Vairākiem Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekļiem radījusi bažas Edvīna Inkena saikne ar politisko varu,kas varētu apdraudēt LR neatkarību. Tāpēc šie cilvēki balsojuši par labu Kolātam, raksta Diena.

E.Inkēns gan uzsvēris, ka ir Latvijas ceļa dibinātājs un neesot no partijas izstājies, taču viņš esot neaktīvs.

Manāmi satraukti trešdien notikušo Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) sēdi, kurā par Latvijas radio (LR) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla līdzšinējo LR ziņu dienesta (ZD) vadītāju Dzintri Kolātu, atstāja NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins un viņa vietniece Dace Buceniece. Viņi, tāpat kā Sergejs Kārītis, kuru darbam padomē virzījusi LPP/LC, bija vienīgie, kuri neatbalstīja Dz.Kolāta kandidatūru, nosliecoties par labu ekspolitiķa un premjera partijas biedra Edvīna Inkēna iecelšanai par LR pagaidu galvu demisionējušā Aigara Semēvica vietā. "Tādu spiedienu nebiju gaidījusi," pēc sēdes Dienai atzina kāda NRTP locekle un stāstīja, ka Ā.Kleckins un D.Buceniece asi iestājušies par E.Inkēnu. Jautājumi, kā notika E.Inkēna izvirzīšana un kādu lomu šajā procesā spēlēja politiskie spēki, pagaidām atstāti bez skaidras atbildes, jo abi iesaistītie NRTP locekļi, E.Inkēns un ceturtais šī stāsta varonis Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots sniedz pretrunīgus skaidrojumus. Tomēr tie liek domāt, ka tā varētu būt jau iepriekš gatavota.

Kā iespējamais Latvijas radio nākamais vadītājs uzrunāts arī bijušais politiķis un žurnālists Edvīns Inkēns, raksta Diena. Pats E. Inkēns Dienai apstiprinājis, ka ar NRTP locekļiem pārrunājis "krīzi radio un nesakārtotos budžeta jautājumus".

Viņam ticis prasīts, vai viņš varot iedomāties kādu kandidātu ar mediju un administratīvo pieredzi. Saraksts bija ne pārāk garš, atzinis E. Inkēns. "Uz teorētisko jautājumu par mani pašu, bija tāda pati atbilde. Relativitātes teoriju nav vērts apspriest." Tādu atbildi Diena īsziņā saņēma no E.Inkēna.

To, ka E. Inkēns ir uzrunāts kā iespējamais nākamais Latvijas radio ģenerāldirektors, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja arī Latvijas radio ziņas.

Latvijas radio darbinieku sapulcē otrdienas vakarā radio ģenerāldirektora vietas izpildītāja amatam izvirzīti trīs kandidāti. Par pašreizējo Starptautisko sakaru daļas vadītāju Aivaru Ginteru nobalsojuši 34 darbinieki, bet par Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāju Dzintri Kolātu 26. Šim amatam izvirzits arī Gundars Rēders, kurš iepriekš strādāja Latvijas televīzijas Ziņu dienestā.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Tautas partija izplatījusi paziņojumu, kurā aicina Ministru prezidentu Ivaru Godmani novērst Valsts kancelejas neizdarības, nesamazinot valdības locekļiem atalgojumu.’

Janvārī esam konstatējuši, ka Valsts kanceleja nav nodrošinājusi ne likuma "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadam", ne arī Ministru kabineta pieņemtā lēmuma izpildi. Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Ivars Godmanis atkārtoti aicinājis visus Ministru kabineta locekļus parakstīt iesniegumus Valsts kancelejai, lūdzot samazināt atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumam noteikto mēnešalgu par 15%.

Tā vietā, lai izplatītu šādus paziņojumus, Tautas partijas ministri aicina Ministru prezidentu novērst Valsts kancelejas neizdarības un uzdot izpildīt likumā noteikto un Ministru kabinetā nolemto.

Vēl viena valsts tautsaimniecības attīstībai atņemta jeb, precīzāk sakot, izķēzīta diena - tā varētu raksturot vakardienas Saeimas ārkārtas sēdei veltītās daudzās stundas, kuru laikā tika pļāpāts par to, vajag vai nevajag no darba izmest premjeru Ivaru Godmani.

Turklāt pilnīgi pazaudēts šis laiks ir nevis tāpēc (kā labpatiktu domāt opozīcijai), ka Godmani tā arī neaizsūtīja mājās, bet gan tāpēc, ka attiecīgajā laikā Latvijā netika strādāts ar valsts ekonomikai būtiskiem jautājumiem.

Runājot par šo valdības gāšanas mēģinājumu, noteikti jāmin pāris būtiski aspekti. Pirmkārt, opozīcijas partijām bija ģeniāla iespēja pilnīgi bez maksas pirmsvēlēšanu laikā atgādināt par sevi sabiedrībai. Tiesa, bez maksas tas bija tikai opozīcijai, ņemot vērā, ka katra Saeimas darba stunda valsts budžetam izmaksā noteiktu naudas summu. Tātad šo pasākumu «uzsauca» nodokļu maksātāji. Otrkārt, jāatgādina, ka opozīcijas ierosinājums sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi, lai lemtu par nezuticības izteikšanu, lielā mērā sakrita ar laiku, kad premjers nāca klajā ar ierosinājumu koalīcijas partijām, kā samazināt pašreiz esošo ministru skaitu, kā arī lauksaimnieku nemieriem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par valdības nespēju rīkoties ar SVF aizdevumu un aicina rīkot protesta akcija visā valstī.

«Iepazīstoties ar Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča sniegto informāciju par saņemtās palīdzības aizturēšanu valdības kontos gandrīz mēnesi un nenovirzīšanu ekonomikas stabilizācijai, lauksaimnieki ir neizpratnē par valdības nespēju ātri pieņemt lēmumus un pareizi novirzīt no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) saņemtos finanšu līdzekļus. Latvijas finanšu sistēma ir sastingusi, ekonomikā turpinās lejupslīde un uzņēmēji, tai skaitā, lauksaimnieki bankrotē, bet valdība rīkojas gliemeža ātrumā,» informē LOSP.

Organizācijas valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka, ņemot vērā, ka valdība vēl nav paziņojusi konkrētus termiņus, kad lauksaimnieki un citi uzņēmēji varēs saņemt palīdzību un kā redzams no rīcības ar SVF līdzekļiem tai nav skaidra plāna, LOSP aicina visus lauksaimniekus nākamnedēļ organizēt protesta akcijas un izbraukt ar traktoriem uz ceļiem visā Latvijā. «Ja arī tas nepamodinās valdību, tad mums jādodas uz Rīgu pamodināt un nosargāt no lielā miega Ministru kabinetu, tieši tā kā to lauksaimnieki darīja barikāžu laikā, aizsargājot Ivaru Godmani un valdību no padomju varas,» tā A. Krauze.

Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši jautājumus Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, aicinot premjeru būt konsekventam un pēc īpašu uzdevumu elektroniskās pārvaldes lietās ministres Inas Gudeles demisijas pieņemšanas aicināt atkāpties arī satiksmes ministru Aināru Šleseru, teikts izplatītajā paziņojumā medijiem.

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par to, ka Satiksmes ministrija (SM) nepamatoti iztērējusi 3870 latus, kas bijuši paredzēti lekciju par Eiropas Savienības struktūrfondiem organizēšanai, bet faktiski par šo naudu noticis viens pasākums viesu namā Pūku priedītes, kas, visticamāk, bija nevis izglītojoša lekcija, bet gan Ziemassvētku eglīte SM darbinieku bērniem, JL lūdz Godmani atbildēt, kāda ir atšķirība starp Gudeles un satiksmes ministra Aināra Šlesera pieļautajiem pārkāpumiem.

JL aicina Godmani atbildēt, vai situācijā, kad, atklājot pretlikumīgus tēriņus e-lietu ministrijā, premjers pieņēmis Gudeles demisiju, viņam nebūtu jāprasa arī Šlesera demisija. Tāpat JL lūdz Godmani skaidrot, ko premjers plānojis darīt, lai mazinātu nelietderīgu valsts līdzekļu izšķērdēšanu SM.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Četru stundu sarunās premjers Ivars Godmanis un prezidents Valdis Zatlers vienojās, ka valdību reorganizēs pēc Tautas partijas receptes.

Pēc četru stundu nopietnām sarunām Valsts prezidents Valdis Zatlers pārliecināja premjeru Ivaru Godmani, ka viņa reorganizācijas plāns bijis kļūdains.

Visadekvātākais plāns

«Visadekvātākais valdības reorganizācijas plāns ir tas, ko ierosināja Edgars Zalāns (Tautas partija), un tas ir jāsāk nekavējoties,» pēc tikšanās paziņoja V. Zatlers. Prezidents pastāvēja uz to, ka visi valdībai nosauktie uzdevumi vēl joprojām īstenojami līdz 31. martam, taču nekomentēja, vai tagad uzticas Ivaram Godmanim. «Es atzīstu, ka biju pārāk optimistisks, uzskatot, ka valsts pārvaldi varēs reorganizēt tik strauji, tomēr mēs esam uzsākuši sešu lielu aģentūru funkcionālo auditu,» klāstīja I. Godmanis. Jāatgādina, ka E. Zalāna piedāvātais plāns paredzēja 11 ministriju izveidošanu, piemēram, Attīstības ministrijas izveidošanu, tajā apvienojot Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, bet neparedzēja Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu. «Es atzīstu Zalāna piedāvāto plānu par adekvātu un tūlīt došos pie koalīcijas partneriem, lai to saskaņotu ar viņiem; ja kāda no koalīcijas partijām nevēlēsies pieņemt šo plānu, tad situācija būs jāpārplāno, bet Valsts prezidenta atbalsts mums ir ļoti svarīgs,» paziņoja premjers pēc tikšanās ar prezidentu.

Ekspremjeri Aigars Kalvītis (Tautas partija) un Ivars Godmanis (LPP/LC), kā arī esošais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir bijuši atbilstošākie premjeri attiecīgajā laikā, taču viņu darbību nevar salīdzināt.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš savas prezidentūras pirmo pusgadu sastrādājās ar Kalvīti, bet premjera amatam nominēja gan Godmani, gan divas reizes arī Dombrovski, intervijā aģentūrai BNS izvairījās atzīt, kurš no Ministru prezidentiem bijis veiksmīgākais.

«Katram premjeram ir atvēlēta konkrēta ekonomiskā un sociālā situācija valstī, un katrs premjers nonāk savā ļoti specifiskā situācijā. Tā bija pilnīgi atšķirīga gan Kalvītim, kurš tomēr demisionēja, tā bija pilnīgi atšķirīga Godmanim, kura laikā valsts iegāja krīzē, un tā bija pilnīgi atšķirīga Dombrovska pirmās valdības laikā, kas sāka krīzes viszemākajā punktā, ieguva sabiedrības uzticību un beidza kā mazākumvaldība. Nevar pat salīdzināt Dombrovska pirmo un otro valdību. Katrs laiks reāli prasīja premjera darba kārtības prioritāšu sarakstu, un bieži vien tas bija neatliekamu darbu saraksts, kur bieži vien izvēles iespējas bija minimālas,» klāstīja Zatlers.

Grieķijas un Spānijas ekonomiskās nedienas ir sociālisma krīze, jo ilgstošā valstu valdību iztapšana par labu patērētājiem, pensionāriem un arodbiedrībām ir tās novedušas pie maksātnespējas sliekšņa, uzskata ekspolitiķis Edvīns Inkēns.

Runājot raidījumā Dienas rīts viņš sacīja, ka, savukārt, ASV bija kapitālisma krīze, jo mazuzraudzītais finanšu sektors izveidoja spekulāciju sektoru, kas bija lielāks par viņu pašu.

Komentējot Latvijas virzību uz iestāšanos eirozonā, viņš norādīja, ka procesa būtība ir diezgan vienkārša – valstij iestājoties Eiropas Savienībā (ES) un NATO pazuda mērķis un Eiropas monetārā savienība ir jauns mērķis. «Vienmēr vajag ārējos karodziņus. Diemžēl mērķiem nepiepildīta politika noved pie stagnācijas,» sacīja E. Inkēns.

Tomēr eirozonā nebūtu jāstājas, lai maksātu grieķu parādus. Viņš arī norādīja, ka ES nekļūs par lielvalsti, jo katrā reģionā ir savas intereses.

Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim par Ministru kabineta simts dienās paveikto, norādot, ka valdības darbam šajā laikā nav bijis pozitīva rezultāta.

Pieprasījumā premjeram JL norāda uz vairākiem notikumiem, kas liek apšaubīt šīs valdības spēju darboties. Inflācijas līmenis ir sasniedzis 16,8%, VAS Latvijas Pasts ir iestājusies faktiska maksātnespēja, taču satiksmes ministrs Ainārs Šlesers sācis rīkoties tikai tad, kad kļuvis skaidrs, ka uzņēmums nespēs izmaksāt saviem darbiniekiem algas. Koalīciju veidojošajām partijām ir acīmredzama nevienprātība Administratīvi teritoriālas reformas jautājumos, kas apdraud veiksmīgu reformas īstenošanu un sekmīgu 2009.gada pašvaldību vēlēšanu norisi. Valdība vairākas reizes ir nesekmīgi mēģinājusi vienoties par SIA Lattelecom atsavināšanas modeli, pieprasījumā norāda JL.

Šodien LNT raidījumā 900 sekundes valdības vadītājs Ivars Godmanis atklāti esot melojis Latvijas sabiedrībai, teikts Sabiedrība citai politikai paziņojumā medijiem.

Sabiedrība citai politikai paziņojums medijiem: "Šodien LNT raidījumā 900 sekundes valdības vadītājs Ivars Godmanis atklāti melojis Latvijas sabiedrībai, paziņojot, ka gadījumā, ja Sabiedrība citai politikai rosinātie grozījumi likumā Par pensijām stāsies spēkā, pensijas visiem būs vienādas.

Sabiedrība citai politikai aicina Ivaru Godmani atsaukt šā rīta nepatieso paziņojumu un atvainoties Latvijas sabiedrībai.

Grozījumu būtība ir likumā Par valsts pensijām noteikt, ka minimālā pensija nedrīkst būt zemāka nekā Ministru kabineta noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsts ar koeficentu 3.

Pensiju likuma grozījumi noteiks, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, tiks piemērots koeficients - 3,0, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, tiks piemērots koeficients – 3,5, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem – 4,0, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu – 4,5.

Šobrīd Tautas partijas valdē nav skatīts jautājums par finanšu ministra Ata Slaktera atbilstību ieņemamajam amatam.

Skaļākās runas par A. Slaktera nekompetenci un neatbilstību finanšu ministra postenim sākās pēc viņa intervijas finanšu telekanālam Bloomberg Television, kurā A. Slakteris demonstrēja savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas. Pats M. Segliņš pēc kolēģa uzstāšanās Bloomberg pieņēma lēmumu turpmāk intervijas sniegt tikai latviski.

Iepriekš gan arī Tautas partijas biedri ir bijuši nepatīkami pārsteigti par A. Slaktera rīcību. Viņa divu nedēļu prombūtne valsts budžeta izskatīšanas laikā, pēc atsevišķu partijas biedru domām, atstāja negatīvu iespaidu uz partijas tēlu, ziņoja Diena. Šie partijas biedri uzskata, ka Ministru kabinetā ir jāstrādā cilvēkiem, ar kuru veikumu partija varētu lepoties. Jāatzīmē, ka 12. decembrī Tautas partijas birojā vēstuli, kurā pauž par savu lēmumu izstāties no partijas, iesniedza UPB holdinga prezidents, uzņēmējs Uldis Pīlēns.

"Tautas partija savu ietekmi gan Rīgas domē, gan parlamentā un valdībā saglabās un bez mums tāpat nevienu nopietnu lēmumu nevar pieņemt," intervijā laikrakstam Diena norāda Tautas partijas vadītājs ekspremjers Aigars Kalvītis.

Uz jautājumu: "Vai jūs Rīgas koalīcijā atbalstīsiet Jāni Birku līdz nākamajām vēlēšanām?", A. Kalvītis atbild:

"Mēs nekad nevaram pateikt, kas politikā var notikt līdz nākamajām vēlēšanām. Pieņemsim, Birkam gadīsies tāda kļūme kā Gudelei un būsim spiesti mainīt Rīgas mēru. Mēs nevaram izslēgt kaut kādus notikumus. Taču tas, ka mēs atbalstīsim Godmani līdz galam, un atbalstīsim Birku, tas ir fakts. Vērojot apstākļus pasaules, Latvijas ekonomikā, tad — ja šiem ekonomiskajiem apstākļiem vēl tiks pievienota politiskā nestabilitāte, tad mums būs daudz, daudz sarežģītāka situācija un tā var daudz smagāk atsaukties uz notikumiem, kas mūs nākotnē sagaida. Mēs esam par stabilitāti un Rīgas domes vadības vai valdības maiņa nekādā gadījumā neietilpst Tautas partijas plānos ne tuvākā, ne tālākā nākotnē."

Jānis Birks ar Ivaru Godmani apspriedīs jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu, kā arī par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Trešdien, 17. septembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents, Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks kopā ar lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem tiksies ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani, Db.lv informē Anda Šaka, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biroja vadītāja.

Dienaskārtībā ir iekļauts jautājums par daudzdzīvokļu māju un sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, kas ļaus samazināt siltumenerģijas patēriņu un līdz ar to arī iedzīvotāju izdevumus par siltumu.

Rīgā, dzīvokļa pabalsts jau šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusgadu, ir pieaudzis par 221%, tam tērējot papildus aptuveni 2.5 miljonus latu. Kopumā otrajam pusgadam visu veidu pabalstiem papildus būs nepieciešami 3.256 miljonu latu. Personu skaits, kuras var pretendēt uz sociālo palīdzību, Rīgā ir pieaudzis par 47%.

Ministru prezidentu Ivaru Godmani neviens tuvākajā laikā negāzīs un nomainīt viņu varēs tikai tad, ja vinš pats piepeši izdomās atkāpties, Neatkarīgai Rīta avīzei sacījis ietekmīgais partijas TB/LNNK valdes loceklis Jānis Straume.

Viņš paskaidroja, ka nestabilitāti veicina globālā ekonomiskā krīze, kas ir radījusi smagas problēmas arī Latvijā. Otrs nestabilitātes apstāklis ir gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām jau vairs ir mazāk nekā pusgads.

«Šajā situācijā politiķi ir stresā un apjukumā, ar ko var izskaidrot viņu rīcību, kas īpaši izpaužas publiskajā telpā – dažādos paziņojumos, kas no rīta ir vienā virzienā, bet pusdienlaikā jau diametrāli pretēji iepriekš paustajam. Koalīcijas padome norāda premjeram, ka viņam jāstrādā pie jaunas valdības veidošanas, uz ko premjers loģiski atbild, ka paši esat valdībā, tāpēc jāstrādā, nevis jāveido kas jauns,» skaidroja J.Straume.

Pat tad, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers jau trešdien nosauks jauno Ministru prezidenta amata kandidātu, šoceturtdien Saeima vēl nevarēs balsot par jaunās valdības apstiprināšanu.

Šādu pārliecību pēc tikšanās ar V. Zatleru šodien pauda demisionējušā premjera Ivara Godmaņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) politiķi.

LPP/LC pārstāvjiem esot radies iespaids, ka arī V. Zatlers atbalsta ideju par to, ka ikvienam no potenciālajiem valdības vadītājiem būtu jāpiedāvā plāns ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Nominētajam premjeram ar šo programmu esot jāiepazīstina arī visu Saeimas frakciju deputāti, lai viņi varētu izdarīt savu izvēli par labu kādam no kandidātiem.

A.Bērziņš sacīja, ka LPP/LC prezidentam arī apliecinājusi, ka gadījumā, ja neviens no citu partiju nosauktajiem premjera amata kandidātiem netiks atzīts par piemērotu valdības vadītāja amatam, LPP/LC ir gatava šim postenim atkārtoti izvirzīt I. Godmani un runāt ar citām Saeimas frakcijām par atbalsta nodrošināšanu jaunam I.Godmaņa veidotam Ministru kabinetam.

Žurnāla Nedēļa un portāla nozare.lv galveno redaktoru Māri Zanderu droši vien var dēvēt par intelektuālo huligānu, par kura izdarībām tā arī īstas skaidrības nav – viņš vispirms runā un tad domā vai arī katrs viņa pateiktais teikums tiek pausts ar zināmu aprēķinu.

Katrā ziņā salīdzināt Latvijā notiekošos procesus ar Miloševiča režīmu Serbijā vai arī Reihstāga dedzināšanu, Zanderam īpašas problēmas nesagādā. Nu jau viņam arī piezvanīt vai aizsūtīt īsziņu varēs katrs, kurš to vēlas.

Parasti tu visai ironiski vērsies pret dažādiem Latvijā notiekošiem ekonomiskiem un politiskiem procesiem. Kāda tad, tavuprāt, šodien ir situācija mūsu valstī?

AS Olainfarm akcionārs SIA Olmafarm iesniedzis papildus darba kārtības jautājumus 5.jūnijā paredzētajai AS Olainfarm akcionāru sapulcei, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Piedāvātajiem papildus darba kārtības jautājumiem akcionārs ir piedāvājis šādus lēmumu projektus: atsaukt no amata akciju sabiedrības Olainfarm padomes locekļus Valentīnu Andrējevu, Ivaru Godmani, Andi Krūmiņu, Aleksandru Raici un Guntu Veismani.

Vienlaikus Olmafarm piedāvā padomē uz pieciem gadiem ievēlēt Signi Balderi–Sildedzi, pērn decembrī mirušā uzņēmēja, AS Olainfarm īpašnieka Valērija Maligina vecāko meitu Irīnu Maliginu, Milanu Beļeviču, Ivaru Kalviņu, kā arī atkārtoti padomē ievēlēt Ivaru Godmani, par padomes pilnvaru termiņa sākumu nosakot šā gada 6.jūniju.

Padomes locekļu kopējo mēneša atalgojumu rosināts noteikt 21 500 eiro apmērā .

Neapskaužamā ekonomiskā situācija, kādā šobrīd atrodas valsts, ir valdības, īpaši finanšu ministra nemākulīgās saimniekošanas rezultāts, uzskata Jaunais laiks (JL). Uz nepatiesām prognozēm veidots valsts budžets, atvaļinājums budžeta veidošanas laikā, neprofesionāls grūtībās nonākušas bankas pārņemšanas process ir tikai pēdējo mēnešu finanšu ministra veikums.

Valsts atrodas pārāk nopietnā situācijā, kad tai jāpieņem atbildīgi ilgtermiņa lēmumi, kas ietekmēs ikviena iedzīvotāja likteni, tādēļ nekompetenta ministra atrašanās vienā no šobrīd atbildīgākajiem amatiem ir nepieļaujama. Sabiedrība nedrīkst dzīvot neziņā par to, kas notiek valstī, vien tādēļ, ka ministrs nespēj pamatot valdības lēmumus un izskaidrot notiekošo, norāda JL.

JL aicina Godmani rīkoties valstiski un sabiedrības interesēs valsts finanšu uzraudzību uzticēt atbildīgam profesionālim.

Partijas Saskaņas centrs biedru vidū varētu būt labāks ekonomikas ministrs, labāks finanšu ministrs, labāks izglītības ministrs, arī labāks premjers nekā pašreizējais, uzskata Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Laikrakstam Latvijas Avīze viņš izteicies, ka SC nav gatavs pievienoties esošajai koalīcijai, bet piedalītos sarunās par jaunas valdības veidošanu.

«Manuprāt, SC iespējas nokļūt valdībā arvien pieaug – ne tikai būt kritizētājiem un smādētājiem, bet arī pašiem uzņemties atbildību par kādām jomām. Vai tas būs vai nebūs, par to es pat īpaši negribu lauzīt galvu, tikai redzu, ka iespējas pieaug. Tautas saskaņas partijas kongresā runājām par to, cik mēs esam gatavi šādai iespējai. Jau apmēram pirms gada partijā sākām «auditu», lai noskaidrotu savus spēkus. Es jau teicu – cilvēku pieplūdums mums ir ļoti liels, tajā pašā laikā man ir zināma piesardzība. Viena lieta ir kritizēt, bet cita – uzņemies atbildību. Es paredzu, ka februārī vai drīzāk marta vidū Godmaņa valdībai būs kritiskas dienas un tad šī iespēja varētu būt,» izteicies J.Urbanovičs. Taču konkrētas kandidatūras J.Urbanovičs nav nosaucis.

Pārejas perioda ideju maksimālās PVN likmes piemērošanai presei uz 2009. gadu valdības sēdē vakar tika noraidīta un šis jautājums nu ir Saeimas ziņā. Ja parlaments neko nemainīs, tad jau ar 2009. gadu PVN likme presei pieaugs vairāk nekā 4 reizes.

Tomēr, ja parlaments nākamgad saglabās 10 % PVN likmi, tā būs viena no augstākajām likmēm ES, apdraudot preses biznesa nākotni. Ņemot vērā, ka liela daļa preses izdevumu jau noslēguši ar abonentiem līgumus uz nākamo gadu, presei vēl 2009. gadā tiks piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kura gan pieaugs no pašreizējiem 5 % līdz 10 %.

Saeima par valdībā otrdien apstiprināto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kā arī likumprojektiem, kas saistīti ar tās ieviešanu, lems šodien.

PVN nepalielināt

Tomēr nemierā arī ar šo kompromisa variantu ir Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) biedri. Asociācijas biedri ārkārtas sēdē vakar secināja, ka valdības piedāvātās PVN likmes - ne 10 %, ne 21 % - ir nepieņemamas un preses industriju iznīcinošas.

Nacionālā radio un televīzijas padome šorīt pulksten 9:00 pulcēsies, lai lemtu par nākamo Latvijas radio vadītāju.

Db.lv jau vēstīja, ka līdzšinējais Latvijas radio ģenerāldirektors Aigars Semēvics paziņoja par amata pamešanu. Šādu lēmumu A. Semēvics pieņēmis laikā, kad viņa vadītā uzņēmuma parādi pārsnieguši 700 tūkstošus latu, bet radio bankas kontos esot vairs tikai 8 500 latu.

Uz Latvijas radio ģenerāldirektora amatu tiek virzīts bijušais radio vadītājs Dzintris Kolāts un Edvīns Inkēns, kā arī Latvijas televīzijas ziņu dienesta vadītājs Gundars Rēders un Latvijas radio starptautisko sakaru daļas vadītājs Aivars Ginters.