Intervija: Jaunas vēsmas kamerā 

Uzņēmēju balss kļūs skaļāka, komunikācija notiks ne tikai ar lēmumu pieņēmējiem politiķiem, bet arī ar sabiedrību

Māris Ķirsons, 2015. gada 30. marts plkst. 8:33

Aigars Rostovskis

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, kurš līdz šim bija LTRK viceprezidents. Viņaprāt, pašlaik svarīgāka ir komunikācija ar sabiedrību, lai tā izprastu elementāras likumsakrības, no kurienes valsts makā rodas nauda.

Vai gaidāmas kādas pārmaiņas LTRK darbībā?

Ir veikta LTRK biedru aptauja, kura rāda, ka uzņēmēji ir apmierināti ar organizācijas darbību. Tāpēc nav pamata kaut kādām asām, neadekvātām kustībām. Tas nozīmē, ka visu procesu virzība turpināsies tāpat kā līdz šim, tomēr pārmaiņas piedzīvos akcenti LTRK komunikācijā ar politiķiem un sabiedrību. It īpaši situācijās, kad politiķu virzītie lēmumprojekti uzņēmējdarbības videi būs nepieņemami, būsim daudz asāki. Vienlaikus situācijās, kad politiķi īstenos biznesa videi labvēlīgākus lēmumus, skaļāk aplaudēsim. Svarīga tieši komunikācija. Proti, tā ir un būs vēl vairāk balstīta uz faktiem, skaitļiem, analīzi, modelēšanu, nevis uz emocijām.

Par to, kāda katrā konkrētā gadījumā varētu būt šī asākā reakcija, to viens nevaru lemt. To noteiks situācija un arī LTRK biedru ievēlētā jaunā padome.

Kā rīkosieties, ja politiķi biznesu nesadzirdēs, kā bija gadījumā ar valdes locekļu pilnu personīgo atbildību?

Jā, situācija ir unikāla, jo sabiedrībā ar ierobežotu atbildību pilna atbildība pašlaik ir uzkrauta valdes loceklim. Tomēr arī šajā jautājumā LTRK nav samierinājusies, un pašlaik juristi pēta iespējas valdes locekļu pilnās atbildības normu apstrīdēšanai Satversmes tiesā. Šis jautājums ir jāsaista arī ar ierēdņu personīgo atbildību, jo tā dēvētā disciplināratbildība nebūt nav atbildēšana ar savu maku. Manuprāt, jābūt ne tikai ierēdņu atbildībai – pātagai, bet arī burkānam. Piemēram, ja atbildīgais ar savu darbu panācis izcilu rezultātu, viņš saņem adekvātu prēmiju. Savukārt, ja nauda ir izšķērdēta, tad jāmaksā no savas kabatas. Nevar būt tā, ka no valdes locekļiem prasa materiālo atbildību. Šis nebūt nav vienīgais jautājums, kur uzņēmēju kopējam viedoklim jākļūst jaudīgākam, lai politiķi – lēmumu pieņēmēji – ne tikai to sadzirdētu, bet arī ņemtu vērā. Vēl viena panākumu atslēga ir komunikācija ar sabiedrību par to, kādēļ uzņēmēji kaut ko vēlas, kādēļ iestājas par vai pret kādu konkrētu lēmumu. Tā savā ziņā ir sabiedrības izglītošanas funkcija ekonomiskajos procesos.

Ko vēlaties sasniegt komunikācijā ar sabiedrību?

Vēlos sekmēt izpratnes par notiekošo un par to, kas nepieciešams, lai situācija mainītos, veidošanos. Diemžēl, ir situācijas, kurās publiski ir redzama ekonomisko norišu neizpratne sabiedrībā, kas tieši un netieši atsaucas arī uz lēmumu pieņēmējiem. Piemēram, kur rodas pensijas, nauda izglītībai, veselības aprūpei, ceļu infrastruktūrai un kultūrai? Tā ir uzņēmēju ģenerētā nauda, kas samaksāta nodokļos. Ja nav biznesa, tad nav arī darbavietu un nodokļu valsts un pašvaldību makā. It kā vienkārša aksioma, bet bieži vien to sabiedrība kaut kādu iemeslu dēļ nesaprot. Un vēl – var iztērēt tik naudas, cik makā ir. Tas attiecas ne tikai uz biznesu un iedzīvotājiem, bet arī uz valsti. Latvijas (arī citu ES dalīvalstu) valsts parāds pieaug, iedzīvotāju skaits samazinās. Latvijā daudzi valstiski nozīmīgi projekti pašlaik tiek īstenoti, pateicoties ES struktūrfondu naudai. Nodokļu maksātāji bieži redz neefektīvu budžeta līdzekļu izmantošanu. Piemērs?! Tā pati Stradiņu slimnīca, arī WorldExpo izstāde Itālijā. Latvija ik dienu zaudē aptuveni 60 cilvēku, no kuriem vairums dodas meklēt darbu uz ārzemēm. Latvijā nav atbilstoša darba. Tas nozīmē, ka valstī vajadzīgas darbavietas augstas pievienotās vērtības preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, kuri tiek eksportēti. Iedzīvotāji ir gan vietējās varas, gan arī centrālās varas vēlētāji. Jāmaina iedzīvotāju – vēlētāju attieksme (bieži vien tiek apkarota jebkura biznesa investīcija) pret jaunu investīciju projektu īstenošanu un arī piesaisti konkrētai pašvaldībai. Arī pašvaldībām valstiskā līmenī būtu jārada stimuls no investoru piesaistes. Ilgtermiņā vajadzētu mainīt pašreizējo naudas sadali starp pašvaldībām, kurās ir darbavietas, un tām, kurās cilvēki dzīvo. Pašvaldībai, kura ir radījusi biznesam pievilcīgu vidi un piesaistījusi investīcijas, ir jāsaņem atlīdzība – nodokļu nauda no šo investoru maksājumiem. To redzot, arī šīs pašvaldības iedzīvotāji – vēlētāji - jutīs investoru piesaistes devumu konkrētos projektos. Arī pašlaik Latvijā ir tālredzīgi pašvaldību vadītāji, kuri cenšas piesaistīt gan vietējos, gan ārvalstu investorus. Protams, visām Latvijas pašvaldībām nav vienādas investoru piesaistes iespējas, jo šajā jomā sava nozīme ir pašvaldības ģeogrāfiskajam novietojumam, infrastruktūrai utt. Tomēr nenoliedzami, ka daudz kas ir atkarīgs no cilvēku izpratnes par to, kā investori raugās un ko īsti viņiem vajag. Diemžēl ne vienā vien vietā šīs izpratnes pietrūkst. Ja politiķu, ierēdņu, pašvaldību vadītāju un vēl jo vairāk iedzīvotāju līmenī būs izpratne par to, ko vēlas vietējie vai ārvalstu investori, tad arī būs investīcijas, darbavietas, lielākas algas (nebūs jābrauc prom no Latvijas), valstij un pašvaldībām – lielāki nodokļu ieņēmumi. Aicinu visu līmeņu politiķus pamācīties no citām valstīm un pilsētām, kāds «sarkanais paklājs» jāizklāj konkrētiem investoriem. Pašiem jāsaprot, kādus investorus vēlamies piesaistīt, saprotam, kas un kā jāizdara, lai varētu sasniegt šo mērķi, un sākam konkurēt ar citām valstīm un pilsētām par to piesaisti.

Visu interviju Jaunas vēsmas kamerā lasiet pirmdienas, 30. marta, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 16. marts plkst. 10:20

Latvijas uzņēmējiem jāmeklē jauni eksporta tirgi gan rietumos, gan dienvidos, vienlaikus jābūt...

2015. gada 26. februāris plkst. 16:49

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumu labākajiem eksportētājiem - Krišjāņa...

2015. gada 26. februāris plkst. 8:50

Jūrmalas SEZ idejas materializēšanai vajadzīga ne tikai biznesa vēlme, bet arī darba...

2015. gada 09. februāris plkst. 11:55

Finanšu pieejamība biznesa un arī mājsaimniecību attīstībai jau ilgāku laiku Latvijā ir...

2014. gada 09. decembris plkst. 8:21

Uzņēmēji, sašutuši par valdības lemto, aicina Saeimu apturēt grozījumu izskatīšanu,...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2015. gada 27. marts plkst. 15:57

2015. gada 29.martā Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz vasaras...

2015. gada 27. marts plkst. 12:40

Valsts kanceleja (VK), kas organizē valdības sēžu norisi un dokumentu apriti, tiek...

2015. gada 27. marts plkst. 10:39

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane pieļauj, ka viņas atrašanās amatā kādam...

2015. gada 27. marts plkst. 9:28

Zaļākas saimniekošanas un zaļākas domāšanas process Latvijā norit smagi, atzīst...

2015. gada 27. marts plkst. 9:26

Saduras Rietumeiropas un Austrumeiropas pārvadātāju intereses...

2015. gada 27. marts plkst. 8:46

Latvijā par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām tiek dēvētas Ārvalstu investoru padome...

2015. gada 27. marts plkst. 8:36

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis aicināts kandidēt uz Valsts prezidenta...

2015. gada 27. marts plkst. 7:43

Pēc traģiskās Germanwings aviolainera katastrofas, kurā pašlaik tiek vainots otrais pilots, kurš...

2015. gada 26. marts plkst. 18:18

Lai diskutētu par digitālajam laikmetam atbilstošu izglītību, Latvijā Eiropas Savienības prezidentūras...

2015. gada 26. marts plkst. 15:41

Ticami, ka Saeimā idejai par marihuānas dekriminalizāciju, par ko portālā Manabalss.lv savākti...