Jaunākais izdevums

Finanšu tirgus dalībnieki arvien vairāk spriež par to, ka uzstājīgāk savu galvu gada beigās varētu pacelt tāda lieta kā inflācija. Finanšu eksperti norāda - inflācijas kāpums ir risks vieniem aktīviem, bet iespēja citiem.

“Bažas par inflācijas kāpumu izriet no novērojumiem par to, ka dažu preču, piemēram, pusvadītāju mikroshēmu vai dažādu izejvielu, piedāvājums jau ir nepietiekams. Šo deficītu var izskaidrot ar to, ka valdību finanšu atbalsts novērsa personisko ienākumu un pirktspējas samazināšanos pandēmijas laikā. Tāpēc, par spīti recesijai, pieprasījums pēc noteiktu veidu precēm joprojām ir liels. Savukārt pārvietošanās ierobežojumi daļēji ietekmē pieejamo piedāvājumu un ražošanas jaudas. Turklāt esošo inflācijas spiedienu var pastiprināt vēl lielākas bažas par to, ka pēc pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kuri ierobežojumu dēļ nebija pieejami, kāps tiks strauji, ka to cenas nekavējoties dramatiski pieaugs. Piemēram, kad valstis atkal atvērs savas robežas un pilnībā atjaunosies gaisa satiksme, cilvēki būs tik ļoti noilgojušies pēc brīvdienām ārzemēs, ka visiem gribētājiem aviobiļešu nepietiks un viņi būs gatavi maksāt par tām vairāk. Un šis ir tikai viens no daudziem piemēriem par to, kā var izpausties straujš inflācijas pieaugums,” teic Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Var atmosties inflācijas monstrs  

Gada otrajā pusē tiek liktas milzīgas cerības uz strauju ekonomikas pieaugumu faktiski...

Viņš norāda, ka tie, kas iegulda obligācijās, ar katru mēnesi aizvien vairāk sāk raizēties par to, ka inflācijas kāpuma gaidu iespaidā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas var apsvērt iespēju mainīt savu monetāro politiku, padarot to stingrāku daudz ātrāk. No vēsturiskās perspektīvas raugoties, obligāciju ienesīgums pasaulē joprojām esot tuvu rekordzemajiem „nulles” līmeņiem (Eiropas valstu obligāciju gadījumā - pat negatīvs). Savukārt, ja inflācijas bažas ar laiku patiešām liks centrālajām bankām celt likmes, šādai rīcībai būšot ilgstoša un ļoti izteikta negatīva ietekme uz obligāciju - it īpaši uz ilgāka termiņa obligāciju – cenu. “Minētais patiesībā ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu portfeļos jau labu laiku stāv liekas naudas rezerves, kuras nevēlamies pilnībā ieguldīt obligāciju īpatsvara palielināšanā. Šāda stratēģija beidzot attaisnoja sevi, kad 2021. gadā obligāciju cenas sāka rukt. Savukārt brīvie naudas līdzekļi ļaus mums pakāpeniski atjaunot ieguldījumus dažās obligāciju kategorijās, kad tās kļūs lētākas un ieguldīt tajās būs izdevīgāk,” klāsta Luminor eksperts.

Runājot par akciju tirgiem, V. Siļvestrovs skaidro, ka iepriekšējā mēnesī investori pārvērtēja daudzus tā saucamos “izaugsmes” uzņēmumus, kas pārsvarā darbojas IT un plaša patēriņa preču ražošanas nozarē. Piemēram, visai spēji zemāk pēdējā laikā planējusi Tesla un arī Apple akcijas cena.

Šajā pašā laikā kopējais tirgus sniegums tāpat bija ar plusa zīmi. “Obligāciju ienesīguma pieaugumam, kas negatīvi iespaido izaugsmes uzņēmumu akciju cenas, parasti ir pozitīva ietekme uz lētākajām “potenciāli vērtīgo” (value) uzņēmumu akcijām. Šādu uzņēmumu sniegums bieži ir atkarīgs no konkrētā ekonomikas cikla, un tie mēdz darboties sekmīgāk, ja inflācija ir augstāka, bet ekonomikā ir atsākusies stabila izaugsme kā tas prognozējami notiks tad, kad valstis beidzot atcels visus pārvietošanās ierobežojumus. Piemēram, enerģētikas un finanšu pakalpojumu sektoros akciju cenu pieaugums februārī bija attiecīgi 12% un 7,5% apmērā. Īpaši labus rezultātus uzrādīja aviosabiedrību un kruīza kuģu kompāniju akcijas. Pasaules akciju indeksos gan izaugsmes sektori, piemēram, IT un sakaru nozare joprojām ir plaši pārstāvēti. Tāpēc, turpinoties obligāciju ienesīguma pieaugumam, indeksu kopējā vērtība tomēr var kristies. No otras puses, ja centrālās bankas spēs stabilizēt obligāciju tirgus, izaugsmes uzņēmumu akcijas atkal var strauji pieaugt,” uzskata Luminor finanšu procesu vērotājs.

Viņš piebilst, ka visspēcīgākā ietekme uz notikumiem finanšu tirgū aizvien būs ASV likumam par jauniem fiskāliem stimuliem 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā, kuri veicināšot gan tēriņus, gan uzkrājumu veidošanu. Daļa no uzkrājumiem arī nonākšot finanšu tirgos, radot paaugstinātu pieprasījumu pēc riskantiem aktīviem. Savukārt, ja notikumi obligāciju tirgū sāks radīt bažas, FRS, visticamāk, iejaukšoties, lai stabilizētu valsts vērtspapīru ienesīguma kāpumu, nosakot tam augšējo robežu. “To var apgalvot, jo, ņemot vērā milzīgo budžeta deficītu, ASV varas iestādes diez vai pieļaus būtisku valsts parāda apkalpošanas izmaksu palielināšanos – vismaz pagaidām, kamēr faktiskā inflācija vēl nav kļuvusi pārmērīgi augsta. Visbeidzot, ir sākusies vakcinācija pret Covid-19, un pašlaik vīrusa izplatības samazinājums šķiet ļoti iepriecinošs. Tāpēc var cerēt, ka pārvietošanās ierobežojumi tiks atcelti jau pavisam drīz,” lēš V. Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā gaidāma 1-1,8% apmērā, prognozēja banku analītiķi, vienlaikus atzīmējot, ja patēriņš augs straujāk, nekā gaidīts, inflācija varētu būt arī lielāka.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt apmēram 1%.

"Patēriņa cenu deflācija pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīta ar situāciju ekonomikā un Covid-19 krīzes ietekmi, gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Ekonomiskā aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," minēja Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, lai gan Latvijas ekonomikā kritums šobrīd ir būtiski mazāks nekā pavasarī, novembrī un decembrī bezdarbs ir nedaudz pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tūlītējā problēma – deflācija; tālumā spokojas arī lielas inflācijas rēgs

Jānis Šķupelis, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai eirozonā nu komplektā nāk arī deflācija. Patēriņa cenas monetārajā reģionā septembrī gada skatījumā sarukušas par 0,3%, liecina Eurostat provizoriskie dati. Mēnesi iepriekš eirozonas gada inflācija atradās pie -0,2%.

Visvairāk – par 8,2% - gada skatījuma saplakušas enerģijas cenas. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgās enerģijas, pārtikas, tabakas un alkohola cenas, eirozonā septembrī atradās pie 0,2%.

Avots: Tradingeconomics.com

Kopumā – reģionam pietuvojusies deflācijas problēma. No modernajām ekonomikas teorijām izriet, ka ilgstošāka cenu krituma apstākļos uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kurai seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, darbinieku atlaišanas, bezdarba pieauguma, bankrotiem un vēl tālāka ekonomikas krituma. Attiecīgi no šāda scenārija par visu cenu cenšas izvairīties monetārās stabilitātes sargi – centrālās bankas. Tādēļ arī bezprecedenta eksperimenti ar negatīvajām likmēm un milzu drukāšanas darbiem, kas ietver valstu, uzņēmumu un pārnacionālu fondu parādzīmju izpirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tuvākajos mēnešos Latvijā varētu atgriezties inflācija

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 08.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī Latvijā jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinājās neliela deflācija un salīdzinājumā ar 2019. gada novembri patēriņu cenas Latvijā samazinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Patēriņa cenu kritums pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīts ar ekonomisko situāciju un COVID-19 krīzes ietekmi. Ekonomikas aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,3%, ko visvairāk ietekmēja sezonālās apģērbu un apavu izpārdošanas, kā arī cenu samazinājums atpūtas pasākumiem.

Deflācija Latvijā joprojām pamatā ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā samazinājušās degvielas un siltumenerģijas cenas, savukārt pārtikas cenu inflācija noslīdējusi vien līdz 1,6%. Vienlaikus šobrīd ir redzams, ka COVID-19 otrais vilnis Latvijas ekonomikai vismaz pagaidām ir mazāk sāpīgs, kā pirmais. Un ziņas par iespējamu vakcīnas pieejamību dod cerības uz jūtamāku ekonomikas atkopšanos jau nākošā gada vidū, tādēļ tuvāko dažu mēnešu laikā Latvijā, visticamāk, atgriezīsies inflācija. Piemēram, decembrī par gandrīz 11% pieaugs siltumenerģijas tarifs Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vīrusa uzplūdi pasaules valdībām daudzviet liek lemt par dažādiem ierobežojumiem. Negatīvais ir tas, ka par uzplūdu epicentru kļuvusi Eiropa, kur saslimšanas gadījumu pieaugums ir vislielākais.

Tiesa gan, pozitīvais ir tas, ka mirstība ir mazāka nekā tā bija pavasarī. Lai nu kā – pandēmijas milzīga neskaidrība ir vēl viens trieciens ekonomikai, kas jau drīzumā Eiropā var likt lemt par kādiem papildu stimuliem, kas tautsaimniecības attālinātu no vēl sāpīgākas iegāšanās grāvī.

Piemēram, no Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdz gada beigām nu tiek gaidīta tās likviditātes drukāšanās programmas papildināšana vēl par 500 miljardiem eiro, liecina tirgus dalībnieku aptauju rezultāti.

ECB bilances apmērs*

*šogad gaidāms vēl viens straujš ECC aktīvu lēciens Avots: Ecb.europa.eu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Paredzams, ka lielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Prognozēts, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps nekā vidēji ES kopumā un arī straujākais pieaugums Baltijas valstīs.

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā 

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP...

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,3% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,4% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 3,5% no IKP.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad samazināsies par 4,6%, bet nākamgad tas pieaugs par 3,4%.

Igaunijā šogad lēsta deflācija 0,5% apmērā, bet prognozēts, ka nākamajā gadā atgriezīsies inflācija 1,4% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP kritumu par 2,2%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 1,3% un 1,5% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,1%, savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,8%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 4,2% apmērā.

"Papildu stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sniegs ekonomikas atveseļošanas plāna paredzētais finansējums, kas būs pieejams pēc dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas plānu saskaņošanas," piebilda Dombrovskis.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,7% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm tiek lēsta attiecīgi 0,3% un 1,1%.

EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK paredz Spānijā (-12,4%), Itālijā (-9,9%), Horvātijā (-9,6%), Portugālē (-9,3%) un Grieķijā (-9%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Lietuvā, kurai seko Īrija (-2,3%), Zviedrija (-3,4%) un Polija (-3,6%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada otrajā pusē tiek liktas milzīgas cerības uz strauju ekonomikas pieaugumu faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās. Par šādu scenāriju liek domāt gan vairāk vai mazāk veiksmīga sabiedrību vakcinēšana, gan vēl neredzēti dāsnie centrālo banku un valdību tautsaimniecības stimuli.

Reizē ar ekonomikas aktivitāti savu galviņu no ilgstošas ziemas migas gan var pacelt arī tāda lieta kā inflācija. Turklāt pēdējā laikā parādās arvien skaļākas runas par to, ka šī krīze pasauli varētu būt iesviedusi pat jaunā – augstākas inflācijas – laikmetā. Tādējādi varētu rasties jautājums – cik noturīgs būs šis gaidāmais inflācijas kāpums?

Eiropā teju neesoša inflācija ir vērojama jau gandrīz kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Turklāt periodiski eirozonā tā atkāpusies pat zem nulles atzīmes jeb materializējusies deflācija, par ko tiek saukts patēriņa cenu kritums. Reģionā par inflācijas stabilizēšanu atbildīga ir Eiropas Centrālā banka (ECB), kas izsenis norādījusi, ka patēriņa cenu izmaiņas vislabākajā gadījumā grib redzēt tuvu un nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas Latvijā oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,7%, tai esot starp 12 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada deflācija vēl fiksēta Grieķijā (-2%), Igaunijā (-1,7%), Īrijā (-1,5%), Kiprā (-1,4%), Spānijā (-0,9%), Portugālē un Itālijā (abās valstīs -0,6%), Slovēnijā un Vācijā (abās valstīs -0,5%), Luksemburgā (-0,4%) un Horvātijā (-0,2%).

Tikmēr gada inflācija oktobrī reģistrēta Francijā (0,1%), Somijā (0,2%), Dānijā (0,3%), Zviedrijā un Beļģijā (abās valstīs 0,4%), Lietuvā (0,5%), Maltā un Bulgārijā (abās valstīs 0,6%), Austrijā (1,1%), Nīderlandē (1,2%), Slovākijā (1,6%), Rumānijā (1,8%), Čehijā (2,9%), Ungārijā (3%) un Polijā (3,8%).

ES vidēji gada inflācija oktobrī bijusi 0,3%, bet eirozonā fiksēta gada deflācija 0,3% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - septembri - patēriņa cenas gan ES, gan eirozonā pieaugušas par 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā pasaules ekonomikas vētra pavasarī ietekmēja arī patēriņa cenas, radot pirmo deflāciju jeb patēriņa cenu samazināšanos gada griezumā kopš naftas un citu izejvielu zemo cenu perioda 2016. gadā. Cenas par 0,2% gada griezumā samazinājās arī augustā, taču deflācija neturpināsies ilgi.

Šāda prognoze izteikta "Luminor" ekonomikas apskatā.

"Arī šoreiz deflāciju radīja galvenokārt notikumi izejvielu tirgos, tai palīdz arī eiro kursa pieaugums, kā arī darba tirgus krasā, kaut īslaicīgā atdzišana pandēmijas dēļ. Ja eirozonā pamatinflācija augustā samazinājās līdz visu laiku zemākajam līmenim (0,4%), tad Latvijā cenu lejupvērstais spiediens ir daudz mazāks nekā 2009. - 2010. gadā," skaidro "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš norāda: "Jaunākās prognozes, kā arī nākotnes darījumi vēsta, ka naftas cenas ilgstoši varētu palikt zem līmeņa, kurā tās bija 2020. gada sākumā. Tātad ir cerības, ka Latvija ilgstoši baudīs zemu importa cenu ieguvumus. Šajā scenārijā cenu izmaiņas būs tuvu nullei līdz brīdim, kad beigsies sākotnējā importa cenu krituma bāzes efekts jeb līdz 2021. gada martam un aprīlim."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas Latvijā augustā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājušās par 0,5%, tai esot starp 13 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada deflācija vēl fiksēta Kiprā (-2,9%), Grieķijā (-2,3%), Igaunijā (-1,3%), Īrijā (-1,1%), Beļģijā (-0,9%), Slovēnijā (-0,7%), Spānijā (-0,6%), Itālijā (-0,5%), Horvātijā (-0,4%), Luksemburgā un Portugālē (abās valstīs -0,2%), kā arī Vācijā (-0,1%).

Tikmēr gada inflācija augustā reģistrēta Francijā (0,2%), Nīderlandē un Somijā (abās valstīs 0,3%), Dānijā (0,4%), Bulgārijā (0,6%), Maltā (0,7%), Zviedrijā (1%), Lietuvā (1,2%), Austrijā un Slovākijā (abās valstīs 1,4%), Rumānijā (2,5%), Čehijā (3,5%), Polijā (3,7%) un Ungārijā (4%).

ES vidēji gada inflācija augustā bijusi 0,4%, bet eirozonā fiksēta gada deflācija 0,2% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - patēriņa cenas augustā gan ES, gan eirozonā samazinājās par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bažas par inflāciju sacenšas ar optimismu par ekonomikas atkopšanos

LETA--AFP, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, bažām par inflāciju pastāvot līdztekus optimismam par ekonomikas atkopšanos.

ASV akciju cenas sākumā saruka, bet divi no trim Volstrītas galvenajiem indeksiem vēlāk pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, kuri mazināja bažas par inflāciju.

Tirgos ir radušās bažas par to, ka ekonomikas atkopšanās no jaunā koronavīrusa pandēmijas var uzkurināt inflāciju un novest pie procentlikmju pieauguma, sevišķi ASV ekonomikā, kur Kongress gatavojas pieņemt ekonomikas stimulu plānu 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā.

"Investori ātri atklāj, ka ne visas akcijas ir radītas vienlīdzīgas [ekonomikas] atveseļošanā no Covid-19, kamēr dārgu tehnoloģiju zīmolu [akcijas tiek pārdotas], lai nodrošinātu līdzekļu avotu mazāk dārgiem ar ceļošanu saistītiem brendiem, līdz ar enerģētikas un citu no inflācijas labumu gūstošu uzņēmumu akcijām," atzīmēja "Axi" stratēģis Stīvens Iniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien nedaudz kritās, investoriem gaidot potenciālas inflācijas pazīmes un ekonomikas izaugsmes prognozes pirms uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas sezonas.

Investori gaida otrdien paredzēto ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) publicēšanu martam, kas iezīmē vienu gadu no Covid-19 pandēmijas sākuma.

Ziņojumā par CPI būs saskatāmas pazīmes, kā milzīgās ASV ekonomikas stimulu paketes un globālās ekonomikas atkopšanās var radīt inflāciju.

"CPI publicēšana otrdien tādējādi būs svarīga [ASV] dolāram un tirgiem vispār," atzīmēja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Investori bažījas, ka augošas cenas var likt centrālajām bankām pacelt zemās procentlikmes, kuras ir sekmējušas ilgstošu kāpumu akciju tirgos.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels vairākkārt ir izteicies, ka, ekonomikai atkopjoties, sākumā pieaugs inflācija, bet šis pieaugums būs pārejošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenais ekonomists Filips Leins piektdien izplatījis paziņojumu par nevienmērīgo ekonomikas atveseļošanos un vājo inflācijas rādītāju, tādējādi neizslēdzot iespēju nākamo mēnešu laikā ieviest jaunus stimulēšanas pasākumus.

Eksperta komentāri sekoja dienu pēc ECB vadītājas Kristīnes Lagardas optimistiskā paziņojuma par Eiropas ekonomikas atveseļošanos, kas pārsteidza investorus un veicināja eiro vērtības pieaugumu.

Analītiķi ceturtdien brīdināja, ka Lagarda izklausījusies pārāk optimistiska, runājot par reģiona ekonomikas perspektīvām, un dodot mājienu, ka amatpersonas nav apspriedušas jaunus stimulēšanas pasākumus, turklāt bijusi pārlieku mierīga attiecībā uz nesen pieredzēto straujo inflācijas kritumu augustā līdz mīnus 0,2%.

F. Leina paziņojums vērsts uz šādu bažu novēršanu. Viņš uzsvēris, ka reģiona ekonomikas atveseļošanās ir nevienmērīga un pakalpojumu sektors sāk bremzēties. Tāpat viņš piebildis, ka inflācija bijusi pārāk zema, taču tas daļēji bijis dēļ nesenā eiro vērtības pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā, augot ekonomikai, visvairāk ieguvuši bagātākie ASV iedzīvotāji, raksta "Bloomberg".

5% bagātāko mājsaimniecību, kas pērn vidēji nopelnīja 451 122 dolārus, ienākumi kopš 2009.gada auguši par 28%, liecina "Census Bureau" dati. Tādējādi šis pieaugums veicinājis straujāko nevienlīdzības pieaugumu vairāku desmitgažu laikā.

20% nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumi desmit gadu laikā auguši no 13,8 tūkstošiem dolāru līdz 15,29 tūkstošiem dolāru. Savukārt vidēju ienākumu līmeņa iedzīvotāju (40,6 tūkstoši dolāru - 111,1 tūkstotis dolāru gadā) ienākumi desmit gadu laikā auguši par 16-18%.

Tajā pašā laikā augusi arī inflācija, un kopš 2009.gada patēriņa cenas palielinājušās par 20%.

Eksperti uzskata, ka straujāku ienākumu pieaugumu veicinājis nodarbinātības un algu kāpums, un, piemēram, bez darba esošo mājsaimniecības dalībnieku darba atrašana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesenais eiro kursa pieaugums rada bažas, atzinis Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvis, Itālijas centrālās bankas vadītājs Ignacio Visko.

Tādējādi nav jābrīnās, ja ECB reaģēs, ja tas virzīs inflāciju prom no noteiktā mērķa, viņš uzsvēris.

I. Visko gan noliedza, ka ECB šajā jautājumā domas dalās, un uzsvēra, ka viņa viedoklis sakrīt ar valdes viedokli.

"Nesenais eiro kursa pieaugums ir satraucošs, jo rada tālāku spiedienu uz cenām šobrīd, kad inflācija jau tāpat ir zema," viņš sacījis.

"Monetārās politikas sekas ir acīmredzamas - ja lejupvērstais spiediens apdraudēs mūsu cenu stabilitātes mērķi, mums būs jāiejaucas. Savukārt, ja notiks pretēji efekti, tad varētu pietikt ar pasākumiem, ko jau esam ieviesuši," viņš saka.

Eiro savu augstāko līmeni kopš 2018.gada vidus sasniedza 1.septembrī - 1,2011 dolārus, taču kopš tā laika tā vērtība atkal sarukusi, un patlaban atrodas pie 1,163 dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta sastādīšana ir saistīta ar iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, no kā izriet nodokļu ieņēmumu gaidas. 2021. gada IKP prognozes svārstās visu 2020. gada otro pusi, un, visticamāk, neviena no tām nav pilnīgi pareiza, tomēr no patiesās ainas būs atkarīgas gan valsts iecerētās reformas, gan tas, cik naudas vēl jāaizņemas to realizācijai.

Finanšu ministrija par pamatu budžeta izstrādei pieņēma pērnā gada septembra IKP izaugsmes prognozi – 5,1%. Budžetu saplānoja ar 1,2 miljardu eiro lielu deficītu, paredzot, ka vidējā inflācija gadā nepārsniegs 1,2%. Latvijas Banka pērn decembrī IKP izaugsmes prognozi 2021. gadam koriģēja līdz 2,8%. Jau šogad Ekonomikas ministrija nāca klajā ar optimistisku paziņojumu, ka 2021. gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 3,7%, ja vien ar vakcinēšanu Latvijā un pasaulē viss noritēs labi.

IKP izaugsme, kas ļauj sapņot

Faktiski septembra IKP prognoze deva iespēju Finanšu ministrijai, virzot budžeta plānu, operēt ar 2019. gadam tuviem skaitļiem, jo 2020. gadā jau bija reģistrēts aptuveni 4,7% liels IKP sarukums. Praktiski, 2020. gada IKP palielinot par 5,1%, iznāk, ka 2021. gada budžets absolūtajos skaitļos no 2019. gada atšķiras vien par desmitiem miljonu, nevis simtiem miljonu vai pusmiljardu. Arī pie šādas plānošanas valsts izdevumi tika paredzēti lielāki, jau iepriekš plānojot 1,2 miljardus lielu budžeta deficītu pie zemas inflācijas un minimālās algas palielināšanas, kas rezultātā nes lielāku darbaspēka nodokļu slogu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir pāragri izdarīt secinājumus par Covid-19 ietekmi uz "Skonto Group" uzņēmumiem, taču lielais jauno iepirkumu apjoms liecina, ka būvniecības nozares atkopšan

ās var būt diezgan ātra, intervijā sacīja "Skonto Group" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers. "Skaidrs, ka mūsu sākotnējie budžeta plāni netiks sasniegti. Vienlaikus redzam, ka šobrīd ļoti aktīvi notiek tenderi. Gan Latvijā, gan citās valstīs redzam, ka būs daudz jaunu infrastruktūras objektu pasūtījumu no publiskā sektora. Tas viss veicinās būvniecības nozares ātrāku atkopšanos," sacīja Vilcmeiers.

Viņš pauda cerības, ka gada otrā puse būvniecībā būs daudz pozitīvāka, līdz ar to kopējais Covid-19 efekts nozarē gadā kopumā nebūs tik liels. Protams, norādīja Vilcmeiers, ir arī citi aspekti, kas varētu ietekmēt uzņēmēju spēju izpildīt šos papildu apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru