Jaunākais izdevums

Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par zemi un mājokli aprēķina uz gadu, un tas tiek sadalīts četros maksājumos: šogad NĪN maksāšanas termiņi noteikti 31. marts, 16. maijs, 15. augusts un 15. novembris. Maksājumu var veikt gan pa daļām norādītajos termiņos, gan arī avansa veidā, līdz pirmajam maksājuma termiņam – 31. martam – samaksājot visu summu.

Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā. Maksājumu veicot internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā.

NĪN nomaksai var izmantot arī epakalpojumi.lv vai latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai.

Saskaņā ar likumu par laikā neveiktu maksājumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā no nesamaksātās summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2022. gada tiks atcelts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) primārajam mājoklim.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".

Komercīpašumu apsaimniekotājus uztrauc iespējamais šī nodokļa maksājuma kāpums.

Jāatgādina, ka 2019. gada nogalē Saeimā tika iesniegta 40 518 pilsoņu parakstīta iniciatīva par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim. Saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes datiem 2019. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar NĪN parādu.

100 000 eiro slieksnis

Piedāvātais grozījumu projekts paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu, no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (speciālo vērtību).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Īpašuma nodoklim jābūt saprotamam, samaksājamam, prognozējamam, nepasliktinot finansiālo situāciju

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums augs strauji daudzviet Latvijā. Tāpēc Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina izvērtēt NĪN nodokļa piemērošanu kopsakarībā ar valsts un pašvaldību attīstības mērķiem un ieviest tādu NĪN sistēmu, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, izveidojot visiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN.

Kā zināms, atbilstoši grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (spēkā no 2014.g. 30.oktobra) nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, apstiprina reizi divos gados visām nekustamo īpašumu grupām (lauku, dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskā apbūve), un tai ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā 1,5 gadus pirms bāzes piemērošanas. Pēc asi paustajiem viedokļiem par krasu NĪN maksājuma pieaugumu, pagaidām valdība kadastrālo vērtību un ar to saistāmā NĪN maksas izmaiņas ir «nolikusi uz bremzēm», paredzot, ka kadastrālo vērtību bāze 2017. gadā paliks tāda pati kā šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FM: Piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs NĪN aprēķināšanas kārtību nākamajā gadā

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību 2021.gadā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atgādināja, ka Ministru kabinets 2019.gada oktobrī uzdeva TM un FM izstrādāt priekšlikumu, lai jaunās kadastrālās vērtības un izmaiņas NĪN politikā varētu stāties spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

"Ministru kabineta uzdevumi ir doti atbilstoši ministriju kompetencei un paredz to secīgu izpildi tikai pēc TM uzdevuma - jauno kadastrālo vērtību sagatavošanas - izpildes, FM paredzot pienākumu sākt NĪN politikas izstrādi un saskaņošanu, nodrošinot, ka Ministru kabinetā jauns NĪN regulējums tiktu iesniegts 12 mēnešu laikā no prognozēto kadastrālo vērtību publiskošanas dienas," norādīja FM.

Ministrijā norādīja, ka tādējādi Ministru kabinets jau ir paredzējis loģisku pāreju uz jaunajām kadastrālajām vērtībām un jauno NĪN politiku tikai no 2022.gada, ļaujot savlaicīgi un secīgi visiem nodokļu maksātājiem un nodokļa administrācijām iepazīties ar jaunajām kadastrālajām vērtībām un paredzamo nodokļa politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apspriedīs priekšlikumu zemei piemērot NĪN likmi 1% apmērā līdzšinējo 1,5% vietā

LETA, 03.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) darba grupā apspriedīs Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes griestus 1% apmērā līdzšinējo 1,5% vietā, aģentūrai LETA apliecināja finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).

Šodien Ministru kabineta komitejas sēdē, skatot FM informatīvo ziņojumu par NĪN atcelšanu vienīgajam mājokli, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) nāca klajā ar priekšlikumu, ka nekavējoties jāatsakās no NĪN likmes zemei 1,5% apmērā, to samazinot līdz 1% jau ar nākamā gada 1.janvāri.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šādu priekšlikumu vērtēja piesardzīgi, jo tā fiskālā ietekme ir lēšama aptuveni 50 miljonu eiro apmērā.

Reizniece-Ozola atzina, ka pirms lemt par tieslietu ministra priekšlikumu, ir jāveic detalizēts fiskālais aprēķins, jo NĪN nodrošina būtiskus pašvaldību ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji: Jauno kadastrālo vērtību noteikšana nedrīkst palielināt nodokļu slogu

Žanete Hāka, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri trešdien tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Abas puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas.

"Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek plānotas nodokļu sistēmas reformas ietvaros, nodrošinot stabilitāti un prognozējamību, norāda uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā nav nedz augstākais, nedz arī zemākais Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Toties kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tas ir zemāks, nekā pie mums.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere, balstoties uz Eiropas Komisijas datiem.

Viņa norādīja, ka Latvijā ir nekustamā īpašuma nodoklis (Eiropas Komisijas ieskatā kārtējais nodoklis) un zemesgrāmatu nodeva (Eiropas Komisijas ieskatā pārējie nodokļi). Visi īpašuma nodokļi % no IKP (2017. gada datiem) Latvija ar 1,1% atrodas pa vidu, jo dārgāka ir Francija ar 4.9% un ES pametošā Lielbritānija ar 4,3%, savukārt Lietuvai tie ir tikai 0,4% un Igaunijai vēl mazāk - 0,3% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID brīdina, ka pārdodot nekustamo īpašumu, var būt jāmaksā nodoklis

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu VID aicina konsultēties un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši).

Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 eiro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 eiro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 eiro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 eiro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 eiro (20 000x 20%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: NĪN mājoklim nav nedz greznība, nedz kaprīze

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atbalstītāju skaits iniciatīvai «Par NĪN (nekustamā īpašuma nodoklis – red.) atcelšanu vienīgajam īpašumam» platformā ManaBalss.lv ir sasniedzis tās pārstāvju uzstādīto jauno slieksni – 50 tūkstošus atbalstītāju.

Līdz ar to platformas pārstāvji aicina Saeimu iekļaut šo iniciatīvu tās dienaskārtībā. Tiktāl par procedurālo pusi. Ja runājam par iniciatīvas saturu, tad lemšana par to, protams, ir Saeimas kompetencē, tomēr tā pamatotība ir stipri apšaubāma. Vispirms jau jāsāk ar to, ka nevienā Eiropas Savienības valstī nav tādas kārtības, ka vienīgais mājoklis netiktu aplikts ar NĪN. Gluži vienkārši tādēļ, ka ir teju neiespējami atrast argumentus par labu tam, lai vienīgajam mājoklim NĪN nepiemērotu. Tad jau vienīgo automašīnu atbrīvosim no OCTA.

Vairāki eksperti ir uzsvēruši, ka NĪN pēc būtības ir infrastruktūras maksājums, kuru pilnā mērā saņem tā pašvaldība, kurā nekustamais īpašums atrodas un kas šo infrastruktūru nodrošina. Runa ir par ielu apgaismojumu, ielu tīrīšanu, kanalizācijas sistēmas uzturēšanu, ūdensapgādi (ne tikai pats ūdens, bet tā piegādes sistēma) utt. Skaidrs, ka šī infrastruktūra tiek izmantota arī vienīgā mājokļa gadījumā, un tikpat loģiski ir tas, ka par to ir arī jāmaksā. Var jau iebilst, ka NĪN ieņēmumi tiek izmantoti ne tikai infrastruktūras uzturēšanai. Taču NĪN ir leģitīms tiešais nodoklis, kas nodrošina budžeta ieņēmumus (Latvijas gadījumā 100% ieņēmumu aiziet pašvaldībai), no kura nevar izvairīties, kam ir neitrāla ietekme uz uzņēmējdarbību (respektīvi, nepalielina darbaspēka nodokļa slogu) un kas ir samērā efektīvs instruments nevienlīdzības mazināšanai. Jo par lielāku un dārgāku NĪ nodoklis ir augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos pieaug, NĪN ieņēmumi - krītas

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā ceturksnī pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju ES fondu projektu ieviešanu pašvaldībās. Kopējie izdevumi, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, pieauguši par 51,5 miljoniem eiro jeb 10,5%, informē Finanšu ministrija.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 30,9 miljoniem eiro jeb 5,3% un sasniedza 619,1 miljonus eiro. Nodokļu ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 7,9 miljoniem jeb 2%.

Vērtējot lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) – redzams, ka IIN ieņēmumi pieauguši par 19,9 miljoniem eiro jeb 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēdējo piecu gadu laikā šis ir otrs straujākais IIN pieauguma temps, atpaliekot tikai no pieauguma tempa 2016. gada pirmajā ceturksnī 7,5%. Savukārt NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājušies par 13,4 miljoniem eiro jeb 14,7%. Šī ir vienīgā reize piecu gadu laikā, kad NĪN ieņēmumi krītas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz 18.aprīlim jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma

Žanete Hāka, 13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada 18. aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma gan tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada martā pārsniedza 711,44 eiro, gan tām personām, kurām kopējie ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas kādā no šī gada 1. ceturkšņa mēnešiem (janvāris – marts) bija no 142,30 līdz 711,44 eiro.

Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 3.maijam.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti[1].

Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Publiskajai apspriešanai nodots palielināto kadastrālo vērtību projekts

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājuši projektētās kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Jaunās kadastrālās vērtības ir noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju.

TM un VZD 15.jūlijā ir nodevuši projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: "Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņās ir jāievēro samērīguma princips, norāda Finanšu ministrijā (FM).

Tieslietu ministrija (TM), pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) trešdien intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teiktā, rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar NĪN neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām. Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumu.

Rosinās ar NĪN neapliekamo minimumu noteikt par katru primārajā mājoklī deklarēto 

Tieslietu ministrija (TM) rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir...

FM atzina, ka tā nav saņēmusi TM izstrādāto jauno piedāvājumu. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka tā pirms jaunas NĪN politikas virzienu publiskošanas rūpīgi vērtēs iespējamos NĪN modeļus. "Izvērtējuma rezultātā FM piedāvās optimālāko uz aprēķiniem un reāliem datiem balstītu modeli, kas atbilstu valdības rīcības plānā paredzētajam NĪN samērīguma principam," pauda FM.

Jau ziņots, ka pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Bordāns iepriekš norādījis, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs TM piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, NĪN likmes tiks pārskatītas pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.

Koalīcijas partneri "Attīstībai/Par! tikmēr piedāvājuši NĪN neapliekamo minimumu noteikt 40 000 eiro apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.

Lasi arī:

Vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos? 

Kadastra vērtību pieaugums un neapliekamais minimums primārajam mājoklim, kā arī prognozējamais...

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta izstrādāto jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā līdz brīdim, kamēr nebūs pārskatītas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, tostarp atcelts NĪN primārajam mājoklim un samazinātas nodokļa likmes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp lauksaimniekiem, pavēstīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Šāda ministra reakcija seko pēc tam, kad TM publiskoja jaunās plānotās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kas daudziem īpašumiem būtiski palielināsies, piemēram, jaunākiem mājokļiem Rīgā un Pierīgā tās palielināsies pat vairākas reizes.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Pie kadastrālajām vērtībām ir piesaistīti NĪN maksājumi, kas nozīmētu, ka, nemainot nodokļa likmes, vairākas reizes kāptu arī šī nodokļa maksājumi, kas sabiedrībā izsauca klaji negatīvu reakciju.

Politiķis apgalvo, ka TM "jau pērn jūlijā cēla trauksmi" par iespējamu kadastrālo vērtību kāpumu 2022.gadā, taču Finanšu ministrija esot atteikusies sākt darbu pie reformas, "aizbildinoties ar to, ka TM nav publicējusi jaunās prognozētās vērtības". "Tagad, kad tās ir publicētas, Finanšu ministrijai (FM) vairs nav neviena aizbildinājuma. Sagaidām operatīvu rīcību," izteicies Bordāns.

Bordāns atkārtoti uzsver, ka TM ir sagatavojusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par NĪN", kas paredz šī nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro. Tas nozīmētu, ka, piemēram, primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību 80 000 eiro nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro NĪN tiktu rēķināts no 20 000 eiro vērtības.

Līdzīgu principu tiekot piedāvāts attiecināt arī uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto vienu piekto daļu no kadastrālās vērtības. Piemēram, ja kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir 150 eiro. Pēc TM piedāvājuma ieviešanas tie būšot 30 eiro.

Pēc Bordāna vārdiem, agrāk notikušajā starpinstitūciju sanāksmē neesot gūts atbalsts TM piedāvājumam, savukārt nākamā šāda sanāksme norisināsies rīt, 21.jūlijā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) iztrādājusi likumprojektus, piedāvājot atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un būtiski samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību.

Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam iedzīvotāju primārajiem mājokļiem sākot ar 2022.gadu.

Priekšlikumus 17.februārī vērtēja Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. "Mums visiem - iedzīvotājiem un valstij - ir jābūt pieejamai objektīvajai informācijai par kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, taču NĪN piemērošana un nodokļu sloga paaugstināšana attiecībā uz iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama. Tāpēc Tieslietu ministrija uzskata, ka nepieciešams ieviest tā saucamo "neapliekamo minimumu," skaidro tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

NĪN atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi

LETA, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi, par NĪN likuma grozījumu darba grupas secinājumiem informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš stāstīja, ka darba grupa izskatīja vairākus variantus, lai ierobežotu NĪN apmēra pieaugumu saistībā ar kadastrālo vērtību strauju pieaugumu atsevišķās teritorijās apbūves zemei un dzīvošanai paredzētiem īpašumiem. Tika izskatīts gan modelis piemērot vienotu nodokļa likmi ēkai un zemei, gan atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli ar zemi.

Analizējot šos piedāvājumus, tika konstatēts, ka abi piedāvājumi būtu sarežģīti administrējami, savukārt vienotas nodokļa likmes noteikšana radītu nodokļa sloga pieaugumu personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un samazinātu nodokļa slogu privātmājās, bet vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa radītu nodokļa sloga pieaugumu īres gadījumos un vienlaicīgi pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. «Piedāvājumi netika plaši atbalstīti, bet bija vairāki darba grupas locekļi, kas atbalstīja kādu no variantiem,»sacīja FM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Klusums pirms īpašuma nodokļa vētras

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām jāgatavojas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sadursmei

Lai gan varētu likties, ka, piekāpjoties darbaspēka un uzņēmējdarbības nodokļu reformu apņēmīgajām aktivitātēm, malā pabīdītais NĪN ir iemidzis, tā gluži nav. Iespējams, tas ir kā bumba ar laika degli. Līdz ar pašvaldību finanšu «apdraudējumu», īsinot IIN likmi un papildus uzpumpējot neapliekamo minimumu, tās var krist kārdinājumā «atgūt» naudu, iespējams, «paspēlējoties» ar NĪN. Pašlaik pašvaldību ieņēmumi no IIN veido daudz lielāku naudas apjomu, nekā no NĪN. Pirmajam lielumam ievērojami sarūkot, varētu rasties interese par otrā palielināšanu. Jau pašlaik ir virkne teritoriju, kur pašvaldības prasa treknus maksājumus un turklāt dara to pēc Finanšu ministrijas norādēm (par ko parasti tiek noklusēts ministrijas retorikā – runa ir par finanšu izlīdzināšanas aprēķinā prasīto). Skaudrākais piemērs ir Jūrmalas iedzīvotāji («parastie»), no kuriem daļai arī 70% NĪN atvieglojums nav pa kabatai. NĪN slogu kāpinot, tas varētu rosināt īpašnieku atkratīšanos no īpašumiem vai pat atbrīvot teritorijas no iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā kadastra vērtību milzīgais diapazons ir savā ziņā adekvāts Latvijas situācijai, jo arī iedzīvotāju turība un darba iespējas ievērojami atšķiras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosinās ar NĪN neapliekamo minimumu noteikt par katru primārajā mājoklī deklarēto

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumus.

Uz katru deklarēto iedzīvotāju šī summa būtu 100 000 eiro. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 300 000 eiro un tajā ir deklarētas divas personas, tām neapliekamais minimums būs 200 000 eiro. Savukārt no 100 000 eiro piemēro arī samazinošo koeficientu 0,2 - attiecīgi tām nodoklis būtu jāmaksā no aptuveni no 10 000 eiro, skaidroja Bordāns.

Šis ir precizētais priekšlikums pēc aizvadītās nedēļas saskaņošanas sanāksmes, skaidroja ministrs, norādot, ka šodien ar to nāks klajā.

Vaicāts, vai koalīcijā tam būs atbalsts, Bordāns prognozēja, ka tagad, kad TM parādījusi faktisko stāvokli, viens pēc otra politiskie spēki nāks klajā ar saviem piedāvājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunu pieeju kadastrālo vērtību noteikšanā Tieslietu ministrija (TM) vēlās būtiskas pārmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmā, potenciāli piedāvājot arī apspriest iespēju līdz 100 000 eiro vērtas iedzīvotāju dzīvojamās mājas ar nodokli neaplikt.

Tas izriet no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) sacītā intervijā LNT raidījumā «900 sekundes».

Viņš uzsvēra, ka ir izstrādāts precīzs kadastrālās vērtības modelis, bet tas tiks ieviests tikai ar noteikumu, ja tiks izstrādāta cita NĪN sistēma. Turklāt TM arī esot attiecīgs piedāvājums.

Pēc viņa paustā, attiecībā uz iedzīvotājiem un viņu dzīvojamām mājām modelis būs pilnīgi cits. «Lielā mērā tas nozīmē, ka vismaz lauku reģionos principā vispār iznāks, ka nav jāmaksā,» sacīja ministrs. Viens no priekšlikumiem paredzot līdz 100 000 eiro vērtus īpašumus ar NĪN neaplikt - tas būtu tā saucamais neapliekamais minimums, klāstīja Bordāns.

Plašāk viņš solīja informēt, kad būs panākta vienošanās valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru