Jaunākais izdevums

Gada inflācija Turcijā maijā palielinājusies līdz 75,45% salīdzinājumā ar 69,8% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra, liecina Turcijas Statistikas biroja jaunākie dati.

Izglītības izmaksas valstī maijā gada griezumā pieaugušas par 104,8%, bet apģērbu un apavu bijušas par 50,85% augstākas nekā pirms gada.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Turcijā maijā pieaugušas par 3,37%.

Kā vēstīts, Turcijas valdība maijā paziņoja par trīs gadu taupības plānu, lai samazinātu valsts izdevumus, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju valstī.

Vienlaikus Turcijas centrālā banka pagājušā mēneša beigās otro mēnesi pēc kārtas bāzes procentu likmi saglabāja nemainīgu.

Centrālā banka bāzes procentu likmi saglabāja 50% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Caur Turciju pārdodot naftu ES valstīm, Krievija pelna miljardiem eiro

LETA/UKRAINSKA PRAVDA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD vienojies par viena miljarda ASV dolāru (924 miljoni eiro) vērtas rūpnīcas būvēšanu Turcijā.

Jaunajā rūpnīcā varēs saražot līdz 150 000 automobiļu gadā, vēsta Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu".

Gaidāms, ka rūpnīcā tiks radīti ap 5000 jaunu darbavietu un ražošana tajā tiks sākta 2026.gada nogalē.

Rūpnīcu paredzēts būvēt Manisas provincē, valsts rietumos.

Vienošanos par rūpnīcas būvniecību puses parakstīja pasākumā Stambulā, kuru apmeklēja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un BYD vadītājs Vans Čuaņfu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noteica papildu tarifus Ķīnas elektromobiļu importam, kas nozīmē, ka BYD ražotajiem spēkratiem, tos importējot no Ķīnas, papildu 10% muitas nodevai jāmaksā arī 17,4% tarifs.

Turcija ir daļa no Eiropas Savienības Muitas savienības, kas nozīmē, ka valstī ražoto transportlīdzekļu eksportu uz bloku var neaplikt ar papildu tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

The Insider: Apejot sankcijas, Krievija no ES importē šautenes un pistoles

LETA--THE INSIDER, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija, apejot sankcijas, no Eiropas Savienības (ES) katru mēnesi importē simtiem šauteņu un pistoļu, vēsta tīmekļa izdevums "The Insider".

Saskaņā ar Krievijas Federālā akreditācijas dienesta datiem šā gada februārī Krievijas uzņēmumi noformējuši dokumentus ES, ASV, Turcijā un Japānā ražotu 159 220 patronu un 1338 kājnieku vieglo šaujamieroču importam.

No šī skaita 957 ieroči tika importēti, apejot sankcijas. Pārējā daļa ir 381 Turcijas karabīne.

Ievērojamu importa daļu veido uzņēmumu "ATA Turqua" (Turcija), "Sabatti" (Itālija) un "Bergara" (ASV) medību šautenes.

Lielākā partija bija 500 austriešu deviņu milimetru kalibra pistoļu "Glock 17 Gen5", kas ir policijas un īpašo uzdevumu vienību bruņojumā desmitiem valstu visā pasaulē.

Tika importēti arī vairāki desmiti somu šauteņu "Sako S20" un "Tikka T3x", kā arī "Winchester XPR Strata" šautenes no Portugāles rūpnīcas "Browning Viana" un itāļu "Sabatti Urban Sniper" šautenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Join UP! Baltic ievieš punktu krāšanas lojalitātes programmu

Db.lv, 04.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperators Join UP! Baltic ievieš lojalitātes programmu "Join UP! maks" klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas ļaus krāt punktus par tiešsaistē iegādātajiem ceļojumiem un tērēt tos nākamajiem braucieniem.

Lojalitātes programmas ieviešana ir stratēģisks solis, lai palielinātu atkārtotu klientu skaitu, kā arī lai piesaistītu vairāk ceļotājus izmantot tūroperatora pakalpojumus pastāvīgas ceļošanas vietā.

Join UP! Baltic vadītāja un valdes locekle Sabina Saikovskaja pauž, ka klientu lojalitātes programmas ieviešana arī apstiprina tūroperatora ilgtermiņa plānus Baltijas tirgū: "Ieviešot Join UP! lojalitātes programmu, mēs vēlamies mudināt cilvēkus vairāk ceļot un pievērst uzmanību priekšrocībām, ko dod ceļošana ar tūrisma operatoru. Plānojot un organizējot brīvdienas ar tūrisma operatora starpniecību, ceļotāji ietaupa laiku, saņem atbalstu un profesionālas konsultācijas. Turklāt bieži vien tas ir arī ievērojams finansiāls ietaupījums".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” 2023. gadā turpināja stabilu izaugsmi, koncernam sasniedzot neto apgrozījumu 496,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 42% vairāk nekā gadu iepriekš, pārskata periodu noslēdzot ar 118 miljonus eiro EBITDA.

Koncerna neto peļņa palielinājās 2,5 reizes, sasniedzot 22,7 miljonus eiro.

“SmartLynx Airlines” izpilddirektors Edvins Demeņus: “Aizvadītais gads aviokompānijai bija jaudīgs, taču vienlaikus arī ļoti izaicinošs. Mēs ievērojami palielinājām savu floti un apkalpi, reizē apgūstot jaunus tirgus un uzsākot sadarbības ar jauniem klientiem. Mums vēl ir daudz darāmā, taču esam uz pareizā ceļa, lai turpinātu stiprināt savas pozīcijas un spējas globālā mērogā. Vēlos īpaši izcelt, ka pagājušā gada sasniegumi ir visas “SmartLynx” komandas – gan apkalpes, gan biroja darbinieku – ieguldītā darba rezultāts.”

Pārskata periodā SmartLynx mātes uzņēmums SIA “SmartLynx Airlines” strādāja ar neto apgrozījumu 339 miljonu eiro apmērā, kas ir par 104 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma neto peļņa saglabājās 11 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas uzņēmums uz Krieviju eksportējis sankcijām pakļautas preces 62 miljonu eiro vērtībā

LETA/BNS, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma nepilnu divu gadu laikā Krievijā nonākušas 60 kravas gandrīz 62 miljonu eiro vērtībā ar Kauņā komplektētām ūdens attīrīšanas tehnoloģijām, kas ir divējādas pielietojamības un kurām noteiktas starptautiskas sankcijas, pirmdien vēstīja Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas komanda.

"Aprīkojums tika piegādāts ar starpniekpircēju Igaunijā, Slovākijā, Turcijā un Ķīnā palīdzību," atklājuši žurnālisti.

"Pieejamie eksporta dati liecina, ka tehnoloģijas tika izvestas no Kauņas, kur ir "Jurby Water Tech" ražotne, un dažos citos gadījumos preces Krievijā nonāca caur Poliju," noskaidrots pētījumā.

Lietuvas Muitas departamenta preses pārstāve Irmina Frolova-Milašiene LRT apstiprināja, ka ūdens filtrus "var uzskatīt par divējādas pielietojamības precēm, jo dažas to detaļas var izmantot arī militārajā rūpniecībā".

Dažus mēnešus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā "Jurby Water Tech" izveidoja kompāniju Kazahstānā. 2020.gadā biznesa grupas peļņa Krievijā pieauga vairāk nekā 30 reižu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tūristi Igaunijā pērn iztērēja 1,23 miljardus eiro, kas ir par 178 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kopumā ārvalstu tūristi Igauniju pērn apmeklēja nepilnus četrus miljonus reižu, kas ir par 13% vairāk nekā 2022.gadā, tomēr par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

85% tūristu Igaunijā pērn bija no Eiropas Savienības valstīm, un to skaits gada laikā pieauga par 17%. Tūristu no Somijas skaits sasniedza 1,75 miljonus, kas ir par 21% vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt cilvēku no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, skaits Igaunijā pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 5%. Lielākā valsts ārpus ES, no kuras ieradās tūristi, bija Lielbritānija ar 128 000 tūristu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vienas dienas apmeklējumu skaits pieaudzis par 200 000, veidojot 39% no kopējā ārvalstnieku apmeklējumu skaita. Savukārt braucienu ar nakšņošanu skaits pieaudzis par 11%, un vidējais brauciens bija 3,4 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) bankas ir ierobežojušas norēķinus ar Krieviju un sākušas slēgt Krievijas uzņēmumu un privātpersonu kontus.

Šādi pasākumi tiek veikti, baidoties no otrreizējām sankcijām, pirmdien, ziņo krievu laikraksts "Vedomosti", atsaucoties uz trim AAE strādājošiem uzņēmējiem un asociācijas "Delovaja Rossija" pārstāvi.

Saskaņā ar "Delovaja Rossija" pārstāvja teikto AAE bankas pašlaik nepieņem maksājumus no Krievijas un neveic pārskaitījumus pretējā virzienā, kā arī turpina slēgt krieviem piederošo uzņēmumu kontus.

Šo informāciju apstiprināja uzņēmēji, kuru uzņēmumi atrodas AAE. Pēc viņu teiktā, grūtības ar pārskaitījumiem sākās jau krietni pirms ASV prezidenta rīkojuma par sekundārajām sankcijām, kas tika parakstīts decembrī un pēc kura Turcijas, Ķīnas un citu valstu bankas pēkšņi mainīja savu politiku pret krieviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) trešdien, Tuvojoties otrajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, vienojās par jaunu sankciju noteikšanu Maskavai.

Šī jau ir 13.sankciju pakete, un tajā iekļautas aptuveni 200 fiziskās personas un uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas.

Tāpat šajā paketē iekļauti pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu. ES nesen jau vērsās pret uzņēmumiem Ķīnā, Uzbekistānā, Irānā un Apvienotajos Arābu Emirātos par ES noteikto sankciju apiešanu.

Jaunākie pasākumi paredzēti, lai ierobežotu Krievijas ieroču rūpniecības piekļuvi detaļām lidrobotu ražošanai, pavēstīja ES diplomāti. ES uzņēmumiem tiks liegts pārdot Krievijai preces un tehnoloģijas, kas saistītas ar militāro jomu.

Tāpat ES vienojusies bloka kompānijām aizliegt eksportu trīs Ķīnas uzņēmumiem, kas tikuši apsūdzēti par līdzdalību sensitīvu militāro tehnoloģiju piegādāšanā Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome piektdien, dienu pirms otrās gadskārtas kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) jauno sankciju noteikšanu Maskavai.

"Mēs turpinām pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas militāro un aizsardzības nozari," preses konferencē sacīja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

ES par 13.sankciju paketi vienojās trešdien, taču pirms tās stāšanās spēkā to vēl bija nepieciešams apstiprināt Eiropadomei.

Jaunajā sankciju paketē kopumā iekļautas 106 fiziskas personas un 88 uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas, kam piemērota aktīvu iesaldēšana un noteikti ceļošanas ierobežojumi, liecina ES piektdien publiskotā preses relīze.

Šajā paketē iekļauti vairāk nekā 140 Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi un fiziskas personas, kas cita starpā ražo raķetes, bezpilota lidaparātus, pretgaisa raķešu sistēmas, militāros spēkratus, augsto tehnoloģiju ieroču sastāvdaļas un citu militāro aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs

Armanda Vilciņa, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga ir uzņēmīgi cilvēki, jo laba komanda spēlē izšķirošu lomu jebkurā uzņēmumā, domā Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Biznesa pamatā vienmēr ir bijuši un būs uzņēmēji, tādēļ, lai uzņēmējdarbības vide Latvijā attīstītos, mums vajag vairāk uzņēmīgu cilvēku - gan pašmāju, gan ārzemju, norāda I.Arefjevs. Viņš piebilst, ka ļoti svarīgs ir arī produktīvs dialogs starp uzņēmējiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem. Konkurēšana starp valstīm par jaunām investīcijām un eksporta tirgiem ir ļoti sīva, tādēļ, ja vēlamies Latvijā redzēt arvien vairāk darbavietu ar augstu pievienoto vērtību, privātajam un publiskajam sektoram jāstrādā efektīvā tandēmā, spriež IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Vēlas būt noderīgs

Bērnībā mans sapņu profesiju diapazons bija ļoti plašs - sākot ar ugunsdzēsēju un autobusa šoferi, beidzot ar ārstu un būvinženieri, atminas I.Arefjevs. “Laikam ejot, gan šīs preferences mainījās - no romantiskākām uz praktiskākām. Taču vienmēr, cik sevi atceros, vēlējos būt noderīgs sabiedrībai un līdzcilvēkiem. Agrīnā bērnībā šķita, ka līdzcilvēkiem visvairāk būtu vajadzīgi šoferi un ugunsdzēsēji, taču tuvāk skolas gaitu noslēgumam jau bija skaidrs, ka man būtu piemērotāka cita loma. Vienmēr esmu sevi pieskaitījis pie tā dēvētajiem fizmatiem. Skolā man viegli padevās fizika un matemātika, un biju arī regulārs mācību olimpiāžu dalībnieks. Vidusskolu es pabeidzu deviņdesmito gadu beigās, kad ielās pārsvarā staigāja cilvēki treniņbiksēs, bet vispopulārākā un ienesīgākā nodarbošanās bija tirdzniecība kiosku vai mazu veikalu līmenī. Preces parasti tika iepirktas Polijā, Turcijā vai Ķīnā, sliktākajā gadījumā Lietuvā un tika pārdotas Latvijā ar pamatīgu uzcenojumu. Algots darbs ļāva šajā vidē tikai izdzīvot un bezdarba līmenis bija ārkārtīgi augsts. Šķita, ka augstākā izglītība drīzāk traucēja nevis palīdzēja, un šādos apstākļos man vajadzēja pieņemt lēmumu par to, kurā profesijā es vēlos strādāt nākotnē un kurā augstskolā man vajadzētu stāties,” stāsta I.Arefjevs, uzsverot, ka tolaik izdarījis praktisku izvēli un pielicis pamatīgas pūles, lai iestātos prestižajā Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un tūrisma kompānija SIA "Tez Tour" turpinās un paplašinās pašreizējo sadarbību, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" norāda, ka sadarbības laikā "Tez Tour" nodrošina lidojumus no Latvijas uz 12 galamērķiem, tostarp Spāniju, Grieķiju, Itāliju, Turciju, Bulgāriju, Kipru un Gruziju.

Esošo galamērķu klāstu papildinās "airBaltic" izziņotie 17 jaunie maršruti gaidāmajā vasaras sezonā.

"Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs prognozē, ka lielākā tūrisma plūsma gaidāma uz Antaljas reģiona kūrortiem Turcijā, tādēļ no šī gada aprīļa līdz novembrim uz Antalju ieplānoti līdz pieciem avioreisiem nedēļa, savukārt sestdienās uz Antalju veiks divus lidojumus dienā.

Tūrisma operators SIA "Tez Tour" 2022.gadā strādāja ar 32,469 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 61,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 1,202 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2023.gadā devās 2,1 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 21,8 % vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,6 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Šajos ārzemju ceļojumos iztērēti 1,11 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 401,3 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 24,6 tūkst. jeb 5,8 % mazāk nekā 2022. gadā, iztērējot 35,3 milj. eiro, par 1,1 milj. eiro jeb 3,1 % vairāk. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 87,9 eiro, kas ir par 7,6 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar 2019. gadu pirms pandēmijas, braucienu skaits 2023. gadā ir samazinājies par 55,6 % un kopējie izdevumi inflācijas dēļ sarukuši par 38,8 %. Vidējie izdevumi pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājušies par 24,1 eiro.

Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2023. gadā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (23,6 %).

Pērn iedzīvotāji devās 1,7 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 30,8 % vairāk nekā gadu iepriekš un par 15,2 % vairāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, līdz ar to 2023. gadā vairākdienu braucienu skaits pārsniedzis pirmspandēmijas laika līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru