Jaunākais izdevums

Nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, likumos paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, šī termiņa atlikšana vai vienošanās noslēgšana ar VID. Izvēloties sev piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības, klāsta dienestā.

Nodokļu parāds, kuram vēl nav uzsākta parāda piedziņa

Šādā situācijā nodokļu maksātājam ir visplašākās iespējas vērsties VID un rast piemērotāko risinājumu nodokļu parādu brīvprātīgai nomaksai – noteiktos gadījumos nodokļu parādu samaksu var gan sadalīt vairākos maksājumos, gan atlikt uz noteiktu laiku vai pat pagarināt nomaksas termiņu līdz pat pieciem gadiem.

Tas, kuru tieši no likumos noteiktajām iespējām nodokļu maksātājam būs iespējams izmantot, galvenokārt nosaka nodokļu parāda rašanās iemesls un nodokļu veids, kurā parāds izveidojies. Svarīgi ir ievērot iesniegšanas termiņu un vērsties VID ar iesniegumu savlaicīgi, visbiežāk ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgā nodokļu maksājuma termiņa iestāšanās.

Audita uzrēķina vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā izveidojies nodokļu parāds

Ja nodokļu parāds izveidojies VID audita uzrēķina vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā, nodokļu maksātājam ir vismaz divas iespējas, kā risināt šo situāciju. Viena no tām - trīs dienas pirms maksājuma samaksas termiņa iestāšanās iesniegt VID motivētu iesniegumu, lūdzot pagarināt veiktās kontroles rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu, nokavējuma un soda naudas samaksu. To iespējams sadalīt termiņos uz laiku līdz pat pieciem gadiem.

Savukārt otra iespēja šādā situācijā nodokļu maksātājam ir slēgt vienošanos ar VID, lai izbeigtu tiesisku strīdu par nodokļu audita rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai par konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu. Vienošanās noslēgšanas gadījumā aprēķinātā soda nauda var tikt samazināta līdz pat 50%, kā arī ievērojami tiek ietaupīts laiks un finanšu resursi, kas pretējā gadījumā tiktu patērēti tiesvedības procesam.

Nodokļu parāds, kuram VID jau ir uzsācis piedziņas darbības

Ja nodokļu maksātājam jau ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, taču nodokļu maksātājs ir pārliecināts par savām spējām veikt nodokļu parāda nomaksu, tas var sniegt VID motivētu rakstveida iesniegumu. Tajā jānorāda lūgums pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nosakot maksājuma termiņu uz laiku līdz trim gadiem.

Šajā gadījumā ir svarīgi, lai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nav pieņemts vēlāk kā pirms sešiem mēnešiem, kā arī nodokļu maksātājam nav aktuāls maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

Plašāka informācija par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu un gadījumiem, kad tas tiek apturēts vai pat nemaz netiek uzsākts, pieejama VID mājaslapā sadaļā.

Visos minētajos gadījumos nodokļu maksātājam, kuram izveidojies nodokļu parāds, ir jāvēršas VID ar motivētu iesniegumu, kam pievienoti attiecīgie pamatojuma dokumenti. Iesniegumu var iesniegt, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), pa pastu vai klātienē. Dienests aicina izmantot VID ieteikto veidlapu, kas ir pieejama VID mājaslapā.

Tiesiskās aizsardzības procesa piemērošana

Ja, izvērtējot finansiālo situāciju, nodokļu maksātājs ir pārliecināts, ka finansiālās grūtības spēs atrisināt, īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, nodokļu maksātājam jāņem vērā, ka Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai ir nepieciešams saņemt VID piekrišanu. Iesniegumu ar tam pievienotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu var iesniegt, izmantojot VID EDS, pa pastu vai klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Vairāk nekā puse darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu

LETA, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Viņa norādīja, ka VID velta būtiskus resursus ēnu ekonomikas apkarošanai, un šogad viena no prioritātēm ir aplokšņu algu apkarošana. Šādi riski pastāv restorānu jeb ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā.

«Ja kopumā skatās uz uzņēmējdarbību, tad vairāk nekā puse darba devēju valstī nodarbina savus darbiniekus zem minimālās mēnešalgas. Savukārt ēdināšanas jomā 65% darba devēji algu aprēķina zem minimālās algas, bet 20% maksā no minimālās līdz 700 eiro, kas, protams, arī nav liels atalgojumus un pastāv aplokšņu algas riski,» sacīja VID pārstāve.

Viņa stāstīja, ka Rīgas un Pierīgas restorānos biežāk atklātās nepilnības ir - netiek precīzi uzskaitītas darbinieku nostrādātās stundas, netiek reģistrēti visi darījumi ar kases aparātiem, kā arī tiek nodarbināti nereģistrēti darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pilnpiedziņa ne tikai rallijā: kā pilna parādu piedziņa palīdz biznesa vidē?

Konsultatīvā sabiedrība ''Conventus'', 22.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Julianus Inkasso Latvija autostāvvietu klientiem jāatlīdzina nepamatoti ieturētos 10 eiro

Žanete Hāka, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis SIA ,Julianus Inkasso Latvija rakstveida apņemšanos, kurā sabiedrība apņemas pārtraukt īstenoto negodīgo komercpraksi par parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu 17 eiro apmērā lietās, kurās sabiedrība īstenoja parādu ārpustiesas atgūšanu autostāvvietu pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija uzdevumā, informē PTAC.

Tādējādi sabiedrība ir apņēmusies patērētājiem, kuri laika periodā no 2015.gada 1.jūnija līdz 2017.gada 28.jūlijam ir veikuši pilnu parāda atgūšanas izdevumu (17 eiro) apmaksu, atlīdzināt nepamatoti ieturētos parādu atgūšanas izdevumus 10 eiro apmērā.

PTAC pozitīvi vērtē Sabiedrības sadarbošanos, pārkāpuma atzīšanu, kā arī novēršanu.

PTAC saņēma vairāku patērētāju sūdzības par sabiedrības īstenoto komercpraksi saistībā ar parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu to maksimāli pieļaujamā 17 eiro apmērā lietās, kurās patērētājiem, pārkāpjot autostāvvietu lietošanas noteikumus, tika piemērots līgumsods no pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija.

Patērētāji sūdzībās norādīja, ka, saņemot paziņojumus par neapmaksātiem autostāvvietas pakalpojumiem, bija spiesti maksāt parādu atgūšanas izdevumus maksimālajā - 17 eiro apmērā, lai gan patērētāji saņēma tikai pirmreizējo paziņojumu par parādu. PTAC šādu rīcību atzina par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo sabiedrībai nebija pamata piemērot maksimāli pieļaujamo parādu atgūšanas izdevumu apmēru, kas noteikts 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.61, ja patērētāju parādu lietās bez pirmreizējā paziņojuma nosūtīšanas netika veiktas nekādas papildu darbības, lai atgūtu minētos parādus (veikti telefona zvani, sūtīti atkārtoti paziņojumi par parādu u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu parādu jomā ir vajadzīgi risinājumi, lai tie nebūtu statistiski lieli cipari, no kuriem reāli piedzenamās summas ir nelielas.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes darba rezultāts, uzklausot Valsts kontroles ziņojumu par 2017. saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātiem. Valsts kontrole skaidro, ka kopējā nodokļu parādu dinamika ir ar pozitīvu tendenci – tie samazinās – divu gadu laikā vairāk nekā par 200 milj. eiro. Tomēr to kopējais apjoms uz šā gada 1. janvāri tāpat ir liels – vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. Šāda tendence daļēji esot saistīta ar dzēsto nodokļu parādu pieaugumu.

Vienlaikus Valsts kontrole vērsa uzmanību uz to, ka ik gadu ir pieaudzis reāli piedzenamo nodokļu parādu apjoms. Visu nodokļu parādu rašanās cēloņi ir līdzīgi – nodokļu maksātāju nevēlēšanās kārtot nodokļu parādu saistības un sadarboties ar nodokļu iekasētājiem. 57% nodokļu parādu ir radušies VID veiktā audita rezultātā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš interesējās, vai nākotnē šo nodokļu parādu jautājumu varētu sakārtot līdz saprātīgam līmenim. Savu sacīto viņš pamatoja ar to, ka nodokļu parāds vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā, rēķinot pret valsts nodokļu ieņēmumiem nedaudz vairāk par deviņiem miljardiem eiro, ir milzīgs. Turklāt valdība un Saeima, sastādot šā gada valsts budžetu, izmisīgi meklēja 200 milj. eiro, ko papildus piešķirt veselības aprūpei. «Būsim godīgi – to naudu nekad neiekasēs,» tā A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45, informē VID.

INFOGRAFIKA: Nodokļu parādnieki var pieteikties atbalsta pasākumam

Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 1 474 fiziskās un 1 868 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 695 fiziskām personām par kopējo summu 1 147 469,12 eiro un 486 juridiskajām personām par kopējo summu – 5 915 132,33. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda.

VID atgādina, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šodien publicētajā nodokļu parādnieku sarakstā ir iekļauti 52 909 parādnieki, kuru parāds sasniedz 1,202 miljardus eiro.

Ņemot vērā nodokļu maksātāju lielo interesi, VID no šodienas atsāka publicēt nodokļu parādnieku sarakstu, kas ir pieejams VID tīmekļa vietnē un tajā var atrast ikvienu saimnieciskās darbības veicēju, kā arī juridisku personu, kurai šā gada 7.maijā ir izveidojies nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro.

Tāpat kā pērn septembrī, kad pēdējo reizi tika publicēts lielāko nodokļu parādnieku saraksts, arī maijā saraksta līderis ir mobilo telefonu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Tendem Neman, kura parāds pieaudzis no 43,742 miljoniem eiro septembrī līdz 58,818 miljoniem eiro šogad maijā.

Tendem Neman vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins. Atbilstoši VID lēmumam kompānijas saimnieciskā darbība pērn februārī apturēta, bet 2017.gada 4.aprīlī pieņemts lēmums par saimnieciskās darbības izbeigšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Auto asociācija: 80% lietoto automašīnu Latvijā tiek pārdotas nelegāli

LETA, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 80% lietoto automašīnu Latvijā tiek pārdotas nelegāli, apejot nodokļu nomaksu, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes atzina Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Un lielākais tirdzniecības apjoms notiek portālā «ss.lv», kur nelegālie automašīnu tirgoņi izmanto dažādas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksāšanas shēmas. Pēc Kulberga teiktā, lietotu automašīnu Latvijā legāli ar visiem nomaksātiem nodokļiem iegādāties ir ļoti problemātiski.

Viņš atzīmēja, ka ēnu ekonomika lietoto automašīnu tirdzniecībā ir ievērojami palielinājusies tieši pēdējo trīs gadu laikā, tādēļ ir atzīstama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzsāktā cīņa par to, kas gan notiek ļoti lēni. «Es gan neaizstāvu VID rīcību [saistībā ar «ss.lv» slēgšanu]. Tā varēja būt korektāka un dienests varēja vairāk skaidrot savu rīcību. Taču «ss.lv» ir ēnu ekonomikas spogulis,» teica asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometriem rosina ieviest patentmaksu, bet baltajiem numuriem nodokli no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nākamgad varētu dzēst soda naudas par nodokļu parādiem

Zane Atlāce-Bistere, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, jau nākamgad fiziskām un juridiskām personām Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsīs uzkrātās nokavējuma un soda naudas, dodot iespēju noteiktā termiņā atmaksāt izveidojušos nodokļu parādus.

Par to 30. maijā tika spriests Finanšu ministrijā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē. Jaunās programmas mērķis ir atvieglot nodokļu parāda nomaksu.

Šobrīd nodokļu parāda apmērs, kas būtu attiecināms uz minēto priekšlikumu, ir aptuveni 163 miljoni eiro. Vienkāršota nodokļu parāda nomaksa sekmēs godprātīgas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī mazinās ēnu ekonomikas riskus.

Vidējais piedzenamā parāda apmērs ir 1570 eiro uz vienu šādu parādnieku. Privātpersonu vidū visbiežāk šādās situācijās nonāk nodokļa par kapitāla pieauguma nemaksātāji, jo, pārdodot īpašumu, cilvēks nereti aizmirst vai nav zinājis, ka šāds nodoklis ir jāmaksā. Tāpat grūtības piedzīvo salīdzinoši nelieli uzņēmumi, kuriem nav paveicies ar sadarbības partnera izvēli, jo tie savlaicīgi nesamaksā par sniegtajiem pakalpojumiem un precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsta pasākums jeb tā dēvētā "nodokļu amnestija", kura rezultātā bija plānots samazināt kopējo parāda apjomu nodokļu maksātājiem, dodot iespēju divos gados samaksāt kavētos nodokļu maksājumus, norisinājies veiksmīgi un sasniedzis labu rezultātu, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valsts kontrole konstatējusi, ka 64% no atbalsta pasākumā akceptētajiem dalībniekiem sekmīgi nokārtoja saistības un budžetā iemaksāja 53,9 miljonus eiro. Kopā atbalsta pasākuma laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsa ar šī pasākuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummā par 13,1 miljonu eiro. Atsevišķos gadījumos VID novēloti pieņēma lēmumus par nokavējuma naudas dzēšanu, neievērojot noteikto termiņu.

Revīzijā secināts, ka arī 2019.gadā, līdzīgi kā 2018.gadā, atbalsta pasākuma dalībnieku daļa (kopumā visa pasākuma laikā 4083 dalībnieki jeb 32% no atbalsta pasākuma dalībniekiem) nepildīja uzņemtās saistības - neveica noteiktos maksājumus un VID bija pienākums atcelt lēmumus par konkrēto nodokļu maksātāju dalību atbalsta pasākumā par kopējo summu 61,1 milj. eiro, tai skaitā 2019.gadā - par 13 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.

Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.

Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumprojektā «Par akcīzes nodokli». Līdz ar citu cenu kāpumu paredzams, ka nākamgad dārgāks kļūs alus.

Uzņēmuma «Bauskas alus» vadītājs Vladimirs Barskovs reģionālajam medijam Bauskas Dzīve atzinis, ka galīgajā lasījumā deputāti nobalsojuši par iespējami labāko no trim iepriekš piedāvātajiem un izvērtētajiem variantiem.

«Es saprotu, ka nepieciešams kāpināt nodokļu likmes. Taču tas jādara pakāpeniski, paaugstinājumam jābūt prognozējamam. Nozari nākamgad sagaida ļoti sāpīgs apgrūtinājums, kas saistīts ar PET pudeļu ražošanas ierobežojumiem. Klāt vēl nāks akcīzes nodokļa palielinājums. Esam parēķinājuši, ka Bauskā ražotais alus tādēļ varētu kļūt dārgāks par aptuveni desmit centiem. Ja būtu pieņemta deputāta Imanta Parādnieka piedāvātā likmes paaugstināšana, alus pudele sadārdzinātos par pusotru eiro. Labi, ka tā nenotika,» skaidrojis V. Barskovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru