Ja apmeklētāji neievēros distancēšanos, pasākumu varēs pārtraukt uz īsu brīdi, uz garāku laika posmu vai pavisam, atkarībā no situācijas un iespējas nodrošināt distancēšanos, paredz Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās vadlīnijas drošai kultūras pasākumu organizēšanai.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Pasākumu producentu apvienību, Latvijas Pasākumu norišu vietu asociāciju un Latvijas Producentu savienību izstrādājusi un ar Veselības ministriju saskaņojusi vadlīnijas, kas palīdzēs publisku un arī slēgtu pasākumu organizatoriem droši, ievērojot ar Covid-19 saistītos ierobežojumus, organizēt kultūras pasākumus.

Vadlīnijās norādīts, ka pasākums ar fiksētām sēdvietām apmeklētājiem tiek uzskatīts kā drošāks par pasākumu ar stāvvietām, tādēļ ieteicams dot priekšroku pasākumiem ar sēdvietām. Savukārt, ja pasākums ir paredzēts ar stāvvietām, tad nepieciešams marķēt distancēšanās attālumus skatītāju zonā ar fiziskiem norobežojumiem, marķējumiem uz zemes vai citādi ar skaidri izvietotiem vietu iedalījumiem.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Sestdien Rīgā notikušajā akcijā, kuras mērķis bija nosodīt Krievijas diktatora Vladimira Putina sākto karu Ukrainā un atbalstīt Ukrainas tautu cīņā par brīvību, pulcējās aptuveni 30 000 cilvēku, liecina pasākuma organizatoru aplēses.

Par šādu apmeklētāju skaitu centrālajā mītiņa vietā pie Ukrainas vēstniecības pavēstīja organizatoru pārstāve, pasākuma vadītāja un žurnāliste Olga Dragiļeva, kura arī pateicās par sadarbību pasākuma norisē policijai un Rīgas domei.

Valsts policija atturējās izteikt aplēses par to, cik cilvēku bija ieradušies uz minēto protesta akciju, vien apliecināja, ka tā ir noritējusi bez starpgadījumiem.

Pašlaik pasākuma oficiālā daļa pie Ukrainas vēstniecības ir noslēgusies un dalībnieki aicināti doties paust savu pozīciju pie Krievijas vēstniecības, kur pēdējā laikā katru dienu notiek protesti.

Pasākuma centrālais notikums bija atbalsta gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai.

Pēc populāra koncerta, plašas konferences vai sporta pasākuma apmeklējuma daudziem no mums patīk klikšķināt fotogrāfiju galerijas portālos un sociālajos tīklos, lai apskatītu pasākuma viesus. No šā gada 25.maija, kad spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), situācija vairs nebūs tik viennozīmīga – proti, ja persona nebūs piekritusi, tad tās foto vairs nebūs tik vienkārši publicēt. Tomēr attēlu publicēšanu žurnālistikas vajadzībām jaunajam regulējumam nevajadzētu ietekmēt.

Nē, GDPR stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt, pasākuma konteksts un personas piekrišana.

GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju un komunikācijas industrija nav izņēmums.

Pirmkārt, brīvi publicējami ir attēli, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Piemēram, kopskati ar daudziem cilvēkiem, grupu bildes, pasākuma norises vieta, roka, kas tur krūzi, karti, utt.

Otrkārt, pasākuma vadītāju, moderatoru, lektoru, mūziķu bildes var publicēt, ja pirms tam ir saņemta viņu piekrišana. Tie, kas ir saistīti ar koncertu rīkošanu vai atspoguļošanu, labi zina, ka pasaulslaveni mūziķi bieži vien neļauj fotografēt visu pasākumu, bet vien kādu tā daļu vai nosaka kārtību, kādos gadījumos drīkst izmantot koncertā uzņemtās bildes. GDPR prasības savā būtībā ir ļoti līdzīgas, vienīgā atšķirība – tās attiecas uz jebkuru apmeklētāju.

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

No trešdienas, 10.jūlija, līdz 13. jūlijam ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lucavsalā. Publiskā pasākuma laikā Rīgas iedzīvotājiem un viesiem jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem un slēgtu satiksmi Lucavsalas apkārtnē, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 08.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Zaķusalas krastmalā, posmā no Salu tilta līdz Televīzijas tornim.

Ceturtdien, 11. jūlijā, jau no plkst. 8.00 līdz pat sestdienas rītam, 13. jūlija, plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja un Pārdaugavas izpilddirekcijas izsniegtām atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Lucavsalas ielā.

Valsts atbalsta pasākums jeb tā dēvētā "nodokļu amnestija", kura rezultātā bija plānots samazināt kopējo parāda apjomu nodokļu maksātājiem, dodot iespēju divos gados samaksāt kavētos nodokļu maksājumus, norisinājies veiksmīgi un sasniedzis labu rezultātu, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valsts kontrole konstatējusi, ka 64% no atbalsta pasākumā akceptētajiem dalībniekiem sekmīgi nokārtoja saistības un budžetā iemaksāja 53,9 miljonus eiro. Kopā atbalsta pasākuma laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) dzēsa ar šī pasākuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu un soda naudu kopsummā par 13,1 miljonu eiro. Atsevišķos gadījumos VID novēloti pieņēma lēmumus par nokavējuma naudas dzēšanu, neievērojot noteikto termiņu.

Revīzijā secināts, ka arī 2019.gadā, līdzīgi kā 2018.gadā, atbalsta pasākuma dalībnieku daļa (kopumā visa pasākuma laikā 4083 dalībnieki jeb 32% no atbalsta pasākuma dalībniekiem) nepildīja uzņemtās saistības - neveica noteiktos maksājumus un VID bija pienākums atcelt lēmumus par konkrēto nodokļu maksātāju dalību atbalsta pasākumā par kopējo summu 61,1 milj. eiro, tai skaitā 2019.gadā - par 13 miljoniem eiro).

No 15.jūnija pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie varēs pulcēties privātos pasākumos ārtelpās un iekštelpās, nepārsniedzot 20 cilvēku, taču mājsaimniecību skaits nav ierobežots. Pasākumos, kur pulcējas vakcinētie vai Covid-19 pārslimojošie, var neievērot drošības pasākumus, piemēram, var nelietot sejas aizsargmasku, neievērot divu metru distanci.

Pavļuts skaidroja, ka cilvēku skaits privātajos pasākumos atšķirībā no publiskajiem tiek ierobežots, jo publiskā pasākuma rīkotāji norīko atbildīgo, kas pārbauda Covid-19 sertifikātus pret Covid-19 vakcinētajiem, pārslimojošiem vai personām, kas veikušas Covid-19 testu.

Iedzīvotāji bez Covid-19 sertifikāta joprojām varēs pulcēties privātos pasākumos, līdz desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Tāpat šīs personas var pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem ārtelpās, neierobežojot ietverto mājsaimniecību skaitu.

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

No šodienas iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek saglabāta.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Bērnu nometnes varēs organizēt klātienē grupās līdz 20 dalībniekiem, savukārt izlaidumi drīkstēs notikt klātienē ārpus telpām līdz 40 cilvēkiem vienas klases/grupas ietvaros. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas apstiprināti valdībā.

Klātienē ārpus telpām ir atļauts rīkot pasākumus pirmsskolas izglītības pakāpes noslēgumā un izglītības dokumenta pasniegšanai pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes noslēgumā. Svinīgajā pasākumā vienas klases vai grupas ietvaros drīkst piedalīties līdz 40 cilvēkiem (izglītojamie kopā ar izglītības iestādes nodarbinātajiem). Pavadošās personas vienas mājsaimniecības ietvaros drīkst atrasties atstatus no svinīgā pasākuma norises zonas.

Izlaidumu norises laiks nedrīkst pārsniegt 2 stundas. Ja pasākuma laikā nav iespējams ievērot divu metru distanci, klātesošie lieto mutes un deguna aizsegus.

Izglītības iestādes pienākums ir nodrošināt epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu pasākuma norises vietā - labi redzamā vietā jābūt izvietotai informācijai par piesardzības un drošības prasībām, jānodrošina vismaz 2 metru attālums starp izglītojamo pavadošo personu mājsaimniecībām, jākontrolē un jāregulē pasākuma dalībnieku plūsma, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos ejās un novērstu pasākumu dalībnieku drūzmēšanos. Savukārt tuvinieki un draugi jauniešus sveic pēc svinīgā pasākuma daļas.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no pirmdienas līdz 15.jūnijam pieņems darba devēju pieteikumus vakanču izveidei skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam, informē NVA sabiedrisko attiecību nodaļā.

Darba vietas varēs sākt veidot no 6.jūlija, ievērojot drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devējiem, kuri nodarbinās skolēnus, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai un dotāciju darba vadītāja atalgojumam, apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Šādi Eiropas vadošo inovāciju un digitalizācijas jomas gada notikumu CEBIT 2018 piesaka pasākuma rīkotāji Deutsche Messe AG, solot, ka šogad festivāla norise būs radikāli savādāka, nekā ierasts līdz šim, vienlaikus sniedzot arī daudz lielāku profesionālo ieguvumu tā dalībniekiem.

„Mūsdienu digitalizācijas procesi maina gan ekonomiskos, gan politiskos procesus, arī sabiedrību un kultūru. Digitalizācija maina veidu, kā mēs dzīvojam un strādājam. Šīm pārmaiņām nepieciešams jauns formāts. Un tas ir jaunais CEBIT, kas norisināsies Vācijas pilsētā Hannoverē no 11. līdz 15. jūnijam,” stāsta Deutsche Messe AG pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Deutsche Messe AG valdes loceklis Olivers Frēze (Oliver Frese) uzsver, ka apmeklētājiem tiks piedāvātas jaunas tēmas, jauni notikumi un pilnīgi jauna pasākuma koncepcija kopumā. „Pasākums saglabās savu bezkompromisu augsti profesionālo saistību ar biznesu un vadību, bet saturs būtiski palielinās emocionālo jaudu un svaigumu, kas radīs vēl lielāku CEBIT nozīmi nozares dalībnieku acīs,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka šogad pasākuma galvenais akcents tiks vērsts uz vairākām tēmām: mākslīgais intelekts, lietu internets, paplašinātā un virtuālā realitāte, drošība, droni un bezapkalpes sistēmas, nākotnes mobilitāte, kā arī inteliģentie roboti.

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto "Rimi" Rīgas maratonu.

Uzklausot teju visu valdības pārstāvju paustās bažas par Rīgas maratona rīkošanu laikā, kad valstī aug saslimstība ar Covid-19, "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords ministriem skaidroja, ka Rīgas maratons iecerēts divas dienas un deviņās dažādās distancēs, turklāt visa pasākuma laikā netikšot pārkāpti valstī paredzētie noteikumi.

Nords uzsvēra, ka maratona rīkotāji visu vasaru sadarbojās ar Veselības ministriju un Slimību kontroles un profilakses centru, lai nodrošinātu pasākumu bez inficēšanās riskiem.

Nords: Neviena Rīgas maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku kā valstī atļauts 

Nevienā brīdī neviena maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku, kā to pieļauj valstī...

Tajā pašā laikā Nords atzina, ka pasākuma rīkotāji respektēs jebkādu lēmumu, kādu valdība pieņems. Ja gadījumā valdība lems par maratona atcelšanu, Nords aicināja ministrus ievērot tiesiskās paļāvības principu un, ņemot vērā, ka pasākums tiek atcelts pēdējā brīdī, valdībai būtu jālemj par kompensāciju pasākuma rīkotājiem.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Norda uzrunu nodēvēja par "tik arogantu", kādu sen nav piedzīvojis. Politiķis teica, ka situācija veselības problēmām mainās burtiski pēdējo dienu laikā.

"Pandēmija arī neprasa atļauju ne valdībā, ne Saeimā," uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot arī to, ka, runājot par tiesisko paļāvību un kompensācijām, šis gadījums nedrīkst tikt skatīts atrauti no citiem gadījumiem. Rinkēvičs aicināja atcelt maratonu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzvēra, ka no drošības viedokļa vienmēr pastāv riski. "Jūs nekad nenokontrolēsiet cilvēkus, kas nāk skatīties. Pasākums ir ļoti populārs, tas pulcē daudzus cilvēkus, liela daļa ieies vietējā veikalā paņemt maizīti. Blakus ir tik daudz risku, kas no jums nav atkarīgi, un par tiem ir jādomā," brīdināja politiķis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. "Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts," pauda Kariņš.

Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās visi ministri, izņemot veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP), izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).

Diskutējot par veidu, kā valdība varētu juridiski atcelt šo pasākumu, Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets nevar liegt privāta pasākuma rīkošanu, turklāt šāds lēmums var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.

Lai rastu juridiski korektu formulējumu privāta pasākuma atcelšanai, valsts pārvaldes juristi pēc 20 minūšu ilgas apspriešanās piedāvāja veikt grozījumus noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tajā ietverot punktu, kas paredz, ka no 10.oktobra līdz 31.decembrim nedrīkstēs organizēt pasākumus ārā, kur piedalītos vairāk nekā 300 cilvēki un kuros notiktu aktīva cilvēku kustība, piemēram, skriešana, maratons.

Kā informēja maratona organizatori, lai arī bija noslēgušies sagatavošanās darbi "covid-drošam maratonam", visiem būs labāk, ja brīvdienās skriešana notiks virtuāli.

Maratona organizatori dalībniekus aicina respektēt valdības lēmumu un nepulcēties, norādot, ka labāk neskriet iecerētajā trasē, bet sportot citās vietās un skriet pa takām, parkiem, upmalām un mežiem.

Organizatori skaidroja, ka Džuniči Kavaniči radītās medaļas, kas tika izgatavotas maratona dalībniekiem, ir piegādātas uz Latviju, bet, ņemot vērā pēdējos notikumus, tās tiks izdalītas reģistrētajiem dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie brīvdienās sportos vai nē. Plašāku informāciju par medaļām organizatori pagaidām nesniedz.

Kā ziņots, bija plānots, ka "Rimi Rīgas maratonā" 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startēs vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un "saujiņa" ārvalstnieku.

Sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu "Rimi Rīgas maratona" organizatori bija izstrādājuši virkni pasākumu Covid-19 risku mazināšanā, informēja pasākuma organizatori.