Politika

Indiju aicina atvērt vēstniecību Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Indijas galvaspilsētā Ņūdeli tikās ar Indijas Republikas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar), paužot gandarījumu par Latvijas un Indijas sadarbības aktivizēšanu kopš Latvijas vēstniecības atvēršanas Ņūdeli 2014. gadā un pauda cerību, ka Indija tuvākajā laikā Rīgā varētu atvērt savu vēstniecību.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa arī uzmanību uz augošo studentu skaitu no Indijas, kuri par augstākās izglītības studiju vietu ir izvēlējušies Latviju. Turklāt Indijas studentu skaits Latvijā pastāvīgi pieaug, piemēram, 2018.-2019. gadā sasniedzot 2070 studentus, kas ir 25% no visiem ārvalstu studentiem.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Latviju interesē sadarbības paplašināšana ar Indiju tādās tradicionālās jomās kā transports un loģistika, izglītība, vienlaikus saskatot ievērojamas perspektīvas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā.

"Kā piemērs tam ir viens no Latvijas vadošajiem telekomunikāciju operatoriem "Latvijas Mobilais Telefons", kas 2019. gada nogalē aizvadīja veiksmīgu izpētes vizīti Ņūdeli un Bangalūrā, kā arī piedalījās Indijas-Eiropas 29 biznesa forumā. Latvijas uzņēmumi ir gatavi piedāvāt plaša spektra IKT pakalpojumus un tehnoloģiskos risinājumus. Veiksmīgi īstenojot 5G tīkla palaišanu Latvijā, 5G jomā redzam neskaitāmas sadarbības iespējas arī starptautiskā mērogā," akcentēja E. Rinkēvičs.

Amatpersonas pārrunāja Eiropas Savienības (ES) un Indijas brīvās tirdzniecības nolīguma jautājumu. E. Rinkēvičs pauda cerību par nodomu atjaunot ES un Indijas Brīvās tirdzniecības nolīguma sarunas, kas vienlaikus ir ambiciozs, līdzsvarots un visaptverošs nolīgums. "Šāds nolīgums stiprinās arī Latvijas ekonomiskās saites ar Indiju. Uzlaboti tirgus pieejas un pārredzami investīciju aizsardzības noteikumi radīs jaunas tirdzniecības un uzņēmējdarbības iespējas, no kā iegūs abu valstu uzņēmēji un patērētāji," pauda E. Rinkēvičs.

Tāpat puses pārrunāja ES nākotni, tostarp Apvienotās Karalistes aiziešanu no ES, klimata politiku, kā arī aktualitātes Dienvidāzijā un Āzijā kopumā, tostarp Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Indijā 24 stundās reģistrēts rekordliels Covid-19 gadījumu skaits

LETA--DPA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indijā aizvadītās diennakts laikā inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta 83 883 cilvēkiem, kas ir jauns antirekords, liecina ceturtdien publiskotie dati.

Kopējais ar jauno koronavīrusu inficēto cilvēku skaits Indijā pārsniedzis 3,8 miljonus.

83 883 jauni Covid-19 gadījumi ir lielākais skaits, kāds 24 stundu laikā reģistrēts kādā no valstīm kopš pandēmijas sākuma.

Indija tagad atrodas tuvu tam, lai saslimušo skaita ziņā pārsniegtu Brazīliju, kura pašreiz ierindojas otrajā vietā aiz ASV.

Indijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta kopumā 3 853 406 cilvēkiem, no kuriem 67 376 miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina Veselības ministrijas publiskotā informācija.

Amatpersonas apgalvo, ka Indijā ir viens no zemākajiem Covid-19 mirstības rādītājiem pasaulē - 1,76%. Pasaulē vidēji tas ir 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atverot pārstāvniecības Āzijā, RTU atsijās viltus studentus

Db.lv, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums Amazon atvēris savu lielāko biroju ēku pasaulē, un tā atrodas Indijā, Hiderabadā, raksta CNN Business.

Ēka atrodas pilsētas finanšu daļā. Īpašuma kopējā platība ir 3,84 hektāri, bet ēkas platība - 167 tūkstoši kvadrātmetru, tādējādi padarot ēku par lielāko Amazon biroju kopējās platības ziņā, teikts kompānijas paziņojumā.

Ēkā iespējams izvietot 15 000 darbinieku, kas ir gandrīz ceturtā daļa no kopējā Amazon Indijas darbinieku skaita, kas pārsniedz 62 tūkstošus. Kompānijai valstī ir 155 tūkstoši līguma darbinieku Indijā, padarot šo valsti par otro lielāko Amazon bāzes vietu aiz ASV.

Pēdējo gadu laikā Amazon ir iepludinājusi miljardiem dolāru attīstībai Indijā. Kompānija paplašina darbību un meklē iespējas iegādāties arī daļas vietējos mazumtirgotājos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

ANO klimata samits daudziem nesis vilšanos

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas sākumā notikušais ANO Ģenerālās asamblejas samits, kas bija veltīts klimata izmaiņām, daudziem nesa sarūgtinājumu un vilšanos.

Lai gan 65 valstis paziņoja, ka tās izvirza stingrākus klimata mērķus, nekā tos paredz Parīzes 2015. gada vienošanās, tostarp līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, tomēr lielākās piesārņotājvalstis, kas rada lielāko daudzumu oglekļa emisiju – ASV, Indija un Ķīna –, šādu apņemšanos nepauda. Endrjū Stīrs, kas ir Pasaules resursu institūta valdes priekšsēdētājs, paziņoja, ka šo valstu ambīciju trūkums ir krasā pretrunā ar augošo pieprasījumu visā pasaulē cīnīties pret klimata izmaiņām. Jāatgādina, ka līdztekus ANO samitam visā pasaulē notika plašas protesta akcijas, kurās to dalībnieki, pārsvarā jaunieši, prasīja valstu nekavējošu rīcību, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem un samazinātu oglekļa emisiju apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKEA aicina nelietot Indijā ražotās TROLIGTVIS termokrūzes ar marķējumu "Made in India", informē uzņēmumā.

Nesen veiktu pārbaužu rezultāti liecina par iespējamu ķīmisku vielu migrācijas līmeni, kas pārsniedz atļauto. Tāpēc IKEA aicina ikvienu, kam ir šāda termokrūze, atdot to veikalā, saņemot atpakaļ pilnu pirkuma summu. Lai preci atdotu, nav nepieciešams uzrādīt maksājuma dokumentu.

TROLIGTVIS termokrūzes ar marķējumu Made in Italy ir drošas lietošanai, tāpēc tās netiek atsauktas no tirdzniecības.

Nesen saņemtie Indijā ražotās termokrūzes pārbaužu rezultāti liecina, ka šīs termokrūzes sastāvā esošā dibutila ftalāta (DBP) migrācijas līmenis var pārsniegt atļauto, taču risks, ka tam varētu būt kāda tūlītēja negatīva ietekme uz veselību, ir ļoti zems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV interneta tehnoloģiju kompānija "Google" nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā plāno investēt Indijā desmit miljardus dolāru, pirmdien paziņoja "Google" vadītājs Sundars Pičajs.

"Mēs to darīsim, izmantojot investīcijas akcijās, partnerībā, infrastruktūrā un ekosistēmā. Šādi mēs atspoguļojam mūsu pārliecību par Indijas un tās digitālās ekonomikas nākotni," sacīja Pičajs ikgadējā pasākumā ""Google" - Indijai", kas koronavīrusa pandēmijas dēļ šogad notika tiešsaistē.

Investīciju nolūks ir vairot cilvēku iespējas piekļūt informācijai, izstrādāt jaunus produktus, veicināt uzņēmumu digitālo transformāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu veselības aprūpē, izglītībā un lauksaimniecībā.

Veicot investīcijas, "Google" vēlas sadarboties ar Indijas valdības programmu "Digitālā Indija".

Indijā ir apmēram 650 miljoni interneta lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Harley-Davidson slēdz rūpnīcu pasaulē lielākajā motociklu tirgū

LETA--AFP, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV motociklu ražošanas uzņēmums "Harley-Davidson" ceturtdien paziņoja, ka Indijā slēgs rūpnīcu un ievērojami samazinās tirdzniecības vietu skaitu, šādu lēmumu skaidrojot ar kompānijas darbības modeļa un tirgus struktūras reorganizāciju pasaulē.

"Harley-Davidson", kas rūpnīcu pasaulē lielākajā motociklu tirgū atvēra 2011.gadā, saskāries ar grūtībām, ko radījis Indijas noteiktais 100% muitas tarifs un lētāki vietējie zīmoli.

Tāpat Indija saskārusies ar patērētāju pieprasījuma izaugsmes tempa palēnināšanos pat vēl pirms koronavīrusa pandēmijas radītās ietekmes.

Indija vēlāk muitas tarifu gan samazināja par 50%, taču "Harley-Davidson" nespēja nostabilizēties šajā tirgū.

Šāds uzņēmuma lēmums ir trieciens Indijas premjerministram Narendram Modi, kurš aicinājis ārvalstu kompānijas ražot preces iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju saskaras ar ūdens resursu nepietiekamību

LETA--AFP, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo 17 valstīs, kuru ūdens resursi ir ārkārtīgi nepietiekami to vajadzībām, liecina otrdien publicēts ziņojums.

Pasaules resursu institūta (WRI) Ūdensvadu ūdens riska atlantā valstis tika novērtētas pēc ūdens resursu nepietiekamības, sausuma riska un upju plūdu riska.

17 vissmagāk skartajās valstīs «lauksaimniecība, rūpniecība un pašvaldības vidēji gadā patērē 80% no pieejamajiem virszemes un pazemes ūdeņiem», konstatēja WRI.

«Kad pieprasījums sacenšas ar piedāvājumu, pat nelieli sausuma šoki [..] var radīt smagas sekas» – tādas kā nesenās ūdens krīzes Keiptaunā, Sanpaulu un Indijas lielpilsētā Čennajā.

17 valstis ar vislielāko ūdens resursu nepietiekamību ir Katara, Izraēla, Libāna, Irāna, Jordānija, Lībija, Kuveita, Saūda Arābija, Eritreja, Apvienotie Arābu Emirāti (AAAE), Sanmarīno, Bahreina, Indija, Pakistāna, Turkmenistāna, Omāna un Botsvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukuma dēļ darbu apturējušas Japānas autoražotāja "Honda" rūpnīcas Brazīlijā un Indijā, trešdien pavēstīja kompānijas preses pārstāve.

Šīs nedēļas sākumā notikušais kiberuzbrukums bija vērsts pret "Honda" iekšējiem serveriem un izplatījis vīrusu kompānijas sistēmās, sacīja pārstāve.

Pēc uzbrukuma joprojām nestrādā motociklu rūpnīcas Indijā un Brazīlijā, bet trešdien darbu atsākusi auto rūpnīca Turcijā.

Kompānija joprojām veic izmeklēšanu par uzbrukuma detaļām, pavēstīja "Honda" pārstāve.

Kopumā kiberuzbrukums skāra 11 "Honda" rūpnīcas, tostarp piecas ASV. Visas ASV rūpnīcas jau atsākušas darbu.

Kā pavēstīja "Honda" pārstāve, rūpnīcu darba apturēšanai būs tikai ierobežota ietekme uz kompānijas biznesu globāli.

Pasaules autoražotāji, tostarp "Honda", jau ir smagi cietuši no pārdošanas apjomu krituma koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daļā Lielbritānijas ievērojami atviegloti Covid-19 noteiktie ierobežojumi

LETA/DPA, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: 3D displeju ražotājs EuroLCDs iedarbina 1,1 miljonu eiro vērto iekārtu

Māris Ķirsons, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EuroLCDs" iedarbinājusi jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu Ventspilī, kas ļaus attīstīt 3D displeja ražošanas iespējas.

SIA "EuroLCDs" ražošanas vadītājs Ainārs Ozols atzina, ka uzstādītā iekārta ir unikāla. Latvijā ir uzņēmums "Groglass", kurš specializējās uz arhitektūras stiklu pārklāšanu un tāpēc arī stikla pārklāšanas iekārta paredzēta citiem izmēriem, bet uz minētās iekārtas nevar izdarīt to, ko uz SIA "EuroLCDs" uzstādītās un otrādi. "Stiklu pārklājam ar attiecīgo pārklājumu, tad iegūto preci nogādājam, tā dēvētajā, sterilajā (tīrajā) telpā un vidū ievietojam šķidro kristālu, tad nogādājam klientam," tehnoloģisko procesu skaidroja A. Ozols. Uzņēmuma produkcijas patērētāji ir gan Eiropā, gan arī Amerikā.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai draud būtisks kaitējums koronavīrusa pandēmijas dēļ, kas var būt krietni smagāks nekā 2009.gadā, un šai krīzei būs nepieciešami vēl nepieredzēti atbalsta pasākumi, pirmdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgieva.

Georgieva aicina attīstītās valstis nodrošināt lielāku atbalstu zemu ienākumu valstīm, kuras apdraud ievērojama finanšu līdzekļu aizplūšana, un viņa norāda, ka SVF ir gatavs mobilizēt visas savas aizdevumu izsniegšanas spējas viena triljona dolāru apmērā.

SVF vadītāja brīdina, ka ekonomikas prognozes pasaules ekonomikai šim gadam "ir negatīvas - recesija, kas būs vismaz tikpat smaga, kā globālajā finanšu krīzē, vai pat smagāka."

Pasaules ekonomika 2008.gada globālās finanšu krīzes dēļ 2009.gadā samazinājās par 0,6%, taču tādas attīstības valstis kā Ķīna un Indija tajā laikā piedzīvoja strauju izaugsmi.

Taču koronavīrusa pandēmija rada ekonomiskos un humānos postījumus visā pasaulē, un daļa analītiķu prognozē, ka globālās ekonomikas kritums varētu sasniegt 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu palielināt kravu apjomu, viens no Rīgas Brīvostas vadošajiem termināļiem kokmateriālu kravu apstrādē, uzglabāšanā un transportēšanā "WT Terminal" bankas "Citadele" finansējumu 888 000 eiro apmērā izmantos termināla darbības efektivitātes celšanā, tai skaitā smagās tehnikas un aprīkojuma iegādei. Kopā ar pašu finansējumu kopējās investīcijas veido vienu miljonu eiro.

Kopējās "WT Terminal" investīcijas pēdējo divu gadu laikā pārsniegušas 3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 2 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Mērķtiecīgi veiktās investīcijas ļāvušas dubultot apgrozījumu un vairāk nekā divas reizes palielināt apkalpoto kravu apjomu, sasniedzot 700 tūkstošus tonnu gadā un kļūstot par vienu no 10 lielākajām stividorkompānijām Rīgas ostā pēc pārkrauto kravu apjoma.

"Mēs arī šogad turpinām investīcijas gan ostas tehnikā, gan infrastruktūrā, gan ar darba ražīguma un efektivitātes celšanu saistītos projektos. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi biznesu, bet mūsu klienti darbojas dažādos tirgos visā pasaulē - ja kāda preču grupa uz brīdi sabremzējas, tad citai ir atkal pieaudzis pieprasījums. Rezultātā mēs esam noslogoti visa gada garumā. Turklāt arī šajā gadā esam pārkrāvuši par 7% vairāk nekā pērn. To iespējams sasniegt tikai pateicoties saliedētam un profesionālam kolektīvam," komentē "WT Terminal" padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas turīgāko cilvēku bagātība pagājušajā gadā pieaugusi par vairāk nekā piektdaļu, neskatoties uz koronavīrusa pandēmijas radītajiem satricinājumiem, liecina laikraksta "Sunday Times" apkopotā informācija.

Laikraksta veidotais bagātnieku saraksts liecina, ka Lielbritānijas miljardieru bagātība kopumā veido 597,2 miljardus sterliņu mārciņu (695,4 miljardus eiro), kas ir par 21,7% vairāk nekā pērn.

Tikmēr miljardieru skaits pieaudzis par 24% un sasniedzis 171.

Laikraksts skaidro, ka pandēmija radījusi ienesīgas iespējas vairākiem interneta mazumtirgotājiem, sociālo tīklu lietotņu un videospēļu veidotājiem.

"Sunday Times" veidotajā Lielbritānijas miljardieru saraksta pirmajā vietā nonācis Ukrainā dzimušais uzņēmējs Leonards Blavatņiks, kura bagātība pieaugusi par 7,2 miljardiem mārciņu un sasniegusi 23 miljardus mārciņu. Viņa holdings "Access Industries" darbojas naftas un petroķīmijas, finanšu, izklaides, nekustamā īpašuma un citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

FOTO: Indija sāk savu otro kosmosa misiju Mēness izpētei

LETA--DPA, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indija pirmdien sākusi savu otro kosmosa misiju Mēness izpētei - «Chandrayaan 2».

44 metrus garā raķete ar kosmosa kuģi startēja plks.12.13 pēc Latvijas laika no kosmosa stacijas Indijas dienvidos.

Plānots, ka kosmosa kuģis uz Mēness nosēdīsies 7.septembrī, nolaižoties Mēness dienvidu polā.

Misijas ietvaros tiks pētīta Mēness virsma un meklēts ūdens.

Misiju bija plānots sākts jau pirms nedēļas, taču pēdējā brīdī tā tika atlikta «tehniskas aizķeršanās» dēļ.

Indijas pirmā veiksmīgā misija uz Mēnesi notika 2008. un 2009.gadā, kad tās kosmosa kuģis lidoja Mēness orbītā. Uz kuģa klāja bija arī citu kosmosa aģentūru kravas, tostarp ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) krava. Misijas ietvaros pirmo reizi uz Mēness atklāja ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SIA Lesjofors Springs LV rūpnīcas būvniecībā investē 6,5 miljonus eiro

Ilze Žaime, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meldru/Dūņu ielas industriālajā teritorijā Liepājā norisinās «Lesjofors Springs LV» jaunās rūpnīcas būvniecība. Mērķis ir nākamā gada pirmajā pusē ražotni pārcelt no nomātām telpām uz savām.

Uzņēmums nodarbojas ar atsperu un dažādu mazgabarīta detaļu ražošanu.

Jaunās rūpnīcas būvniecībā uzņēmums plāno investēt līdz 6,5 milj. eiro, izmantojot Liepājas SEZ piedāvātos atbalsta instrumentus būvniecībai un modernām tehnoloģijām. Jauno ražotni plānots nodot ekspluatācijā 2020. gada pavasarī.

«Lesjofors Springs LV» ir uzņēmums ar Zviedrijas kapitālu un Liepājā strādā jau kopš 2003.gada. Kā atzīst LSEZ SIA «Lesjofors Springs LV» direktors Ingars Jaunzems, pakāpeniski augot un attīstoties, vēlme pāriet no īrētām telpām uz savām ir bijusi jau vismaz kādus 5 gadus. Šoreiz bija veiksmīga apstākļu sakritība - jauni projekti, uzņēmējdarbību atbalstoša valsts nodokļu politika un uzņēmuma veiksmīga darbība pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānija "Apple" savu austiņu "AirPods" ražošanu daļēji pārceļ uz Vjetnamu, ziņo ārvalstu mediji.

Aptuveni 30% no "AirPods" (3 līdz 4 miljoni) tiks ražoti Vjetnamā, nevis Ķīnā, un šis solis turpinās diversificēt "Apple" piegādes ķēdi.

Piegādes ķēdes diversificēšanas procesu kompānija sāka paātrināt pagājušajā gadā saistībā ar saspringtajām ASV un Ķīnas savstarpējām attiecībām.

Ķīna joprojām ir "Apple" galvenais tirgus un ir nozīmīgs kompānijas ierīču ražošanas centrs.

Tomēr kompānija raugās citu valstu virzienā. Piemēram, pagājušā gada oktobrī "Apple" sāka pārdot Indijā montētus "iPhone XR".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru