Turcijā piektdien bloķēta piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", un tas noticis pēc tam, kad prezidenta administrācijas amatpersona apsūdzēja platformu cenzūrā, kavējot publicēt līdzjūtības apliecinājumus saistībā ar palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu.

"Instagram.com ir bloķēts ar lēmumu, kas pieņemts 02.08.2024," teikts paziņojumā telekomunikāciju regulatora - Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldes - tīmekļa vietnē, neminot iemeslus.

Turcijas prezidenta administrācijas komunikācijas direktors Fahretins Altuns trešdien kritizēja "Instagram" par to, ka šī platforma "kavē cilvēkus publicēt līdzjūtības vēstījumus par mocekli Haniju".

"Tas ir ļoti skaidrs un acīmredzams cenzūras mēģinājums," platformā "X" ierakstīja Altuns.

Hanija un viņa miesassargs trešdien tika nogalināti triecienā Hanijas rezidencei Teherānā. Hanija bija ieradies Teherānā, kur otrdien piedalījās Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna zvēresta došanas ceremonijā.

Turcijā sestdienas vakarā tika atjaunota piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", kas bija bloķēta vairāk nekā nedēļu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvalde 2.augustā bloķēja piekļuvi "Instagram", nenorādot konkrētu iemeslu. Valdības amatpersonas vēlāk paziņoja, ka aizliegums noteikts, jo "Instagram" nav ievērojis Turcijas likumus.

Sestdien Turcijas satiksmes un infrastruktūras ministrs Abdulkadirs Uraloglu paziņoja, ka sarunās ar "Instagram" panākta vienošanās par satura kontroli.

"Sarunās ar "Instagram" amatpersonām mums tika apliecināts, ka mūsu prasības tiks izpildītas, jo īpaši tās, kas attiecas uz noziedzīgām darbībām, un tika dots solījums, ka mēs kopīgi strādāsim pie lietotāju cenzēšanas līdzekļiem," platformā "X" pavēstīja Uraloglu.

Viņš norādīja, ka platformas "uzdevums ir nodrošināt atbilstību Turcijas tiesību aktiem un ka gadījumos, kad tiesību akti tiks pārkāpti, notiks ātra un efektīva iejaukšanās".

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū joprojām liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud vairāku šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Viens no piemēriem šajā gadījumā ir uzņēmums “Refonda”, kurš metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. “Refonda” ir daļa no vadošās Lietuvas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Kuusamet Group”, kas šķietami pieder tā saucamajai “Metruna” grupai, ar ko saistītie uzņēmumi darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Par iespējami pretlikumīgu uzņēmumu rīcību ziņojām jau pērnā gada jūlijā. Pēc mūsu ieskatiem, mūsu sniegti dati sniedza pietiekamus iemeslus, lai uzsāktu visaptverošu izmeklēšanu vai vismaz veiktu tirgus pētījumu par situāciju metāllūžņu savākšanas tirgū Latvijā vai Lietuvā, taču tas nenotika.

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD vienojies par viena miljarda ASV dolāru (924 miljoni eiro) vērtas rūpnīcas būvēšanu Turcijā.

Jaunajā rūpnīcā varēs saražot līdz 150 000 automobiļu gadā, vēsta Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu".

Gaidāms, ka rūpnīcā tiks radīti ap 5000 jaunu darbavietu un ražošana tajā tiks sākta 2026.gada nogalē.

Rūpnīcu paredzēts būvēt Manisas provincē, valsts rietumos.

Vienošanos par rūpnīcas būvniecību puses parakstīja pasākumā Stambulā, kuru apmeklēja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un BYD vadītājs Vans Čuaņfu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noteica papildu tarifus Ķīnas elektromobiļu importam, kas nozīmē, ka BYD ražotajiem spēkratiem, tos importējot no Ķīnas, papildu 10% muitas nodevai jāmaksā arī 17,4% tarifs.

Turcija ir daļa no Eiropas Savienības Muitas savienības, kas nozīmē, ka valstī ražoto transportlīdzekļu eksportu uz bloku var neaplikt ar papildu tarifu.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrā Rīgā būs gaidāms liels ārvalstu fanu pieplūdums, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Ceturtdien notikušo izlozi Kalniņš vērtēja kā ļoti veiksmīgu - jau iepriekš bija zināms, ka Rīgā spēlēs Igaunija, un tagad noskaidrojies, ka turnīrā Rīgā spēlēs arī basketbola lielvalstis, kurās šis sporta veids ir ļoti iecienīts un fani ir ļoti aktīvi - Serbija, Čehija, Turcija, Portugāle.

Kalniņš sacīja, ka jau iepriekš bija informācija par aptuveni 10 000 Igaunijas līdzjutējiem, kas varētu doties uz Rīgu. Tāpat Kalniņš pozitīvi vērtēja attāluma ziņā tuvu esošās Čehijas ielozēšanu grupā, kas var sekmēt čehu līdzjutēju vēlmi apmeklēt spēles.

Kalniņš arī pauda uzskatu, ka gaidāms arī liels skaits Serbijas, Turcijas un Portugāles līdzjutēju, jo tie labprāt klātienē seko savu komandu cīņām.

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Uzņēmuma “TAV Airports” vadītājs Serkans Kaptans ir iecelts par Latvijas Republikas goda konsulu Stambulā, kas aptver arī Edirni, Tekirdagu un Kirklareli Turcijas ziemeļrietumos. Goda konsulāta atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, vēstnieks Turcijā Bahtijors Hasans, kā arī citas ievērojamas amatpersonas un uzņēmēji.

Jaunais goda konsuls S. Kaptans sacīja, ka Latvijai un Turcijai ir ilga vēsture labu attiecību veidošanā. Turcija atzina Latvijas Republiku 1925. gadā un 1929. gadā atvēra savu pirmo konsulātu Baltijas reģionā – Rīgā. “Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm sasniedz 700 miljonus dolāru gadā, un es uzskatu, ka ir potenciāls vēl vairāk palielināt divpusējo tirdzniecību un investīcijas,” pauda S. Kaptans. Viņš arī uzsvēra ciešo sadarbību izglītības jomā, pieminot studentu apmaiņas programmas, kā arī tūrisma pieaugumu starp valstīm.

“TAV Airports” ieguldījums Latvijas aviācijas izaugsmē

Kaptans atgādināja, ka “TAV Airports” ir darbojies Rīgas lidostā kopš 2009. gada un ar lepnumu veicina lidostas un nacionālās aviokompānijas “airBaltic” panākumus. Kā Turcijas-Latvijas Biznesa padomes priekšsēdētājs viņš turpinās strādāt pie abu valstu ekonomisko attiecību stiprināšanas.

Krievija, apejot sankcijas, no Eiropas Savienības (ES) katru mēnesi importē simtiem šauteņu un pistoļu, vēsta tīmekļa izdevums "The Insider".

Saskaņā ar Krievijas Federālā akreditācijas dienesta datiem šā gada februārī Krievijas uzņēmumi noformējuši dokumentus ES, ASV, Turcijā un Japānā ražotu 159 220 patronu un 1338 kājnieku vieglo šaujamieroču importam.

No šī skaita 957 ieroči tika importēti, apejot sankcijas. Pārējā daļa ir 381 Turcijas karabīne.

Ievērojamu importa daļu veido uzņēmumu "ATA Turqua" (Turcija), "Sabatti" (Itālija) un "Bergara" (ASV) medību šautenes.

Lielākā partija bija 500 austriešu deviņu milimetru kalibra pistoļu "Glock 17 Gen5", kas ir policijas un īpašo uzdevumu vienību bruņojumā desmitiem valstu visā pasaulē.

Tika importēti arī vairāki desmiti somu šauteņu "Sako S20" un "Tikka T3x", kā arī "Winchester XPR Strata" šautenes no Portugāles rūpnīcas "Browning Viana" un itāļu "Sabatti Urban Sniper" šautenes.

Tūroperators Join UP! Baltic ievieš lojalitātes programmu "Join UP! maks" klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas ļaus krāt punktus par tiešsaistē iegādātajiem ceļojumiem un tērēt tos nākamajiem braucieniem.

Lojalitātes programmas ieviešana ir stratēģisks solis, lai palielinātu atkārtotu klientu skaitu, kā arī lai piesaistītu vairāk ceļotājus izmantot tūroperatora pakalpojumus pastāvīgas ceļošanas vietā.

Join UP! Baltic vadītāja un valdes locekle Sabina Saikovskaja pauž, ka klientu lojalitātes programmas ieviešana arī apstiprina tūroperatora ilgtermiņa plānus Baltijas tirgū: "Ieviešot Join UP! lojalitātes programmu, mēs vēlamies mudināt cilvēkus vairāk ceļot un pievērst uzmanību priekšrocībām, ko dod ceļošana ar tūrisma operatoru. Plānojot un organizējot brīvdienas ar tūrisma operatora starpniecību, ceļotāji ietaupa laiku, saņem atbalstu un profesionālas konsultācijas. Turklāt bieži vien tas ir arī ievērojams finansiāls ietaupījums".

Rīgas lidosta 2025.gada pirmajā pusē plāno izsludināt konkursu investora izvēlei, lai publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros koncesijā nodotu beznodokļu tirdzniecības veikalu, specializēto veikalu, ēdināšanas vietu un biznesa zāles pakalpojumus, aģentūra LETA noskaidroja lidostā.

Patlaban lidosta atbilstoši Privātās un publiskās partnerības likuma prasībām ir izstrādājusi finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai izvēlētos Rīgas lidostas komercplatību apsaimniekošanai piemērotāko modeli.

Finanšu ekonomiskie aprēķini patlaban tiek saskaņoti ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA). Kopējais investīciju apjoms būs atkarīgs no privāto investoru piedāvājumiem un risinājumiem, ko tie paredzēs.

Lidostā skaidroja, ka līgums ar pašreizējo komercplatību operatoru ir spēkā līdz 2026.gada beigām. Jaunie apsaimniekotāji darbu sāks pēc esošā līguma beigām un varēs gan paši operēt lidostas komercplatībās, gan piesaistīt esošos vai jaunus apakšnomniekus.

Indonēzija ir uzņemta attīstības valstu organizācijā BRICS kā pilntiesīga dalībvalsts, pirmdien paziņoja organizācijas prezidējošā valsts Brazīlija.

BRICS līderi 2023.gada augustā atbalstīja Indonēzijas kandidatūru, bet valsts izvēlējās oficiāli pievienoties blokam tikai pēc jaunievēlētās valdības izveidošanas pērnajā gadā.

"Brazīlijas valdība apsveic Indonēzijas iestāšanos BRICS. Esot ar lielāko iedzīvotāju skaitu un ekonomiku Dienvidaustrumāzijā, Indonēzija kopā ar citām dalībvalstīm dala apņemšanos reformēt globālās pārvaldības institūcijas un dod pozitīvu ieguldījumu (..) sadarbībā," paziņoja Brazīlijas valdība.

Sākotnēji 2009.gadā Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna izveidoja forumu investīciju piesaistei attīstības tirgiem. Gadu vēlāk šai grupai pievienojās Dienvidāfrika. Piecu pirmo valstu vārdi arī veido organizācijas abreviatūru - BRICS.

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” 2023. gadā turpināja stabilu izaugsmi, koncernam sasniedzot neto apgrozījumu 496,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 42% vairāk nekā gadu iepriekš, pārskata periodu noslēdzot ar 118 miljonus eiro EBITDA.

Koncerna neto peļņa palielinājās 2,5 reizes, sasniedzot 22,7 miljonus eiro.

“SmartLynx Airlines” izpilddirektors Edvins Demeņus: “Aizvadītais gads aviokompānijai bija jaudīgs, taču vienlaikus arī ļoti izaicinošs. Mēs ievērojami palielinājām savu floti un apkalpi, reizē apgūstot jaunus tirgus un uzsākot sadarbības ar jauniem klientiem. Mums vēl ir daudz darāmā, taču esam uz pareizā ceļa, lai turpinātu stiprināt savas pozīcijas un spējas globālā mērogā. Vēlos īpaši izcelt, ka pagājušā gada sasniegumi ir visas “SmartLynx” komandas – gan apkalpes, gan biroja darbinieku – ieguldītā darba rezultāts.”

Pārskata periodā SmartLynx mātes uzņēmums SIA “SmartLynx Airlines” strādāja ar neto apgrozījumu 339 miljonu eiro apmērā, kas ir par 104 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma neto peļņa saglabājās 11 miljonu eiro apmērā.

Baltijas tūroperators Join UP! Baltic no 2025. gada janvāra maina vadību. To turpmāk vadīs uzņēmuma līdzšinējais Pārdošanas un attīstības vadītājs Aurimas Janušauskas, un līdzšinējā vadītāja Sabina Saikovskaja tiek paaugstināta Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Kopš pievienošanās Join UP! Baltic 2022. gadā vadītājas un valdes locekles amatā Sabina Saikovskaja veiksmīgi izveidojusi un vadījusi spēcīgu komandu 60 tūrisma profesionāļu sastāvā, sasniedzot nozīmīgus rezultātus Baltijas reģionā: nodrošinājusi stabilu uzņēmuma izaugsmi un stabilitāti. Noslēdzot 2024. gadu, SIA “Join Up Baltic” ir sasniedzis peļņas rādītājus.

Jaunajā amatā Sabina Saikovskaja pārraudzīs darbību Polijā un Baltijā, koncentrējoties uz izaugsmes veicināšanu un uzņēmuma pozīciju nostiprināšanu četru valstu tirgos. Jaunais Join UP! Baltic vadītājs Aurimas Janušauskas līdz šim vadījis Pārdošanas un attīstības procesus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Viņa plašās zināšanas par tirgu un pieredze vadībā ļauj viņam pārņemt uzņēmuma vadību, lai nodrošinātu tūroperatora turpmāku spēcīgu un stabilu sniegumu saskaņā ar biznesa plānu.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" ar 255 000 skatītājiem kļuvusi par Latvijas kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visvairāk apmeklēto filmu, aģentūru LETA informēja Nacionālajā kino centra (NKC) pārstāvji un filmas producents Matīss Kaža.

Tas ir jauns pašmāju kino skatītāju skaita rekords atjaunotās Latvijas vēsturē - vairāk nekā 35 gadu laikā. "Straume" pārspējusi arī visu ārzemju filmu rekordus, apsteidzot tādas filmas kā "Avatars: Ūdensceļš" un "Titāniks".

Filmu "Straume" joprojām iespējams noskatīties visos lielākajos Latvijas kinoteātros, īpaša "otrreizējā" aktivitāte sākusies arī Latvijas novados, norāda NKC. No 1.marta filma būs pieejama vietnēs "Tet+" un "LMT viedtelevīzijā".

Tikmēr Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, kur izstādīta Zilbalodim pasniegtā "Zelta globusa" balva, nedēļas laikā to aplūkojuši vairāki tūkstoši interesentu, radot arī rindas, tāpēc publiskā apskate pagarināta līdz 30.janvārim.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma nepilnu divu gadu laikā Krievijā nonākušas 60 kravas gandrīz 62 miljonu eiro vērtībā ar Kauņā komplektētām ūdens attīrīšanas tehnoloģijām, kas ir divējādas pielietojamības un kurām noteiktas starptautiskas sankcijas, pirmdien vēstīja Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas komanda.

"Aprīkojums tika piegādāts ar starpniekpircēju Igaunijā, Slovākijā, Turcijā un Ķīnā palīdzību," atklājuši žurnālisti.

"Pieejamie eksporta dati liecina, ka tehnoloģijas tika izvestas no Kauņas, kur ir "Jurby Water Tech" ražotne, un dažos citos gadījumos preces Krievijā nonāca caur Poliju," noskaidrots pētījumā.

Lietuvas Muitas departamenta preses pārstāve Irmina Frolova-Milašiene LRT apstiprināja, ka ūdens filtrus "var uzskatīt par divējādas pielietojamības precēm, jo dažas to detaļas var izmantot arī militārajā rūpniecībā".

Dažus mēnešus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā "Jurby Water Tech" izveidoja kompāniju Kazahstānā. 2020.gadā biznesa grupas peļņa Krievijā pieauga vairāk nekā 30 reižu.

Lietuvā reģistrētai transportlīdzekļu eksporta kompānijai noteikts 13,6 miljonu eiro sods par starptautisko sankciju pārkāpumu, trešdien paziņoja Lietuvas muita.

Lietā aizturētas un konfiscētas sešas kravas automašīnu puspiekabes, informēja muitā.

Tomēr muita nepubliskoja sodītās kompānijas nosaukumu.

Tiek vēstīts, ka uzņēmums darījumos ar Kazahstānā, Baltkrievijā un Turcijā reģistrētām kompānijām neievēroja Lietuvas īstenoto starptautisko sankciju noteiktos ierobežojumus un saistības, tādējādi aizturēto transportlīdzekļu pārvadāšana ir uzskatāma par starptautisko sankciju pārkāpumu.

Tā nav pirmā reize, kad Lietuvā, kur muita ieviesusi stingrākus pārbaudes pasākumus, uzņēmumi tiek sodīti par Starptautisko sankciju likuma pārkāpumiem.

Slovākijas gāzes tranzīta uzņēmums SPP ceturtdien paziņoja, ka valsts tagad saņem Krievijas gāzi, izmantojot cauruļvadu Turcijā.

31.decembrī beidzās Ukrainas uzņēmuma "Naftogaz" un Krievijas kompānijas "Gazprom" parakstītais piecu gadu līgums par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu, un līgums netika pagarināts.

Krievijas gāze tika piegādāta Eiropai pa gāzesvadiem caur Ukrainu kopš 1991.gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Kijiva nolēma, ka līgumu par gāzes tranzītu nepagarinās.

Slovākija šo lēmumu asi kritizēja, un valsts premjerministrs Roberts Fico, kas ir viens no retajiem Kremļa sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, pērnā gada beigās devās uz Maskavu, lai ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu runātu par gāzes saņemšanas iespējām.

""Gazprom" eksporta uzņēmums ir daļēji atjaunojis gāzes piegādes SPP," norāda Slovākijas uzņēmums. "Tās tiek veiktas, izmantojot cauruļvadu "TurkStream" un Ungārijas teritoriju."

B2Kapital Holding S.a.r.l (B2 Impact ASA grupa) ir kļuvis par vienīgo SIA Creditreform Latvija kapitāldaļu turētāju, iegūstot 100% kapitāldaļu.

Līdz šim uzņēmumam piederēja 99,5% kapitāldaļu, un šī iegāde ļauj B2 Impact pilnībā pārņemt parādu atgūšanas operācijas un stiprināt savu klātbūtni vietējā tirgū.

SIA Creditreform Latvija meitas uzņēmums SIA CREDITREFORM Rating kļūst par 100% Vācijas kompānijas Verband der Vereine Creditreform e. V. (VVC) dalībnieku, kas pārstāv Creditreform starptautisko organizāciju, darbojoties 22 Eiropas valstīs, kā arī Ķīnā un Turcijā.

B2 Impact pilnībā pārņem saimniecisko darbību, kas saistīta ar parādu atgūšanu un kredītportfeļu iegādi, savukārt SIA Creditreform Rating fokuss tiks koncentrēts tieši kredītinformācijas biznesa attīstības virzienā gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentos.

Ārvalstu tūristi Igaunijā pērn iztērēja 1,23 miljardus eiro, kas ir par 178 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kopumā ārvalstu tūristi Igauniju pērn apmeklēja nepilnus četrus miljonus reižu, kas ir par 13% vairāk nekā 2022.gadā, tomēr par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

85% tūristu Igaunijā pērn bija no Eiropas Savienības valstīm, un to skaits gada laikā pieauga par 17%. Tūristu no Somijas skaits sasniedza 1,75 miljonus, kas ir par 21% vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt cilvēku no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, skaits Igaunijā pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 5%. Lielākā valsts ārpus ES, no kuras ieradās tūristi, bija Lielbritānija ar 128 000 tūristu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vienas dienas apmeklējumu skaits pieaudzis par 200 000, veidojot 39% no kopējā ārvalstnieku apmeklējumu skaita. Savukārt braucienu ar nakšņošanu skaits pieaudzis par 11%, un vidējais brauciens bija 3,4 dienas.

Medicīnisko elastīgo un kompresijas izstrādājumu ražotāja SIA "Tonus Elast" pērn strādāja pie iekļūšanas Āzijas tirgos, un sāka produkcijas eksportu uz Indonēziju, informēja kompānijas pārstāvji.

Turpmākajos uzņēmuma attīstības plānos ir iekļūšana tādu Āzijas valstu tirgos kā Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Kompānijas pārstāvji norāda, lai arī konkurence šajās valstīs ir sīva, palielinoties iedzīvotāju skaitam un viņu pirktspējai, arvien vairāk cilvēku vēlas iegādāties tieši Eiropā ražotus medicīniski elastīgos produktus, un tieši tādēļ arī "Tonus Elast" kā vienus no saviem mērķa tirgiem ir izvēlējies Āzijas valstis. Vislielākā interese šī reģiona iedzīvotājiem ir tieši par uzņēmuma ražotajiem kompresijas izstrādājumiem.

Paralēli ekspansijai Āzijas valstīs pērn "Tonus Elast" strādāja pie tirgus palielināšanas arī Baltijas valstīs un Eiropā. "Tonus Elast" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Ļifics informē, ka pērn atvērts e-veikals Lietuvā un Igaunijā.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Viens no straujāk augošajiem eksportētājiem pēc TOP500 datiem 2023. gadā Rikon AS pērn apgrozījumu palielinājis par trešdaļu, bet šogad to grasās palielināt vēl divas reizes, Dienas Biznesam apstiprināja uzņēmuma ekonomikas direktore Alīna Deimonta.

2023. gadā Rikon AS apgrozījums sasniedza 10,2 miljonus eiro un peļņa bija 315 tūkstoši eiro, bet 2024. gada provizoriskie apgrozījuma rezultāti ir 15 miljoni eiro un peļņa 600 tūkstoši. Savukārt 2025. gadā vismaz apgrozījuma rezultāti varētu dubultoties, ievērojot plānoto ražošanas apjomu pieaugumu. Dienas Biznesa izdevumā TOP500, kurā apkopoti 2023. gada tautsaimniecības rezultāti, Rikon AS ierindojas straujāk augošo eksportētāju TOP.

Nākošgad dubultos ražošanas apjomu

2024. gadā Rikon veiksmīgi realizēja līgumus Gruzijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā. 2025. gadā Rikon plāno pabeigt projektus Turcijā un Slovākijā, kā arī atkārtotu pasūtījumu no Spānijas valsts dzelzceļa operatora ADIF 3 A-RMG (automātiskie portālceltņi), kas Rikon ierindos starp nedaudzajiem uzņēmumiem ar pieredzi pilnībā automātisko celtņu piegādē. Kopumā 2025. gadā RIKON piegādās 12 celtņus, vairāk nekā divkāršojot ražošanas apjomu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Jāatzīmē, ka celtņi atšķiras atkarībā no projekta. "Katrs klients vēlas kaut ko atšķirīgu, un tam ir atšķirīgas prasības attiecībā uz celtņu specifikācijām. "Katrā projektā celtņi atšķiras pēc izmēra, celtspējas un citiem parametriem. Rikon vienmēr cenšas pielāgoties klienta vēlmēm," saka Alīna Deimonta.