Eksperti

Ilgtspēja mēbeļu ražošanā

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Aprites ekonomikas koncepts Latvijā jau pastāv, piemēram, otrreizēji pārstrādātu materiālu izmantošana mēbeļu ražošanā (metāla detaļas, plastikāts, koksnes plātnes, tekstils u.tml.), detaļu un furnitūras maiņas nodrošināšana, mēbeļu labošana un restaurācija. Tāpat mēbeļu ražotāji sakārto ražotnes, vidi, energoefektivitāti, iegulda digitalizācijā, tādējādi tiek optimizēti procesi, precīzāk uzskaitot materiālus un darba laiku, kā arī iziet dažādus auditus un iegūst sertifikātus, kas tieši saistīti ar vides novērtējumu. To visu darot mērķtiecīgi, tiek samazināta kopējā ekoloģiskā pēda, jo aprites ekonomika ir tikai viena daļa no ilgtspējas. Lielā mērā gan tā ir uzņēmumu vadības izdarība un vēlme.

Ilgtspēja mēbeļu patēriņā

Ilgtspējīgā koksnes mēbeļu patēriņā piedalās ikviens no mums – cik gudri mēs iepērkamies: vai pērkam to, kas ir lētāks un skaistāk izskatās, vai iedziļināmies, cik ilgi mēbele varētu kalpot, vai būs ērti un pieejami to labot, vai mums to vispār vajag un ko mēs darīsim, kad mums vairs to nevajadzēs. Domāt par ilgtspējīgu mēbeļu iegādi nav vairs patērētāju sabiedrības “modes tendence”, bet kopīga atbildība resursu taupīšanā. Lai arī pirmšķietami pēc ilgtspējas principiem izgatavotas un iegādātas mēbeles ir dārgākas, tomēr ilgtermiņā patērētājs iegūst kvalitāti, kas ietaupa finanšu resursus, piemēram, nomainot detaļas, nevis visu mēbeli. Šāda pieeja prasa paradumu un domāšanas maiņu sabiedrībā. Bez šaubām nozīme joprojām ir patērētāju pirktspējai pirkuma brīdī, tomēr pat pieņemot lēmumu par piemērotu pirkumu aicinām to veikt kopā ar apziņu, ka šo mēbeli, kops atbilstoši lietošanas instrukcijai, ka šo mēbeli turēs labā funkcionālā stāvoklī.

Līdzīgi kā “ātrā mode” arī dzīves vietas mēbelējumā “ātrā mode”(īstermiņa prieks, bet ilgtermiņa piesārņojums) nav ilgtspējīgs patēriņš. Dzīvot un pabaudīt dizainu līdz tas apnīk, atbrīvoties no tā un ieviest nākamo īsā laikā. Lai arī mēbeļu industrijā šāda prakse visbiežāk nav tendence, tomēr Latvijā importēti interjera aksesuāri, tekstīlijas gan jau var piederēt pie “ātrās modes”, mainoties sezonām, krāsām, formu un faktūru tendencēm, tāpēc labākais ko darīt – izdarīt pārdomātu, labi informētu pirkumu, īpaši iepērkoties distances tirdzniecības vietnēs.

Kā pārliecināties, ka mēbele, ko pērku, atbilst ilgtspējīgas ražošanas un patērēšanas principiem?

Pirmkārt, ražots no atjaunojamiem un pārstrādājamiem materiāliem. Brīvs no kaitīgām substancēm jeb tās atbilst pieļaujamajām normām un pērkot preci tam ir kādi apliecinājumi (krāsās, līmēs, lakās utml.). Dizains ir nenovecojošs, tāds, kas spēj kļūt par klasisku vērtību jūsu mājās un pat var tikt mantots citām paaudzēm. Produkti, kuru vērtība var tikt palielināta tos pārveidojot. Ilgtspējīgs būtu arī tāds, kur jūs apzināmies, ka jūsu sirdsapziņa ir tīra, jo produkta cena iekļauj sociālo atbildību, taisnīgu samaksu, labus darba apstākļus. Un visbeidzot – lai kādas kultūrvērtības un dizaina kaprīzes cilvēku uzrunātu, ja vien tas nav kā masveida tendence, būtu vēlams, ka mēbele ceļojusi pēc iespējas īsākus ceļus, apzinoties, protams, ka dažādi izejmateriāli no visas pasaules var būt mērojuši arī tālākus ceļus, bet vismaz ne visa mēbele.

Jo izglītotāks un līdzatbildīgāks būs pircējs, jo vairāk mainīsies tirgus tendences. Jo lielāks būs pieprasījums pēc ilgtspējīgākām mēbelēm, jo ražotāji mainīsies līdzi un piedāvās sortimentā to, ko tie lieliski spēj ražot un to, kam būs gatavs pircējs, par ko būs gatavs maksāt pircējs.

Ilgtspējīgā mēbeļu patēriņā ir patērētāja uzvedība: mēbeļu kopšana, uzturēšana – tīrīšana, lietošana, apkope (koksnes noslīpēšana, lakas, eļļas kārtas atjaunošana), mēbeļu lietošana piemērotā vidē pēc mērķa un funkcijas u.tml. Un visbeidzot valstiskā mērogā ļoti nozīmīgi ir zinoši valsts un pašvaldību iepirkumu speciālisti, pārdomāti mēbeļu iepirkumi valsts un pašvaldību iestādēs, koncertzālēs, slimnīcās, bērnudārzos, skolās un daudz kur citur.

Komentāri

Pievienot komentāru