Jaunākais izdevums

Eirozonas inflācija jūnijā patiešām nedaudz atkāpusies, apstiprinājuši Eurostat dati. Proti, pagājušajā mēnesī patēriņa cenas, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 1,9%.

Vēl mēnesi pirms tam eirozonas inflācija atzīmējās pie apaļās 2% atzīmes. Tādējādi jūnijā fiksēta pirmā inflācijas palēnināšanās kopš pagājušā gada septembra.

Reģiona cenu stabilitātes sargi no Eiropas Centrālās bankas (ECB) runā par to, ka inflācijai pēc zināmas patrakošanas vajadzētu nomierināties. Pagaidām lielāka daļa tam tic, un arī ekonomisti pārsvarā runā līdzīgi - ka inflācijas spiedienam nākamgad vajadzētu mazināties. Ir gan arī zināmi izņēmumi. Piemēram, Deutsche Bank ekonomisti brīdinājuši, ka inflācija var vien maldīgi izskatīties kā tāda problēma, kas atkāpsies, lai gan nākamajos gados tas varot novest pie krīzes. Bankas pārstāvji liek noprast, ka augstākas inflācijas materializēšanās var prasīt ilgāku laiku, bet, sabiedrībā materializējoties augstāku cenu gaidām, tas notikšot.

Lai nu kā – tas, kas notiks ar inflāciju, pārskatāmā nākotnē paliks daudzu prātos. Pieejamie dati tradicionāli liecina, Eiropā patēriņa cenu izmaiņu bildi, ir visai krāsaina. Piemēram, Portugālē jūnijā fiksēta deflācija -0,6% apmērā. Savukārt otrā Eiropas galā - Igaunijā - tā tuvojas 4%. Pie 5,3% atzīmes tā atradusies Ungārija, kur savukārt Polijā tā bijusi pie 4,1% atzīmes. Eirozonas ekonomikas motors – Vācija – savukārt fiksējis 2,1% lielu inflāciju.

Vēl nesen Eiropas Centrālās bankas (ECB) politikas noteicēji vienojās paaugstināt savu vidēja termiņa inflācijas mērķi līdz apaļai 2% atzīmei. Turklāt iestāde norādīja, ka tolerēs tādu situāciju, kad inflācija īstermiņā šo līmeni pārsniedz. Līdz šim ECB inflācijas mērķis bija noteikts “tuvu, bet nedaudz zem” šiem 2%. Pamatā tiek spriests, ka šāds lēmums pieņemts, lai varētu attaisnot ilgākus un, iespējams, vēl apjomīgākus bezprecedenta centrālās bankas ekonomikas un finanšu tirgu sildīšanas pasākumus.

Katrā ziņā, lai gan tas nebūt nav pamata scenārijs, nav izslēgta situācija, kad inflācijas pieaugums tomēr izrādās straujāks un spītīgāks. Tiem pašiem vāciešiem, kuru ekonomika veido eirozonas mugurkaulu, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus (pēc Pirmā pasaules kara). Tādējādi inflācijai kļūstot augstākai, var būt lielāks spiediens, piemēram, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) koriģēt savu politiku, lai jau nepieļautu ekonomikas pārkaršanu. Problēma gan var izrādīties tāda, ka pasaule arī, piemēram, procentlikmju pieaugumu īsti sagremot nespēj (vai arī to, ka tas ir novēlots).

Kopumā raizes ir par to, ka pēc šīs krīzes ekonomiskās un cenu stabilitātes ziņā braukt ceļam kaut kur daudzmaz pa vidu var izrādīties pagrūti. Jeb – viena plata grāvja mala ir, ka ekonomika uz visu arvien tālāku monetāro un fiskālo eksperimentu fona pat pārkarst, kas nozīmē ļoti augstu inflāciju un kādu jau neprognozējamu scenāriju materializēšanos. Savukārt otra – stimuli tiek mazināti, procentlikmes tomēr tiek paaugstinātas ātrāk un straujāk, ko pasaule pie milzīgajiem tās parādu apmēriem vienkārši nespēj sagremot un šādā veidā tiek nokauts ekonomikas uzrāviens. Piemēram, Eiropā, ja tiek paaugstinātas procentlikmes, valdību parādi pie pēcpandēmijas deficītiem var izskatīties visai visai slikti.

Jau rakstīts, ka gandrīz visu laiku kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes ietekmīgākās pasaules centrālās bankas drīzāk karojušas ar deflāciju. Tas arī nozīmē, ka pat nedaudz paaugstināta inflācija kā tāda varētu daudziem būt aizmirsusies. Konstanti neesoša inflācija arī nozīmējusi, ka centrālās bankas var gan īstenot savas gigantiskās kvantitatīvas mīkstināšanās, gan uzturēt zemas procentlikmes. Ja pieņēmumi par inflāciju mainās, tas var nozīmēt vesela ierastā režīma beigas. Tas faktiski mainītu visu ekonomisko un finanšu pasaules fonu, kas savukārt var būt viens no pašiem nozīmīgākajiem procesiem visas šīs desmitgades laikā – piemēram, atkal būs jāsāk atcerēties vai no jauna iemācīties, kas vispār ir augošas procentlikmes un, iespējams (bet, cerams, nē), dzīve cenu nestabilitātes apstākļos.

Jāņem vērā, ka uzaugusi vesela paaudze ar patērētājiem, uzņēmējiem, tirgus speciālistiem un ieguldītājiem, kas saradusi ar centrālo banku stimuliem, triljonu drukāšanu, rekordzemām likmēm, neesošu inflāciju un gandrīz nepārtrauktu akciju tirgus cenu augšupeju. Savukārt nu var nākt laiks, kad inflācija arvien pārsteidz tādā ziņā, ka tā ir lielāka par dažādu, piemēram, analītiķu gaidām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā augustā ir pakāpusies līdz augstākajai atzīmei teju 10 gados, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Vēl mēnesi iepriekš monetārā reģiona gada inflācija atradās pie 2,2% atzīmes. Savukārt nemaz ne tika sen - pagājušā gada beigu daļā – monetārais reģions atradās cenu sarukuma stadijā.

Kopumā inflācija eirozonā vasaras pēdējā mēnesī izrādījās augusi straujāk nekā analītiķu vidēji pirms tam prognozētie 2,7%. Lielais jautājums, protams, ir – cik noturīgs būs šāds patēriņa cenu spiediens. Pēdējā laikā ietekmīgākās centrālās bankas pielikušas daudz pūles skaidrojot, ka inflācijas lēciens būs pārejoša parādība. Tam sliekušies piekrist arī lielākā daļa ekonomisti. Tomēr, inflācijai esot augstākai, šajos pieņēmumos var parādīties robi (tā ir arī munīcija tiem, kas tam gluži nepiekrīt).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 16,9 % salīdzinājumā ar pērnā gada maiju un lielāko daļu no inflācijas Latvijā veido pārtikas, elektroenerģijas, degvielas un siltumenerģijas cenu kāpums. Pēdējos trīs mēnešos cenu kāpums Latvijā ir pārspējis pat 2007. – 2008. gada tempus, un maijā salīdzinājumā ar aprīli patēriņa cenas Latvijā pieauga par 4 %. No šiem 4 % gandrīz 3 % ir dēļ valsts atbalsta pasākumu pārtraukšanas, kas gada pirmajos četros mēnešos amortizēja energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām.

Gada inflācija maijā Latvijā sasniegusi 16,9% 

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet...

Inflācija šobrīd ir globāls fenomens, un patēriņa cenu kāpums ASV, kā arī Eiropā ir pārsniedzis 8 %. Mūsu reģionā inflācija ir tuvu 20 %, savukārt rūpniecībā izmaksu pieaugums daudzās Eiropas valstīs pārsniedz 30 %. Arī Latvijā ražotāju cenu inflācija ir sasniegusi 30 %, taču patēriņu cenu inflācija Latvijā ir divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā. Tam varētu būt vairāk iemeslu.

Pirmkārt, mēs lielāku daļu no saviem ienākumiem tērējam pārtikai un enerģijai; algas Latvijā aug straujāk kā Rietumeiropā un mūsu tirgotājiem, iespējams, ir īsāki piegādes līgumi un veikalos ātrāk redzam izmaksu pieaugumu. Maija inflācijas rādītājos mēs skaidri redzam, cik nozīmīgs ir valsts atbalsts.

Otrkārt, situācijā kad visi zina, ka cenas aug, cenu celšana nevienam nav jāskaidro un, iespējams, atsevišķi uzņēmumi izmanto šo iespēju. Tomēr ar cenu celšanu ir jābūt uzmanīgiem, jo inflācija jau ievērojami pārsniedz ienākumu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja sāk mazināties, un gada otrā puse ekonomikā būs izaicinoša.

Diemžēl tuvākajos mēnešos cenu pieaugumu pasaulē un Latvijā vēl nemazināsies. Rudenī Latvijā ievērojami pieaugs apkures izmaksas, jo dabasgāzes cenas šobrīd ir aptuveni četras reizes augstākas nekā iepriekšējos gados, un augstās minerālmēslu cenas rada potenciālu tālākam pasaules pārtikas cenu kāpumam. Pie tam, Krievija, neļaujot eksportēt Ukrainas pārtiku, cenšas izmantot strauji augšās pārtikas cenas kā ieroci karā ar Ukrainu. Valdības atbalsta pasākumi palīdzēs amortizēt cenu kāpumu, taču ražotāju cenu inflācija Baltijā ir sasniegusi 30 % un spiediens uz patēriņa cenām joprojām ir liels.

Inflācija Latvijā šogad, visticamāk, pārsniegs 14 %, savukārt nākamgad inflācija Latvijā varētu būt 5-7 %. Tomēr situācija ekonomikā ir ļoti nenoteikta un inflācijas dinamiku Latvijā ietekmēs gan notikumi pasaules ekonomikā, gan valsts atbalsta pasākuma efektivitāte. Uz politiķiem un centrālajām bankām ir liels spiediens ierobežot cenu kāpumu, taču instrumentu, kā to sasniegt, nav daudz. ASV Federālo rezervju sistēmu jau ir sākusi palielināt bāzes procentu likmes, un drīz arī Eiropas Centrālā banka varētu sākt celt likmes. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu pat desmit reizes celt procentu likmes un gada beigās bāzes likmes varētu pietuvoties 3 %, savukārt eirozonā procentu likmes 2023. gada laikā varētu pārsniegt 1 %. Tas bremzēs ekonomisko aktivitāti pasaulē un būs ļoti izaicinoši, īstenot tā saucamo mīksto piezemēšanos, pacelt procentu likmes, neizraisot recesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ziemassvētku iepirkšanās sezonā veikalu plaukti var būt tukšāki

Jānis Šķupelis, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā daļā pasaules uz pandēmijas ierobežojumu, lielā pieprasījuma, piegāžu problēmu, izejvielu deficīta un citu faktoru fona galvu pacēlusi inflācija. Piemēram, septembrī eirozonas gada inflācija palielinājusies straujāk līdz 3,4% - visvairāk 13 gadu laikā.

Savukārt, piemēram, Vācijā inflācija sasniegusi 4,1% atzīmi, kas ir visvairāk 29 gados.

Katrā ziņā, piemēram, augstajām enerģijas cenām pagaidām īsti neredzot beigas, šī ziema daudzām sabiedrībām, visticamāk, saistīties ar visai lieliem izaicinājumiem. Viens ir tas, ka cenas un rēķini, visticamāk, augs. Tāpat vēl viens apstāklis, ka līdz ar jauniem pandēmijas ierobežojumiem, piegāžu traucējumiem, darbinieku iztrūkumu, potenciāli mazasinīgāku ekonomikas izaugsmi un arī kādiem izejvielu iztrūkumiem daļa pasaules var tik nolikta arī kādu preču vai pakalpojumu deficīta priekšā (svaigs piemērs tam ir Apvienotās Karalistes degvielas krīze).

Lielbritānijā turpinās paniska degvielas pirkšana 

Lielbritānijā pirmdien iedzīvotāji turpina paniski iegādāties degvielu un mediji ziņo, ka valdība...

Tādējādi tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonai, nav izslēgts, ka pat industriāli attīstītās valstīs veikalu plaukti būs tukšāki nekā tradicionāli ierasts. Dažādās pasaules malās ražojošie uzņēmumi ziņo par to, ka, neskatoties uz lielo pieprasījumu, tie samazina savas produkcijas tempus. Līdzīga situācija vērojama arī, piemēram, būvniekiem, kuriem daudzas lietas jāpērk dārgāk un uz tām jāgaida ilgāk. Aktuāli spriedumi par enerģijas krīzi ne tikai Eiropā, bet arī Ķīnā.

Cenu spiediens uz dārgo materiālu un piegāžu problēmu fona jau ir izrādījies noturīgāks, nekā tika uzskatīts agrāk (piemēram, gada pirmajā pusē). Daudz arī tiek runāts par to, ka augstāka inflācija pasaulē varētu nemaz nebūt tik pārejoša. Kopumā gan pamata pieņēmums joprojām paliek tas, ka inflācijai pēc patrakošanas pandēmijas laikā vajadzētu tomēr atkāpties, ko noteiks, piemēram, aktuālo piegāžu ķēžu izaicinājumu risināšanās. Inflācijas spiedienam esot paaugstinātam ilgāk, arvien grūtāk arī ir attaisnot centrālo banku stimulus un valdību papildu naudas grūšanu ekonomikā. Vēl no citas puses – arī ekonomikas izaugsmes gaidas drīzāk nu tiek koriģētas uz leju. Tādējādi arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Draudi sociālajai stabilitātei

Pie lielākiem izaicinājumiem un jau tā bieži vien ne pārāk apmierinātām sabiedrībām var palielināties riski sociālajai stabilitātei. Spriedze var pāraugt konfliktos gan vienas valsts ietvaros, gan arī starp valstīm – var spekulēt, ka ekonomisko rādītāju atšķirības pastiprinās pārrobežu spriedzi un novedīs pie papildu tirdzniecības tarifiem, ieguldījumu sankcijām utt. Arī, piemēram, Financial Times eksperti spriež, ka Eiropas enerģijas krīze un augstākas inflācijas spiediens var būt gluži kā degviela, lai no jauna iededzinātu dažnedažādus Eiropas valstu strīdus.

Ļoti slikts būtu scenārijs, ja notiekošais raisītu vēl arī kāda veida pārtikas krīzi. Eiropa pamatā pārtiku var nodrošināt sev pati, un tā kā kopums ir pārtikusi. Tas nozīmē, ka te uz galdiem, visticamāk, tāpat būs, ko likt. Pavisam sliktā gadījumā nav arī izslēgti kādi kara laikam raksturīgi lēmumi, piemēram, pārtika var tikt izsniegta noteiktās devās, tiek noteiktas kādas tās cenu kontroles un tā tiek krāta, lai vispirms apmierinātu savas valsts iedzīvotāju vajadzības. Lielāka iespējamība šādam scenārijam ir attīstības valstīs (cenu kāpums īpaši sāpīgs būs jau tā nabadzīgajiem).

12 mēnešos pasaulē pārtikas cena ir pieaugusi par trešo daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju datus. Attīstības valstīs krietni lielāku daļu no ienākumiem jāatvelta pārtikas iegādei. Katrā ziņā plašāka pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats pirms 10 gadiem piedzīvotais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Līdz ar šo visu bija vērojams cilvēku migrācija uz Eiropu, kas nu atkal var pastiprināties. Situāciju pārtikas inflācijas frontē vienmēr var saasināt arī laika apstākļi.

Inflācija virs 10%

Tradicionāli cenu nestabilitāte, kas teju vienā mirklī var saēst iedzīvotāju bagātību, izteiktāk sevi izpauž jau pieminētajos attīstības valstu tirgos. Jau tagad redzams, ka tajos patēriņa cenu pieaugums ir visai straujš, kas šādu valstu centrālajām bankām liek pieņemt sāpīgus lēmumus par likmju paaugstināšanu. Tieši stingrāka monetārā politika ir atbilde uz inflācijas pieaugumu. Tiesa gan, augstākas procentu likmes pūš pretī ekonomikas izaugsmei, ko ir saprotams, ka visi līdz ar joprojām aktuālo pandēmiju grib nosargāt. Situācija pietiekami sarežģīta.

Runājot par attīstības valstīm, var izcelt tādu lielu un Eiropai tuvu ekonomiku kā Turcija. Tur septembrī gada inflācija nupat pieaugusi līdz 19,6%, kas ir aptuveni četras reizes augstāks rādītājs, nekā to grib redzēt šīs valsts centrālā banka. Jāteic gan, ka Turcijas gadījums ir visai specifisks. Tur liela ietekme pār centrālās bankas darbībām ir šīs valsts līderim Tajipam Erdoganam, kurš, pretēji vispārpieņemtajam, paudis uzskatu, ka tieši augstākas procentu likmes izraisa inflāciju, nevis to palīdz to samazināt. Rezultātā Turcijas centrālā banka savu galveno valūtas refinansēšanas procentlikmi pat pagājušajā mēnesī samazināja.

Rezultātā arī eiro cenai Turcijas lirās šogad izdevies pieaugt gandrīz par 15%, bet 10 gadu skatījumā tie ir jau 320%. Inflācija iespaidīgus 9,7% sasniegusi arī tādā gigantiskā tautsaimniecībā kā Brazīlija. Virs 10% tā jau atrodas, piemēram, Ukrainā. Savukārt Krievijā tā augustā atradusies pie 6,7% atzīmes.

Latvijā inflācija septembrī palielinājusies līdz 4,6%, liecina Eurostat provizoriskie mērījumi. Lietuvā tā jau atradās pie 6,3% un Igaunijā – pie 6,4%. Vēl aprīlī gada inflācija Igaunijā atradās pie 1,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija 2021. gada beigās uzņēmusi tempus un pieaugusi jau līdz 5%. Tirgus dalībnieki pirms tam gaidīja, ka decembra inflācija eirozonā tiks nomērīta 4,8% apmērā. Novembrī eirozonas inflācija atradās pie 4,9% atzīmes.

Līdz ar to redzams, ka inflācija joprojām nav nemaz tik “pārejoša”, kā to jau visai ilgi raksturojuši gan centrālie baņķieri, gan daudzi politiķi. Joprojām gan ir lielas cerības uz to, ka šogad patēriņa cenu pieaugums tomēr sabremzēsies.

Bez kādiem ļoti lieliem pārsteigumiem lielākā ietekme uz šādu cenu kāpumu ir enerģijas cenām. Enerģija monetārajā reģionā gada laikā sadārdzinājusies par 26%. Savukārt pārtikas, alkohola un tabakas izstrādājumu cena gada laikā pakāpusies par 3,2%. Eirozonas pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, decembrī atradusies pie 2,6% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, tāpat kā eirozonā kopumā, šogad būs augstāka inflācija un lēnāka ekonomikas izaugsme, intervijā atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Eiropas Centrālās bankas (ECB) koriģētās ekonomikas prognozes.

"ECB prognozēs mēs redzam divas lietas. Pirmā - inflācija tuvākajā laikā būs augstāka, nekā bija plānots, un augstāka inflācija saglabāsies ilgāk, nekā bija prognozēts iepriekš. Tāpat tam būs negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi. Otra - kopumā tiek sagaidīts, ka ekonomikas izaugsme eirozonā joprojām būs pietiekami robusta, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, jo eirozona ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris," norādīja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas Banka pašlaik vērtē vairākus ekonomikas attīstības scenārijus un jaunās prognozes paziņos 30.martā.

"Tāpat kā eirozonas prognozēs, būs divas galvenās izmaiņas. Inflācija būs augstāka, nekā prognozēts iepriekš. Galvenie iemesli ir divi - Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā pasaulē ir augstākas energoresursu cenas, un šī paša iemesla dēļ pasaulē ir augstākas pārtikas cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir būtiski pārtikas ražotāji. Ukrainā, visdrīzāk, kara dēļ kaut ko neiesēs un kaut ko nenovāks, bet Krievija pārtiku var izmantot arī kā ģeopolitisku ieroci un ierobežot eksporta apmērus. Arī tirdzniecības saites ar Krieviju pēc būtības tiks aprautas un Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi," sacīja Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit inflācijas gadi "saspiesti" vienā

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu kāpums Latvijā turpinās, un aprīlī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājās par 2,2 % mēneša laikā, savukārt gada inflācija sasniedza 13 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %. Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās.

Aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija pirmajā pusē pasaules lielāko finanšu tirgu dalībnieki pēc gluži vai galvu reibinošā daudzu riska aktīvu cenu pieauguma paņēma nelielu pauzīti. Šobrīd gan izskatās, ka spēle uz arvien tālāku cenu pieaugumu ir atsākusies.

Finanšu tirgus eksperti gan izceļ situāciju, kad investorus arvien vairāk sāk uztraukt inflācijas kāpums. Šajā pašā laikā - vairums jaunumu, tostarp jaunu Covid-19 vīrusa gadījumu skaita samazināšanās, turpmāku fiskālo stimulu izziņošana, uzņēmumu peļņas pieaugums un makroekonomisko rādītāju uzlabošanās, bijuši pozitīvi. Līdz ar to lielākās daļas pasaulē nozīmīgāko akciju indeksu vērtība tomēr ir spējusi no jauna pietuvoties iepriekš sasniegtajiem rekordaugstajiem līmeņiem.

"Jautājums par patēriņa cenu virzību kļuva aktuāls jau gada sākumā, un maijā bažas par inflāciju kļuva vēl izteiktākas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem par bāzes patēriņa cenu indeksu (tā aprēķinā nav iekļautas pārtikas un energoresursu cenu izmaiņas, jo tās mēdz būtiski svārstīties, un tāpēc galarezultāts var būt maldinošs), ASV cenu pieaugums par 0,9% aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir straujākais gandrīz 40 gados. Savukārt, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, bāzes patēriņa cenas ASV pieaugušas par 3%, kas ir vislielākais kāpums kopš 1995. gada. Tā kā jau kopš pagājušā gada oktobra patēriņa cenas ar katru mēnesi tikai palielinās, ir tikai loģiski, ka aizvien vairāk investoru sāk bažīties par to, ka inflācija var drīz kļūt nekontrolējama - jo īpaši tad, ja ASV valdība un centrālā banka neatgriezīsies pie stingrākas fiskālās un monetārās politikas," tirgus dalībnieku bažas ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu ekonomikām veroties vaļā un visai strauji augot arī, piemēram, izejvielu vērtībai, sevi piesaka arvien lielāka inflācija. Pagaidām kā pamata scenārijs tiek sludināts tas, ka patēriņa cenu pieaugums pēc īslaicīgas patrakošanas gan tomēr nomierināsies.

Šodienas Eurostat dati atklāja, ka gada inflācija eiro monetārajā reģionā maijā palielinājusies līdz 2% atzīmei. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz parasti vairāk svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, bijusi 0,9% apmērā.

Šīs nedēļas sākumā publicētie dati arī atklāja, ka gada inflācija Vācijā maijā sasniegusi 2,4% atzīmi. Vācijas centrālā banka arī paudusi prognozi, ka šogad inflācija var aizsniegties līdz 4% atzīmei, kas uz vairāku pēdējo gadu fona izskatās gluži kā kosmoss. Cenu pieaugumam labs balsts tuvākajā laikā Rietumvalstīs būs patēriņa slūžu atvēršanās, kas nāks komplektā progresam ar sabiedrību vakcinēšanu. Apsekojumi rāda, ka Rietumvalstu patērētājam pandēmijas laikā izdevies visai pamatīgi uzkrāt, kas var nozīmēt, ka šī nauda plūdīs ekonomikā. Cenas palīdz celt arī dažādu materiālu trūkumu un piegāžu problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz dažādiem riskiem stabilai ekonomikas izaugsmei, piemēram, jaunu pandēmijas vilni, piegāžu traucējumiem un ļoti dārgām izejvielām, pasaules akciju vērtības pagaidām bažas īsti neskar.

To cena turpina traukties debesīs, kur, piemēram, ASV šī tirgus tendenču raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērība šogad līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam ir spējusi aizsniegties jau teju 70 reizes.

Pēdējās dienās vērtspapīru mijējus gan nedaudz pabiedējusi inflācija. ASV patēriņa cenas iepriekšējā mēnesī palielinājušās straujākos tempos vairāk nekā 30 gados.

Pieejamie dati liecina, ka inflācija ASV nu sasniegusi varenus 6,2%, kas ir visvairāk kopš 1990. gada. Daudzi ASV inflācijai jau paredz 7% sasniegšanu. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, ASV palielinājusies līdz 4,2%. Tādējādi, šķiet, arvien prāvāks kļūst tas pulciņš, kas teic, ka debatēm par to, vai inflācija ir pārejoša, ir pienākušās beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pandēmijā, ja neskaita pašu tās sākumu, akciju cena pasaules lielākajos šādos tirgos faktiski to vien darījusi, kā ceļojusi arvien augstāk.

Šogad vien lielo ASV kompāniju akciju kopuma Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par ceturto daļu, un līdzīgs cenu kāpums bijis arī Eiropas tirgū.

Ne visi gan ir pārliecināti, ka šāds pieaugums atbilst realitātei, kur, piemēram, investīciju jomas leģenda - Pacific Investment Management Company (PIMCO) dibinātājs - Bils Gross nupat norādījis, ka investori šobrīd dzīvojot sapņu pasaulē, kuru esot radījuši centrālo banku joprojām īstenotie ekonomikas uzpumpēšanās pasākumi laikā, kad tautsaimniecību atkopšanās pēc pandēmijas ir bijusi ļoti strauja.

B. Gross intervijā Financial Times norādījis, ka vēsturiski zemas procentlikmes un centrālo banku obligāciju uzpirkšana rada plašus finanšu eiforijas uzplūdus dažnedažādos lauciņos, sākot no akcijām līdz digitālajiem aktīviem, piemēram, “digitālajiem unikālajiem žetoniem” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetoni). “Tas ir bīstami. Tā visa ir sapņu pasaule, kuru atbalsta procentu likmju atrašanās tur, kur tām nevajadzētu atrasties,” norāda slavenais līdzekļu pārvaldnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz strauju ekonomiku uzrāvienu uz ļoti dāsnu pandēmijas stimulu fona no valdību un centrālo banku puses daudzviet plaukušas runas par lielāku inflāciju.

Pastāv pieņēmums, ka viens no aktīviem, kas jebkādos laikos spēj saglabāt zināmu vērtību ir zelts. Piemēram, Bloomberg ziņo, ka pieprasījums pēc zelta monētām un stieņiem Vācijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada pirmās puses, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Pamatā vācieši zeltu uzpērkot tieši tādēļ, ka tie raizējas, ka to bagātību kādā brīdī varētu saēst augstāka inflācija.

Jānorāda, ka vāciešiem, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus. Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā bija vērojama hiperinflācija, kas tur faktiski sagrāva pirktspēju. “Mūsu DNA ir iestrādātas inflācijas bailes. Tagad inflācijas riski pieaug. Skatījums uz dārgmetālu tirgu ir ļoti pozitīvs,” esošo situāciju raksturo Vācijas dārgmetālu dīlera Philoro Edelmetalle pārstāvji, kuri atklāj, ka to zelta pārdošanas apmēri šogad palēkušies par ceturto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus.

Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.

Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

EK arī lēš, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Tikmēr nākamajā gadā komisija sagaida, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 3,4%, bet Igaunijas tautsaimniecība palielināsies par 4%

Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 6,7% un 2,2% līmenī, bet Igaunijā – attiecīgi 6,1% un 2,1%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltā (+6%), Spānijā (+5,6%), Īrijā, Polijā un Portugālē (visās valstīs +5,5%), kā arī Slovākijā un Ungārijā (abās valstīs +5%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Beļģijā (+2,7%), Dānijā (+2,8%) un Nīderlandē (+3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banka piedāvā iedzīvotājiem personiskās inflācijas kalkulatoru

LETA--BNS, 15.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijai Lietuvā sasniedzot rekordaugstu līmeni, valsts centrālā banka piedāvājusi iedzīvotājiem izmantot personiskās inflācijas kalkulatoru, kas ļaus salīdzināt savu situāciju ar kopējo inflāciju valstī.

"Katra cilvēka personiskā inflācija var atšķirties no inflācijas Lietuvā, jo atšķiras cilvēku pirktās preces, saņemtie pakalpojumi, to apjoms, attiecīgi atšķiras arī izdevumi," Statistikas departamenta un Lietuvas Bankas ekspertu diskusijā par cenām norādījusi centrālās bankas ekonomiste Justīna Gaižutīte.

Pēc viņas teiktā, elektroniskais kalkulators dos iespēju detalizēti salīdzināt savus tēriņus par divpadsmit svarīgākajiem preču un pakalpojumu veidiem - pārtiku, veselības aprūpi, transportu, atpūtu un citiem.

"Ikviens var sīki ierakstīt savus izdevumus un salīdzināti, kur tie pārsniedz un kur nesasniedz vidējos tēriņus valstī ," skaidrojusi eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vai ekonomika pārkarst un kad tas prasīs augstākas procentu likmes?

Jānis Šķupelis, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par inflāciju vairs nav tikai plikas bažas vien – tās sāk pamatot arī pasaules lielekonomiku dati.

ASV patēriņa cenas aprīlī gada skatījumā palēkušas par veseliem 4,2%. Šāds pieaugums ir visai straujš, kur, piemēram, gada sākumā ASV inflācija dzīvojās vien pie 1,4% atzīmes. Tāpat šāds inflācijas pieaugums ir krietni lielāks nekā analītiķu pirms tam vidēji prognozētie 3,6%.

Spriedumi par straujāku inflācijas palielināšanos pēdējās dienās jau bija nomākuši finanšu tirgus dalībnieku prātus. Līdz šim to skatījums uz nākotni gan pamatā bijis visai optimistisks. Proti, tas paredzējis, ka inflācija pēc sākotnējā lēciena tomēr saglabājas kādos nosacīti samērīgos rāmjos (tas joprojām nav izslēgts), kas savukārt ar rekordzemām procentlikmēm un dolāru drukāšanu ekonomiku joprojām ļaus balstīt ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). Nu pie krietni straujākas inflācijas šādi pieņēmumi izskatās mazāk pārliecinoši, kur ir manāmas, piemēram, runas pat par tādu nosacīti "neiedomājamu" situāciju, kad pasaules varenajām centrālajām bankām savu monetāro politiku nākas sabardzināt ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

No politiķiem sagaidām, ka inflāciju vismaz neveicina

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka Latvijā martā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji.

Proti, gada inflācija Latvijā martā bijusi 11,5%. Vēl augstāka inflācija bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%), pārējām valstīm – zemāka, vairākām, kā Somijai (5,8%), Portugālei (5,5%), Francijai (5,1%), Maltai (4,5%) – pat būtiski zemāka nekā pie mums. Savukārt ES vidēji gada inflācija martā bijusi 7,8%, bet eirozonā – 7,4%. Vēl būtiski, ka martā Latvijā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 3,3%, Lietuvā – par 2,4%, bet Igaunijā – par 2,7%.

Tātad, tā turpinot, varam izvirzīties arī līderos. Saprotams, ka ar administratīvām metodēm inflācijas pieaugumu ievērojami apturēt nevar, it īpaši, ja tas, kā šoreiz, lielā mērā ir ārējo notikumu ietekmēts. Taču tas, ko var darīt, ir vismaz neveicināt cenu pieauguma tempu.

Komentāri

Pievienot komentāru