Nekas īpaši slikts Igaunijā pēc eiro ieviešanas nav noticis, un kaimiņvalsts eiro ieviešanā kļūdas nav pieļāvusi, drīzāk pieredzētas dažas nelielas tehniskas neveiksmes, LNT raidījumā 900 sekundes jautāts par kļūdām eiro ieviešanā, no kurām Latvija varētu mācīties no Igaunijas, pauda kaimiņvalsts vēstnieks Latvijā Mati Vārmans.
Viena no šādām tehniskām neveiksmēm ir eiro kalkulatoru iegāde. Igaunija, ieviešot eiro, katram iedzīvotājam bez maksas piešķīra eiro kalkulatoru, ar kura palīdzību varēja cenas eiro aprēķināt kronās un otrādi. Kopumā Igaunija iegādājās miljonu šādu kalkulatoru, bet, iespējams, ka šādi izdevumi nebija nepieciešami, stāstīja M. Vārmans.
Runājot par cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas, Igaunijas vēstnieks pauda, ka 2011. gadā, kad Igaunija pievienojās eirozonas reģionam, inflācija veidoja 4%, kas ir tikpat, cik tobrīd Latvijā. «Tādēļ inflācijas iemesls nebija tikai eiro ieviešana,» norādīja M. Vārmans. «Pašlaik Latvija ir unikālā situācijā, jo pēdējos mēnešos valstī vērojama deflācija. Diez vai kas tāds varētu ilgāk turpināties,» cenu pieaugumu Latvijā paredz arī Igaunijas vēstnieks. Db.lv jau rakstīja, ka ekonomisti tuvākajos mēnešos paredz cenu kāpuma atgriešanos, bet tas joprojām būs zems. «Prognozējam, ka šogad vidējā patēriņa cenu gada inflācija, visticamāk, būs nedaudz zem mūsu augusta prognozes 0,4%, kamēr nākamgad tā varētu pakāpties tuvāk 3% atzīmei,» paredzamās dzīves dārdzības izmaiņas no Swedbank skatu punkta ieskicēja bankas vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Šā gada augustā Igaunijā patēriņa preču indekss, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, bija trīs gadu zemākajā līmenī – 2,9%.