Ilgstošā sausuma dēļ pērn zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā 

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Žanete Hāka, 19.2.2019

Foto: pixabay

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Lielajās graudu audzētāju saimniecībās ar graudaugu sējumu platību virs 300 hektāriem (59 % no graudaugu sējumiem) vidējā ražība tikai par 3 % pārsniedza graudaugu ražību valstī un sasniedza 30,8 centnerus no viena hektāra, 2017. gadā tā pārsniedza vidējo graudaugu ražību par 32 % un bija 50,5 centneri. Šajās platībās 2018. gadā ieguva 61 % no visas graudu kopražas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

2018. gadā kopumā iepirkts 1,7 milj. tonnu graudu – par 634,8 tūkst. tonnu jeb 26,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot ar 2017. gadu, graudu vidējā iepirkuma cena palielinājusies par 16 %, 2018. gadā sasniedzot 168,34 eiro par tonnu, kas ir augstākā iepirkuma cena kopš 2014. gada.

2018. gadā 80,9 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2017. gadā – 86,1 %), no kuriem 84,0 % bija pārtikas kvalitātes (2017. gadā – 67,3 %). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā samazinājās no 72,8 % 2017. gadā līdz 70,0 % 2018. gadā.

2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 6,2 tūkst. hektāru jeb 5,3 % pieauga rapša sējumu platības. Vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 27,8 centneriem 2017. gadā līdz 18,6 centneriem 2018. gadā, kopējā rapša sēklu raža samazinājās par 96,6 tūkst. tonnu jeb 29,6 %. 2018. gadā ziemas rapša sēju, tāpat kā ziemāju graudaugu sēju, apgrūtināja rudens lietavas, kas ietekmēja ziemas rapša sējplatības samazinājumu par 15,9 tūkst. hektāru jeb 17,6 %. Arī ziemas rapša sēklu vidējā ražība samazinājās par 11,4 centneriem jeb 36,4 %.

Kartupeļu stādījumu platības 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 0,4 tūkst. hektāru jeb 1,7 %, bet kartupeļu kopraža palielinājās par 4,6 %, pieaugot vidējai ražībai no viena hektāra par 11 centneriem, 2018. gadā sasniedzot 191 centneru.

Ilgstošais sausums nelabvēlīgi ietekmēja arī dārzeņu audzēšanu. Pērn izaudzēja 139,1 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 18,0 tūkst. tonnu jeb 11,5 % mazāk nekā 2017. gadā. Lai gan atklātā lauka dārzeņu platības pieauga par 0,2 tūkst. hektāru, iegūtā raža samazinājās par 18,0 tūkst. tonnu jeb 12,4 %. To vidējā ražība samazinājās no 182 centneriem no viena hektāra 2017. gadā līdz 154 centneriem 2018. gadā. Siltumnīcās, tāpat kā gadu iepriekš, izaudzēja 11,5 tūkst. tonnu dārzeņu.

Tevi varētu interesēt

Ņemot vērā nelabvēlīgos graudaugu augšanas un novākšanas apstākļus, visu galveno...

Graudaugu kopraža šogad tomēr gaidāma mazāka par iepriekš prognozēto – 2,509...

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana...

Pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, šogad Latvijā prognozējamā graudaugu un rapša...

Vissliktākā situācija ar ziemājiem ir Zemgalē, kur nāksies pārsēt līdz pat 80%...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Cūku audzēšanas uzņēmums SIA «Baltic Pork» pārjaunojis komercķīlu, palielinot nodrošinātā...

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs...

Janvāra beigās Polijas dienvidrietumos liellopiem tika konstatēts atipiskais L-tipa govju sūkļveida...

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši...

Kocēnu novada bioloģiskā saimniecība Mežvijas audzē un pārstrādā dārzeņus, paši vāc to...

Govs liemeņa iepirkuma cena pagājušā gada decembrī Latvijā bija par 0,4% zemāka...

Polijā ir konstatēts trako govju slimības jeb sūkļveida encefalopātijas (BSE) atipisks gadījums,...

Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu...

No maza graudu pārstrādes uzņēmuma vairāk nekā 20 gados SIA Otaņķu dzirnavnieks...

Kooperatīvā sabiedrība «Mūsmāju dārzeņi», kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu vairumtirdzniecību,...