Jaunākais izdevums

Politiskās mazspējas apstākļos Latvijas pastāvēšanas pamats tiek drupināts no ekonomikas puses, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Samērā īsā laika posmā esat apceļojis lielu daļu pasaules – bijāt Krievijā, ASV, Singapūrā, tikko arī Luksemburgā. Kas LTRK biedriem, pozitīvi sakot, ir tas aktuālākais vai varbūt kreņķis – ārējie tirgi vai ekonomiskā situācija tepat Latvijā?

Lielākie kreņķi ir iekšējie, bet tie ir ļoti cieši saistīti ar ārējiem, jo orientācija jau tomēr ir uz konkurētspēju un eksportu. Raugoties uz mūsu biedru aptaujām, kreņķi ir trīs. Pirmām kārtām viss, kas ir saistīts ar nodokļu politiku plašā nozīmē. Otrs ir finansējuma pieejamība, un trešais – ES fondu izmantošana.

Risks ir tāds, ka mūsdienās arī mazs uzņēmējs, kas pagaidām aizvien ir patriotisks un paliek šeit, būtībā jau var izvēlēties savam biznesam arī atsaucīgāku zemi, jo viņi jau tāpat darbojas starptautiski. Šeit mēs nonākam pie Latvijas valsts politikas – cik mūsu politikas veidotāju lēmumi un viņu domāšana ir laikmetīga? Mūsu uzņēmējdarbības vide, protams, ir dažāda, un LTRK koncentrējas uz palīdzību tieši mazajiem uzņēmējiem.

Vai loģika tomēr nav tāda, ka kamera vairāk pārstāv salīdzinoši lielos, un mazajiem ir sava konfederācija?

Nē. Ja paskatāmies mūsu biedru sadalījumu, tad pašlaik no 1500 tiešajiem biedriem lielākā daļa ir mazais un vidējais bizness. Mūsu lielos biedrus varbūt vairāk jūt lielajos projektos, jo viņi vienkārši ir lieli, redzamāki, un arī mūsu iesaistīšanās tad ir uzskatāmāka. Bet par mūsu uzsvaru uz mazajiem uzņēmumiem liecina, piemēram, arī cīņa par mikrouzņēmumu nodokli, kas ir absolūti mazā biznesa lieta. Reizēm no lielajiem par to ir pat zināma skepse, bet atkal jau tas ir jautājums par politikas laikmetīgo domu, un tā – t.i., lai mūsu ekonomikas politikas doma būtu laikmetīga – ir svarīga ikvienam.

Plānojot un īstenojot ekonomikas politiku Latvijā, pasaules skats ir ļoti būtisks. Nesenā laikā man ir iznācis tiešām garš skrējiens, kur galvenās pieturvietas bija Ņujorka, Singapūra un Luksemburga. Pagājušajā nedēļā Luksemburgā bija visas Eiropas tirdzniecības kameras EUROCHAMBRES biznesa forums, kas notiek reizi divos gados, un tur uzstājās ekonomists un futurologs Džeremijs Rifkins un arī Luksemburgas finanšu ministrs Pjērs Gramenja. Tas visai sasaucās arī ar mūsu mikrouzņēmumu nodokļa un nodokļu politikas problēmu vispār, jo Eiropas valstu kontekstā mūsdienās vispār nav tādu debašu, par ko mēs te spriežam.

Citur jau labu laiku ir skaidrs, ka ir jādara viss, lai cilvēki, kas ir gatavi darboties un pabarot savas ģimenes, tiktu atbalstīti. Kā teica Pjērs Gramenja, agresīva nodokļu politika ir pagātne, un mēs, lūk, šeit mēģinām rīkoties ar pagātnes darbībām. Principā tā ir tumsonība.

Ir jau zemes, kur nepaklausība likumiem arī ir pagātne.

Bet ir jāsaprot, ka šeit mums ir divi koncepti. Viens ir samierināties ar augstiem nodokļiem un tad piespiest valdību tos labi izlietot. Otrs koncepts ir zemāki nodokļi, un valdība tad jau pierāda, ka tā katru samaksāto eiro tiešām izmanto efektīvi. Tā nozīmē cilvēku iesaisti, lai viņi rosītos paši un lai nebūtu nasta sociālajam budžetam.

Vienmēr būs cilvēki, kas ar biznesu nodarbosies arī visnelabvēlīgākajos apstākļos, un runa nav par tiem. Runa ir par vienkāršu, vidēju pilsoni, kādu ir vairākums, kurš pats spēj tikt ar sevi galā, ja vien tam ir labvēlīga augsne. Viņi izdomās, kurš šūs, kurš adīs un kurš brauks ar taksi, bet – viņi tiks galā. Jautājums ir – vai valsts politika sekmē to, lai cilvēki paši tiek galā ar savu dzīvi?

Mūsdienās viss ir ļoti saistīts, un politikas veidotājiem tas ir jāsaprot. Tā Džeremijs Rifkins Luksemburgā biznesa līderiem stundu garajā priekšlasījumā galvenokārt runāja par ekoloģiju. Jo mūsdienu globalizētajā vidē nevar nodalīt: te tagad būs ekonomika, te – migrācija un te – vides politika. Tas laiks ir aizgājis, tostarp arī nodokļu politikā, kur galvenā mūsdienīgā prasme ir saprast cilvēka dabu, nevis ko no kura varētu paņemt.

Mana personīgā sajūta ir, ka Latvija ir fantastiska vieta, kur dzīvot, bet diemžēl ir tā, kā Amerikas kolēģi ir teikuši – mums ir ļoti, ļoti vāji politiskie līderi. Viņu ieteikums ir, ka līderība Latvijā ir jāuzņemas biznesam. Protams, mums kā biznesa organizācijai nav leģitīmu varas grožu, lai noteiktu politisko dienaskārtību, bet tas, ko aizvien aktīvāk mēģinām darīt, ir – runāt un stāstīt tautai par to, kurp mums ekonomikas politikas ziņā vajadzētu virzīties.

Esmu sev definējis, ka trakākais Latvijā ir debašu kvalitāte, proti, ja skatāmies uz mūsu politikas veidotājiem, tad nav debašu par to, kā nopelnīt – kā veidot labklājību. To jau televīzijā rāda, cik nožēlojami tas ir. Piemēram, Ministru kabineta sēžu darba grafiks, kurā ir arī jautājums par teļu tesmeņiem. Ar ko viņi nodarbojas!? Lai nopelnītu naudu, uz to ir jākoncentrējas, bet vai no premjeres puses ir uzstādījums LIAA, cik daudz investīciju nākamgad ir jāpiesaista? Vai arī, ka valsts budžeta ienākumi aiznākamgad noteikti ir jāpalielina par miljardu? Kur ir tādas ambīcijas?

Postošais šādā attieksmē ir tas, ka tā jau atgriežas arī pie uzņēmējiem. Labi, ir uzņēmēji, kuriem ir iespēja braukāt pie kolēģiem citur pasaulē un daudz ko redzēt, bet mazais uzņēmējs dzīvo šeit un klausās, kas tai lielajā politikā notiek. Ā, tagad mums pats svarīgākais ir Eiropas fondu apguve! Tāpēc lielais jautājums ir – cik mums iedos? Patiesībā šīs fondu naudas ir degradējušas prātu gan politiķiem, gan diemžēl arī daļai uzņēmīgu cilvēku. Kas tas par uzņēmēju, kurš domā, kā tikt pie fondu naudas? Viņš kļūst par naudas pārdalītāju un projektu rakstītāju. Saliekot to visu kopā, tas ir izaicinājums Latvijas pastāvēšanai. Gatavojoties Latvijas simtgadei, ir īstais laiks strauji mainīties, lai mums būtu nākotne arī turpmāk.

Visu interviju Līderība ir jāuzņemas biznesam lasiet 21. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Avionozares līderi saņem ikgadējos Airline Strategy Awards apbalvojumus

Žanete Hāka, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies ikgadējā Airline Strategy balvu pasniegšanas ceremonija, kurā apbalvotas privātpersonas, aviokompānijas un uzņēmumi, kas atbalsta šo nozari.

Balvu saņēmis arī Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss), kurš apbalvots ar Nozares līderības balvu (Sector Leadership Award).

Apbalvošanas laikā aviokompāniju pārstāvji uzsvēra, ka nozarē strādāt patlaban nav viegli, tā ir dažādu izaicinājumu pilna, tajā pašā laikā tā ir iespēja gūt panākumus kompānijām, kas spēs ātrāk pielāgoties.

FlightGlobal satura izpilddirektors un Airline Strategy balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Makss Kingslijs-Džonss (Max Kingsley-Jones) uzsver: «Salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem šobrīd darbības vide lidsabiedrībām ir visai grūta, jo nozare saskaras ar nelieliem satricinājumiem, ņemot vērā saspīlējumus tirdzniecības jautājumos un biznesa apstākļu pasliktināšanos. Taču lidsabiedrības gudrāko un inovatīvāko vadības komandu pavadībā joprojām nosaka standartus, pēc kuriem citiem tiekties. Airline Strategy balva sniegusi atzinību labākajiem vadītājiem 18 gadus, un šajā ziņā 2019. gada uzvarētāji neapšaubāmi izceļas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līderība ir māksla, kas ļauj ietekmēt cilvēku un organizāciju rīcību, procesu un ierasto lietu kārtību, lai tie virzītos uz vienu konkrētu ilgtermiņa mērķi. Tā ir prasme, kas mūsdienās ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmumu vadītājiem. Vadītājs – tas ir formāls amats, ko cilvēks ir ieguvis no saviem formālajiem vadītājiem. Tomēr jāsaprot, ka amats pats par sevi negarantē, ka vadītāja darbinieki, komanda vai organizācija strādās pēc tā iecerēm un izvirzītajiem mērķiem. Vadītājam ir nepieciešams virzīt un pārliecināt komandu ārpus viņa amata, ka viņa izvirzītie mērķi, stratēģijas un metodes ir efektīvas.

Līderība vai vadīšanas rīki?

Vadošās biznesa augstskolas īpaši pēdējos 20 gadus ir sapratušas, ka, no vienas puses, ir ļoti svarīgi palīdzēt vadītājiem apgūt, kā sistematizēt darbu un organizācijas, kā sistematizēt dažādus tirgus, saprast finanšu rīkus, kas nepieciešami, lai izpildītu viņu formālo amatu. Tomēr ir saprotams, ka ar to nepietiek. Ir jāpalīdz vadītājiem apgūt arī tās iemaņas, kas nepieciešamas, lai minētos vadības rīkus izmantotu pareizā veidā, uz organizācijas mērķi.

Nav šaubu, ka attīstīt līderības prasmes ir daudz grūtāk kā iemācīties vadīšanas rīkus. Tas ir tāpēc, ka šajā procesā daudz jāsaskaras ar jautājumiem, kas nav taustāmi, kam nav viennozīmīgu tehnisku risinājumu. Ir jārisina jautājumi, kas no vadītājiem prasa kritiskās domāšanas spējas, radošumu, elastīgumu, emocionālo stabilitāti un inteliģenci, zināšanas psiholoģijā. Šīs prasmes nav iespējams apgūt un iemācīties ar grāmatu palīdzību, lekciju klausīšanos no brīnišķīgiem lektoriem vai uzdevumu pildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Līderības mācībstundas – Kristīnes Misānes lieta

Jānis Janovskis, Džona Maksvela līderības skolas pārstāvis Latvijā, izaugsmes speciālists, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārds līderība latviešu valodā ir daudz apspēlēts, pārprasts un "izvazāts", un šķiet, ka esam zaudējuši saikni starp šī vārda patieso būtību un daudzajām definīcijām.

Iedomājos – lai parādītu, ko nozīmē līderība, kā piemērs varētu kalpot sabiedrībā plaši zināmas un saspīlētas situācijas. Lūk, Kristīnes Misānes lieta.

Apskatīsim to no trim līderības skatpunktiem:

Ja tā padomā, uz ko ir spējīga vientuļā māte, kurai gatavojas uz 18 gadiem atņemt tikšanās iespējas ar bērniem? Laikam jau uz jebko, lai nepieļautu, ka viņai šādas tiesības atņem, tai skaitā arī izmantot procesuālos līdzekļus – medijus, presi un sabiedrību.

Lūk, ietekmes piemērs. Es šeit nerunāju par viņas vainu vai nevainīgumu, runa ir par to, ko viņa dara.

Uzvaras likums saka: "Līderi atrod veidu, kā uzvarēt". Kā mēs redzam, ja darām, rodas jaunas iespējas. Pat bez mums cilvēki sāk strādāt: sabiedrība, kāda juriste parlamentā, Valsts prezidents, Ārlietu ministrija, mediji un valsts institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu gudrības ar pavisam praktiskiem vingrinājumiem ienāk personīgās izaugsmes treniņos, cīņas mākslas elementi paver jaunus apzinātības apvāršņus, kas ļauj gūt uzvaras privātajā dzīvē un uzņēmējdarbībā

Šoruden Starptautiskā kouču (personīgās izaugsmes treneru) federācija (International Coach Federation, ICF) atzīmē savas darbības pastāvēšanas 20. gadadienu, 31 EMEA (Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika) valstī organizējot tūri Koučings ārpus robežām. Tūres ietvaros Latvijā viesojās viena no koučinga pionierēm Krievijā Jūlija Čouhno. Viņas lekcija par tēmu Cīņas mākslas gudrība līderībā pārsteidz ar netradicionālo pieeju, mudinot pārskatīt koučinga iespējas mūsdienu sabiedrībā un biznesa vidē.

Jāvada kuģis

Jūlija Čouhno kopš 14 gadu vecuma ir apguvusi dažādas Austrumu cīņas mākslas – karatē, džudo, u-šu, kung-fu, cigun un ķīniešu boksu. Viņa joprojām regulāri trenējas, pa trim stundām vismaz trīs, četras reizes nedēļā, to dara arī mājās, jo viņas vīrs ir treneris. «2006. gada nogalē, kad es profesionāli pievērsos koučingam, bieži vien manī iekšā viss vārījās, bija liels saspringums, taču lieliski zināju, ka saspringumu var noņemt ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Es konstatēju, ka, pārzinot koučinga iemaņas, sportā var sasniegt progresu daudz ātrāk, un otrādāk – cīņas māksla man palīdz pilnveidoties kā personīgās izaugsmes trenerei,» DB saka Jūlija Čouhno. Piemēram, tiem uzņēmumu vadītājiem, kuriem ir sarežģītas attiecības ar saviem padotajiem, ir virkne dažādu praktisku uzdevumu, kas ir ņemti no Austrumu cīņas mākslas, ar kuru palīdzību ir iespējams, pirmkārt, labāk saprast un izjust sevi un, otrkārt, savus darbiniekus. J. Čouhno koučinga mācībās ir ieviesusi praktisko uzdevumu, kuru nodēvējusi par solis – zvērs, solis – cilvēks. Tā ir visa iespējamā sajūtu buķete, ko spēj izdzīvot cilvēks, vadot savas domas kādā konkrētā virzienā. Cilvēks, atrodoties kādā noteiktā emocionālā stāvoklī, var spert fizisku soli un iedomāties, ka, sperot šo soli, viņš savienojas ar kādu konkrētu emocionālu stāvokli, piemēram, prieku. Rezultātā prieks viņu pārņem un piepilda, tas sāk dzīvot šajā cilvēkā. Šādā veidā ir iespējams aktivizēt un izdzīvot bailes, izmisumu, skumjas, dusmas – visplašāko emociju spektru, iemācoties pārvaldīt savu apzinātību un ķermeni tā, lai, sperot soli atpakaļ, nonāktu tādā stāvoklī, kurā emocijas vairs nebango, bet ir absolūtā miera stāvoklī. Ja emocijas ir pārāk stipras, šis solis var izrādīties pārlieku smags, tāpēc ir nepieciešama iepriekšējā sagatavotība, norāda J. Čouhno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījums nākotnes līderu attīstībā

Valdis Vancovičs - Tele2 valdes priekšsēdētājs, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes līderi nobriest pakāpeniski, un, pametot mācību iestādes iesildīto solu, prasmes neparādās, tiklīdz tiek sperti pirmie soļi darba tirgū, kur līdz ar augstskolā iegūtajām prasmēm un zināšanām līderība ir viens no konkurētspējas stūrakmeņiem.

Biznesa konkurencē uz vienas starta līnijas stājas visi – gan tie, kuriem ir iedzimts līderības gēns, gan tie, kuri apzinās, ka par līderiem nav piedzimuši, bet jūt sevī dzinuli pārspēt pašiem sevi un vēl iedvesmot citus. Lai gan pasaulē tiek piemērotas dažādas definīcijas, es piekrītu tai, kas līderību raksturo kā spēju uzņemties atbildību pār cilvēku grupu un virzīt to uz kopīgu mērķi.

Ne visi bērni piedzimst ar īpašo līdera gēnu, kuram, starp citu, zinātnieki piešķīruši arī savu nosaukumu – rs4950 . Tomēr zinātnieki piekrīt arī faktam, ka līderību dzīves laikā var apgūt, attīstīt un nostiprināt.

Svarīgi ir veicināt līderības prasmju attīstību jau skolas vecumā, tādēļ mēs ar ikgadējā Tele2 ZZ Čempionāta organizēšanu vēlamies sniegt savu artavu Latvijas skolu jauniešu personības izaugsmē. Jau 13. gadu mēs dodam iespēju 30 000 bērnu un jauniešu sacensties ne tikai fiziskās, bet arī prāta un komandas darba disciplīnās. Ikgadējās bērnu un jauniešu sacensības ir ne tikai izklaide vairāku dienu garumā, bet arī nākotnes līderu kalve, sava veida prāta un fiziskās veiklības treniņu nometne. Neveiksmes gadījumā jāgaida nākamais gads, kad sevi atkal pierādīt. Arī šāds iznākums var dot pozitīvu ietekmi, jo līdera prāta stingrība, spēcīgais raksturs, neatlaidība neveidojas tikai no veiksmēm. Darbaspēka institūta (The Workforce Institute at Kronos Incorporated) 2018. gadā veiktais pētījums rāda – 81% nodarbināto no jaunākās jeb Z paaudzes (Generation Z) tiecas būt līderi, tādēļ vēl jo vairāk mums, Tele2, ir prieks būt līdzgaitniekiem nākotnes līderu ceļā, un mēs esam lepni, ka varam ikvienu jaunieti, kurš pieteicies ZZ Čempionātā, šādi uzrunāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

80,2% iedzīvotāju uzskata, ka galvenajam finansiālā atbalsta sniedzējam vecumdienās jābūt valstij

Žanete Hāka, 22.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1.janvāra Latvijas likumdošanā noteiktais pensijas vecums ir 62 gadi un 9 mēneši, tomēr dažkārt seniori turpina darbu arī pensijas vecumā. 86,3% iedzīvotāju uzskata, ka biežākais iemesls pensionēšanās atlikšanai ir nepietiekams pensijas uzkrājums, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotās aptaujas dati.

Vienlaikus tikai 15,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensijas uzkrājuma veidošana ir ne tikai valsts, bet arī individuāla atbildība.

80,2% aptaujāto pauž pārliecinošu viedokli, ka galvenajam finansiālā atbalsta sniedzējam vecumdienās jābūt valstij. Valsts lomu pensiju kapitāla veidošanā kā būtiskāku saredz sievietes (87,1%, vīrieši – 72,6%), savukārt viedokli, ka katram pašam jāuzņemas atbildība par savu finansiālo drošību, vīrieši pauduši divas reizes biežāk nekā sievietes – attiecīgi katrs piektais vīrietis un katra desmitā sieviete. Itin neliela daļa – 2% norādījuši, ka galvenās rūpes par seniora finansiālo drošību vecumā jāuzņemas pensionāru bērniem un mazbērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas Valsts kontrole: Nav skaidras paredzamās valsts saistības Rail Baltica projektā

LETA, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts kontrole atzinusi, ka joprojām nav skaidrs, kādas finansiālās saistības Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas projektā Rail Baltica būs jāuzņemas Igaunijas valstij.

Tā ieteikusi Rīgikogu (Igaunijas parlamentam) pirms Baltijas valstu starpvaldību līguma ratificēšanas lūgt valdībai veikt papildu analīzi un izstrādāt rīcības plānus gadījumam, ja valsts izdevumi šai projektā pieaugtu.

Kā teikts Igaunijas Valsts kontroles atzinumā, nedz pašā līgumā, nedz tā ratifikācijas likumprojekta paskaidrojuma rakstā nav dotas skaidras atbildes uz jautājumiem, kādas finansiālās saistības jāuzņemas valstij, kā projekts tiks finansēts un vai pastāv noteikts lēmumu pieņemšanas mehānisms gadījumā, ja projekta izmaksas pieaug, ja tas netiek pabeigts līdz paredzētajam termiņam vai ja mainās finansējums.

Nezinot valsts finansiālās saistības šai projektā, nav skaidrs, kādas saistības ar Rīgikogu akceptu būtu jāuzņemas valdībai, kādu summu un kādā laika periodā valsts plāno izdot "Rail Baltica" izbūvei, no kurienes tiks ņemti līdzekļi un kā līguma izpildes gaitā parlamentam tiks nodrošinātas iespējas iejaukties turpmākajos lēmumos attiecībā uz tā finansēšanu, konstatē Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Polija atsaka izdot Ivanovu Baltkrievijai

Jānis Goldbergs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valērija Maligina meitas: «Mērķis ir turpināt mūsu tēta iesākto»

Kristīne Stepiņa, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Mēs ar tēvu bijām tuvi, viņš vienmēr apsprieda ar mani savas biznesa ieceres un nākotnes redzējumu par uzņēmuma turpmāko attīstību.»

AS Olainfarm veiksmīgu darbību turpmāk lielā mērā noteiks spēja dažādot eksporta noieta tirgus un saglabāt pozīcijas jau esošajos tirgos, pakāpeniski palielinot apgrozījumu. Uzņēmums jau kādu laiku intensīvi strādā pie jaunu produktu izstrādes, kas tirgū varētu nonākt 2019. gada pirmajā pusē, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj Valērija Maligina meitas Nika Saveļjeva un Irina Maligina.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai plānojat turpināt V. Maligina uzsākto kompānijas attīstību? Vai V. Maligins ir jūs iesaistījis Olainfarm darbībā un stāstījis par uzņēmuma attīstības mērķiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam.

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam

Datu centri

Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveidošana uzņēmumā kopš pirmsākumiem prasījusi nopietnas investīcijas. Finanšu līdzekļu trūkums atturējis no viena vai otra jauna uzņēmuma izveidošanas, bet citiem nav ļāvis īstenot visus plānus iecerētajā apjomā un tempā, kavējot izaugsmi. Taču līdz ar IT infrastruktūras ārpakalpojumu jomas attīstību uzņēmumi ieguvuši noderīgu iespēju «audzēt» skaitļošanas jaudu un datu krātuves atbilstoši biznesa izaugsmes tempam jeb maksāt tikai par to infrastruktūru, kas attiecīgajā darbības periodā ir nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās AS Olainfarm akcionāru sapulcēs uzņēmuma lielāko akcionāru Olmafarm pārstāvēja persona Volodimirs Novikovs (Volodymir Novikovz), par kuru divām no trim uzņēmuma mantiniecēm nav informācijas.

Vienlaikus publiski pieejamā informācija liecina, ka cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.

Šā gada 13. jūnijā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts pieteikums izmaiņām Olmafarm valdes sastāvā. Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kurām pieder nedalītā mantojuma vairākums, ar savu lēmumu no amata atcēla uzticību zaudējušo Olmafarm valdes locekli Milanu Beļeviču. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nepieņēma lēmumu par Milanas Beļevičas atcelšanas reģistrēšanu, jau 17. jūnijā Olainfarm akcionāru sapulcē tieši M. Beļeviča bija pilnvarojusi V. Novikovu balsot ar Olmafarm piederošajām akcijām. Trešdien, 3. jūlijā, UR atkārtoti ir sasaucis Konsultatīvo padomi, lai skatītu jautājumu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda, to nesadalot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētas visā pasaulē kļūst spēcīgākas, un bieži tās ir valstu attīstības dzinējspēki, kuru attīstības dinamika krietni apsteidz izaugsmes tempu attiecīgajā valstī.

Lai arī katras veiksmīgās pilsētas stāsts ir atšķirīgs, tos vieno mērķtiecīga pieeja savu dabisko, unikālo priekšrocību attīstīšanā, biznesam draudzīgas darbības vides izveidē un proaktvitāte investīciju piesaistē. Tas nozīmē pamatīgu iedziļināšanos savu stipro pušu identificēšanā un stratēģisku pieeju sava unikālā attīstības modeļa iedzīvināšanā. Faktiski tā ir jauna domāšana un funkcija pilsētu un pašvaldību vadīšanā, norāda Pasaules Bankas (PB) eksperti, kas pētījuši pilsētu konkurētspējas nosacījumus (skat.: Competitive Cities for Jobs and Growth).

No kopumā 750 PB pētījumā analizētajām pilsētām 72% gadījumu to attīstības rādītāji pārsniedz attiecīgo valstu veikumu. Pilsētas spēj būt veiksmīgākas, uz tām labprāt dodas darbaspēks, tajās koncentrējas bizness, aug jaunas industrijas, kam seko nekustamo īpašumu tirgus, izklaide, kultūras nozares. Ir izveidojies jauns attīstības centrs. Taču notiek arī pretēji – ir pilsētas, kuras cilvēki labprāt atstāj, tiklīdz ir tāda iespēja, investīcijas tajās piesaistīt nav iespējams, ar laiku jāver ciet vienīgais kultūras nams un stadions. Kā pilsētai neiekrist regresa atvarā, bet izmantot savu potenciālu, kas, iespējams, gadiem ilgi palicis nepamanīts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dogo ražotājs: Kādam jāuzņemas atbildība

Sandra Dieziņa, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādam atbildība jāuzņemas – tā par kļūdainajiem dzīvnieku barības analīžu rezultātiem un uzņēmumam nodarīto kaitējumu intervijā DB stāsta AS Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks. Viņš notiekošo uzskata par ekonomiskā kara sastāvdaļu

Jāatgādina, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) oktobra sākumā atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo atkārtoti veiktās analīzes Austrijā liecina, ka barībā nav atrasts karbamīds. Tukuma straumē ražotas kaķu un suņu barības un izejvielas izplatīšanu PVD apturēja augusta beigās pēc tam, kad tika konstatēts – tā satur karbamīdu. Barības un izejvielu analīzes tika veiktas vienā no vadošajām Eiropas laboratorijām – Dānijas Valsts Veterinārajā un pārtikas laboratorijā pēc zinātniskā institūta BIOR pasūtījuma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īpašā konferencē spriedīs par stratēģiskās domāšanas lomu un iespējām aktuālo problēmu risināšanā valsts un biznesa sfērā

Dienas Bizness, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3.martā Rīgā, LU Dabaszinātņu Akadēmiskajā centrā, notiks starptautiska konference Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam, kurā pulcēsies dažādu nozaru speciālisti un eksperti.

Konferences saturiskais ietvars veidots tā, lai sniegtu plašu un daudzpusīgu ieskatu par to, kas ir stratēģiskā domāšana, kā to efektīvi izmantot biznesa un valstiski svarīgu mērķu sasniegšanai. Konferencē tiks apskatīta arī problēmu risināšana no radošā skatupunkta – ko valsts un bizness var mācīties no kultūras, mākslas un sporta disciplīnām.

«Ar konferences starpniecību mēs vēlamies mudināt domāt plašāk, skatīties tālāk un būt drosmīgākiem lēmumos,» saka komunikācijas eksperte un konferences Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam organizatore Antra Bork-Ržečicka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jums nogādājam Dienas Biznesa 5000. numuru. Mums tā ir nozīmīga jubileja un vienlaikus arī atskaites punkts par paveikto, kā arī vēl veicamo

Avīzes gatavošana ir rituāls. Ļoti atbildīgs rituāls. Rūpīgi izsvērts, pārdomāts rituāls būt interesantiem, aktuāliem, vajadzīgiem. Jo jebkura medija dzīvotspēja ir atkarīga no tā spējas būt vajadzīgam savam lasītājam.

Tieši tik vienkārša un vienlaikus sarežģīta ir ikviena medija veiksmes atslēga.

Mēs, Dienas Biznesa komanda, esam lepni un gandarīti, ka jau vairāk nekā 23 gadus esam lielākais, nozīmīgākais un biznesam vajadzīgākais medijs Latvijā. Mūs ir pēluši, lamājuši, mums ir pārmetuši. Uz mums ir dusmojušies, mums ir teikuši paldies. Lai nu kā būtu, kopš pirmā numura iznākšanas 1992. gada 13. aprīlī mums nav bijis un arī nākotnē nebūs citu virsmērķu, kā runāt par Latvijas biznesam svarīgām lietām, aizstāvēt biznesu un piespiest biznesa vides veidotājus lemt gudri, tālredzīgi un atbildīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lai sunim silti un saimniekam prieks

Lelde Petrāne, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lienes Laugales biznesā nepārtraukti klātesoši ir viņas suņi Teemo un Rolo

«Līdz 2018. gadam suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošana man bija vairāk kā hobijs, bet, kad pieprasījums kļuva tik liels, ka nespēju vairs visu apvienot, izlēmu par labu savam biznesam, nevis standarta algotam darbam,» stāsta L. Laugale, kura attīsta suņu dizaina preču zīmolu Chillbe. Papildu šim biznesam viņa reizēm nodarbojas arī ar fotografēšanu.

Suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošanai L. Laugale pievērsās 2013. gadā, kad pašas suns – jorkšīras terjers Teemo – bija tik mazs, ka veikalā kvalitatīvu un skaistu apģērbu tam nevarēja nopirkt. Tas mudinājis ķerties pie darba pašai.

Lai tīkamas pastaigas

«Pirmie klienti bija cilvēki, kuri pastaigu laikā nāca mums klāt un jautāja, kur es iegādājos sunim apģērbu, viņi arī tādu vēloties. Tagad man ir vēl viens suns, arī jorkšīras terjers – Rolo, kurš ir izmēros vēl uz pusi mazāks par Teemo. Apģērbus izgatavoju maziem suņiem, savukārt aksesuārus – visu izmēru suņiem,» stāsta uzņēmēja, uzsverot, ka biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka darina to, kas viņai pašai patīk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā notiks konference Sievietes uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas

Lelde Petrāne, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. janvārī bankas Citadele konferenču centrā (Republikas laukums 2, Rīga) pulksten 09.00 notiks sievietēm – uzņēmējām veltīta konference Sievietes uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Konferences, kuru izdevniecība Dienas bizness un Latvijas Tiešās tirdzniecības asociācija organizē sadarbībā ar banku Citadele un Latvijas sieviešu – uzņēmēju asociāciju Līdere, ietvaros sievietēm, kuras vada savus uzņēmumus, un tām, kuras tikai plāno nodarboties ar uzņēmējdarbību, tiks piedāvāta unikāla iespēja satikties ar pašmāju un ārzemju uzņēmējiem, kuri ir gatavi dalīties ar savu ilggadējo pieredzi un panākumu atslēgām, lai iedvesmotu uzņēmīgas sievietes attīstīt pašām savu uzņēmējdarbību.

Konferences galvenais mērķis ir pārrunāt Latvijā izveidojušās uzņēmējdarbības vides apstākļus ar visiem tās radītajiem šķēršļiem un piedāvātajām iespējām, kā arī aktīvas intereses un iniciatīvas no sieviešu puses par savas uzņēmējdarbības veikšanu vietējā tirgus apstākļos attīstīšana. «Mēs patiesi ticam, ka pieaugošā iniciatīva par uzņēmējdarbību un līderība sieviešu vidū spēj ne tikai uzlabot dažādu uzņēmējdarbības vides aspektu rādītājus un ienest tajā kaut ko jaunu, bet arī nodrošinās būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā labklājībā kopumā,» ir pārliecināts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tiešās tirdzniecības asociācijas ģenerālsekretārs Gintautas Zaļeckas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatrisināts konflikts darba vietā var izvērsties par mobingu darba kolēģu starpā, ja apstākļi organizācijā ir labvēlīgi šādas negatīvas uzvedības attīstībai

Tā norāda psiholoģijas doktore, Kauņas tehnoloģiju universitātes lektore Milda Perminiene. Nule viņa uzstājās organizāciju psiholoģijas konferencē Kaitēkļi mūsu dārzā. Pārmaiņas organizācijā, degoši termiņi, paaugstināts stress, neprasmīga līderība ir faktori, kas var veicināt mobingu darba vietās.

Dabisks, bet nevēlams

Austriešu zoologs Konrāds Lorencs pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, pētot putnu uzvedību, pamanīja, ka dažkārt, sajūtot apdraudējumu, putni barā uzbrūk ienaidniekam, piemēram, kaķim, taču fiziski upuri neaizskar, tikai biedē. K. Lorencs šādu uzvedību nosauca par mobingu. Nedaudz vēlāk zviedru ārsts Pīters Pauls Heinemans interesējās, vai šāda uzvedība raksturīga arī cilvēkiem. Izrādījās, ka jā. Viņš par mobingu nosauca kolektīvu bērnu agresiju pret kādu citu bērnu. Pašlaik viens no ietekmīgākajiem mobinga pētniekiem norvēģis Stale Einarsens norādījis, ka vienai un tai pašai uzvedībai/parādībai ir daudz dažādu nosaukumu – emocionāla vardarbība, pazemošana, izstumšana, atgrūšana. Viņš izdala sešas pazīmes, kā izpaužas mobings darba vietā: tā ir negatīva un naidīga uzvedība; tai ir psiholoģisks raksturs; tā ir ilgstoša; mobingā ir iesaistītas vismaz divas puses – varmāka un upuris; iesaistītās puses nav līdzvērtīgas varas ziņā, t.i., vienam ir vairāk nosacītas varas un otram – mazāk; un visbeidzot šādai uzvedībai ir negatīvas sekas, piemēram, upuris izjūt paaugstinātu stresu, nomāktību, var pasliktināties darba sniegums, kā arī rasties citas nopietnas, ar garīgo veselību saistītas grūtības, piemēram, depresija, pašnāvnieciskas domas. Dažos pētījumos Vācijā tiek minēts, ka ap četriem procentiem pašnāvību ir saistītas ar mobingu darbā. Mobings skar ne vien tieši iesaistītos, bet ietekmē visu emocionālo klimatu organizācijā. Ja šāda uzvedība ir raksturīga organizācijā, tad paaugstinās ne vien upura, bet arī citu darbinieku stresa līmeni, jo nevar jau zināt, vai pats nekļūsi par nākamo upuri.

Komentāri

Pievienot komentāru