Atteikšanās no uzturēšanās atļauju izsniegšanas ārvalstniekiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi ir Latvijas valsts labprātīga kapitulācija citu Eiropas Savienības valstu priekšā, jo līdzīgas programmas realizēs cita valsts un saņems naudu budžetā, kamēr Latvija kārtējo reizi pārspīlēta provinciālisma dēļ būs zaudētāja, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas Immostate valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.
Viņš uzsver, ka pirmie iedīgļi ir jau vērojami – Ungārijā ar septembri ir iespējams iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret aizdevumu valstij 250 tūkstošu eiro apmērā, kas garantēti tiek atmaksāts investoram pēc pieciem gadiem, turklāt vēl 50 tūkstoši eiro ir jāiemaksā par šīs atļaujas noformēšanu, kas netiek atmaksāti.
V.Rozenbergs uzsver, ka, atšķirībā no Latvijas, kur termiņa uzturēšanās atļaujas tiek piešķirtas tikai uz pieciem gadiem, Ungārijas varas iestāžu izsniegtās uzturēšanās atļaujas ir beztermiņa.
Eksperts atgādina, ka pašreizējā uzturēšanās atļauju programma tika radīta laikā, kad Latvijā bija krīze un patlaban ir skaidrs, ka sistēma ir jāmaina, lai, pamatojoties uz ekonomiskiem aprēķiniem, veicinātu investīciju pieplūdumu un līdz ar to arī papildinātu valsts budžetu.
Taču ierosinājums ieviest kvotu sistēmu ir nepārdomāts un sasteigts lēmums – nav skaidrs ne kvotu administrēšanas mehānisms, ne piešķiršanas kārtība, kas rada papildus korupcijas riskus, tāpat nav skaidrs, vai kvotu administrēšanas sistēma rezultātā nebūs dārgāka par pienesumu valsts ekonomikai, uzskata eksperts.
Db.lv jau rakstīja, ka valdība paredz termiņuzturēšanās atļauju ierobežojumu 700 darījumiem virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumu gadā, kuru apmērs ir virs 0,5 miljonam eiro.
Turpmākajos gados darījumu apjoms pakāpeniski samazināsies par 175, bet 2016.gadā tiks veikta sistēmas pārskatīšana un lemts par tālāko rīcību.
