Mēbeļu tirgotājs "IKEA" Baltijas valstīs investēs četrus miljonus eiro digitālās un klātienes tirdzniecības attīstībā, informē uzņēmumā.

Līdz 2026. gada vidum ieguldījumi būs vērsti gan tiešsaistes, gan klātienes mazumtirdzniecības stiprināšanā ar īpašu uzsvaru uz digitālajiem risinājumiem, e-komerciju un klātienes tirdzniecības vietu pielāgošanu. Uzlabojumi nodrošinās vienotu iepirkšanās pieredzi klientiem, savienojot tiešsaistes un klātienes kanālus.

"IKEA" mazumtirdzniecības vadītāja Inga Filipova norāda, ka, lai pielāgotos pircēju mainīgajām vajadzībām un padarītu iepirkšanos vēl ērtāku un mūsdienīgāku, "IKEA" investē dažādo tirdzniecības kanālu attīstībā. Pēc "IKEA Baltija" pievienošanās "Inter IKEA Group" visos trijos Baltijas valstu tirgos ieviestas globālās digitālās platformas un rīki. Šīs pārmaiņas pakāpeniski atspoguļosies kā darbinieku, tā pircēju ikdienā, nodrošinot pamatu jaunām digitālām funkcijām un e-komercijas risinājumiem nākotnē.

IKEA paplašina jaunas koncepcijas mazumtirdzniecības vietu – mazo veikalu – tīklu Baltijas valstīs. Šajā pavasarī jaunā formāta veikals tiks atvērts Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā, Klaipēdā, atjaunojot esošo plānošanas un preču pasūtīšanas vietu.

Tas būs jau otrais mazais veikals Baltijas reģionā – pirmo pagājušajā vasarā atvēra Pērnavā, Igaunijā.

“Mēs esam pārliecināti, ka investīcijas mazajos veikalos ir svarīgs solis, lai pielāgotos mūsdienu pircēju paradumiem un uzvedībai. Jaunā koncepcija ir sevi jau pierādījusi Igaunijā, tāpēc arī Lietuvā gaidām labus rezultātus. Esam novērojuši arī to, ka daudzi, pieņemot lēmumus par mājokļa labiekārtošanu, labprāt izmanto gan tiešsaistes iepirkšanās iespēju, gan apmeklē veikalu klātienē. Tāpēc mēs turpināsim investēt gan digitālajos risinājumos, gan arī tirdzniecības vietās visā Baltijā,” saka Inga Filipova, IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs.

IKEA ir paplašinājis jaunās koncepcijas mazumtirdzniecības vietu tīklu, atverot otro mazo veikalu Baltijas valstīs – pirmais šāda formāta veikals tika atvērts pērn Igaunijā. Pēc gandrīz trīs mēnešus ilgiem rekonstrukcijas darbiem jaunais mazais veikals vēris durvis Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā, Klaipēdā.

Līdz 2026. gada vidum IKEA Baltijas valstīs kopumā investēs četrus miljonus eiro, lai modernizētu tirdzniecības vietas, kā arī uzlabotu e-komercijas un digitālos risinājumus.

“Esam novērojuši, ka klienti, pieņemot lēmumus par mājokļa labiekārtošanu vai renovēšanu, labprāt izmanto gan tiešsaistes iepirkšanās iespēju, gan apmeklē veikalu klātienē. Lai gan daudzi meklē iedvesmu savu mājokļu labiekārtošanai tiešsaistes platformās, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas daudzi dod priekšroku iespējai tos apskatīt un izmēģināt tirdzniecības vietās klātienē – jo īpaši saistībā ar lielāku mēbeļu vai mājokļa labiekārtošanas risinājumu iegādi. Tāpēc mēs arvien uzlabojam gan savus digitālos risinājumus, gan tirdzniecības vietas,“ saka Inga Filipova, IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs.

Kas notiek, ja valsts vispirms uzbūvē pilnu mobilo lietotni un tikai tad pajautā iedzīvotājiem, vai to ir ērti lietot? Parasti atbilde ir dārga. Un bieži – politiski neērta. Ikdienā izmantojam visdažādākās mobilās lietotnes, bet, lai tā būtu ērta un parocīga, labā prakse ir tās izstrādātājiem sagatavot parauga versiju jeb prototipu – lietotājs to var klikšķināt datorā vai mobilajā telefonā tieši tā, kā tas paredzēts nākotnē realitātē – izjust it kā īstas lietotnes darbību. Izstrādātāju komanda šādi iegūst atgriezenisko saiti, cik risinājums ir ērts un saprotams gala lietotājiem, pirms lietotni pabeigt.

Pašreiz iedzīvotājiem testēšanā pieejamās Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototipa izstrāde “ZZ Dats” komandai sākās ar apzinātu izvēli: vispirms pārbaudīt ideju, un tad būvēt risinājumu. Šī pieeja atklāj ne tikai dizaina nepilnības, bet arī sistēmiskas problēmas, kuras vēlāk reālā produktā labot būtu sarežģīti, laikietilpīgi un dārgi.

Prototips bieži tiek uztverts kā “skaists makets” vai klikšķināms attēls. Patiesībā tas ir daudz vairāk – stratēģisks rīks, kas palīdz pieņemt lēmumus par to, ko vispār ir vērts būvēt. Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototips ir interaktīvs, klikšķināms modelis, kas rada lietotājam sajūtu, ka viņš izmanto īstu lietotni. Ar to var pārbaudīt vai funkcionalitāte ir atrodama, vai valoda ir saprotama, vai darbību secība atbilst lietotāja loģikai. Jā, prototipam ir ierobežojumi – piemēram, ar to nevar pilnvērtīgi testēt piekļūstamības tehniskos aspektus. Taču tas spēj atbildēt uz vēl svarīgāku jautājumu: “Vai cilvēks vispār saprot, ko šeit darīt?

Autoskola “Einšteins” ir izstrādājusi mobilo lietotni - jaunu digitālu mācību platformu, kas būtiski mainīs autovadītāju apmācības procesu Latvijā.

Trīs gadu laikā lietotnes “Autoskola Einšteins” izveidē investēts vairāk nekā miljons eiro, radot risinājumu, kas vienuviet apvieno teorijas apguvi, CSN testus un video-first pieeju braukšanas prasmju apmācībai.

Mobilā lietotne veidota kā atvērta platforma visai nozarei, kurai var pievienoties arī citu autoskolu studenti. Tās mērķis ir uzlabot jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, nodrošinot daudzpusīgu teorētisko un praktisko apmācību vienotā digitālā vidē, tādējādi veicinot satiksmes drošību un ilgtermiņā samazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Papildus tam, mobilā lietotne nodrošina pilnīgi caurspīdīgu mācību procesa un norēķinu sistēmu, padarot autovadītāja apmācību ērtu, interaktīvu un pieejamu vienā digitālā platformā 24/7.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2”, turpinot pilnveidot klientu apkalpošanu digitālajā vidē, jaunas mobilās lietotnes izveidē investējis 200 000 eiro.

Izstrādājot jauno lietotni, īpaši piedomāts par digitālo piekļūstamību un jaunākajiem lietotāju pieredzes standartiem.

Kā norāda “Tele2”, šobrīd klienti mobilo lietotni visbiežāk izmanto, lai iegūtu informāciju par tarifu plāniem, apmaksātu rēķinus, veiktu tarifu plānu maiņu un pieslēgtu lojalitātes programmas “Komplimenti” piedāvājumus. Tieši šīm sadaļām pievērsta vislielākā uzmanība, lai tās būtu ērti lietojamas un ar plašu saturu.

Īpašas rūpes mobilās lietotnes pilnveidošanā veltītas uztveramībai – krāsu kontrastam, dizaina tīrībai, vienkāršai valodai un lielākām dizaina pogām. Tas nodrošina, ka lietotnes dizains un funkcionalitāte atbilst digitālās piekļūstamības prasībām un tā ir ērti lietojama dažāda vecuma klientiem.

Latvijas programmatūras izstrādātājs X Infotech ir uzvarējis konkursā par tehniskā risinājuma izstrādi e-rezidentu biometrisko datu iegūšanai ar mobilo ierīču palīdzību, paziņojis Igaunijas Iekšlietu ministrijas Informācijas tehnoloģiju un attīstības centrs (SMIT).

Sākot no 2027. gada, izstrādājamā lietotne ļaus e-rezidentūras pieteikumu iesniedzējiem droši apstiprināt savu identitāti, izmantojot viedtālruņa lietotni.

Biometrisko datu iesniegšana ar mobilās lietotnes palīdzību padarīs e-rezidentūras pieteikšanās procesu ērtāku un ātrāku, un tas ir priekšnoteikums, lai galu galā pilnībā aizstātu pašreizējo fizisko karti, kas kalpo kā e-rezidenta digitālā identitāte, ar mobilo risinājumu. Izstrādājamajam risinājumam ir jāatbilst arī Eiropas Savienības eIDAS regulas stingrajām drošības prasībām, nodrošinot, ka e-rezidenta digitālā identitāte joprojām ir izmantojama autentifikācijai un elektronisko parakstu sniegšanai, kas ir līdzvērtīgi fiziskiem parakstiem.

“Stonepeak”, alternatīvo investīciju uzņēmums, kas specializējas infrastruktūrā un nekustamā īpašuma aktīvos, un “Bite grupa”, viens no vadošajiem telekomunikāciju operatoriem Baltijā, paziņo par vienošanos, saskaņā ar kuru “Stonepeak” iegādāsies “TeleTower” – “Bite grupas” torņu biznesu Lietuvā un Latvijā.

“Bite grupa” ir “Providence Equity Partners” portfeļa uzņēmums – privātā kapitāla uzņēmums, kas koncentrējas uz izaugsmi orientētiem mediju, komunikāciju, izglītības un tehnoloģiju uzņēmumiem. Darījums izveidos pirmo pilnīgi neatkarīgo sakaru infrastruktūras uzņēmumu Baltijā un iezīmēs stratēģiskas partnerības sākumu, kas veltīta investīcijām mobilo tīklu attīstībā un klientu pieredzes uzlabošanā reģionā.“TeleTower”, kas izveidots 2009. gadā “Bite grupas” ietvaros, pārvalda daudzveidīgu portfeli ar vairāk nekā 2 500 sakaru torņiem, mastiem un jumta konstrukcijām Latvijā un Lietuvā, ar plašu pārklājumu stratēģiski nozīmīgās pilsētās. Pēc darījuma pabeigšanas “TeleTower” un “Bite grupa” noslēgs ilgtermiņa darījuma līgumu, kas paredz izvietot vairāk nekā 1 200 papildu sakaru bāzes staciju vietas Latvijā un Lietuvā, lai palielinātu tīkla blīvumu, uzlabotu savienojamību attālākos reģionos un nodrošinātu 5G ātrumu klientiem, ņemot vērā, ka mobilo datu lietojums reģionā turpina pārsniegt Eiropas vidējo līmeni.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Lido mātesuzņēmums Apollo Group, kas ir lielākais izklaides un ēdināšanas uzņēmums Baltijā, plāno investēt aptuveni 30 miljonus eiro Somijā, kā arī veikt būtiskas investīcijas Baltijā, īstenojot uzņēmuma izaugsmes stratēģiju.

Lai finansētu turpmāko izaugsmi Latvijā, Lietuvā un Somijā, uzņēmums emitē obligācijas ar 7% gada procentu likmi. Investori Baltijā, tostarp Latvijā, var pieteikties obligāciju iegādei līdz 16. marta pēcpusdienai.

“Ja Somija šobrīd veido aptuveni 6% no grupas pārdošanas ieņēmumiem, tad dažu gadu laikā šis īpatsvars varētu sasniegt pat piekto daļu. Lai to panāktu, līdzās jau esošajiem astoņiem restorāniem plānojam atvērt vēl ap 20 jaunus ne tikai KFC, bet arī Lido un Vapiano restorānus,” norāda Apollo Group izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Šobrīd ikviens investors Baltijā var piedalīties Apollo Group izaugsmes stāstā. Obligāciju emisijā piesaistīto finansējumu plānots izmantot ne tikai uzņēmuma attīstībai Somijā, bet arī jauniem projektiem Baltijā. Rīgā uzņēmums būvē Lido centrālo virtuvi Imantā – modernu risinājumu, kas ļaus no vienas lokācijas koordinēt ēdiena piegādes restorāniem vairākās valstīs un uzlabot darbības efektivitāti. Plānots, ka Lido centrālo virtuvi, kas kalpos kā loģistikas centrs uz pārējiem uzņēmuma tirgiem, pabeigs 2027. gadā. “Obligāciju emisija dos mums iespēju paātrināt Apollo Group izaugsmi un nostiprināt pozīcijas mūsu darbības tirgos. Tas ļaus attīstīt gan esošos, gan jaunus konceptus un gandrīz divkāršot darbības vietu skaitu Baltijā un Somijā – no 170 līdz aptuveni 300,” uzsver T. Tīvels.

LMT lietu interneta (IoT) inženieru komanda sākusi ražot IoT Shortcut – pasaulē mazāko mobilo datu moduli sensoru iekārtām, kas piedāvā universālas savienojamības iespējas jebkura ražotāja IoT ierīcēm visā pasaulē.

Jau pēc pirmajiem moduļa testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV.

“LMT grupa virza Latvijas ekonomikas izaugsmi ar inovatīvām tehnoloģijām un to eksportu, ne tikai veidojot savas ierīces, bet arī nodrošinot tirgū pieprasītas kompetences globāliem ražotājiem. Liekot lietā līdzšinējo pieredzi un sadarbībā ar citiem vietējiem tehnoloģiju ražotājiem gūtās zināšanas, nu esam gatavi izstrādāt un ražot paši savas tehnoloģijas, apliecinot, ka LMT grupa ir kļuvusi par spēcīgu tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu. Varam lepoties, ka aiz katra Aer gaisa kvalitātes monitora un IoT Shortcut moduļa ir LMT inženieri, analītiķi un programmētāji, kas tepat Latvijā izstrādā unikālas, modernas tehnoloģijas globālam pielietojumam, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” gandarījumu pauž LMT grupas prezidents Juris Binde.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Baltijas banku vide šobrīd atrodas attīstības posmā, kur klientu paradumi un gaidas ir cieši saistītas ar inovācijām. Mūsdienu cilvēki dzīvo nepārtrauktā laika trūkumā, tāpēc bankai ir jābūt stabilam atbalstam, nevis šķērslim klientu ikdienas skrējienā.

Pakalpojumu simtprocentīga pieejamība lietotnē un internetbankā jau vairākus gadus ir standarts, kas iekļaujas klientu dzīves ritmā, piedāvājot arvien ērtākus un ātrākus risinājumus.Deviņi no desmit Citadeles klientiem izmanto mobilo lietotni. Mūsdienīga klientu pieredze ietver intuitīvas digitālās sistēmas, personalizētus, uz klienta vajadzībām orientētus piedāvājumus un cilvēcīgu attieksmi. Bankas mūsdienās ir daļa no globālās tehnoloģiju ekosistēmas, tāpēc finanšu sektora spēja attīstīties kļūst īpaši svarīga. Nepārtraukti investējot inovācijās, Citadele palīdz klientiem augt, pielāgoties pārmaiņām un droši plānot nākotni gan privātajā dzīvē, gan uzņēmējdarbībā.

Reklāmas aģentūra “Magic” savas trīsdesmitās jubilejas gadā ievieš jaunu vadības modeli. Līdzšinējam vadītājam Andrim Rubīnam pievienojas izpilddirektore Elizabete Puntule, pārņemot aģentūras operatīvo vadību.

Šīs izmaiņas ļaus efektivizēt procesus un ciešā sadarbībā ar esošo vadības komandu mērķtiecīgi attīstīt aģentūras izaugsmi gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.Elizabetei Puntulei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze projektu vadībā un darbā radošajās aģentūrās. Savā profesionālajā karjerā viņa strādājusi ar tādiem zīmoliem kā “Samsung”, LMT, “Bite”, “Maxima”, “Nestlé Baltics” un citiem.

Aģentūras “Magic” komandai Elizabete sākotnēji pievienojās kā klientu servisa direktore, uzņemoties atbildību par projektu vadības komandu un lielāko klientu attiecību pārvaldību. Sākot darbu izpilddirektores amatā, Elizabete saglabās daļu līdzšinējo pienākumu, turpinot rūpēties par augsta līmeņa klientu servisa nodrošināšanu. Vienlaikus viņas atbildība tiks paplašināta, ietverot visas komandas operatīvā darba uzraudzību un plānošanu, kā arī aģentūras procesu pilnveidošanu.

Investīciju un mežu apsaimniekošanas uzņēmums Ingka Investments ir pabeidzis meža zemju iegādes darījumu no Zviedrijas lielākās mežu īpašnieku asociācijas Sodra.

Vienošanās par vairāk nekā 135 000 hektāru zemes iegādi Latvijā un gandrīz 18 000 hektāru iegādi Igaunijā tika noslēgta 2025. gada oktobrī.

Ingka Investments ir IKEA lielākā veikalu operatora Ingka Group investīciju struktūrvienība, un šis darījums ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa ieguldīšanas stratēģijas, investējot aktīvos, kuru vērtība ir ilgstoši noturīga un kas var radīt papildus ilgtermiņa vērtību Ingka Group un IKEA.

Līdz ar darījuma pabeigšanu Ingka Investments kļūs par šo meža zemju ilgtermiņa īpašnieku ar mērķi apsaimniekot mežu atbildīgā veidā, vienlaikus nodrošinot gan darbavietu saglabāšanu, gan vietējās ekonomikas attīstību.

Ingka Investments ģenerāldirektors Pīters van der Pūls (Peter van der Poel) norāda: “Esam gandarīti par veiksmīgi noslēgto darījumu ar Sodra. Mūsu nodoms ir būt stabilam un uzticamam šo zemju īpašniekam, apsaimniekot mežus atbildīgi, lai ilgtermiņā ieguvēji būtu gan daba un klimats, gan arī vietējie iedzīvotāji. Koksne ir atjaunojams resurss un tāpēc nākotnē tai būs nozīmīga loma. Esam apņēmušies nodrošināt koksnes resursu ilgtermiņa pieejamību, īstenojot atbildīgu mežu apsaimniekošanu un saglabājot mežu bagātības nākamajām paaudzēm.”

Atklāta augsta riska ievainojamība "Chromium" bāzētās pārlūkprogrammās, tostarp "Microsoft Edge", "Google Chrome", "Brave", "Opera" un "Vivaldi", liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publiskotā informācija.

Ievainojamība ļauj uzbrucējam izveidot ļaunprātīgu tīmekļa vietni, kuras apmeklēšanas brīdī tiek izpildīts ļaunprātīgs kods. Tas ļauj uzbrucējam iegūt lietotāja sesiju informāciju, pārlūkot vietnes lietotāja vārdā un ievākt sensitīvu informāciju par lietotāja aktivitātēm.

Turklāt citos gadījumos, izmantojot papildu ievainojamības, uzbrucējs var apiet konteinerizēto vidi un iegūt plašāku piekļuvi sistēmai.

Ietekmētas ir pārlūkprogrammas, kas izmanto "Chromium" versiju 142.0.7444.175.

"Cert.lv" aicina lietotājus atjaunināt pārlūkprogrammas uz jaunākajām versijām.

Institūcija "Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumam. Iestādes uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad sava tīkla un pakalpojumu attīstībā plāno investēt aptuveni 22 miljonus eiro. Lielākā daļa no investīcijām tiks atvēlēta mobilo sakaru tīkla attīstībai, modernizējot 4G un paplašinot 5G tīklu Latvijas reģionos.

Kā norāda uzņēmumā, šogad plānots uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

“Investīciju apmēru saglabājam augstā līmenī, līdzīgi kā vairākus pēdējos gadus, un arī ieguldījumu mērķis ir nemainīgs. Mūsu prioritāte ir mobilo sakaru tīkla attīstība visā Latvijas teritorijā, un līdz gada beigām plānojam nodrošināt 5G tīkla pārklājumu tādā pašā līmenī kā 4G,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. “Daļu investīciju virzīsim jaunu pakalpojumu attīstībai, kā arī ieguldīsim procesos, lai nodrošinātu kvalitatīvu klientu apkalpošanu. Piemēram, pavisam nesen klientu apkalpošanā esam ieviesuši mākslīgā intelekta risinājumu “Pitch Patterns”, kas spēj analizēt sarunu saturu, balss toni, intonāciju un citas būtiskas komunikācijas nianses. Tas ļauj mums vēl precīzāk izprast klientu vajadzības, uzlabot sarunu kvalitāti un sniegt vēl cilvēcīgāku klientu pieredzi saziņā ar “Tele2”.”

“Bigbank” tīrā peļņa 2025. gadā bija 37,9 miljoni eiro – par 17 % vairāk nekā gadu iepriekš. Bankas kopējie aktīvi pieauga līdz 3,3 miljardiem eiro, bet pašu kapitāls sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 299,4 miljonus eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Lants norāda, ka, neraugoties uz nenoteiktību ekonomiskajā vidē, 2025. gads bankai bija veiksmīgs – ar stabilu izaugsmi un spēcīgiem finanšu rezultātiem. Par to viņš pateicas gan klientiem un darbiniekiem, gan investoriem un sadarbības partneriem.

“Pērn, pateicoties “Bigbank” Latvijas filiāles finansējumam, sapni par savu mājokli īstenoja par 12 % vairāk ģimeņu nekā 2024. gadā un par 165 % vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt biznesa segmentā salīdzinājumā ar 2024. gadu par 29 % vairāk uzņēmumu spēra nākamo soli izaugsmē,” pauž “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš uzsver, ka spēcīgie 2025. gada rezultāti ļauj ar pārliecību izvirzīt ambiciozus mērķus arī 2026. gadam. “Banka šogad turpinās stiprināt pozīcijas ārpus Rīgas un Pierīgas un plāno hipotekārajos kredītos Latvijas reģionos izsniegt 100 miljonus eiro, tā atbalstot ekonomiku visā valstī. Vēl viens būtisks izaugsmes virziens – ikdienas pakalpojumu ieviešana un attīstīšana,” saka Surgofts.

Nespējot konkurēt ar ārvalstu kapitāla lielveikalu ķēdēm, SIA “Skai Baltija”, kas pārvalda lielveikalu tīklu “SKY”, piektdien, 13. martā, ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

SIA “Skai Baltija” vadība norāda, ka uzņēmums vairs nespēj konkurēt cenu karā ar lielajām ārvalstu kapitāla veikalu ķēdēm. Tāpat pēdējos gados ģeopolitiskā situācija ir būtiski palielinājusi darbības izmaksas. Lai nodrošinātu caurspīdīgu un pārskatāmu saistību kārtošanu, uzņēmuma vadība ir pieņēmusi lēmumu par pieteikumu maksātnespējas procedūrai.

Veikalu ķēde “SKY”, kuru pārvalda vietējā kapitāla uzņēmums, tika izveidota vairāk nekā pirms 25 gadiem. Uzņēmuma filozofija vienmēr ir bijusi nodrošināt augstāko kvalitāti visos darbības aspektos, tai skaitā sadarbojoties ar maziem, autentiskiem ražotājiem, nevis plaša patēriņa zīmoliem, tādējādi nodrošinot klientiem unikālu produkciju, norāda uzņēmums.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” attīstītais A klases biroju komplekss “SATEKLES BIZNESA CENTRS”, ko veido trīs savstarpēji saistītas ēkas, ir noslēdzis BREEAM ēku ilgtspējas sertifikācijas procesu, saņemot vēsturiski augstāko novērtējumu Baltijā.

A ēka, kuras galvenais ģenerālnomnieks ir “SEB banka”, ieguvusi noslēdzošo sertifikātu ar izcilu jeb “Outstanding” 89,9% novērtējumu, sasniedzot vēsturiski augstāko novērtējumu, kāds līdz šim piešķirts jaunbūvēm Baltijā. Tādējādi “SATEKLES BIZNESA CENTRS”, kas atrodas “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”, nostiprina līdera pozīcijas ilgtspējīgu biroju segmentā un uzstāda jaunu nozares standartu , apvienojot izcilu lokāciju ar videi draudzīgiem un nākotnes prasībām atbilstošiem dizaina risinājumiem.

“Saņemot vēsturiski augstāko BREEAM novērtējumu Baltijā, “SATEKLES BIZNESA CENTRS” apliecina projekta izcilību, inovāciju kapacitāti un mērķtiecīgi īstenotu ilgtspējīgas attīstības pieeju. Šis sasniegums nosaka jaunu kvalitātes standartu ilgtspējīgu biroju segmentā Baltijas tirgū, vienlaikus izceļot projekta tehnisko un arhitektonisko izcilību, kā arī komandas profesionalitāti un spēju konsekventi realizēt augstas sarežģītības attīstības projektus. Tas ir vairāk nekā četru gadu darba rezultāts - strukturētas un efektīvas sadarbības apliecinājums starp visām iesaistītajām pusēm - sākot ar attīstītāja “Linstow Baltic” ilgtspējas ambīcijām, “SEB banka” stratēģisko redzējumu attiecībā uz ēkas tehniskajiem un apdares kvalitātes standartiem, līdz pārdomātai projekta integrācijai strauji augošajā “Rīgas Centrālajā Biznesa Rajonā”. Šīs apkaimes attīstība par nozīmīgu biznesa un investīciju centru, ko papildina mūsdienīga infrastruktūra un augsta savienojamība, būtiski stiprina Rīgas konkurētspēju Baltijas mērogā. Pašlaik Latvijas biroju tirgū nav citu ēku ar tik augstu BREEAM novērtējumu, kas padara “SATEKLES BIZNESA CENTRS” par stratēģiski pievilcīgu izvēli uzņēmumiem, kuri savā darbības vidē prioritizē kvalitāti, ilgtspēju un reputācijas vērtību,” uzsver Linstow Baltic attīstības un ilgtspējas direktors Andis Kublačovs.

Jaunu uzņēmumu reģistrācijas bums turpinās Igaunijā, arī Latvijā un Lietuvā 2025. gadā reģistrēts vairāk nākotnes vērtības radītāju, vienlaikus arī Baltijas valstīs turpinās reģistru tīrīšana.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Uzņēmumu reģistru datiem. “Jaunu uzņēmumu reģistrācijā Baltijā būtisku pārmaiņu nav, jo vismazākajā valstī pēc iedzīvotāju skaita — Igaunijā - arī 2025. gadā ir reģistrēts visvairāk jaunu nākotnes vērtību radītāju — 23 736, kam seko iedzīvotājiem bagātākā Baltijas valsts Lietuva ar 15 054, un godpilno trešo vietu jau kuro gadu pēc kārtas ieņem Latvija ar 10 445,” pētījuma datus rāda SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš vērš uzmanību, ka visās trijās Baltijas valstīs pērn salīdzinājumā ar 2024. gadu ir reģistrēts vairāk jaunu kompāniju, pat neraugoties uz pēdējo trīs gadu laikā pieaugušajiem riskiem. “Ģeopolitiskā situācija šoreiz nav mazinājusi vēlmi veidot uzņēmumus, pat ja robeža ar Krieviju/ Baltkrieviju ir ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai un arī Lietuvai,” uz jautājumu, vai austrumu robežai ir kāda nozīme jaunu kompāniju reģistrācijā, atbild A. Brūvelis.

Latvijas ekonomikai ir nepieciešams jauns izaugsmes virzītājs. Attīstīts kapitāla tirgus var pildīt šo lomu, un valsts uzņēmumu kotēšana biržā, īstenojot to akciju sākotnējos publiskos piedāvājumus (IPO), ir praktisks veids, kā šo attīstību paātrināt. Tas nav ideoloģijas jautājums. Tas ir racionāls lēmums par labu profesionālai korporatīvajai pārvaldībai, augstākai caurspīdībai, plašākai sabiedrības iesaistei un daudzveidīgākiem finansējuma avotiem - elementiem, kas nosaka modernas un konkurētspējīgas ekonomikas un uzņēmējdarbības vides kvalitāti.

Kotācijai biržā ir viens fundamentāls efekts - tā ievieš disciplīnu. Regulatoru un biržas prasības nosaka regulāru informācijas atklāšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret akcionāriem, pārvaldes institūcijas (padomes) kompetences kritērijus, skaidru atlīdzības politiku un ilgtspējas rādītāju publiskošanu. Tie nav formāli pienākumi, bet mehānismi, kas samazina politiskās ietekmes riskus uzņēmumu ikdienas lēmumos un uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti. Valsts uzņēmumiem tas nozīmē skaidri definētus mērķus un atbildību par rezultātiem, kādus pieprasa publiskais tirgus.

Vienlaikus IPO rada iedzīvotājiem praktisku un reālistisku iespēju investēt savas valsts uzņēmumu attīstībā un veicina ieguldījumu kultūras nostiprināšanos, kas Latvijā vēl aizvien ir agrīnā attīstības stadijā. Tas ir arī uzticības jautājums - sabiedrība kļūst par līdzdalībnieku, nevis tikai novērotāju.