Foto

Inovatīvākās valstis pasaulē TOP 15

Zane Atlāce - Bistere, 19.10.2016

15. BEĻĢIJA
Beļģija inovāciju ziņā līdz šim nav izpaudusies pārāk spoži, tomēr pietiekami, lai iekļūtu TOP 15. Taču neskatoties uz salīdzinoši augsto vērtējumu, WEF norāda, ka Beļģijas nepietiekamā inovāciju kapacitāte ir diezgan problemātisks faktors uzņēmējdarbībai šajā valstī.

Foto: www.freeimages.com

Jaunākais izdevums

Katru gadu Pasaules ekonomikas forums (WEF) nāk klajā ar Globālās konkurētspējas ziņojumu par situāciju pasaules ekonomikā. Viens no daudzajiem parametriem, izdarot secinājumus, ir inovācijas, tai skaitā zinātniskās pētniecības līmenis un kvalitāte augstskolās, uzņēmumu investīcijas izpētes un attīstības projektos, universitāšu un ražotņu savstarpējā sadarbība, inženieru un zinātnieku skaits valstī u.c.

DB jau vēstīja, ka Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām. Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām.

Ņemot vērā šī ziņojuma datus, izveidots inovatīvāko valstu TOP 15, vēsta Business Insider. Kuras tās ir – skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mudina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016

Lelde Petrāne, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šonedēļ Rīgā pulcējas inovatori

Anda Asere, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien un piektdien Rīgā notiks starptautiska inovācijai veltīta konference Baltic Dynamics 2016, kuras galvenā tēma būs inovācija un tehnoloģiju konverģence

«Principā ar Baltic Dynamics konferencēm termins «inovācija» ir ienācis Baltijā un gadu gaitā tās ir apliecinājušas sevi kā nozīmīgākie forumi par inovācijas tematiku. Pirms 21 gada tika dibināta Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācija un ikgadējās konferences Baltic Dynamics ir šīs asociācijas iniciatīva. Pa kārtai konference notiek Lietuvā, Igaunijā un Latvijā un šogad tā atkal notiek Rīgā,» saka Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors un Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācijas viceprezidents.

Pēc neatkarības atgūšanas Baltijā nebija neviena biznesa inkubatora, ne arī zinātnes parka, tāpēc konferences pirmsākumos tajā tika runāts par to, kas ir inovācija, par tās atbalsta struktūrām un sistēmām, kā tehnoloģijas var palīdzēt biznesa attīstībā utt. Ar laiku konferences tēmas kļuva plašākas un tajās vairāk diskutēja par inovāciju kā valsts ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu, zinātnes un biznesa sadarbību, starptautisko kooperāciju starp augsto tehnoloģiju firmām u.tml. «Šī gada galvenā tēma ir inovācijas un tehnoloģiju konverģence – no šaurām inovācijas atbalsta struktūrām esam pārgājuši pie lielāka mēroga tēmām – Nacionālās inovācijas sistēmas veidošana un inovācijas loma valsts ekonomiskajā attīstībā un iedzīvotāju labklājības celšanā,» saka J. Stabulnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par pasaules ekonomikas kontroli 21.gadsimtā būs tas, cik lielā mērā valstīm izdosies iegūt vai zaudēt kontroli pār inovatīvajām tehnoloģijām, norāda Bloomberg Economics eksperts Toms Orliks, komentējot jaunākos Bloomberg inovāciju indeksa rezultātus.

Ikgadējais Bloomberg inovāciju indekss šogad publicēts jau septīto reizi un inovatīvāko valstu saraksts veidots, ņemot vērā daudzus kritērijus, tostarp, finansējumu izpētei un attīstībai, ražošanas kapacitāti un publisku augsto tehnoloģiju kompāniju daudzumu.

Latvija jaunākajā sarakstā nokritusi par divām vietām un ierindojas 42.vietā. Mūsu valsts atpaliek no pārējām Baltijas valstīm – Igaunija ierindojusies 36.vietā, bet Lietuva – 37.vietā.

«Inovācijas kļūst par ārkārtīgi nozīmīgu aspektu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, īpaši Āzijas ekonomikās, kur vairāk nav demogrāfiskā dividende un augstākas pievienotās vērtības ražošana pārvietojas uz zemāku izmaksu valstīm šajā reģionā,» norāda Australia & New Zealand Banking Group Ltd. Izpētes vadītājs Khons Gohs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu inovāciju loma biznesā

Svetlana Saksonova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt visu naudu, ir jābūt pietiekami stulbam, lai to vēlētos». Protams, tas ir aforisms, bet nākotnes finansiālā labklājība ir neiespējama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc progresa dzinējspēks ir nevis aforismi, bet gan ieviesti e-jauninājumi.

Mūsdienu uzņēmuma vadības modelis izslēdz beziniciatīvas un «lineāro» pieeju, kā arī neefektīvo stabilitāti, tāpēc inovāciju, tai skaitā finanšu inovāciju, izmantošana ļauj novērst visus līdzšinējos trūkumus.

Finanšu inovācijas rodas dažādu faktoru ietekmē, piemēram, nodokļu priekšrocības, darījumu izmaksu un starpniecības izmaksu samazināšana, risku pārdalīšana un likviditātes pieaugums, cenu līmenis un to mainīgums, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi un citi faktori.

Šobrīd ne zinātnē, ne praksē nav vienotas definīcijas jēdzienam «finanšu inovācija». Vienkāršotā nozīmē finanšu inovācijas ir finanšu rakstura darbības, kas ir jaunas vismaz vienai no darījuma pusēm. Finanšu inovāciju var uzskatīt par veiksmīgu, ja tās rezultātā var iegūt jaunus materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, klientu skaita vai lojalitātes pieaugumu vai augstāku uzņēmuma efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ašeradens: Uzņēmēju konkurētspēja atkarīga no spējas attīstīt inovācijas

Zane Atlāce - Bistere, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes attīstīt inovāciju, jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī uzlabot produktivitāti. Tāpēc valdības rīcības plānā inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešamais priekšnoteikums ir noteikta par vienu no prioritārajiem rīcības virzieniem» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Piektdien, 2. septembrī viņš tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pārstāvjiem Andreju Krasņikovu, Jāni Spīguli, Andreju Siliņu, Indriķi Muižnieku, Andri Šternbergu un Andreju Ērgli, lai pārrunātu akadēmisko institūciju efektīvāku iesaisti inovācijas radīšanā, kā arī sadarbības paplašināšanu starp zinātniekiem, uzņēmējiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Inovācijas sekmēšanai būtiski ir attīstīti ciešu un efektīvu sadarbību starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem. «Esam paredzējuši nozīmīgu atbalstu Latvijas zinātnisko institūciju rīcībā esošo pētniecisko izstrādņu komercializēšanai – pētījumu rezultātu pārvēršanai jaunos produktos un tehnoloģijās. Atbalsts paredzēts arī investīcijām jaunu pilotražotņu izveidei, biznesa inkubatoru darbībai reģionos, nozaru klasteru attīstībai un jaunu eksporta tirgu apgūšanai,» skaidro A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Novērtējums inovāciju reitingos ir apliecinājums - ejam pareizā virzienā

Dienas Bizness, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas novērtējums starptautiskajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai, un tam, ka ejam pariezā virzienā, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Latvijas novērtējums jaunākajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai. Tas ir apliecinājums, ka ejam pareizā virzienā – uz mērķtiecīgu inovācijas politikas attīstību, kas sekmēs produktivitātes un preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanas pieaugumu, kas ārkārtīgi nepieciešamas Latvijas ekonomikas straujākai izaugsmei. Gandarījums par saņemto atzinību paveiktajam uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, kā arī cilvēkresursu attīstībā un nodarbinātībā, kas sekmē inovācijas attīstību Latvijā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena atgādina, ka šā gada 19. jūnijā publicētajā Globālajā Inovācijas indeksā (Global Innovation Index 2017: Innovation Feeding the World) atzinīgi novērtēts Latvijas sniegums uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, izglītības sistēmas uzlabošanā un radošo produktu un pakalpojumu eksportā. Pētījumā iekļauto 127 apsekoto valstu vidū Latvija ierindota augstajā 33. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidot Latvijas Inovācijas un tehnoloģiju aģentūru (LITA), teikts saskaņošanai nodotajā EM ziņojumā.

Šā gada augustā valdība uzdeva EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Finanšu ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa attīstību Latvijā. Ziņojums ir izstrādāts un nodots saskaņošanai.

Viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem paredz paplašināt LIAA funkcijas ar fokusu uz inovācijas un tehnoloģiju attīstības aktivitātēm. EM rosina uz aģentūras bāzes veidot LITA. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2020.gada vasarā.

EM ziņojumā atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumu, kurā piedāvāts Latvijā veidot "divu pīlāru" modeli, kurā tiktu stiprināta un koordinēta IZM zinātni un pētniecību finansējoša iestāde un EM inovācijas un tehnoloģiju atbalsta organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas pilsēta Dortmunde ir atzīta par 2021.gada Eiropas inovācijas galvaspilsētu, savukārt Somijas pilsēta Vantā ir Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne, lēmusi Eiropas Komisija (EK).

Šodien un rīt Briselē notiekošajā Eiropas Inovācijas padomes samitā EK paziņo septītā konkursa "Eiropas inovācijas galvaspilsēta" uzvarētājus. Pēc spraigas izvērtēšanas divas neatkarīgu ekspertu augsta līmeņa žūrijas izraudzījās uzvarētājus un finālistus divās balvu kategorijās.

Otrā vieta Eiropas Inovācijas galvaspilsētas kategorijā ir piešķirta Dublinai Īrijā un Malagai Spānijā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ieguvusi trešo vietu.

Balvu kategorijā "Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne" otrā un trešā vieta tika piešķirta Kaškaišai Portugālē un Tronheimai Norvēģijā.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela pauda, ka konkursa finālistu veikums ir patiešām ievērojams. "Man ir gods izcelt šīs pilsētas, kas ir īstas inovācijas izmēģinājumu laboratorijas. Tās kopīgi veido augšupējas iniciatīvas, kas ļauj sasniegt pilsētu attīstības ilgtspēju," norādīja Gabriela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ieguldīs 14,7 miljardus eiro, lai Eiropa kļūtu veselīgāka, "zaļāka" un vairāk digitalizēta

LETA, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai joprojām viens no zemākajiem inovāciju vērtējumiem Eiropas Savienībā (ES), tas izriet no Eiropas Komisijas publicētā «Eiropas inovācijas rezultātu pārskata 2018».

Ziņojumā ietvertas 28 ES dalībvalstis, no tām Latvija ierindojas 24.vietā. Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka Latvija par vairāk nekā 10% uzlabojusi savu inovācijas veiktspēju.

Inovatīvākā ES valsts ir Zviedrija, kurai seko Dānija, Luksemburga, Francija, Īrija un Beļģija. Igaunija sarakstā ierindota 17.vietā, bet Lietuva - 20.vietā.

Ekonomikas ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Latvija jau trešo gadu pēc kārtas ir iekļauta «vidējo inovatoru» valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50-90%.

Eiropas Komisijas eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas paveikto inovācijām labvēlīgas vides nodrošināšanā, jo īpaši platjoslas pakalpojumu izplatībā; cilvēkresursu attīstībā, jo īpaši doktorantūras studiju beidzēju skaitā; kā arī finanšu pieejamībā zināšanu ietilpīgiem un strauji augošiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā pasliktinājies Latvijas sniegums Eiropas Savienības (ES) inovāciju reitingā, liecina Eiropas Komisijas publicētā "Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2021".

Ja 2020.gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23.vietā, tad šogad Latvija ir noslīdējusi uz 25.vietu.

2020.gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kas tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.

No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, kuras reitings gada laikā kāpis par trim pozīcijām - no 12.vietas pērn līdz 9.vietai šogad. Igaunija ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par spēcīgiem inovatoriem.

Savukārt Lietuva reitingā gada laikā pakāpusies par vienu vietu, šogad ieņemot 19.vietu. Lietuva ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par mēreniem inovatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Inovācija ir arī politikas renesanses iespēja

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot inovācijas ekonomikas tēmu (pēc DB 12.09.), šoreiz norādīšu ne vien uz publiskā sektora kā pārvaldes radošo pārdefinēšanos, bet arī uz politikas ikdienišķā nozīmē – uz partiju politikas – atjaunošanās iespēju mūsdienīgā inovācijas sistēmā.

Jāsāk ar to, ka šī ir laba, kaut arī ne sevišķi mierinoša, ziņa publiskā sektora elitēm. Tā nav mierinoša tāpēc, ka inovācijas ekonomika no šīm elitēm paģērē pašidentitātes radikālu pārskatīšanu, un tas ir frustrējošs process. Tomēr tā ir laba ziņa, jo šāda identitātes pārmaiņa līdz ar mērķu pārdefinēšanu jaunajos ekonomiskajos apstākļos ne obligāti paredz esošo institūciju noārdīšanu. Tiesa, priekšnoteikums pastāvēšanai ir pārmaiņa uz pastāvīgu, principiālu rīcībpolitikas un institucionālo atvērtību visefektīvākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem risinājumiem.

Ekonomikas teorētiķis Jozefs Šumpēters pirms 100 gadiem bija ievērojami pesimistiskāks. Viņa ieskatā kapitālisms inovācijas un konkurences cīņas procesā ir neizbēgami destruktīvs – radoši destruktīvs. Saskaņā ar J. Šumpēteru, inovatīva ekonomika un bizness cikliski ceļas uz iepriekšējā modeļa drupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit gaidas veicina divpusējās saiknes, ieskaitot sadarbību zinātnē un inovācijā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielbritānijas zinātnes un inovācijas Baltijas atašeja amats ir ticis lietuvietei Miglei Masaitītei (Miglė Masaitytė), līdz ar to arī reģionālais birojs būs Viļņā. Sarunā ar DB par sadarbības perspektīvām un britu Zinātnes un inovācijas tīklu (Science and Innovation Network jeb SIN) piedalās arī SIN Ziemeļvalstu un Baltijas reģionālais menedžeris Maikls Mūdijs (Michael Moody).

Fragments no intervijas

Pirms neilga laika kļuva zināms par britu zinātnes un inovācijas atašeja jauno amatu Baltijā (DB 12.01.), un nu tas ir nodibināts Lietuvā. Kāpēc tur?

Maikls Mūdijs: Mēs skatījāmies uz visām Baltijas valstīm, un nebija skaidra iemesla, kāpēc viena būtu labāka par citām. Tāpēc mēs izsludinājām konkursu uz vakanci visās trijās valstīs, un tad jau vērtējām kandidatūras – kam būs labākais pieredzes un zināšanu fons par šo darbu. Tāpēc atašeja postenis Viļņā ir sagadīšanās. Bija deviņi pretendenti – pa trijiem no katras valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporācijas un lielie uzņēmumi tiek vērtēti kā galvenie inovācijas dzinējspēki; uzsvars ir uz inovāciju kā sistēmu

Par kompāniju inovācijas pētījumiem un ieviešanu atbildīgo amatpersonu vērtējumā aizvien lielāka nozīme šai jomā tiek piešķirta starptautiskajām korporācijām, lielajiem uzņēmumiem un arī valstu kapitālsabiedrībām. Tā secina jaunākais General Electrics (GE) Globālās inovācijas barometrs – pētījums, kas tiek veikts no 2010. gada.

No barometrā iekļautajām 20 valstīm Latvijai tuvākie datu apkopojumi ir veikti Polijā, Vācijā un Zviedrijā. Starptautisko korporāciju nozīmīgums inovatīva biznesa radīšanā pēdējos gados kopumā ir audzis par 4%, kamēr mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozīmes vērtējums ir ievērojami krities. Nedaudz zemāks ir arī šīs jaunuzņēmumu jeb startapu nozīmes vērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Latvijas amatpersonām, ārvalstu sadarbības partneriem un viesiem, kā arī projekta realizētājiem – Cietvielu fizikas institūta darbiniekiem, koleģiālā un pozitīvā atmosfērā tika atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē – CAMART2 , kura finanšu apjoms pārsniedz 31 miljonu eiro.

Projekta mērķis ir stiprināt institūta un vienlaikus Latvijas valsts pozīciju Eiropas zinātniskajā telpā, kļūstot par Eiropas līmeņa reģionālo centru materiālzinātnes un tehnoloģiju pārneses jomā.

«Vienīgais veids, kā Eiropa var sacensties ar pārējo pasauli, ir – būt gudrākai par citiem un pierādīt sevi inovācijas jomā. Tas nozīmē, ka ir jāinvestē izglītībā, zinātnē un inovācijas attīstībā. Šādām investīcijām jānorisinās nacionālā līmenī, reģionālā līmenī un, protams, arī starptautiskā līmenī –Eiropas Savienībā. Priecājamies redzēt, ka šis vērienīgais projekts sīvā konkurencē guvis ne tikai Apvāršņa 2020 finansējumu, bet saņēmis atbalstu arī no Latvijas valsts,» stāsta Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas departamenta ģenerāldirektors Roberts Jans Smits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un eksportētāju asociācija “The Red Jackets” aicina uzņēmējus pieteikties konkursam “Eksporta un inovācijas balva”.

Daudzi Latvijas uzņēmumi, spītējot sarežģītajiem apstākļiem, ir turpinājuši savu attīstību un izaugsmi arī pandēmijas laikā. 2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība pārsniedza 13,2 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Lai atzīmētu uzņēmumu sasniegto, jau 16.reizi tiek rīkots konkurss “Eksporta un inovācijas balva” (EIB), kura dalībniekus godalgos decembrī Rīgas pilī.

Šogad konkurss tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”. “Ik gadu Latvijas uzņēmēji spēj pārsteigt. Mūsu ražotāji, radot jaunus, spilgtus produktus un interesantu dizainu, piesaka sevi ārvalstīs un kļūst par atzītiem nozares līderiem pasaulē. Vēlamies, lai arī Latvijā šie veiksmes stāsti izskan tik skaļi, cik tie būtu pelnījuši,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ar «fintech» mēs parasti saprotam finanšu tehnoloģiju kopumu, kas raksturo strauji attīstošos finanšu pakalpojumu nozari 21. gadsimtā, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Kopš 21. gadsimta pirmās desmitgades beigām šī termina saturiskā ietilpība ir kļuvusi vēl plašāka, iekļaujot tajā tehnoloģiskās inovācijas finanšu sektorā, tostarp inovācijas finanšu prasmju apguvē un finanšu izglītībā, inovācijas banku pakalpojumos patērētājiem, inovācijas investīciju darbību veikšanā un, protams, arī visu, kas saistās ar kriptovalūtām.

Ja iespējami lakoniski mēģinātu pateikt, kā finanšu tehnoloģiju inovācijas ir ietekmējušas tradicionālo tirdzniecību, banku darbību, finanšu konsultācijas un finanšu produktus kā tādus, tad par to būtu jāsaka, ka tas ir apvērsums, kura rezultātā finanšu produkti un pakalpojumi, kuru pārvaldīšanai vēl relatīvi nesen tika uzturēta vesela finanšu institūciju un to filiāļu valstība ar pārdevējiem, produktu izplatītājiem un stacionārajiem datoriem kā neatņemamiem atribūtiem, ir aizvirzīti uz mobilajām ierīcēm, salīdzina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. februārī tiks atklāts apjomīgs projekts zinātnes jomā – CAMART2. Septiņus gadus ilgstošā projekta finanšu apjoms pārsniedz 31 miljonu eiro un līdz ar tā norisi paredzēts ievērojami sekmēt Latvijas zinātnieku līdzdarbību starptautiskajā pētniecības un inovācijas tirgū.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) veidotais projekts Moderno materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses centrs – CAMART2 sagatavots Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas pamatprogrammas Apvārsnis 2020 ietvaros ar mērķi pārveidot LU CFI esošo ekselences centru materiālzinātnēs augstākā kvalitātē, kurā tiks attīstīta efektīva moderno materiālu un tehnoloģiju pārveide komerciālos un sabiedriskā labuma produktos un pakalpojumos. Projekts norisinās sadarbībā ar Zviedrijas partneriem KTH Royal Institute of Technology un Acreo Swedish ICT, kas ir pasaules līmeņa eksperti inovācijā un tehnoloģiju pārneses jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Inovāciju jomā Latvija kļuvusi par visstraujāk augošo valsti ES

LETA, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju jomā Latvija kļuvusi par visstraujāk augošo valsti Eiropas Savienībā (ES), informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.

Šodien EK publiskojusi šī gada Eiropas Inovācijas rezultātu pārskatu, Reģionālo inovācijas rezultātu pārskatu un Innobarometer. Aplūkojot rezultātus, konstatēts, ka ES inovāciju jomā panāk Japānu un ASV.

Inovācijas līdere ES jau atkal ir Zviedrija, kurai seko Dānija, Somija, Vācija un Nīderlande. Savukārt par visstraujāk augošo «inovētāju» kļuvusi Latvija. Tāpat inovācijas strauji aug Maltā, Lietuvā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē. Kopumā gan Latvija inovāciju topā starp 28 dalībvalstīm atrodas piektajā vietā no beigām.

Kā norāda EK, kopumā svarīgākais, kas vajadzīgs, lai kļūtu par inovāciju līderi, ir ieviest līdzsvarotu inovāciju sistēmu, kurā attiecīga līmeņa publiskās un privātās investīcijas iet roku rokā ar produktīvām inovācijas partnerībām, ko veido uzņēmumi un akadēmiskie speciālisti, kā arī ar spēcīgu izglītības bāzi un izcilu pētniecību. Nepieciešams, lai inovāciju ietekme uz ekonomiku izpaustos inovatīvu produktu pārdošanā un eksportēšanā, kā arī nodarbinātībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru