Jaunākais izdevums

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā tiek atvērtas jaunas rūpnīcas; ražošana attīstās arī citviet, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar tranzītkravu apjomu samazinājumu arvien lielāku lomu Ventspils pilsētas un brīvostas darbībā spēlē tur izvietotie ražošanas uzņēmumi. Piemēram, jaunajā 4473,1 m2 lielajā Ventspils Elektronikas centra ēkā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. No Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) ēku nomās HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika (EF), SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA EuroLCDs. DB jau ziņoja, ka centra kopējās būvniecības izmaksas bija teju 3,2 milj. eiro, no kuriem apmēram 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu tā būvniecībai izsniegusi Pohjola Bank plc filiāle Latvijā. Otras ES līdzfinansētās ražošanas ēkas – Tehnoloģiju centra būvniecība – vēl turpinās. To plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Tehnoloģiju centram ir jau iegūts viens nomnieks, bet divi citi tiek meklēti, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs.

Līdz ar papildu telpu iegūšanu ražošanas vajadzībām HansaMatrix grupas saimniecība Ventspilī paplašināsies līdz 5000 m2, DB norāda grupas vadītājs Ilmārs Osmanis. Pēc viņa teiktā, jaunā būve ir kvalitatīvāka par šobrīd izmantoto, kas tapusi buma laikā. Vaicāts, kas vēl bez Latvijā izstrādātā bezpilota lidaparātiem AirDog tiks ražots jaunajās telpās, viņš nosauc viedo mērierīču sistēmas, kas ļaujot nolasīt rādītājus no distances.

Savukārt telpas, ko VBP savulaik izbūvēja masīvkoka šūnmateriāla ražotnes Dendrolight Latvija paplašināšanai, pielāgotas Krievijas šokolādes ražotāja Pobeda Confectionery (PC) vajadzībām. Krievijas kompānijas plānotie ieguldījumi projektā ir ap pieciem milj.eiro. No Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā atrodamās informācijas izriet, ka šīs investīcijas ir paredzētas iekārtu iegādei. Uzņēmums iepriekš ziņojis, ka ražošanu varētu sākt šā gada beigās.

Atšķirīgs modelis ir SIA Diana Sveces (DS) gadījumā. Uzņēmums no VBP nomā zemi, bet ēkas ir tā īpašumā. Ražotājs no saviem līdzekļiem turpina veikt investīcijas un septembrī plāno atvērt jaunu noliktavu.

Visu rakstu Industrializācija turpinās lasiet 29. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā ražošanas ēka ir nodota ekspluatācijā un parakstīts nomas līgums par tās izmantošanu ar vienu no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem "HansaMatrix", kurš jau kopš 2007.gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Jaunā ražošanas ēka atrodas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām. 4600 kvadrātmetru plašā ražotne ar adresi Ventspils augsto tehnoloģiju parks Nr.7 jau sākotnēji projektēta elektronikas produktu ražošanas vajadzībām. Ēku nomās uzņēmums "Hansamatrix", kurš Ventspilī attīsta savu darbību jau 13 gadus. Ražošanas telpās jau sākusies iekārtu uzstādīšana.

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi ražošanas telpu līgumu ar uzņēmumu uz 10 gadu ilgu termiņu ar pirmtiesībām to pagarināt. Diemžēl, neskatoties uz uzņēmuma ilggadējo darbību Ventspilī, Ventspils pilsētas dome nepiekrita saskaņot zemes, kas juridiski ir pašvaldības īpašums, nomu uz vairāk nekā vienu gadu. Neskatoties uz juridiskajiem sarežģījumiem ilgstošā sadarbība starp Ventspils brīvostas pārvaldi un "HansaMatrix" grupas uzņēmumiem ļāvusi sadarbību turpināt un attīstīt, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts līdzšinējais operacionālais vadītājs un valdes loceklis Jānis Sams.

Līdz ar izmaiņām HansaMatrix valdes sastāvā iecelti divi jauni valdes locekļi – HansaMatrix Ventspils rūpnīcas vadītājs Gatis Grava un Ogres rūpnīcas vadītājs Vitauts Galvanausks.

Darbu valdē un uzņēmuma finanšu direktora amatā turpina Māris Macijevskis. HansaMatrix dibinātājs un līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis vai netupinās vadīt uzņēmu.

"Jūtos pagodināts par man izrādīto uzticību un esmu gatavs pieņemt šo izaicinājumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar mūsu profesionālo komandu varam sasniegt ambiciozos HansaMatrix mērķus," pauž J.Sams.

Viņš pievienojās HansaMatrix 2020. gada jūnijā un ieņēma operacionālā vadītāja amatu. Vairāk nekā 10 gadus viņš darbojies elektronikas ražošanas menedžmentā starptautiskos uzņēmumos, lielāko pieredzi gūstot Schneider Electric ražotnēs, ieguvis maģistra grādu visaptverošā kvalitātes vadībā un inženiera grādu ražošanas automatizācijā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

HansaMatrix virtuālā konferencē stāstīs par kapitāla piesaisti un akciju iekļaušanu biržā

LETA, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 11.jūlijā, augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotāja AS HansaMatrix rīkos virtuālo konferenci, lai interesentiem sniegtu informāciju par neseno kapitāla piesaisti uzņēmumam un plānoto uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga biržā.

Virtuālā konference notiks plkst.13 pēc Latvijas laika. To vadīs un uz dalībnieku jautājumiem atbildēs HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Lai piedalītos virtuālajā konferencē, interesentiem iepriekš jāreģistrējas. Interesenti, kas vēlas uzdot jautājumus, aicināti tos iesūtīt iepriekš uz e-pasta adresi «[email protected]» vai uzdot tos portālā naudaslietas.lv.

Pirms tam plkst.11 biržas Nasdaq Riga telpās Rīgā, Vaļņu ielā 1, notiks preses konference, kurā HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Osmanis medijiem sniegs plašāku informāciju par uzņēmuma neseno kapitāla piesaistes procesu un uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā. Preses konferencē piedalīsies arī biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, LHV Pank Institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis un Eversheds Bitāns konsultants Mikus Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biržas oficiālajā sarakstā plāno iekļaut augsto tehnoloģiju ražotājas HansaMatrix akcijas

LETA, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža Nasdaq Riga sākusi kotēšanas procedūru augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotājas AS HansaMatrix akciju iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Nasdaq Riga valdes lēmums par akciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas, teikts biržas paziņojumā.

HansaMatrix līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām ir tikai iesniegts pieteikums akciju iekļaušanai biržā, tāpēc patlaban nekādu sīkāku komentāru nebūs. «Vēl jau viss var notikt, pieteikumu var arī noraidīt. Kad akcijas tiks iekļautas biržā, tad arī sniegsim sīkāku komentāru,» sacīja Osmanis.

Kā ziņots, HansaMatrix (iepriekš SIA Hanzas elektronika) pērn par 26% palielinājusi apgrozījumu, liecina Firmas.lv informācija. HansaMatrix apgrozījums pērn sasniedza 13,47 miljonus eiro salīdzinājumā ar 2014.gadā sasniegto 10,74 miljonu eiro apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HansaMatrix koncerns prognozē 30 miljonu eiro apgrozījumu 2020. gadā

LETA, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma «HansaMatrix» koncerna apgrozījums 2020.gadā varētu sasniegt 30 miljonus eiro, ceturtdien virtuālajā konferencē prognozēja «HansaMatrix» valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Savukārt 2018.gadā prognozēts neliels «HansaMatrix» apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2017.gadu, pārsniedzot 20 miljonus eiro.

Osmanis norādīja, ka apgrozījuma pieaugums lielā mērā var tikt sasniegts attīstoties koncerna pētniecības un attīstības (R&D) virzienam. Pērn R&D apgrozījums bija 0,91 miljons eiro jeb 4,6% no koncerna kopējā apgrozījuma, bet šo īpatsvaru plānots audzēt līdz 10%.

Pēdējo divu gadu laikā «HansaMatrix» meitaskompānija «HansaMatrix Innovation» R&D inženieru un pētnieku komandas ir attīstījušas pasaules līmeņa kompetences dažos elektrooptikas virzienos, piemēram, AR/VR (virtuālās un papildinātās realitātes) ierīces; stiklā projicējamu attēlu displeju optiskās sistēmas; augstas ātrdarbības attēlu un strukturētās gaismas projekcijas sistēmas, kā arī datorredzes iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Osmanis: Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams

LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis atkāpies no padomes locekļa amata, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"HansaMatrix" padomē I.Osmanis strādājis kopš 26.maija, līdz tam ilgus gadus bijis valdes priekšsēdētājs. Turpmāk viņš paliks nozīmīgs "HansaMatrix" akcionārs un konsultēs uzņēmuma vadību vajadzības gadījumā, teikts paziņojumā.

I.Osmanis savas zināšanas un enerģiju turpmāk veltīšot 3D fotonikas un optisko risinājumu uzņēmuma "LightSpace Technologies" attīstībai, kurā ir gan dibinātājs, gan valdes priekšsēdētājs.

HansaMatrix dibinātājs Osmanis vairs nevadīs uzņēmumu  

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts...

"Mēs strauji attīstāmies, darba apjoms ievērojami pieaug, tāpēc esmu nolēmis fokusēt savu nedalītu uzmanību papildinātās realitātes produktu attīstībai," paziņojumā norāda I.Osmanis.

"HansaMatrix" padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja Baiba Anda Rubesa, padomes priekšsēdētājas vietniece Ingrīda Blūma, padomes locekļi Anderss Lenarts Borgs, Dagnis Dreimanis un Normunds Igolnieks.

Jau ziņots, ka "HansaMatrix" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 11,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, kā arī koncerns cieta zaudējumus 281 000 eiro apmērā, kas ir 2,9 reizes mazāki nekā gadu iepriekš.

Tostarp 2021.gada otrajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums palielinājies par 14% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 6,042 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājušies par 14,6%.

"HansaMatrix" pagājušajā gadā strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Vienlaikus "HansaMatrix" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 22,589 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2019.gadā, bet koncerna zaudējumi bija 551 612 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"HansaMatrix" ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, to industrializāciju, kā arī sniedz integrētus ražošanas pakalpojumus klientiem, datu tīklu iekārtu, lietu interneta, industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Kompānijas akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

"HansaMatrix" lielākie akcionāri 2021.gada marta beigās, pēc "HansaMatrix" publiskotās informācijas, bija "Macro Rīga" (34,08%), kuras vienīgais īpašnieks ir Osmanis, investīciju uzņēmumi "ZGI-4 AIF" (15,06%), "BaltCap Latvia Venture Capital Fund" (9,95%) un "FlyCap Investment Fund I AIF" (9,61%), kā arī "CBL Asset Management" pārvaldītie fondi (6,56%) un "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" pārvaldītie fondi (5,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" asociētais uzņēmums SIA "Lightspace Technologies" sācis procesu akciju kotācijai Toronto biržā, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Lēmums kļūt par publiski kotētu uzņēmumu Toronto biržā "TSX Venture Exchange" pieņemts, lai sasniegtu "Lightspace Technologies" stratēģiskos biznesa attīstības mērķus, izvērtējot stratēģiskās attīstības iespējas, kā arī, ņemot vērā sarežģīto investīciju klimatu reģionā. Finansējums tiks piesaistīts, izmantojot privāto investoru ieguldījumus.

Sīkāku informāciju par kotāciju biržā uzņēmums atklās atbilstoši normatīvu prasībām.

"HansaMatrix" pieder 67,7% "Lightspace Technologies" kapitāldaļas ar meitasuzņēmuma AS "Lightspace Holding" starpniecību.

Vienlaikus kompānijā min, ka "HansaMatrix" daļu skaits uzņēmumā samazināsies, pirms kotēšanas biržā konvertējot no trešajām pusēm saņemtos konvertējamos aizdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS HansaMatrix apstiprina un uzsāk ieviest divus investīciju projektus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmums ieguldījis 800 tūkstošus eiro investīcijas augsto tehnoloģiju infrastruktūras attīstītājā – SIA Zinātnes parks konvertējama aizdevuma formātā, un 350 tūkstošu eiro investīciju papildus iespiedshēmu virsmas montāžas līnijā, HansaMatrix Ventspils ražotnē.

Investīcijas SIA Zinātnes parks tiks iemaksātas no uzņēmuma investīciju uzkrājumiem, vairākās daļās, saskaņā ar uzņēmuma pieprasījumu 4 mēnešu laikā. HansaMatrix Ventspils investīcijas tiks veiktas no kombinēta, sava un līzinga finansējuma, saskaņā ar iekārtu piegādātāju rēķinu apmaksas noteikumiem.

Zinātnes parks ir augsto tehnoloģiju infrastruktūras attīstītājs, kas Rīgas Starptautiskās Lidostas teritorijā uzsācis zinātnes un augsto tehnoloģiju industriālā parka realizācijas projektu. AS HansaMatrix pieder 24% daļas SIA Zinātnes parks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap, vadošais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā, ar sava uzņēmuma Emsco starpniecību kļūs par lielāko augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix akcionāru.

BaltCap ir veiksmīgi noslēdzis brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un iegādāsies 93,1% HansaMatrix akciju.

BaltCap investīciju direktors Juris Pārups ir gandarīts, ka HansaMatrix brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums ir veiksmīgi noslēdzies. "Esam pateicīgi HansaMatrix akcionāriem par uzticību. Darījuma labie rezultāti apliecina, ka investoru ieskatā piedāvātā cena par akciju atspoguļo uzņēmuma vērtību. Jaunā īpašnieku struktūra ļaus HansaMatrix labāk piesaistīt papildu kapitālu, lai efektīvi izmantotu uzņēmuma turpmāko izaugsmes potenciālu un tādējādi arī palīdzētu veicināt Baltijas valstu ekonomiku," uzsver J. Pārups.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investīciju fonda "BaltCap" grupas uzņēmums SIA "Emsco" akciju atpirkšanas brīvprātīgajā piedāvājumā plāno iegādāties vismaz 75% augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" balsstiesīgo akciju, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Gadījumā, ja akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums būs veiksmīgs, "Emsco" plāno ierosināt "HansaMatrix" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

"BaltCap" Investīciju direktors Juris Pārups skaidro, ka viens no "BaltCap" fondiem ir "HansaMatrix" mazākuma akcionārs jau vairāk nekā četrus gadus, un ir bijusi iespēja vērot uzņēmuma attīstību.

Viņš arī norāda, ka "BaltCap" kā privātā kapitāla investora mērķis ir palīdzēt perspektīviem uzņēmumiem augt un kļūt par vadošajiem spēlētājiem reģionā un plašāk.

Tāpat Pārups uzsver, ka "BaltCap" ir pārliecināti, ka "HansaMatrix" ir iespējas panākt straujāku izaugsmi ar konsolidētāku akcionāru struktūru.

Biržas "Nasdaq Riga" valde 20.februārī nolēmusi, ka uzraudzības statuss "HansaMatrix" nekavējoties tiek piemērots, arī ņemot vērā iespējamo sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu AS HansaMatrix tālāko attīstību, SEB banka ir piešķīrusi uzņēmumam ilgtermiņa finansējumu 4,9 miljonu eiro vērtībā, kā arī 0,6 miljonu eiro kredītlīniju, lai pārfinansētu uzņēmuma saistības citās Latvijas finanšu iestādēs.

Izvērtējot uzņēmuma attīstības plānus, SEB banka ir apstiprinājusi un rezervējusi papildu 1,5 miljonu eiro finansējumu industriālajam līzingam un 1 miljonu eiro būvniecības vajadzībām Pārogres ražotnei. Šis finansējums tiks izsniegts 2018. gada laikā.

Ilmārs Osmanis, valdes priekšsēdētājs:«Šobrīd HansaMatrix līdz ar pārējo Latvijas elektronikas un optikas ražošanas klāsteri strauji attīstās, un SEB bankas lēmums, atbalstīt uzņēmumu, nodrošina finansējumu mūsu tālākai izaugsmei un jauno tehnoloģiju investīcijām.»

HansaMatrix aizvadītā gada deviņos mēnešos strādāja ar 14,56 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 22% lielāks nekā attiecīgajā periodā gadu atpakaļ. HansaMatrix kopš 2016.gada jūlija tiek kotēts arī Nasdaq Baltijas akciju galvenajā sarakstā, tādējādi diversificējot savus finansējuma piesaistes avotus. HansaMatrix lielākie klienti ir vairāki Baltijas, Skandināvijas un citu Eiropas Savienības valstu strauji augoši oriģinālo iekārtu ražošanas (OEM)uzņēmumi, kas darbojas datu tīklu, industriālās elektronikas, ierīču interneta (IoT) un citu produktu tirgus segmentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" noslēdzis ražošanas līgumu 3,3 miljonu eiro apmērā cilvēka-mašīnas saskarnes elektronikas ierīču ražošanai un piegādei industriālā segmenta klientam Vācijā, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Klienta nosaukums saskaņā ar līguma nosacījumiem netiek izpausts.

"HansaMatrix" kopējais ieņēmumu apmērs no jaunā līguma deviņu mēnešu periodā no 2021.gada ceturtā ceturkšņa līdz 2022.gada otrā ceturkšņa beigām sasniegs 3,3 miljonus eiro.

HansaMatrix dibinātājs Osmanis vairs nevadīs uzņēmumu  

Par augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix valdes priekšsēdētāju 2021.gada 17.maijā iecelts...

"Esam gandarīti ar jauna, būtiska apjoma līguma noslēgšanu ar pasūtītāju Vācijā, kas norāda uz industriālā sektora pieprasījuma pieaugumu Eiropas Savienības (ES) valstīs, samazinoties Covid-19 ierobežojumiem, kā arī apstiprina pieaugošo tendenci ražošanas pasūtījumu izvietošanai ģeogrāfiski tuvāk pasūtītājam ar mērķi samazināt šī brīža nenoteiktību globālajās piegāžu ķēdēs," paziņojumā biržai norāda "HansaMatrix" valdes priekšēdētājs Jānis Sams.

"HansaMatrix" pērn strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Koncerna apgrozījums pērn bija 22,589 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2019.gadā, bet koncerna zaudējumi bija 551 612 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"HansaMatrix" ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas veic jaunu elektronisko produktu un sistēmu izstrādi, to industrializāciju, kā arī sniedz integrētus ražošanas pakalpojumus klientiem, datu tīklu iekārtu, lietu interneta, industriālo sistēmu un citos augstas pievienotās vērtības tirgus segmentos. Kompānijas akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

"HansaMatrix" lielākie akcionāri 2021.gada marta beigās, pēc "HansaMatrix" publiskotās informācijas, bija "Macro Rīga" (34,08%), investīciju uzņēmumi "ZGI-4 AIF" (15,06%), "BaltCap Latvia Venture Capital Fund" (9,95%) un "FlyCap Investment Fund I AIF" (9,61%), kā arī "CBL Asset Management" pārvaldītie fondi (6,56%) un "Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" pārvaldītie fondi (5,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" noslēdzis ražošanas līgumu un saņēmis pirmos pasūtījumus augstas sarežģītības elektronikas ierīces ražošanai un piegādei transporta industriālā segmenta klientam Ziemeļvalstīs, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Klienta nosaukums saskaņā ar līguma nosacījumiem netiek izpausts.

Prognozētais "HansaMatrix" kopējais ieņēmumu apmērs no jaunā līguma līdz 2022.gada beigām varētu sasniegt 1,5 miljonus eiro.

"Sadarbības sākšana Covid-19 ierobežojumu situācijā ar jaunu industriālo klientu Ziemeļvalstīs jāvērtē, kā augsts "HansaMatrix", kā EMS piegādātāja novērtējums. Priecājamies, ka sagatavošanās darbs rezultējies pasūtījumā un klients uzticējis mums uzsākt sava jaunā produkta ražošanu," paziņojumā norāda "HansaMatrix" valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

"HansaMatrix" pagājušajā gadā strādāja ar 21,387 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2019.gadā, kā arī cieta zaudējumus 656 383 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Iespēja pārdot HansaMatrix akcijas krītošā tirgū par “buļļu” tirgus cenu

Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs., 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsmes kapitāla fonds FlyCap, kam pieder aptuveni 9% HansaMatrix akciju, piedalīsies brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumā, kas ir spēkā līdz 31. martam. Piedāvātā cena 8,50 EUR par akciju ir par 36 % lielāka nekā 2022. gada oktobra beigās, vēl pirms BaltCap intereses izteikšanas par HansaMatrix iegādi. Cena ir gandrīz 40% virs tirgus vērtības — tā ir laba prēmija, ko mēs, kā akcionārs, nevēlamies laist garām.

Uzskatu, ka, ja šis atpirkums nenotiks (piedāvājumam tiks pieteikti mazāk par 75% no balsstiesīgajām akcijām), tad ir gandrīz 100% varbūtība ka HansaMatrix akcijas cena nokritīs līdz EUR 6, t.i., kāda tā bija pirms paziņojuma, ja ne vēl zemāk,” prognozē Jānis Skutelis, FlyCap valdes priekšsēdētājs.“Šī ir unikāla iespēja tā sauktajā “lāču” jeb krītošā akciju tirgū pārdot akcijas par paaugstinātu jeb “buļļu” tirgus cenu.

HansaMatrix grupas struktūra ar vairākām investīcijām citos uzņēmumos, kas strādā ar zaudējumiem, ir pietiekami sarežģīta. Šo citu uzņēmumu zaudējumi var ietekmēt HansaMatrix iespējas piesaistīt turpmāk lielāku finansējumu. Stratēģiskais pircējs parasti meklē investīciju iespējas vienā konkrētā biznesā, nevis vairākās nozarēs, līdz ar to gaidīt citu investoru pirkšanas piedāvājumu varētu būt izaicinoši, un tas varētu arī nenotikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - FOTO: Jaunatklātajā HansaMatrix rūpnīcā Ventspilī ražos modernākos IT produktus

Dienas Bizness, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā «Ventspils Elektronikas centra» ēkā trešdien atklāta Ziemeļvalstīs modernākās elektronikas grupas «HansaMatrix» rūpnīca. Tajā grupas uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika» ražos tādus inovatīvus produktus, kā Lightspace telpisko attēlu displeju elementus, globālā mērogā atpazīstamību guvušos kompānijas «Helico Aerospace Industries» izstrādātos bezpilota lidaparātus AirDog un starptautisko tirgu iekarojušos kompānijas «Mikrotīkls» datu maršrutētājus, teikts paziņojumā medijiem.

Uzbūvējot jauno elektronikas centra ēku, uzņēmums iegūst papildus 3500 kvadrātmetrus augstas kvalitātes ražošanas platības un komfortablas telpas darbiniekiem. Papildus tam «HansaMatrix» jaunas ražošanas līnijas izveidē investējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Būtiska daļa no finansējuma nodrošināta no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ES Struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības (APV) programmas. Pusmiljonu eiro kredītu jaunu ražošanas iekārtu iegādei izsniedza banka «Citadele».

2014.gadā Ventspils rūpnīcā tika nodarbināti 90 darbinieki un saražota «HansaMatrix» produkcija 2,1 miljona eiro vērtībā. Līdz ar rūpnīcas paplašināšanos paredzēts darbinieku skaitu palielināt līdz aptuveni 130 un saražotās produkcijas apjomu vismaz divkāršot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS HansaMatrix palielinājusi līdzdalību SIA LightSpace Technologies no 33,07% līdz 47,28%, liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Atgādināts, ka šī gada 21. aprīlī AS HansaMatrix parakstījusi līgumu ar KS AIF Imprimatur Capital Technology Venture Fund, par nākamās investīciju kārtas 799 365 eiro apmērā piešķiršanu SIA LightSpace Technologies un līdzdalības palielināšanu līdz 33.07%.

Savukārt 23. maijā AS HansaMatrix parakstījusi līgumu ar Hornell Teknikinvest AB par tam piederošo 14,21% SIA LightSpace Technologies pamatkapitāla daļu iegādi. Pēc darījuma pabeigšanas AS HansaMatrix piederēs 47,28% pamatkapitāla daļu. Puses vienojušās, ka darījuma summa netiks publiskota.

Atbilstoši IFRS un, saskaņā ar AS HansaMatrix finanšu uzskaites politiku, LightSpace Technologies pēc līdzdalības palielināšanas turpinās būt asociēta uzņēmuma statusā. Tā darbības rezultāts tiks atspoguļots konsolidētajā HansaMatrix finanšu pārskatā, proporcionāli dalībai pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

HansaMatrix valdes loceklis Aldis Cimoška atstājis amatu

LETA, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" valdes loceklis Aldis Cimoška trešdien, 4.decembrī, atstājis amatu, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"HansaMatrix" valdē Cimoška strādāja kopš 2015.gada 28.decembra.

"HansaMatrix" valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis un valdes loceklis Māris Macijevskis.

Jau ziņots, ka "HansaMatrix" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 17,999 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,9% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa samazinājās deviņas reizes un bija 117 697 eiro.

Tostarp 2019.gada trešajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums pieaudzis par 22,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 6,118 miljoni eiro, bet koncerns cietis zaudējumus 28 422 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

HansaMatrix grupa parakstījusi faktoringa līgumus ar SEB līzings uz gadu 2,76 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām, tostarp arī eksporta darījumiem. Tāpat SEB banka ir apstiprinājusi 2,5 miljonu eiro ilgtermiņa finansējumu, kuru HansaMatrix izmantos investīcijām 2019. gadā, informē bankā.

Plānotās investīcijas ļaus HansaMatrix turpināt izaugsmes stratēģiju, kuras pamatā ir ražošanas jaudu palielināšana, pētniecības un attīstības, kā arī inovāciju darbības, lai optimizētu un papildinātu pašreizējo pakalpojumu un produktu klāstu. Visas investīcijas tiks veiktas Latvijā, esošajās uzņēmuma darbības vietās Mārupē, Pārogrē un Ventspilī.Tāpat parakstīti līgumi ar SEB banka par kredītlīnijas, reversā faktoringa un garantiju līnijas kopējā 1,9 miljonu eiro apmērā termiņu pagarināšanu uz viena gada periodu, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

«HansaMatrix uzsāka sadarbību ar SEB grupu 2017. gada decembrī. Parakstītie finansējuma līgumi un papildus piešķirtais finansējums paplašinās veiksmīgo sadarbību ar banku un ļaus uzņēmumam paātrināt apgrozāmo līdzekļu apriti, palielināt ražošanas apjomus, kā arī realizēt grupas investīciju plānu,» informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" no industriālā sektora klienta Ziemeļvalstīs saņēmis ražošanas pasūtījumu 5,3 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, "HansaMatrix" saņēmis ražošanas pasūtījumu elektrības pārvades gaisvadu līniju bojājumu indikatoru sistēmu ražošanai un piegādei esošam klientam Ziemeļvalstīs industriālā tirgus sektorā.

Plānoto piegāžu apmērs 2022. un 2023.gadā sasniegs 5,3 miljonus eiro, sākot no 2022.gada ceturtā ceturkšņa.

Klienta nosaukums atbilstoši konfidencialitātes līguma nosacījumiem netiek izpausts.

Jau vēstīts, ka "HansaMatrix" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 21,962 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2020.gadā, bet koncerna zaudējumi palielinājās 2,3 reizes un bija 1,952 miljoni eiro. Vienlaikus "HansaMatrix" mātesuzņēmums pērn strādāja ar 21,359 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2020.gadā, kā arī cieta 1,453 miljonu eiro zaudējumus, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HansaMatrix, ieķīlājot visu mantu, reģistrē jaunu komercķīlu

Žanete Hāka, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS «HansaMatrix» reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no kredīta līguma, un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3 miljoni eiro.

Jaunā komercķīla reģistrēta 27.martā, un uzņēmumam kopumā šobrīd ir aktuālas 23 komercķīlas.

Kā pastāstīja kompānijas finanšu direktors Māris Macijevskis, komercķīla ir saistīta ar februārī SEB bankas apstiprināto HansaMatrix papildus ilgtermiņa finansējumu 2,5 miljoni eiro apmērā, kuru plānots izmantot investīcijām 2019.gadā. Plānotās investīcijas ļaus HansaMatrix turpināt izaugsmes stratēģiju, kuras pamatā ir ražošanas jaudu palielināšana, pētniecības un attīstības, kā arī inovāciju darbības, lai optimizētu un papildinātu pašreizējo pakalpojumu un produktu klāstu. Visas investīcijas tiks veiktas Latvijā, esošajās Uzņēmuma darbības vietās Mārupē, Pārogrē un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums AS "HansaMatrix" šogad prognozē koncerna apgrozījumu 26-28 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Iepriekš martā uzņēmums prognozēja koncerna apgrozījumu šajā gadā 24-26 miljonu eiro apmērā.

Tāpat uzņēmumā prognozē EBITDA rentabilitāti 9-12% apmērā, pretēji martā prognozētajiem 13-15%.

Savukārt 2023.gadam "HansaMatrix" prognozē 32-34 miljonu eiro apgrozījumu un EBITDA rentabilitāti 10% līdz 13% apmērā.

Paziņojumā biržai teikts, ka "HansaMatrix" neizpildīto pasūtījumu apmērs 2022.gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 19,2 miljonus eiro, kas, nedaudz uzlabojoties pusvadītāju pieejamībai, samazinājās par 11,9%, salīdzinot ar attiecīgo rādītāju 2022.gada otrā ceturkšņa beigās.

Maržas 2022.gadā ietekmējuši tādi faktori kā ražoto produktu klāsta izmaiņas, globālais pusvadītāju deficīts un enerģijas cenu pieaugums un svārstīgums, kas, cita starpā, veicina vispārējo un algu inflāciju Latvijā, Eiropas Savienības un citās valstīs, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Septiņas no jaunreģistrētajām komercķīlām nodrošina starp uzņēmumu un banku noslēgto overdrafta līgumu, un to nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 900 000 eiro.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums «HansaMatrix» šonedēļ reģistrējis astoņas jaunas komercķīlas, ieķīlājot visu mantu, liecina «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu «SEB bankai» ieķīlājis visu mantu, tostarp «HansaMatrix» piederošās SIA «HansaMatrix Ventspils», SIA «HansaMatrix Innovation», kā arī SIA «Campus Pārogre» kapitāldaļas.

Septiņas no jaunreģistrētajām komercķīlām nodrošina starp uzņēmumu un banku noslēgto overdrafta līgumu, un to nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 900 000 eiro. Savukārt viena no komercķīlām nodrošina prasījumus, kas izriet no garantiju līnijas līguma, un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 150 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Darbu HansaMatrix padomē uzsāk Normunds Igolnieks un Baiba Anda Rubesa

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "HansaMatrix" kārtējā akcionāru sapulcē 2020. gada 22.maijā ievēlēts jauns padomes sastāvs, kurā papildus esošajiem padomes locekļiem Andrim Bērziņam, Ingrīdai Blūmai un Dagnim Dreimanim no jauna ievēlēti Normunds Igolnieks un Baiba Anda Rubesa.

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

"HansaMatrix" padomes sastāvu atstājis Ivars Ķirsons, kurš padomē pārstāvēja "ZGI Capital" pārvaldītā izaugsmes riska kapitāla fonda "ZGI-4" intereses. I. Ķirsons strādāja "HansaMatrix" padomē kopš 2019.gada 29.oktobra.

Arī N. Igolnieks padomē pārstāvēs "ZGI-4" intereses. N.Igolniekam nepieder "HansaMatrix" akcijas.

N. Igolnieks kopš 2011.gada ir valdes priekšsēdētājs un partneris "ZGI Capital". No 2001. gada līdz 2011. gadam N. Igolnieks ir bijis aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs, kā arī ieņēmis vairākus citus ar finanšu sektoru saistītus amatus.

B. A. Rubesa darbosies kā neatkarīgā padomes locekle. B.Rubesai nepieder "HansaMatrix" akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru