Jaunākais izdevums

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP apjoms palielinājās par 0,7 %. IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās 2017. g. 2. ceturksnī – 2019. g. 2. ceturksnī (procentos)

2019. gada 2.ceturksnī pēc provizoriskajiem aprēķiniem lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums – par 24,5 %, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums ir 5,8 %.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 0,4 %. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm ražošanas apjomu pieaugums bija tikai gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 11,7 %. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēja pieaugumi poligrāfijas nozarē – par 4,1 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 16,6 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 1,1 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 3,2 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,7 %.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 1,0 %. Ēku būvniecības apjoms pieauga par 4,6 %, inženierbūvniecības apjoms samazinājies par 3,8 % (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 16,1 %, bet samazinājums par 32,4 % vērojams pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā). Specializētie būvdarbi veikti iepriekšējā gada līmenī. Mazumtirdzniecība palielinājās par 2,5 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 2,7 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 2,4 %.

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 5,5 %, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 4,7 %. Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 3,7 %, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 4,9 %, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 4,3 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums par 7,1 %, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 19,3 %. Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 8,6 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 3,5 %, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 11,0 %. Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 2,0 %, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 11,0 %, savukārt telekomunikāciju un informācijas pakalpojumu nozarēs samazinājums, attiecīgi – par 3,3 % un 7,0 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu par 7,6 % ietekmēja monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājums par 13,8 %, ko noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums un komisijas naudas ieņēmumu samazinājums (galvenokārt nerezidentu sektorā). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozare un pārējo finanšu pakalpojumu darbības nozares attīstību ietekmēja pozitīvi (pieaugumi attiecīgi par 15,6 % un 12,2 %). Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apjomi palielinājušies par 9,7 %, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 10,9 %, centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā – par 19,8 %, savukārt samazinājums par 9,2 % vērojams citu zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā. Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gada 2. ceturksnī samazinājies par 3,2 %.

Turpinot palielināties mājsaimniecību ienākumiem, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 3,6 %. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 3,1 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 1,2 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 4,4 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,2 %. Šīs izdevumu grupas veido 62 % no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,3 %. Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,3 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 1,0 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 6,4 % un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 12,9 %. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2. ceturksnī palielinājušies par 1,9 %, tai skaitā preču eksporta (69 % no kopējā eksporta) – par 0,6 % un pakalpojumu eksporta – par 4,9 %. Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 7,0 %. Preču imports, kas veido 83 % no kopējā importa, palielinājās par 6,9 %, bet pakalpojumu imports – par 7,3 %.

2019. gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2.ceturksni, faktiskajās cenās par 9,0 % palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,0 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 9,4 %. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 14,5 %, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē par 12,0 %, bet komercpakalpojumu nozarēs – par 10,6 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 1,4 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājies par 0,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta sastādīšana ir saistīta ar iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, no kā izriet nodokļu ieņēmumu gaidas. 2021. gada IKP prognozes svārstās visu 2020. gada otro pusi, un, visticamāk, neviena no tām nav pilnīgi pareiza, tomēr no patiesās ainas būs atkarīgas gan valsts iecerētās reformas, gan tas, cik naudas vēl jāaizņemas to realizācijai.

Finanšu ministrija par pamatu budžeta izstrādei pieņēma pērnā gada septembra IKP izaugsmes prognozi – 5,1%. Budžetu saplānoja ar 1,2 miljardu eiro lielu deficītu, paredzot, ka vidējā inflācija gadā nepārsniegs 1,2%. Latvijas Banka pērn decembrī IKP izaugsmes prognozi 2021. gadam koriģēja līdz 2,8%. Jau šogad Ekonomikas ministrija nāca klajā ar optimistisku paziņojumu, ka 2021. gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 3,7%, ja vien ar vakcinēšanu Latvijā un pasaulē viss noritēs labi.

IKP izaugsme, kas ļauj sapņot

Faktiski septembra IKP prognoze deva iespēju Finanšu ministrijai, virzot budžeta plānu, operēt ar 2019. gadam tuviem skaitļiem, jo 2020. gadā jau bija reģistrēts aptuveni 4,7% liels IKP sarukums. Praktiski, 2020. gada IKP palielinot par 5,1%, iznāk, ka 2021. gada budžets absolūtajos skaitļos no 2019. gada atšķiras vien par desmitiem miljonu, nevis simtiem miljonu vai pusmiljardu. Arī pie šādas plānošanas valsts izdevumi tika paredzēti lielāki, jau iepriekš plānojot 1,2 miljardus lielu budžeta deficītu pie zemas inflācijas un minimālās algas palielināšanas, kas rezultātā nes lielāku darbaspēka nodokļu slogu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomistu prognozes par Latvijas ekonomikas nākotni

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Globālās ekonomikas izaugsme palēnināsies, bet pasaule no recesijas izvairīsies

Žanete Hāka, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā ekonomika šobrīd saskaras ar izteikti pesimistisku obligāciju tirgu, pieaugošu nenoteiktību tirdzniecības un ģeopolitisko jautājumu dēļ, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Ilgstošs rūpniecības kritums un pieaugošie tirdzniecības kari liks globālajai izaugsmei samazināties no gandrīz 4% 2018. gadā līdz nedaudz virs 3% laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam. Tomēr ekspertu galvenais skatījums ir tāds, ka pasaule no recesijas izvairīsies. Zema inflācija sniedz iespēju centrālajām bankām stimulēt ekonomiku, un ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) savlaicīga procentu likmju samazināšana ļauj nodrošināties pret pārmērīgi negatīvu scenāriju attīstību Finanšu tirgi pēdējos mēnešos ir bijuši ļoti nervozi. Tas, pirmkārt, attiecas uz radikālu cenu pārvērtēšanu obligāciju tirgū.

Tomēr reālās ekonomikas attīstība tik dramatiska nav bijusi. Lai gan apstrādes rūpniecība turpinājusi vājināties un pasaules tirdzniecības izaugsme ir stagnējusi, iekšzemes ekonomika lielākajā daļā valstu ir saglabājusi spirgtu garu. Taču bažas rada ilgstošais rūpnieciskās aktivitātes kritums. Apvienojumā ar tirdzniecības kara eskalāciju globālā IKP pieauguma prognoze 2019. gadam samazināta līdz 3,1% un 3,2% nākamgad. Šīs lejupejošās korekcijas galvenokārt attiecas uz strauji augošo valstu ekonomikām un eirozonu, ko primāri nosaka Ķīnas ekonomikas palēnināšanās un vācu «eksporta» buksēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomika bremzējas pirms nākamā paātrinājuma

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti par Latvijas ekonomiku: situācija kļūst sarežģītāka

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot 2020.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2019.-2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, - tāda pati, kā tika prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam, informē FM.

Savukārt 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs.

Lai gan ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī visai strauji palēninājusies, IKP pieaugumam noslīdot no 4,8% pagājušajā gadā līdz 3,0%, tā pamatā bijuši vairāki vienreizēji faktori, tajā skaitā krasais kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma darījumos, bet pārējās ekonomikas nozarēs saglabājusies stabila izaugsme. Līdz ar to ekonomikas izaugsme 2019.gadā kopumā saglabāsies salīdzinoši spēcīgā 3,2% līmenī, kur mērenākus izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados noteiks ES fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas kritums Latvijā šogad būs būtiski mazāks nekā citur Eiropā

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau bija gaidāms, Covid-19 ietekmē Latvijas ekonomikas aktivitāte šā gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājās un salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni Latvijas IKP saruka par 9,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums. Tas ir straujākais ekonomiskās aktivitātes kritums Latvijas ekonomikā kopš 2009. gada, taču Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu.

Otrajā ceturksnī eirozonā kopumā IKP samazinājās par 15% pret iepriekšējo gadu un tas liek domāt, ka ekonomikas kritums Latvijā šogad būs būtiski mazāks nekā citur Eiropā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai uz diviem mēnešiem Latvijā faktiski bija apturēta vairāku pārsvarā pakalpojumu nozaru darbību. To redzam arī IKP datos. Salīdzinājumā ar pērno gadu pakalpojumu nozaru izlaide otrajā ceturksni ir sarukusi par 11%. Tikmēr ražošana otrajā ceturksnī samazinājās par 3,8%, savukārt tirdzniecības apjomi kritušies tikai par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Paredzams, ka lielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Prognozēts, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps nekā vidēji ES kopumā un arī straujākais pieaugums Baltijas valstīs.

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā 

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP...

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,3% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,4% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 3,5% no IKP.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad samazināsies par 4,6%, bet nākamgad tas pieaugs par 3,4%.

Igaunijā šogad lēsta deflācija 0,5% apmērā, bet prognozēts, ka nākamajā gadā atgriezīsies inflācija 1,4% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP kritumu par 2,2%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 1,3% un 1,5% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,1%, savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,8%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 4,2% apmērā.

"Papildu stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sniegs ekonomikas atveseļošanas plāna paredzētais finansējums, kas būs pieejams pēc dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas plānu saskaņošanas," piebilda Dombrovskis.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,7% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm tiek lēsta attiecīgi 0,3% un 1,1%.

EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK paredz Spānijā (-12,4%), Itālijā (-9,9%), Horvātijā (-9,6%), Portugālē (-9,3%) un Grieķijā (-9%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Lietuvā, kurai seko Īrija (-2,3%), Zviedrija (-3,4%) un Polija (-3,6%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels

Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnai karojot ar koronavīrusa izplatīšanos, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs ietekme uz pasaules ekonomiku. Nekur no notiekošā neizbēgs arī Eiropa, kur tautsaimniecības aktivitāte var kļūt vēl vājāka.

Piemēram, "Bloomberg" apskatījis scenāriju, kad koronavīruss galu galā tiek ierobežots, un jaunie riski nepāraug kāda plašākā haosā. Tad tiek rēķināts - ja Ķīnas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir par vienu procentpunktu mazāka nekā pirms tam gaidīts, tad arī kopējais pasaules IKP pieaugums būs par 0,42 procentpunktiem zemāks. Protams, nekur nav teikts, ka Ķīnas IKP izaugsmes tempu kritums nebūs straujāks.

Šobrīd tiek lēsts, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī sabremzēsies līdz 4,5% (gada skatījumā; un tas ir vīrusa "savākšanas" scenārijs).

Iepriekšējā ceturksnī Ķīnas IKP pieauga par 6%, kas bija zemākā Ķīnas tautsaimniecības aktivitāte vismaz 30 gados. Ķīnas ekonomika mūsdienās veido aptuveni 17% no visas pasaules tautsaimniecības. Sagaidāms, ka lielākā negatīvā ietekme Ķīnas uzspiešanai pa bremzēm būs uz daudzu Āzijas valstu tautsaimniecībām (Honkongu, Dienvidkoreju, Vjetnamu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli

Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pozitīvie pārsteigumi ekonomikā ir beigušies

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc COVID-19 šoka un straujā ekonomikas krituma gada pirmajā pusē, Latvijas ekonomikas sniegums šī gada trešajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojies un IKP kritums trešajā ceturksnī bija vairs tikai 3,1 % salīdzinājumā ar 2019. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Par Latvijas ekonomikas atkopšanos no COVID-19 sākotnējā šoka pēdējos mēnešos liecināja jau daudzi indikatori, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības izlaides atgriešanās pirms COVID-19 līmeni, bezdarba samazinājums un negaidīti labi budžeta ieņēmumi. Tādēļ IKP datu uzlabošanās noteikti nav pārsteigums un pēdējo mēnešu laikā arī Latvijas izaugsmes prognozes ir būtiski koriģētas uz augšu.

Tomēr straujie uzlabojumi un pozitīvie pārsteigumi ekonomikā šobrīd, visticamāk, ir beigušies, un īstermiņa rādītājos jau vairāk nekā mēnesi ir redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes. Un tas ir pat pirms COVID-19 otrā viļņa, kas no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti. Protams, esam labāk sagatavoti nekā pavasarī, tomēr saslimstības pieaugums ir bijis ļoti straujš un jau šobrīd ir jādomā par lielākiem ierobežojumiem, nekā šķiet bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikā ir iespējams atkārtots kritums un no valsts puses būtu jāsāk domāt par jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti.

Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) - kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7.5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9.8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju pērn apsteidza Grieķijas rādītāju. Šī ir pirmā ES-15 valsts, kuru apdzenam. Tomēr ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā būs mazāk labvēlīga, ir risks, ka tā tālāk pasliktināsies arī 2020. gadā, prognozē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

Sagaidāms, ka izaugsme Latvijā katrā no šiem gadiem samazināsies apmēram par procentpunktu. «Arī 2019. gads Latvijai būs vēl viens visumā sekmīgas attīstības posms, kaut arī IKP pieaugums gandrīz noteikti bremzēsies. Tomēr Latvijas ekonomika piezemēsies mīksti, jo izaugsmes palēnināšanās visdrīzāk nebūs tik krasa, kā to paredz prognožu vairākums. Taču mēs neesam optimisti par 2020. gadu. Domājams, ka izaugsme nākamgad būs ievērojami lēnāka nekā šogad. 2020. gadā papildus ietekme var būt mazākam ES fondu finansējumam infrastruktūras attīstībai,» uzsver eksperts.

Sagaidāms, ka IKP pieaugums 2019. gadā saruks par vienu procentpunktu – līdz 3,8%. Līdz ar to mēs atgriežamies pie iepriekšējās prognozes, ko samazinājām 4. ceturksnī, kad pēkšņi strauji pasliktinājās globālā ekonomikas cikla rādītāji. Paredzams, ka eksporta nozares šogad un nākamgad attīstīsies noturīgi, apstrādes rūpniecībai ir pat labas iespējas panākt straujāku pieauguma tempu nekā pērn. Galvenais izaugsmes bremzēšanās iemesls būs investīciju pieauguma palēnināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru