Intervija: Esam atbaidījuši investorus 

«2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, bet drīzāk varētu būt kādi zaudējumi,»

Sandris Točs, speciāli Db, 2015. gada 20. oktobris plkst. 9:05

To intervijā DB saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā jūs vērtējat situāciju Latvijas ekonomikā šajā starptautiskās nenoteiktības un sankciju laikā?

Ģeopolitiskā situācija un tās ietekme ir devusi mazāku sitienu pa pašu tautsaimniecību kā pa uzņēmēju noskaņojumu. Uzņēmēju noskaņojums ir uzmanīgāks, piesardzīgāks. Kaut gan patiesie rādītāji liecina, ka neskatoties uz to, ka ir gan sankcijas, gan krīze Krievijas ekonomikā, to ietekme uz Latviju ir 0,6% no IKP. Ir strauji krities eksporta apjoms uz Krieviju un NVS valstīm. Vēl pirms gada 12% no visa Latvijas eksporta veidoja Krievija. Īsajā periodā, kopš sākās sankcijas, eksporta kritums uz Krieviju ir 20% un vairāk. Neskatoties uz to, Latvijas kopējais eksports pat pieaug. Šajos pēdējos astoņos mēnešos tas ir pieaudzis par 3%. Interesanti, ka neliels eksporta pieaugums ir uz ES valstīm, bet būtisks – 20% – ir uz trešajām valstīm. Tās ir bijušās PSRS valstis, Centrālāzija un pat tādi eksotiski tirgi kā Ķīna. Uzņēmēji vairs nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tad, kad bija 1998. gada krīze, tas bija smags trieciens. Tagad neteiksim, ka viegli, jo tas nekad nav viegli, bet tomēr daudz vieglāk uzņēmēji pārorientējas uz citiem tirgiem. Dažādojas gan eksporta tirgi, gan produkcija.

Tomēr lielākā piesardzība ir arī no investoru puses. Investīciju apjoms aug, bet lēnāk nekā iepriekšējos gados. Un tas ir riska faktors. Jo ar tādu ziņu, ka mums ir nedroša situācija, ka mums ir jāpalielina aizsardzības budžets, – lai arī paši mēs zinām, kāpēc to darām, – esam atbaidījuši investoros. Cita lieta, ka investīciju apjoms no Krievijas pieaug. Cilvēki, kuriem ir nauda, bet kuri baidās investēt Krievijā, redz, ka Baltijas valstis ir saprotamas un vienlaikus drošas, jo esam ES un NATO dalībvalstis. Tagad ir tāds interesants un neviennozīmīgs laiks. Kopumā prognoze ir piesardzīga, bet tomēr pozitīva. Redzam, ka arī IKP aug straujāk, nekā bija plānots gada sākumā, kad paredzēja 2% IKP pieaugumu, bet tas šogad varētu būt 2,5%, bet nākamgad – 3%.

Pēc kaimiņvalsts prezidenta vēlēšanām izskanēja, ka tiks apturētas sankcijas pret Baltkrieviju. Kā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku?

Ir bijušas indikācijas, ka varētu būt iespējama sankciju mīkstināšana Eiropas Savienības līmenī. Tas noteikti varētu pozitīvi ietekmēt ekonomiku. Līdzīgi, ja nākotnē rastos priekšnoteikumi sankciju mīkstināšanai pret Krieviju. Lai gan, iespējams, pozitīvā ietekme nebūtu tik liela, jo lielā mērā ir zaudēta uzticamība Krievijai un NVS kā stabilam tirgum. Jebkurā gadījumā uzņēmēji vairs nav gatavi likt visas olas vienā grozā. Baltkrievija, savukārt, ir bijusi mediators, kas iestājās pret sankcijām mūsu pārtikas produktiem. Baltkrieviju mūsu uzņēmēji izmantoja kā sadarbības partneri. Saprotu, ka arī tur tiek piegriezts skābeklis. Bet Baltkrievija nav pievienojusies kopējām sankcijām un mēģina veidot ekonomisko sadarbību ar Eiropas Savienību, tajā skaitā Baltijas valstīm.

Vai Latvijas interesēs ir, lai sankcijas tiktu mīkstinātas vai lai tiktu uzturētas?

Ģeopolitika iet roku rokā ar ekonomiskajiem lēmumiem. Man šķiet, ka Latvija ir īpaša ar to, ka mēs – ne tikai politiķi, bet arī iedzīvotāji – esam gatavi ievērot politisko konsekvenci, apzinoties, ka tas dos triecienu tautsaimniecībai. Visi saprot, ka, ja ir sankcijas, ja aizveras tirgus, tam ir ietekme uz ražošanu, uz eksportu, samazinās darbavietu skaits. Bet Latvijas iedzīvotāji tomēr ļoti solidarizējas ar Ukrainu. Un saprot, ka ir jādod spēcīgs signāls Krievijai, lai līdzīga situācija neatkārtotos šeit – Baltijas valstīs. Valstīm, kas ir tālāk no šī reģiona, un lielvalstīm, manuprāt, to ir grūti saprast. Un šis ir tas brīdis, kad Eiropas vienotības pamati, manuprāt, sašūpojas.

Kā 2016. gada budžets un ar to saistītās nodokļu izmaiņas ietekmēs Latvijas ekonomiku – stimulējoši vai bremzējoši?

Kopš pagājušajā gada, kad tika doti signāli, ka mikrouzņēmuma režīms tiks atcelts vai tiks apgrūtināta tā izmantošana, ir krities jaundibināto uzņēmumu skaits. Tas ir tas, kas man rada bažas. Jo mikrouzņēmuma režīms ir bijis labs stimuls mūsu iedzīvotājiem nodarboties ar uzņēmējdarbību. Neskatoties uz to, mēs atpaliekam no citām Eiropas valstīm uzņēmumu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju. Ja mēs atņemam šādu jaunu uzņēmumu veidošanas instrumentu, ko deva mikrouzņēmuma režīms, tas pazeminās uzņēmējdarbības garu un dos atsitienu tautsaimniecībā. Sabiedrībā diezgan plaši diskutētais solidaritātes nodoklis pilda fiskālos mērķus. Naudu, kas no tā paredzēta, droši vien arī budžetā iekasēs. Tomēr man kā ekonomikas ministrei, protams, nepatīk, ka nodokļu politika tiek veidota, domājot tikai par fiskāliem mērķiem un atstājot novārtā uzņēmējdarbības vidi. Līdz ar to 2016. gada budžeta veidošanas politikai labākajā gadījumā varētu būt neitrāla ietekme uz tautsaimniecību, drīzāk varētu būt kādi zaudējumi.

Visu interviju Esam atbaidījuši investorus lasiet 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru