0 eiro VARAM līdz 3136 eiro Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti - no 0 eiro Satiksmes ministrijā līdz 705 eiro Finanšu ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā AS Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 450,2 milj. eiro, kas ir par 6 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna EBITDA ir 187,5 milj. eiro, kas ir par 12 % mazāk nekā pagājušajā gadā. Koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms ir sasniedzis 3 139 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncerns 2018. gada pirmajā pusgadā ir efektīvi reaģējis uz elektroenerģijas tirgus situāciju un apliecinājis savu ražotņu nozīmi ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu mērogā. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos koncernā ir saražotas 3 139 GWh elektroenerģijas, būtiski palielinot Rīgas TEC izstrādi – par 29% un sasniedzot 1 135 GWh. Tādējādi Rīgas TEC ir nodrošinājušas reģionu ar nepieciešamo elektroenerģiju apstākļos, kad tirgū bija novērojams sausā un siltā laika izraisītais hidroenerģijas izstrādes samazinājums. Klimatiskie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja arī Daugavas HES izstrādi – līdz ar zemāku pieteci, tā ir samazinājusies par 12 %, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir 1 977 GWh. Tomēr, neskatoties uz Daugavas HES izstrādes samazinājumu, no atjaunīgajiem resursiem izstrādātā elektroenerģija veido 63 % no kopējā saražotā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eksperts: Lietu internets pamazām sāk savu attīstību biznesa vidē Latvijā

Rūta Cinīte, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu interneta (Internet of Things) ieviešana biznesa vidē Latvijā ir augošs un perspektīvs sektors – ja Zviedrijā un citās valstīs tas jau ir kļuvis par ierastu tendenci, tad Latvijā lietu internets tikai pamazām sāk savu attīstību. Tāpat lietu interneta ieviešana nereti pieprasa biznesa domāšanas un pat modeļa maiņu, uz ko Latvijas uzņēmēji ne vienmēr ir gatavi, norāda Tele2 Shared Service Center lietu interneta pārdošanas vadītājs Renārs Cvetkovs.

«Domāju, ka uzņēmējiem atsevišķās nozarēs Latvijā ir grūti pārslēgties uz citu biznesa domāšanu – pašreizējā situācija viņus apmierina, nenotiek ilgtermiņa plānošana,» norāda R. Cvetkovs, paskaidrojot, ka tādēļ tehnoloģiskie risinājumi nav prioritāte. Taču, atliekot tehnoloģiju ieviešanu uz pēdējo brīdi, uzņēmējs riskē zaudēt savas tirgus pozīcijas konkurentiem. Kā piemēru R. Cvetkovs min uzņēmumu Kodak – kamēr citi foto tehnikas ražotāji pārorientējās uz digitālo vidi, Kodak «turējās» pie tradicionālām vērtībām. «Šobrīd uzņēmums cenšas labot pagātnes kļūdas, bet viņiem ir ļoti grūti atgriezties atpakaļ tirgū,» tā R. Cvetkovs.

Lietu interneta ieviešana var sniegt jaunu pievienoto vērtību uzņēmuma darbībai, tādējādi veidojot attiecības ar klientiem pavisam citā, daudz augstvērtīgākā gultnē: «Analogie biznesa modeļi var tikt piedāvāti servisa veidā. Nākotnē arvien vairāk bizness koncentrēsies uz dalīšanās kultūru – tā vietā, lai viens pircējs iegādātos dārgu pirkumu, to būs iespējams iegādāties kopā ar citiem vai arī īrēt, abos gadījumos maksājot par ierīces patieso izmantošanu» stāsta speciālists, norādot, ka precei vai pakalpojuma patiesai izmantošanai iespējams sekot līdzi ar iebūvētu simkaršu palīdzību, no kurām tiek nolasīti un analizēti dati – iekārtas atrašanās vieta, veiktās darbības un to ilgums, u.c. datu pārraides informācija. «Šāda veida risinājumi būs interesanti tiem klientiem, kuri preci izmanto, teiksim, pāris reizes gadā, lai piemājas dārzā apgrieztu krūmus. Tā vietā, lai iegādātos jaunu un dārgu tehniku, viņiem to izdevīgāk ir īrēt un maksāt par patieso ierīces izmantošanas laiku,» turpina Renārs.

Komentāri

Pievienot komentāru